Ventspils – Rīga. Konference neklātienē

1.daļa

Ventspils terminālis. Te strādājošie nodokļos maksā vairāk nekā citi ventspilnieki Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Ar prieku varam konstatēt, ka arvien pieaug to pašvaldību skaits, kas grib dziļi un pamatīgi analizēt savas teritorijas attīstības līmeni un to ietekmējošos faktorus. Šim nolūkam plašāku ievērību gūst Latvijas Statistikas institūtā aprēķinātie teritoriju attīstības indeksi un to starpaprēķini – kāpēc indeksi ir tieši tādi un ne citādi.
Nesen reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs saņēma vēstuli no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja, kurā bija pausta šāda interese. Uz dienesta vēstulēm atbild, bet tās necitē un nekomentē laikrakstā. Tādēļ aprobežojamies ar pateicību ventspilniekiem par izrādīto interesi un raksta ievaddaļā dosim īsus paskaidrojumus, kā labāk saprast turpmāko faktu materiālu.
Tas būs pamācošs un interesants ne tikai ventspilniekiem, bet arī daudziem citiem.

Vai pasaulē tā ko dara

Teritoriju attīstības indekss lielās līnijās atgādina tautu attīstības indeksu, ko jau daudzus gadus rēķina ANO Attīstības programma. Abus indeksus aprēķina, sintezējot četrus vai vairākus attīstības pamatrādītājus.
Tautu attīstības indeksu veido: 1) cilvēku paredzamais vidējais mūža ilgums, 2) lasīt un rakstīt pratēju īpatsvars; 3) iedzīvotāju daļa, kas mācās, un 4) iekšzemes kopprodukta vērtība, rēķinot vidēji uz vienu cilvēku (vienkāršots apraksts; vienmēr tiek dota piebilde, ka metodiku pilnveido).
Pilsētu attīstības vērtēšanai Latvijā pašreiz arī izmanto četrus pamatrādītājus: 1) bezdarba līmenis, procentos, 2) iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielums uz vienu iedzīvotāju; 3) demogrāfiskā slodze uz 1000 darbspējīgajiem un 4) pastāvīgo iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, procentos – pilsētas pievilcības indekss.
Tiklab starptautisko, kā Latvijas pilsētu attīstības pamatrādītāju skaits un sastāvs ir apspriests tik daudzās darba grupās, ka grūti uzrādīt pirmo un pēdējo. Turklāt lēmumu parasti pieņem it kā vienprātīgi, bez balsojuma. Tie, kas paliek mazākumā, to jūt un klusējot piekrīt vairākumam. Ja būtu nopietni iebildumi, tie parādītos oficiālos dokumentos un presē. Tādu nav bijis.
Tā kā attīstības pamatrādītāji ir izteikti dažādās vienībās, tie jāpārveido tā, lai kļūtu samērojami.
Starptautiskā praksē pamatformula ir
            x – x_min
t = ——————;
         x_max – x_min

Latvijā

          x – x
t = ————
            s
kur x – pārveidojamais rādītājs, piemēram, bezdarba procents Ventspilī;
x_min; x_max, x – šā paša rādītāja minimālā, maksimālā un vidējā vērtība datkopā (visās valstīs; visās pilsētās);
s – standartnovirze; variācijas rādītājs.
Starptautiski lietotai formulai piemīt tas trūkums, ka rezultāts ir atkarīgs no viskrasāk atšķirīgām vienībām (valstīm) datkopā, kas dažreiz var būt pavisam neraksturīgas. Mēs lietojam stabilākus lielumus – aritmētisko vidējo un standartnovirzi. Tādēļ šādu aprēķinu varam saukt par datu standartizāciju.
Lai iegūtu kopējo attīstības indeksu, pamatfaktoru attīstības standartizētos rādītājus varētu vienkārši saskaitīt un izrēķināt vidējo. Bet Latvijā tiem vēl piekārto nozīmības svarus. Pilsētu attīstības indeksu aprēķina pirmajiem diviem pamatrādītājiem, piekārtojot svaru 0,3, pēdējiem diviem – 0,2 (kopā 1,0). Reāli tas nozīmē, ka pirmie divi tiek vērtēti kā pusotru reizi (samērā nedaudz) nozīmīgāki nekā divi pēdējie.
Arī šie pamatrādītāju nozīmības svari ir veidojušies vismaz piecu gadu periodā dažāda sastāva darba grupās. Diemžēl pašvaldību vadītāji gan mutiskās, gan anketu aptaujās par tiem izteikušies visretāk.
Teritoriju attīstības indeksa aprēķināšanas metodika visplašāk aprakstīta rakstā “Ja sacensībās uz starta stātos teritorijas” (Krastiņš O., Vanags E., Locāne V.– “Latvijas Vēstnesis”,

Ventspils slimnīca. Pilsētas attīstības indeksu uzlabo arī atbilstoša veselības aprūpe Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

2002.gada 10.oktobris, Nr.146(2721) – 1., 14.lpp.; 11. oktobris, Nr.147(2722) – 15.lpp.), bet pašreiz tipogrāfijā atrodas piecsimt lappušu monogrāfija “Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas”.

Ventspils – pirmajā desmitniekā

Devīto vietu 2002.gadā Latvijas pilsētu pirmajā desmitniekā ventspilnieki ieguva ar attīstības indeksu 0,491. Atgādinām, ka attīstības indekss veidots tā, lai vidēji visās pilsētās tas būtu nulle. Veiksmīgākajām pilsētām – plusi, neveiksmīgākajām – mīnusi.
Indeksa izskaitļošana izvērsti parādīta 1.tabulā. Tur atrodami attīstības pamatrādītāji Ventspilī (2.aile), vidēji visās 77 Latvijas pilsētās (3.aile) to starpība (4.aile). Nākamajā ailē parādītas attīstības pamatrādītāju standartizētās vērtības. Tās iegūst, iepriekšējās ailes starpības dalot ar attiecīgo pamatrādītāju standartnovirzēm (pēdējās var atrast 1.tabulas piezīmē). Pareizinot attīstības pamatrādītāju standartizētās vērtības ar šo rādītāju nozīmības svariem (6.aile), dabūjam attīstības indeksa komponentus pa faktoriem, bet, tos saskaitot, – pašu attīstības indeksu.
Pārskatot Ventspils attīstības indeksa saskaitāmos, redzam, ka lielum lielo daļu no summas dod otrais pamatfaktors – iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, rēķinot vidēji uz vienu iedzīvotāju gadā. Teorētiski šis rādītājs atspoguļo iedzīvotāju ienākumus. Vai visi ventspilnieki dzīvo tik turīgi, vai šeit ir vērojama liela noslāņošanās, tas jau ir cita pētījuma uzdevums.
Bezdarba līmenis Ventspilī ir Latvijas pilsētu vidējā līmenī, nedaudz mazāka demogrāfiskā slodze, Ventspils nedaudz mazāk nekā citas pilsētas zaudē iedzīvotājus. Tomēr zaudē.
Ja nebūtu bijis teicamu ekonomiskās attīstības rādītāju, kas izpaužas iedzīvotāju ienākumos un tālāk nodokļu summās, Ventspils ar tam nedaudz pozitīvo attīstības indeksu būtu kopējās rangu tabulas pirmajā trešdaļā, bet ne galvgalā. Tagad – desmitniekā.

Oļģerts Krastiņš, Dr.habil.oec.,

Valentīna Locāne, ekonomiste,

Latvijas Statistikas institūta datu bāze

1.tabula Kā veidojas Ventspils attīstības indekss (2002.gada dati)

Piezīmes: Attīstības pamatrādītāju standartizētās vērtības aprēķinātas ar datorprecizitāti. Bezdarba līmenim un demogrāfiskai slodzei algebriskās zīmes mainītas uz pretējām. Pamatrādītāju standartnovirzes Latvijas pilsētās, kas izmantotas 5.ailes aprēķinos, 1.ailes rādītāju secībā ir šādas: 2,9; 28,6; 41,1; 3,8.
Pamatrādītāju statistiskie svari visām pilsētām tiek ņemti vienādi (6.aile).