Ārzemju presē

Austrijas “Die Presse” raksta: “Noskaņojums Rīgā atgādina to, kāds bija pirms vairāk nekā divpadsmit gadiem, kad Latvija pēc 50 gadiem padomju jūgā beidzot atkal kļuva brīva, un tomēr rūpes par rītdienu traucē priecāties. Lūzuma gadu gatavība uz upuriem, saskaņa, kāda toreiz valdīja, ir tikai skaistas atmiņas. Cilvēki pietiekami ilgi gaidīja brīvību, bet, kad tā beidzot bija iegūta, tas vairs bija tikai normāli. Tāpat kā tagad drošība, ko cilvēkiem sniedz iestāšanās NATO un ES.”

•

Krievijas “Moscow Times”: “ANO Cilvēktiesību komiteja ar 36 balsīm “par” un 13 balsīm “pret” atbalstīja Krievijas ierosināto rezolūciju, kurā izteiktas bažas par “Waffen SS glorifikāciju” un pieminekļu celtniecību. Rezolūcijā konkrētas valstis nav minētas, tomēr Rietumu diplomāti uzskata, ka no Krievijas puses tā bija vēršanās pret Latviju un centieni novērst uzmanību no Čečenijas. Eiropas valstis, ASV, Austrālija un Japāna balsoja pret Krievijas virzīto rezolūciju. Krievijas ārlietu ministra vietnieks izteicis neizpratni par šādu rīcību.”

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung” raksta: “Desmit valstis, kas 1. maijā iestāsies ES, lai arī bez balsstiesībām, jau sen ir pārstāvētas visās Savienības institūcijās. To ekonomiskā integrācija līdz ar “Eiropas līgumiem” un visaptverošo gatavošanos līdzdalībai ES sākās daudz agrāk. ES paplašināšanās komisārs Ferhoigens un nākamais komisārs no Slovākijas Figels jaunās dalībvalstis vērtē nevis kā daļu no problēmas, bet kā daļu no risinājuma, kā “win-win situāciju”. Līdz ar ražošanas pārcelšanu uz “jaunajām” valstīm ar zemākām darba izmaksām pieaugs ES uzņēmumu globālās konkurences spējas. Turklāt darba vietu saglabāšanu Rietumos varētu veicināt tiešās investīcijas Austrumos.”

•

Krievijas “Pravda” apgalvo: Latvijas valdība esot kurla pret sabiedrības balsi un nevēlas atkāpties no izglītības reformas. Krievijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departaments ziņo, ka uzmanīgi seko līdzi situācijai Latvijā un pieaugošajai sociālajai spriedzei. Nevajagot vaininiekus meklēt ārpusē un saskatīt “Maskavas roku”. Latvijai vajagot pārstāt dzīvot aukstā kara stereotipu varā.

•

Franču “Agence France Presse” atgādina: Pirmajā maijā jaunās dalībvalstis uzņemsies atbildību aizstāvēt vairākus tūkstošus kilometru garās robežas ar ES kaimiņvalstīm pret nelikumīgo imigrāciju, preču un narkotiku pārvadāšanu, teroristu draudiem un savu ierēdņu korupciju.

•

Krievijas “Trud” spriež: Vai Krievijai jābaidās no NATO pietuvošanās tās robežām? Šis jautājums ir cieši saistīts ar Krievijas bruņoto spēku modernizāciju. Jaunuzņemto NATO valstu militārais arsenāls ir nenozīmīgs un nevar būtiski uzlabot NATO militārās spējas. Tomēr Maskava vēlas iegūt juridisku apstiprinājumu no NATO, ka tā Baltijas valstīs neizvietos papildu bruņojumu. Tāpēc Baltijas valstīm jāratificē vienošanās par konvencionālo bruņojumu Eiropā.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem