Valsts sekretāru 2004.gada 15.aprīļa sanāksmē

Ministru prezidenta biedra birojs
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003. gada 4. marta noteikumos Nr.104 “Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes nolikums””.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, ievērojot nepieciešamību Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomes funkciju realizācijai, tās sastāvā paredzēts iekļaut izglītības un zinātnes ministru, kā arī padomes sekretariāta funkciju pildīšanu turpmāk uzticēt valsts aģentūrai “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā veidā tiek izsniegti, atteikti vai anulēti stratēģiskas nozīmes preču kontroles dokumenti”.
Kopš 1995.gada Latvijā ir izveidota Stratēģiskas nozīmes preču kontroles sistēma, kuras politikas mērķis ir nepieļaut masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatību, kā arī mazināt draudus starptautiskajai drošībai, ko var radīt pārmērīgi konvencionālo ieroču uzkrājumi. Latvija kā ANO un EDSO locekle, vienlaikus arī NATO un ES kandidātvalsts mērķtiecīgi īsteno atbilstošu politiku.
Ņemot vērā starptautiskās un nacionālās drošības apsvērumus, kā arī pieaugošos terorisma draudus, ir nepieciešamība noteikt stratēģiskas nozīmes preču aprites sistēmu likuma līmenī. Likuma stāšanās spēkā paredzētais termiņš ir 2004.gada 1.maijs. Likumā teikts, ka kārtību, kādā stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja izsniedz, atsaka vai anulē stratēģiskas nozīmes preču kontroles dokumentus, nosaka Ministru kabinets.
Noteikumu projekts nosaka stratēģiskas nozīmes preču aprites kontroles dokumentu – eksporta, importa un tranzīta licenču, importa sertifikātu – galīgā izlietojuma apliecinājuma un izziņu, izsniegšanas un lietošanas kārtību, kā arī stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektu pienākumus. Projekts ir izstrādāts, lai precizētu un izskaidrotu gan komersantiem, kas veic darījumus ar stratēģiskas nozīmes precēm, gan arī muitas darbiniekiem, kas veic daļu no šo preču kontroles, visu nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un arī lietošanu, veicot darījumus ar stratēģiskas nozīmes precēm.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 20.aprīlim.

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kompensācijas izmaksas kārtība, dzēšot īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas piešķirti par administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām atņemto mantu”.
Lai nodrošinātu politiski represēto personu tiesības dzēst par atņemto mantu piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus neatkarīgi no tā, kad ticis apliecināts politisko represiju fakts (izsniegta represētās personas apliecība) vai izlabotas kļūdas agrākajos pašvaldību lēmumos, ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu””.
Saskaņā ar šo likumu pašvaldības pārskata laikposmā no 1996.gada 2.maija līdz 1998.gada 10.jūnijam pieņemtos lēmumus par atteikšanos pieņemt administratīvi nepamatoti izsūtīto pieteikumus sakarā ar pieteikumu iesniegšanas termiņa (1996.gada 1.marts) izbeigšanos un ne vēlāk kā līdz 2004.gada 31.decembrim iesniedz MK noteiktā institūcijā to personu sarakstus, kurām dzēšami sertifikāti.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu likumā Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi. Saskaņā ar doto noteikumu projektu tiek noteikta kompensācijas izmaksas kārtība, dzēšot īpašuma kompensācijas sertifikātus, kas piešķirti par administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām atņemto mantu, un noteikta pilnvarotā institūcija (Privatizācijas aģentūra), kas apkopo personu sarakstus, kam dzēšami kompensācijas sertifikāti, un pārskaita valsts īpašuma privatizācijas līdzekļus kompensācijas saņēmēja atvērtajā norēķinu kontā tajā kredītiestādē, kurā atvērts kompensācijas saņēmēja privatizācijas sertifikātu konts.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 23.aprīlim.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.183 “Ielūgumu apstiprināšanas kārtība””.
Projekts izstrādāts, lai papildinātu un precizētu ielūgumu apstiprināšanas kārtību Latvijas Republikas vīzu pieprasīšanai.
Projektā paredzēts atvieglot ielūgumu apstiprināšanas kārtību, fiziskām personām uzaicinot radiniekus un ģimenes locekļus, uzaicinātājam šajos gadījumos pieprasot tikai ar parakstu apliecināt, ka personai ir pietiekams iztikas nodrošinājums ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā saistīto izdevumu segšanai.
Papildinājumi noteikumu 15.punktā nepieciešami, lai noteiktu kārtību, ka ārzemnieka nodarbināšanas gadījumā, ja ārzemniekam jāizsniedz vīza un darba atļauja, uzaicinātājs – darba devējs – uzrāda nepieciešamos dokumentus un sniedz ziņas darba atļaujas saņemšanai, jau iesniedzot ielūguma pieprasījumu.
Sakarā ar pēdējā laikā notikušajiem terorisma aktiem Eiropā, lai rūpīgāk pārbaudītu uzaicinātās personas, noteikumu 16.punktā paredzēts kompetentām valsts iestādēm, kas veic ielūgumu papildu pārbaudi, atsevišķos gadījumos dot iespēju šādas pārbaudes veikt arī trīsdesmit dienu laikā.
Pārējie grozījumi saistīti ar uzaicinātāja sniegto ziņu precizēšanu un ielūgumu datu bāzē iekļaujamās informācijas papildināšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr. 309 “Kārtība, kādā no valsts budžeta sedzami izdevumi profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ieguvei izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un notiesātajiem””.
Noteikumos aizstāts vārds “pārziņā” ar vārdu “padotībā”. Noteikumi papildināti ar jauniem punktiem, kur noteikta Izglītības un zinātnes ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetence.
Paredzēts, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde līdz kārtējā gada 1.martam iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā priekšlikumus par nākamajā budžeta gadā nepieciešamo speciālistu sagatavošanu.
Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšlikumu, nosaka savā padotībā esošu profesionālās izglītības iestādi un valsts finansēto vietu skaitu notiesāto apmācībai akreditētajās profesionālās izglītības programmās un valsts budžetā profesionālajai izglītībai paredzēto līdzekļu ietvaros sedz finansēšanas normatīvā ietverto pedagogu darba samaksu, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, inventāru, materiālu, mācību līdzekļu un kancelejas preču iegādi.
Izglītības iestāde, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ieslodzījuma vietu pārvaldi, slēdz līgumu ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā esošo ieslodzījuma vietu par tās tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar profesionālās izglītības programmas īstenošanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Kultūras ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.
Obligāto eksemplāru piegāde Latvijas Nacionālajai bibliotēkai piegādātājiem ir jāveic bez maksas. Pieaugot grāmatu cenām un palielinoties izdevumu nosaukumu skaitam, bezmaksas obligāto eksemplāru piegāde izdevējiem ir finansiāli apgrūtinoša.
Likumprojektā ir ietverta norma rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām uzņēmumu ienākuma nodokli samazināt par 90 procentiem no Latvijas Nacionālajai bibliotēkai piegādāto obligāto eksemplāru vērtības saskaņā ar Obligāto eksemplāru piegādes likumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Obligāto eksemplāru likums”.
No 1997.gada līdz šim laikam obligāto eksemplāru piegādes kārtību nosaka Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums.
Esošajā likumā ir konstatētas vairākas nepilnības:
• pieaugot grāmatu cenām un samazinoties to tirāžai, esošais obligāto eksemplāru skaits ir par lielu un finansiāli apgrūtinošs izdevējiem;
• obligāto eksemplāru skaitu iesaka samazināt Eiropas Padomes eksperti;
• ir neapmierinoša obligāto eksemplāru piegādes disciplīna – ir izdevēji, kuri obligātos eksemplārus nepiegādā nemaz vai arī piegādā ar lielu nokavēšanos pēc tam, kad tirāža jau ir nonākusi tirdzniecībā;
• pēdējos gados ievērojami paplašinājies elektronisko izdevumu un internetā pieejamo Latvijas tiešsaistes publikāciju klāsts, ir jānosaka šo izdevumu obligāto eksemplāru piegādes kārtība.
Ir nepieciešams precizēt un vienkāršot likuma nosaukumu, jo citās Eiropas valstīs šāda veida likumiem parasti tiek dots nosaukums – Legal Deposit Act.
Esošās likuma nepilnības apgrūtina lasītāju apkalpošanu attiecīgajās bibliotēkās – obligātā eksemplāra saņēmējās, kā arī apgrūtina Latvijas Nacionālās bibliotēkas pamatfunkciju izpildi – Nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes un Nacionālā elektroniskā kopkataloga veidošanu. Nepilnības obligāto eksemplāru piegādes likumā ierobežo nacionālās izdevējdarbības statistikas precīzu veidošanu.
Tā kā grozījumi ir jāizdara lielākajā daļā likuma normu, kā arī tajā ir nepieciešams ietvert papildinājumus, likumu ir nepieciešams izteikt jaunā redakcijā – izdot to nevis kā “grozījumus”, bet kā jaunu likumu ar precizētu nosaukumu.
Likumprojekta “Obligāto eksemplāru likums” mērķi ir:
• vākt, apkopot un saglabāt nacionālo kultūras mantojumu;
• nodrošināt avotu bāzi nacionālās bibliogrāfijas un nacionālā kopkataloga veidošanai;
• nodrošināt avotu bāzi nacionālajai izdevējdarbības statistikai;
• nodrošināt iespējami pilnīgāku pieeju obligātajiem eksemplāriem.
Likumprojektā precizēti esošie termini un sniegts jaunu terminu skaidrojums, tajā samazināts piegādājamo obligāto eksemplāru un to saņemošo bibliotēku skaits, noteikta Latvijā producēto elektronisko izdevumu un internetā pieejamo Latvijas tiešsaistes publikāciju uzkrāšanas un pieejamības kārtība. Pēc Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas priekšlikuma likumprojektā ir ietverta precizēta nodokļu atlaides norma izdevējiem par obligāto eksemplāru piegādi. 2003.gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā saņemto obligāto eksemplāru (45979 vienības) kopējā vērtība bija Ls 47144. Nodokļu atlaide 90% apmērā ir Ls 42430. Likumprojektā ir precizēta obligāto eksemplāru piegādes kontroles kārtība. Likuma pielikumā ir norādīti iespieddarbu, elektronisko izdevumu, kā arī nepublicētu materiālu veidi, kuru obligātie eksemplāri piegādājami Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments