Ventspils – Rīga. Konference neklātienē

2.daļa

Nobeigums. Sākums “LV”
Nr. 61., 20.04.2004.

Uzvaru vieglāk iegūt …

… nekā līderpozīcijas saglabāt – tā vai tamlīdzīgi saka pieredzējuši sportisti. Cits par 9.vietu 77 konkurencē būtu sajūsmā. Bet ne ventspilnieki. 1999.gadā ar savu attīstības indeksu viņi bija pirmie, tad pārvietojās uz otro vietu, tālāk uz sesto un, pēc mūsu pēdējiem datiem, ir devītie (2.tabula).
Kā rāda attīstības indeksu dinamika, Ventspilij šajos gados tas samazinājies no 1,229 līdz 0,491. Arī pēdējais ir lielāks nekā dižajai Rīgai, tomēr Rīga visus četrus gadus šo indeksu saglabājusi ap 0,4 robežās. Liels kuģis, stabila peldēšana.

Akciju sabiedrības “Ventbunker” tvertnes. Osta arvien ir bijusi un ir Ventspils attīstības galvenais trumpis un dzinējspēks Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Pirmās vietas rangu tabulā 2002.gadā ir izcīnījušas samērā nelielas pilsētas: Salaspils (attīstības indekss 1,105), Baloži (1,016), Ikšķile (0,789), Olaine (0,712) utt. Kādreiz varēsim papētīt, kā, uz kādu pamatfaktoru rēķina šīm pilsētām tas izdevies. Šoreiz mums jāatgriežas Ventspilī un jāmēģina noskaidrot, kāpēc veicās tik labi, bet ne tik labi…

Divi rādītāji slīdējuši, trešais kritis

Kā jau teicām, attīstības indekss pilsētu sociālekonomisko stāvokli vērtē pēc četriem pamatrādītājiem.
Viens no valstiski svarīgākajiem – bezdarba līmenis – Ventspilī četrus gadus turējies visu pilsētu vidējā līmenī. Tik mazas novirzes no nulles, kā rāda 3.tabula, pilnīgi var izskaidrot ar gadījumnovirzēm.
Jau sliktāk ir ar savu iedzīvotāju saglabāšanu. 1995.gada 1.janvārī Ventspilī dzīvoja 47005 iedzīvotāji, bet 2000.gadā 1.janvārī – 46423. Piecos gados zaudēti 1,3%, kas salīdzinājumā ar visu valsts pilsētu iedzīvotāju zudumu (4,7%) toreiz deva manāmu attīstības indeksa komponentu (0,231, skat. 3.tabulas 2.aili).
2003.gada sākumā Ventspilī bija palikuši tikai 44010 iedzīvotāji pret 46600 1998.gada sākumā. Iedzīvotāju skaita samazinājums šajos piecos gados jau bija 5,9%, kas samērā tuvs visu pilsētu vidējam 7,0%. Ventspils joprojām savus iedzīvotājus saglabā labāk nekā vidēji citas pilsētas. Tādēļ jau arī šis attīstības indeksa komponents paliek pozitīvs: 2002.gadā 0,061, bet tas vairs nav tik liels kā bija 1999.gadā.
Tā kā negatīvo migrācijas saldo parasti veido darbspējas vecuma cilvēki, iedzīvotāju skaita samazināšanos bieži saista ar demogrāfiskās slodzes pieaugumu. Pēc absolūtajiem rādītājiem Ventspilī tas nav noticis. Rēķinot uz 1000 darbspējīgajiem, 1999.gadā Ventspilī bija 594 apgādājamie, bet 2002.gadā – tikai 564. Gan uz citu pilsētu fona, gan dinamikā tas ir labs rādītājs, tādēļ jau Ventspilij arī šis attīstības indeksa komponents visus gadus ir pozitīvs skaitlis (3.tabula). Tomēr, sākot ar 2000.gadu, tas ir mazāks nekā 1999.gadā. Atgādinām, ka attīstības indekss un tā komponenti raksturo pilsētas stāvokli konkrētajā gadā uz visu citu Latvijas pilsētu fona.

Toreiz maksāja ventspilnieki, tagad arī daudzi citi

Kā rāda dati, ne vien pēdējā gadā, bet arī pirms četriem gadiem Ventspili izcēla lielās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas, rēķinot vidēji uz 1 iedzīvotāju gadā. Visus gadus šā faktora komponents pārsniedz pusi no summas (attīstības indeksa). Tikai 1999.gadā nodokļu komponents bija 0,829, kas īstenībā Ventspilij nodrošināja pirmo vietu, bet 2002.gadā – tikai 0,358, kas lika samierināties ar godpilno devīto.
Vai ventspilnieki būtu sākuši pelnīt mazāk vai mazāk nodokļus maksāt? Lai atbildētu uz šo principiālo jautājumu, atgriezīsimies pie absolūtajiem skaitļiem (sākotnējiem datiem), tie tomēr ir saprotamāki. Attīstības indeksi un to komponenti, lai kā tos skaidrotu, tomēr prasa zināmu iedziļināšanos, austrumu gudrie teiktu – meditāciju.
Raksta pēdējā, 4.tabulā, redzam, ka 2002.gadā ventspilnieki samaksāja ienākuma nodokli 150 latus (noapaļojot), salīdzinot ar 147 latiem 1999.gadā. Ja nepaturētu prātā dzīves dārdzības pieaugumu, svešvārdā – inflāciju, būtu samaksāts pat vairāk. Kāpēc tad tā “nokrities” atbilstošais attīstības indeksa komponents?
Tāpēc, ka daudz lielākas nodokļa summas sākuši maksāt arī citu pilsētu iedzīvotāji. Parastais teritoriju (pilsētu) attīstības indekss nefiksē izaugsmi dinamikā (izņemot vērtējumu par iedzīvotāju skaitu), bet salīdzinājumā ar citām pilsētām. Tādēļ 4.tabulas skaitļi ir jāsalīdzina nevis pa rindām, bet ailēm.
Un tā redzam, ka 1999.gadā Ventspils samaksāja 147 latus, bet lielā konkurence Rīga – tikai 101 latu, vidēji pilsētās – 85 latus. Tieši šīs lielās starpības uzrāva Ventspili kalna galā.
2002.gadā Ventspils samaksāja apmēram tikpat; kā jau minējām, 150 latus, bet Rīga jau 140. “Milžu cīņai” desmit latu tāds nieks vien ir. Arī valsts vidējais jau bija 116 latu.
Ventspils, palikdama pēc šā rādītāja savā pirmās vietas virsotnē, tuvākos pretiniekus ir pielaidusi jau samērā tuvu. Tādēļ attiecīgais attīstības indeksa komponents, kas fiksē šīs starpības, ir brīdinoši nokrities.

Pārdomāsim mēs – pārdomās ventspilnieki

Vai ventspilniekiem būtu vajadzīgs vēl viens saimnieciskais “izrāviens”, lai atkal attālinātos no visiem konkurentiem ienākumu un nodokļu apmēros? Pēc mūsu domām, diezin vai. Valstij un iedzīvotājiem ir izdevīgi, ja labi pelna visās pilsētās, ne tikai dažās, un tā daudz straujāk pildās valsts budžets.
Vairāk varētu padomāt par citiem attīstības komponentiem. Kāpēc jāsamierinās ar pilsētu vidējo bezdarba līmeni? Kāpēc tas nevarētu būt divas reizes mazāks –ap 3%?
Ventspils zaudē mazāk iedzīvotāju nekā citas pilsētas. Bet kāpēc jāzaudē vispār? Kāpēc tik skaista pilsēta kā Ventspils nevarētu iedzīvotājus piesaistīt? Ir jūra, ir Venta, skaistas strūklakas, perspektīva augstskola, labas iespējas nopelnīt.
Un ne jau visus attīstības aspektus aptver attīstības indekss. Indekss jāveido lidojumam tik lielā augstumā, lai vienlaikus pārredzētu visas Latvijas pilsētas. Konkrētākā pētījumā būtu jānolaižas vismaz līdz “koku galotnēm”, bet pilsētās – līdz “māju jumtiem”.
Mēs pilsētu attīstības indeksā labprāt ietvertu kādus datus par pilsētas infrastruktūru, iedzīvotāju labklājību (noslāņošanos), izglītību, veselību, sociālo aprūpi u.c.
To visu izdarīt nebūtu grūti, ja būtu attiecīgie dati par visām pilsētām. Centrālajā statistikā tik detalizētas informācijas nav. Vai vairākums no pilsētu domēm apņemtos tādus datus sagatavot un iesniegt Latvijas Statistikas institūtam?
Ventspils dome varētu pasūtīt Ventspils Augstskolai speciālu pētījumu par pilsētas attīstības vērtēšanu (detalizētāka metodika, papildu datu avoti, katra rādītāja nozīmības svari, rādītāju dinamika, attīstības šaurās vietas utt.).

Ventspils Augstskola, ja to vēlētos, varētu noslēgt ar mums sadarbības līgumu par šāda projekta izpildi.
Ieguvumi varētu būt divi: detalizēta un padziļināta to attīstības rādītāju izpēte par Ventspili un tuvākajām sadarbības pilsētām, kurus dod centrālā teritoriālā statistika; priekšlikumu izstrāde centrālās teritoriālās statistikas pilnveidošanai, paredzot, kā reāli izveidot, aktivizēt un saglabāt paplašinātu datu bāzi par visām Latvijas pilsētām.

Oļģerts Krastiņš, Dr.habil.oec.,

Valentīna Locāne, ekonomiste;

Latvijas Statistikas institūta datu bāze

2.tabula. Ventspils blakus dažiem konkurentiem

3.tabula. Tā veidojās Ventspils attīstības indekss iepriekšējos gados

4.tabula. Toreiz bija ļoti daudz, tagad – vienkārši daudz