(Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa sēdes protokola Nr.21 14.§)

Informatīvs ziņojums par Eiropas Savienības normatīvo aktu tulkošanu, publikāciju un spēkā esību Latvijas Republikā

Tieslietu ministrija kopīgi ar Tulkošanas un terminoloģijas centru ir sagatavojusi informatīvu ziņojumu par šādiem jautājumiem:

1) par to Eiropas Kopienas normatīvo aktu publicēšanu latviešu valodā, kuri Eiropas Savienībā pieņemti pirms 2004.gada 1.maija;

2) par to Eiropas Kopienas tieši piemērojamo normatīvo aktu spēkā stāšanos attiecībā uz Latvijas Republiku, kuri pieņemti pirms 2004.gada 1.maija un nebūs publicēti latviešu valodā līdz 2004.gada 1.maijam;

3) par to, cik no Tulkošanas un terminoloģijas centra latviešu valodā iztulkotajiem Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem ir autentificēti Eiropas Savienības Padomē.

1. Par to Eiropas Kopienas normatīvo aktu publicēšanu latviešu valodā, kuri Eiropas Savienībā pieņemti pirms 2004.gada 1.maija

Eiropas Savienībā par oficiāli publicētu Eiropas Savienības normatīvo aktu tiek uzskatīts tāds akts, kurš ir publicēts oficiālajā izdevumā “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis”, kas pieejams kā papīra formā, tā arī elektroniski (PDF formātā). Eiropas Savienības autentificēto normatīvo aktu tulkojumu publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ietilpst Eiropas Savienības institūciju kompetencē. Konkrēti par oficiālo publikāciju Eiropas Savienībā ir atbildīgs Komisijas pārziņā esošais Oficiālo publikāciju birojs. Atbilstoši šī biroja sniegtajai informācijai Tulkošanas un terminoloģijas centra pārstāvjiem Eiropas Savienības normatīvo aktu tulkojumus publicēs Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša speciālizdevumā, kas būs pieejams gan papīra formā, gan CD-ROM formātā. Speciālizdevums papīra formā katrā valodā sastāvēs no aptuveni 250 sējumiem, kur katrā sējumā būs no 300 līdz 500 lapām. Tāpat tulkojumi būs pieejami arī Eiropas Savienības oficiālajā mājas lapā internetā (http://www.europa.eu.int/eur-lex), tai skaitā PDF formātā.

Lai gan Tieslietu ministrija un Tulkošanas un terminoloģijas centrs ir vairākkārt sazinājušies ar Komisijas un Padomes atbildīgajām personām, cenšoties noskaidrot konkrētu datumu, kad būs pieejama Eiropas Savienības normatīvo aktu autentificēto tulkojumu latviešu valodā oficiālā publikācija, pagaidām nav saņemta oficiāla atbilde. Šī iemesla dēļ tieslietu ministre V.Muižniece 2004.gada 31.martā ir nosūtījusi oficiālo vēstuli Komisijai un Padomei, pieprasot informāciju, kad tieši un kādā formā būs pieejams Eiropas Savienības normatīvo aktu oficiālais izdevums. Līdzīga satura vēstules ir sagatavojušas arī citas Eiropas Savienības kandidātvalstis, to skaitā Igaunija un Polija, tomēr pagaidām Eiropas Savienības institūcijas atturas sniegt oficiālo viedokli.

2. Par to Eiropas Kopienas tieši piemērojamo normatīvo aktu spēkā stāšanos attiecībā uz Latvijas Republiku, kuri pieņemti pirms 2004.gada 1.maija un nebūs publicēti latviešu valodā līdz 2004.gada 1.maijam

Lai atbildētu uz jautājumu par to, vai Latvijā Eiropas Savienības tieši piemērojamie normatīvie akti būs spēkā esoši arī tad, ja tie nebūs tulkoti latviešu valodā, jānodala divas lietas — spēkā esība attiecībā uz valsti un valsts institūcijām un spēkā esība attiecībā uz indivīdu.

Tieslietu ministrija uzskata, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm un to institūcijām (tātad arī Latvijai) jāpiemēro Eiropas Savienības normatīvie akti neatkarīgi no tā, vai tie ir iztulkoti valsts valodā un vai tie ir oficiāli publicēti.

Ievērojot to, ka Eiropas Savienība ir sākotnēji veidota kā starptautiska organizācija, tās tiesību sistēmai piemīt vairāki starptautiskajām publiskajām tiesībām raksturīgi elementi, to skaitā arī attieksme pret dalībvalstu saistību izpildījumu. Atbilstoši 1969.gada 23.maija Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 26.pantam “katrs spēkā esošs līgums ir saistošs tā dalībniekiem un izpildāms godprātīgi”. Turklāt šīs konvencijas 27.pants paredz, ka “dalībvalsts nedrīkst atsaukties uz savas iekšējās likumdošanas prasībām, lai attaisnotu līguma neizpildi.” Abas šīs normas norāda uz to, ka Latvijai, parakstot Pievienošanās līgumu un kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, jāuzņemas arī pienākumi, kas saistīti ar dalību Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka Latvijai jāpilda uzņemtās saistības neatkarīgi no tā, vai šīs saistības ir iztulkotas latviešu valodā un vai tās ir autentificētas.

Uz Eiropas Savienības dalībvalstu institūciju pienākumu pildīt uzņemtās saistības norāda arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2.pants, kas paredz, ka viens no Eiropas Savienības uzdevumiem ir solidaritātes paaugstināšana starp dalībvalstīm. Eiropas Kopienu tiesa lietā 39/72 Commission v. Italy ([1973] ECR 101, § 24–25) norādīja, ka šajā normā ir ietverts solidaritātes princips, kas tiek uzskatīts par Eiropas Savienības pamatprincipu. Tā saturu atspoguļo šāds Eiropas Kopienu tiesas secinājums: ja dalībvalsts nepilda savas saistības pret Eiropas Savienību, tā izjauc to līdzsvaru, kas pastāv starp priekšrocībām, ko dod dalība Eiropas Savienībā, un pienākumiem, kas saistās ar konkrēto mērķu un uzdevumu īstenošanu. Turklāt tādējādi dalībvalsts nostāda visas citas dalībvalstis un to valstu piederīgos nevienlīdzīgā situācijā, kas ir klajā pretrunā ar solidaritātes pienākumu. No tā var secināt: ja Latvijas valsts institūcijas nepildīs uzņemtās saistības, pamatojoties uz to, ka Eiropas Savienības normatīvie akti nav tulkoti latviešu valodā, atbilstoši autentificēti un oficiāli publicēti, tāda rīcība būs pretrunā solidaritātes principam.

Tomēr Tieslietu ministrija uzskata, ka attiecībā uz indivīdu Eiropas Savienības tieši piemērojamie akti iegūs spēku tikai pēc to iztulkošanas latviešu valodā. Šāds secinājums izriet gan no Latvijas, gan no starptautisko cilvēktiesību, gan arī no Eiropas Savienības tiesību prasībām. Latvijas Republikas Satversmes 4.pants paredz, ka “valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”. Turklāt, lasot Latvijas Republikas Satversmes 4. un 90.pantu, kas paredz, ka “ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”, kopsakarā var konstatēt konstitūcijā nostiprinātu pamattiesību — tiesības zināt savas tiesības latviešu valodā. Tādējādi jebkāda veida ārējs normatīvs akts, kas nav publiski pieejams latviešu valodā, Latvijas Republikā nebūs saistošs indivīdam.

To, ka tiesībām ir jābūt zināmām un saprotamām, apstiprina arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kā arī šo konvenciju skaidrojošie Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi. Pie visām Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā minētajām tiesībām un brīvībām, kur paredzētas valsts tiesības ierobežot šīs tiesības un brīvības, ir izdarīta atruna par to, ka ierobežojumam jābūt pamatotam ar likuma normu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt ir skaidrojusi jēdziena “likuma norma” saturu. Piemēram, lietā Tammer v. Estonia (pieteikuma Nr. 00041205/98, § 37) Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka vārdu salikums “likumā noteiktā kārtība” norāda uz pienākumu satura paredzamību. Normu nevar uzskatīt par “likumu”, izņemot, ja tā ir formulēta ar pietiekamu precizitāti, kas dod iespēju pilsonim rīkoties atbilstoši normas prasībām. Turklāt viņam jābūt arī iespējai paredzēt, kādā veidā šī norma tiks iztulkota un piemērota valsts pārvaldes iestādēs. Tas nozīmē, ka tāds normatīvais akts, kura saturs ne tikai nav saprotams, bet arī nav zināms, nevarēs uzlikt nekādu tiesisku pienākumu indivīdam. Tādējādi, lasot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Latvijas Republikas Satversmi kopsakarā, var secināt, ka indivīdam nevar būt saistoši normatīvie akti, kas nav publiski pieejami latviešu valodā.

Visbeidzot — arī Eiropas Savienības tiesības nepieļauj situāciju, ka indivīdam ir saistoši tādi akti, kuru saturs indivīdam ne tikai ir nesaprotams, bet arī ir nepieejams. To pamato gan vairāki Eiropas Savienības tiesību principi, gan arī Eiropas Savienības dalībvalstīm kopīgie tiesību principi, uz kuriem ir balstīta Eiropas Savienība. Piemēram, tiesiskās noteiktības princips, kas ir gan Eiropas Savienības, gan arī dalībvalstīm kopīgs tiesību princips, uzliek par pienākumu publiskajām institūcijām nodrošināt, lai personas būtu informētas par tiesību aktiem, kas var skart šo personu tiesības vai pienākumus. Tas nozīmē, ka jebkuram tiesību ierobežojumam jābūt tiesiski nostiprinātam un laikus zināmam vai paredzamam tā adresātam. Tādējādi pieņēmums, ka indivīdam jārīkojas atbilstoši latviešu valodā netulkotajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, būtu pretrunā arī ar Eiropas Savienības tiesībām.

Ievērojot iepriekš minēto, Tieslietu ministrija uzskata, ka, lai uzskatītu Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvos aktus par saistošiem indivīdiem, šiem aktiem jābūt iztulkotiem latviešu valodā un publiski pieejamiem. Savukārt valsts institūcijām valsts uzņemtās saistības, iestājoties Eiropas Savienībā, jāpilda, neskatoties uz to, vai ir tulkojums latviešu valodā un vai šis tulkojums ir publiski pieejams.

3. Par to, cik no

Tulkošanas un terminoloģijas centra latviešu valodā iztulkotajiem Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem ir autentificēti Eiropas Savienības Padomē

Visus Eiropas Savienības kandidātvalstu veiktos Eiropas Savienības normatīvo aktu tulkojumus autentificē Padomes un Komisijas juristi lingvisti. Latviešu valodā iztulkotie un autentificētie tiesību akti ir pieejami Eiropas Savienības oficiālajā mājas lapā internetā (http://www.europa.eu.int/eur-lex/lv/dd/index.html). Atbilstoši tulkošanas datu bāzes CCVista (http://ccvista.taiex.be) statistikai uz 2004.gada 5.aprīli lielākā daļa latviešu valodā iztulkoto normatīvo aktu autentificēšana ir pabeigta (65438 lapas). Caurlūkošanas un rediģēšanas procesā vēl joprojām atrodas normatīvie akti 3013 lapu apjomā.

Secinājumi

1. Par visu to Eiropas Savienības normatīvo aktu publicēšanu, kuri ir pieņemti pirms 2004.gada 1.maija, ir atbildīgs Komisijas pārziņā esošais Oficiālo publikāciju birojs.

2. Lai gan ir skaidra oficiālo publikāciju forma — Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis papīra formā un elektroniski (PDF formātā), tomēr līdz šim nav saņemts oficiāls apstiprinājums par datumu, kad oficiālā publikācija būs pieejama.

3. Lai uzskatītu Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvos aktus par saistošiem indivīdiem, šiem aktiem jābūt iztulkotiem latviešu valodā un publiski pieejamiem. Savukārt valsts institūcijām valsts uzņemtās saistības, iestājoties Eiropas Savienībā, jāpilda, neskatoties uz to, vai ir tulkojums latviešu valodā un vai šis tulkojums ir publiski pieejams.

4. Lielākā daļa Tulkošanas un terminoloģijas centra latviešu valodā iztulkoto Eiropas Savienības normatīvo aktu ir autentificēti. Caurlūkošanas un rediģēšanas procesā vēl joprojām atrodas normatīvie akti 3013 lapu apjomā.