ATSAUCĒ IETVERT:
Sveicot Itālijas Republikas prezidentu Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.04.2004., Nr. 62 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87333
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Sveicot Itālijas Republikas prezidentu Latvijā
 Foto: EPA/A.F.I. |
Šodien, 21. aprīlī, sākas Itālijas Republikas prezidenta Karlo Adzeljo Čampi un Frankas Čampi kundzes divu dienu valstsvizīte Latvijā
Oficiālā sagaidīšanas ceremonija
risināsies Pils laukumā Vecrīgā. Pēc protokolā paredzētā oficiālā
foto un parakstīšanās goda viesu grāmatā notiks abu valstu
prezidentu saruna, kā arī prezidentu un delegāciju sarunas un abu
prezidentu kopīga preses konference. Tad augstais viesis kopā ar
Latvijas Valsts prezidenti noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa.
Valsts vizītes pirmo dienu noslēgs Latvijas Valsts prezidentes un
Imanta Freiberga kunga rīkotas valsts vakariņas Melngalvju namā
par godu Itālijas prezidenta un Frankas Čampi kundzes
valstsvizītei Latvijā.
Rīt, vizītes nobeiguma dienā, Itālijas prezidents uzrunās Saeimu
un apmeklēs Latvijas okupācijas muzeju. Dienas vidū Itālijas
prezidentam paredzēta tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu
Induli Emsi. Pēcpusdienā augstais viesis un Latvijas Valsts
prezidente piedalīsies itāļu mūsdienu mākslas izstādes “Forma
1 ed i suoi artisti” atklāšanā Melngalvju namā.
Par Itālijas prezidentu
Karlo Adzeljo Čampi (Carlo Azeglio Ciampi) dzimis 1920. gada 9. decembrī Livornā. Kopš Pizas universitātes Juridiskās fakultātes absolvēšanas 1946. gadā strādājis dažādos amatos Itālijas Valsts bankā (Banca d’Italia), 1978. gadā iecelts par tās ģenerāldirektoru. No 1979. gada oktobra līdz 1993. gada 28. aprīlim bijis bankas pārvaldnieks un valūtas biržas prezidents.
No 1993. gada aprīļa līdz 1994. gada maijam Karlo Adzeljo Čampi bija Itālijas premjerministrs. Viņa valdība veica vairākas institucionālas un ekonomiskas reformas, īpaši pievēršoties cīņai pret inflāciju. Būdams finanšu ministrs un budžeta un ekonomiskās plānošanas ministrs premjerministru R. Prodi (1996. gada aprīlis – 1998. gada oktobris) un M. Dalemas (1998. gada oktobris – 1999. gada maijs) valdībās, K.Adzeljo Čampi pielika visas pūles, lai Itālija atbilstu Māstrihtas līgumā noteiktiem kritērijiem un pievienotos Eiropas kopīgai valūtai eiro jau kopš tās pirmsākumiem. Kopš 1993. gada K. Adzeljo Čampi ir Itālijas bankas goda pārvaldnieks, kopš 1996. gada – Itālijas enciklopēdijas institūta administratīvās padomes loceklis. Ieņēmis arī vairākus starptautiskus amatus, piemēram, Eiropas Kopienas banku pārvaldnieku komitejas prezidents un Eiropas Monetārās sadarbības komitejas prezidents (1982. un 1987. gadā), Starptautisko norēķinu bankas viceprezidents (no 1994. līdz 1996. gadam), konsultatīvās grupas prezidents konkurences jautājumos pie Eiropas Komisijas (1995.–1996. gadā) un Starptautiskā valūtas fonda komitejas pagaidu prezidents (no 1998. gada oktobra līdz 1999. gada maijam). 1999. gada 13. maijā ievēlēts par Itālijas desmito prezidentu.
Par attiecību vēsturi
Itālija atzina Latvijas valsti 1921. gada 26. janvārī un oficiāli nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS. Latvijas neatkarības atjaunošanu Itālija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā. Itālija bija starp pirmajām valstīm, kas jau 1991. gadā atklāja vēstniecību Rīgā. 1995. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Itālijā.
Starp mūsu valstīm ir izveidojies
aktīvs politiskais dialogs. 1997. un 1998. gadā notikusi abu
valstu prezidentu valstsvizīšu apmaiņa. 1998. gadā Latvijā
viesojās Itālijas premjerministrs Romāno Prodi. 2003. gada jūlijā
notika Latvijas premjerministra Einara Repšes darba vizīte
Itālijā.
1998. gadā tika parakstīta Latvijas un Itālijas aizsardzības
ministriju Vienošanās par militāro sadarbību. Pamatojoties uz
vienošanos, katru gadu tiek izstrādāts sadarbības plāns. Starp
mūsu valstīm noslēgti arī: Nolīgums par pasažieru un kravu
starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu; Līgums par
sadarbību kultūrā, izglītībā un tehnoloģijā; Līgums par
ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību; Līgums par
savstarpēju atteikšanos no vīzām; Līgums par personu
atpakaļuzņemšanu; Līgums par ekonomisko, rūpniecisko un tehnisko
sadarbību; Līgums par klasificētās informācijas aizsardzību;
Līgums par attiecību un kontaktu attīstību militārās sadarbības
jomā, Dubultnodokļu konvencija un Starpvalstu saprašanās
memorands par sadarbību mazo un vidējo uzņēmumu jomā.
Lappusi sagatavoja
Jānis Ūdris, “LV”