Sveicot Itālijas Republikas prezidentu Latvijā

Foto: EPA/A.F.I.

Šodien, 21. aprīlī, sākas Itālijas Republikas prezidenta Karlo Adzeljo Čampi un Frankas Čampi kundzes divu dienu valstsvizīte Latvijā

Oficiālā sagaidīšanas ceremonija risināsies Pils laukumā Vecrīgā. Pēc protokolā paredzētā oficiālā foto un parakstīšanās goda viesu grāmatā notiks abu valstu prezidentu saruna, kā arī prezidentu un delegāciju sarunas un abu prezidentu kopīga preses konference. Tad augstais viesis kopā ar Latvijas Valsts prezidenti noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Valsts vizītes pirmo dienu noslēgs Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas valsts vakariņas Melngalvju namā par godu Itālijas prezidenta un Frankas Čampi kundzes valstsvizītei Latvijā.
Rīt, vizītes nobeiguma dienā, Itālijas prezidents uzrunās Saeimu un apmeklēs Latvijas okupācijas muzeju. Dienas vidū Itālijas prezidentam paredzēta tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Induli Emsi. Pēcpusdienā augstais viesis un Latvijas Valsts prezidente piedalīsies itāļu mūsdienu mākslas izstādes “Forma 1 ed i suoi artisti” atklāšanā Melngalvju namā.

Par Itālijas prezidentu

Karlo Adzeljo Čampi (Carlo Azeglio Ciampi) dzimis 1920. gada 9. decembrī Livornā. Kopš Pizas universitātes Juridiskās fakultātes absolvēšanas 1946. gadā strādājis dažādos amatos Itālijas Valsts bankā (Banca d’Italia), 1978. gadā iecelts par tās ģenerāldirektoru. No 1979. gada oktobra līdz 1993. gada 28. aprīlim bijis bankas pārvaldnieks un valūtas biržas prezidents.

No 1993. gada aprīļa līdz 1994. gada maijam Karlo Adzeljo Čampi bija Itālijas premjerministrs. Viņa valdība veica vairākas institucionālas un ekonomiskas reformas, īpaši pievēršoties cīņai pret inflāciju. Būdams finanšu ministrs un budžeta un ekonomiskās plānošanas ministrs premjerministru R. Prodi (1996. gada aprīlis – 1998. gada oktobris) un M. Dalemas (1998. gada oktobris – 1999. gada maijs) valdībās, K.Adzeljo Čampi pielika visas pūles, lai Itālija atbilstu Māstrihtas līgumā noteiktiem kritērijiem un pievienotos Eiropas kopīgai valūtai eiro jau kopš tās pirmsākumiem. Kopš 1993. gada K. Adzeljo Čampi ir Itālijas bankas goda pārvaldnieks, kopš 1996. gada – Itālijas enciklopēdijas institūta administratīvās padomes loceklis. Ieņēmis arī vairākus starptautiskus amatus, piemēram, Eiropas Kopienas banku pārvaldnieku komitejas prezidents un Eiropas Monetārās sadarbības komitejas prezidents (1982. un 1987. gadā), Starptautisko norēķinu bankas viceprezidents (no 1994. līdz 1996. gadam), konsultatīvās grupas prezidents konkurences jautājumos pie Eiropas Komisijas (1995.–1996. gadā) un Starptautiskā valūtas fonda komitejas pagaidu prezidents (no 1998. gada oktobra līdz 1999. gada maijam). 1999. gada 13. maijā ievēlēts par Itālijas desmito prezidentu.

Par attiecību vēsturi

Itālija atzina Latvijas valsti 1921. gada 26. janvārī un oficiāli nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS. Latvijas neatkarības atjaunošanu Itālija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā. Itālija bija starp pirmajām valstīm, kas jau 1991. gadā atklāja vēstniecību Rīgā. 1995. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Itālijā.

Starp mūsu valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs. 1997. un 1998. gadā notikusi abu valstu prezidentu valstsvizīšu apmaiņa. 1998. gadā Latvijā viesojās Itālijas premjerministrs Romāno Prodi. 2003. gada jūlijā notika Latvijas premjerministra Einara Repšes darba vizīte Itālijā.
1998. gadā tika parakstīta Latvijas un Itālijas aizsardzības ministriju Vienošanās par militāro sadarbību. Pamatojoties uz vienošanos, katru gadu tiek izstrādāts sadarbības plāns. Starp mūsu valstīm noslēgti arī: Nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu; Līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un tehnoloģijā; Līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību; Līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām; Līgums par personu atpakaļuzņemšanu; Līgums par ekonomisko, rūpniecisko un tehnisko sadarbību; Līgums par klasificētās informācijas aizsardzību; Līgums par attiecību un kontaktu attīstību militārās sadarbības jomā, Dubultnodokļu konvencija un Starpvalstu saprašanās memorands par sadarbību mazo un vidējo uzņēmumu jomā.

Lappusi sagatavoja

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv