Augstākā līmeņa vizīte pasaules lielākajā valstī

No 12. līdz 18. aprīlim notika Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valstsvizīte Ķīnas Tautas Republikā

Vaira Vīķe–Freiberga, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers (priekšplānā) un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs Honkongā Foto: Ligita Ieviņa

Grūti izprotamu iemeslu dēļ līdz šim rakstos par Ķīnu gandrīz nav skarta šīs valsts pieredze, atjaunojot savu suverenitāti pār vēsturiskajām teritorijām pēc principa “viena valsts – divas sistēmas”. Patiesi unikāla pieredze, īpaši ja atceramies līdzšinējo politisko un militāro lielvaru asiņaino ekspansijas vēsturi.
Princips “viena valsts – divas sistēmas” veiksmīgi īstenots jau Honkongā – teritorijā, kas Ķīnai bēdīgi slavenā Opija kara rezultātā bija pārgājusi Apvienotās Karalistes pārraudzībā un līdz pat pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrajai pusei bija britu gubernatoru pārraudzīta.
Daudziem Honkongas vārds vispirms saistās ar vienveidīgajām spriedzes filmām, kuru varoņi superātros kuteros šaudās pa Honkongas līci. Taču patiesībā Honkonga ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem ar vienu no pasaules lielākajiem konteineru termināļiem. Vieta, kur niecīgā, par Latviju gandrīz četrdesmit reizes mazākā teritorijā dzīvo septiņi miljoni cilvēku, baudot visai augstu dzīves standartu (vidējā alga Honkongā līdzvērtīga 1,3 tūkstošiem ASV dolāru mēnesī).

Priekšstatu koriģēšana Honkongā

Honkongā varējām pārliecināties, ka vietējā dzīvē pēc ĶTR suverenitātes atjaunošanas nav notikušas gandrīz nekādas izmaiņas. Apgrozībā ir tā pati vecā valūta – Honkongas dolārs, un numismātu vidū īpaši iecienītas ir vecākās monētas ar karalienes Elizabetes atveidu. Honkongā joprojām, tāpat kā Lielbritānijā, ir labās puses satiksme. Saglabāta arī agrākā policija, bet nelielais Ķīnas Tautas armijas garnizons, kas Honkongā tika ievests kā Ķīnas suverenitātes simbols, nomainot britu karavīrus, neatstāj savas debesskrāpī iekārtotās kazarmas. Honkongai ir savs karogs, kas Latvijas Valsts prezidentei par godu plīvoja līdzās ĶTR valsts simbolam. Būtībā Honkonga ir atsevišķa valsts, ko ar milzīgo kontinentālo Ķīnu vieno vien juridiskā piederība.
Kraso atšķirību no Ķīnas pauž arī Honkongas ārkārtīgi blīvā apbūve, kas krasi kontrastē ar Pekinas plašajām ielām, un arī ar Šanhajas harmoniskajiem debesskrāpju rajoniem. Honkongā gandrīz nav iespējams atrast par desmit stāviem zemāku māju, un brīžiem šķiet, ka celtņu šeit ir vairāk nekā koku. Visai nomācošu iespaidu Honkongā atstāj strādnieku rajonos drīz pēc Otrā pasaules kara celtie debesskrāpji ar izdauzītiem logiem, nevīžīgi aizstiklotajām lodžijām un namu ārpusē piestiprinātajiem gaisa kondicionētājiem. Vietējie uzņēmēji remonta vai rekonstrukcijas vietā par izdevīgāku atraduši vecos, “līdz kliņķim” nolaistos debesskrāpjus nojaukt un turpat uzcelt jaunus.
Gubernatora vietā Honkongas īpašās pārvaldes apgabala dzīvi tagad vada 700 elektoru ievēlēts galvenais administrators jeb premjerministrs. Vairas Vīķes–Freibergas valstsvizītes dienās honkongieši protestēja pret līdzšinējo kārtību, prasot vispārēju vēlēšanu tiesības.

“Galvenais, lai kaķis ķer peles”

Visai dinamiska bija mūsu Valsts prezidentes saruna ar Honkongas īpašās pārvaldes apgabala premjerministru Hva Četunu, apspriežot ciešāku sakaru veidošanu starp Latviju un Honkongu. Abas puses pauda cerību, ka bezvīzu režīms starp Latviju un Honkongas speciālo administratīvo reģionu stimulēs savstarpējo uzņēmējdarbību, veicinās tūrismu un cilvēku sakarus. Hva Četuns dzīvi interesējās par sadarbības iespējām ar visu Baltijas reģionu, paužot ieinteresētību izveidot “abu zemju savdabībā balstītu unikālu sinerģiju”. Honkongas administrācijas premjerministrs arī pauda gandarījumu par ĶTR valdības konsekvenci, īstenojot principu “viena valsts – divas sistēmas” un par šā principa efektivitāti. Hva Četuns uzsvēra, ka šā principa īstenošana Ķīnai devusi iespēju labāk atvērties pasaulei un arī Honkongai ļauj maksimāli izmantot jaunās attīstības iespējas.
Pusdienās par godu Latvijas Valsts prezidentei Honkongas administrācijas premjerministrs atgādināja Pasaules bankas prognozi, ka Ķīna varētu kļūt par trešo vai pat otro lielāko ekonomisko spēku pasaulē.
Latvijas Valsts prezidente, pateikusies par iespēju baudīt Honkongas “leģendāro viesmīlību”, pievienojās namatēva optimismam par Latvijas un Honkongas sadarbības potencēm.
Honkongas apmeklējums vizītes noslēgumā būtiski bagātināja Ķīnas iespaidus un pieredzi. Vizīte noslēdzās šķietami citā valstī, ar citām finanšu iestrādēm, citu ekonomiskās sadarbības pieredzi un iespējām. Un tomēr – tajā pašā pasaules lielākajā valstī Ķīnā, kas arī Honkongas piemērā uzskatāmi demonstrē savu attīstības stratēģijas pamatprincipu – Dena Sjaopina ģeniāli vienkāršos vārdus: “Nav svarīgi, kādā krāsā ir kaķis. Galvenais, lai kaķis ķer peles.”