Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa sēdē

Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā izveido un uztur vides pārvaldības un audita sistēmas reģistru un reģistrē organizācijas

vides pārvaldības un audita sistēmas reģistrā”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta regulai (EK) Nr.761/2001, kas organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Eiropas Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā, veic šādas darbības: reģistrē organizācijas vides pārvaldības un audita sistēmas reģistrā; izveido un uztur sistēmas reģistru.
Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs veic arī vides verificētāju akreditāciju un darbības uzraudzību, izveido, uztur un atjauno vides verificētāju reģistru.
Pieņemti “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju”.
Noteikumi nosaka valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktā minētajiem ārzemniekiem.
Valsts valodas prasmes pārbaude nav jākārto personām, kuras ieguvušas pamatizglītību, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā.
Ārzemnieka valsts valodas prasmi apliecina: valsts valodas prasmes pārbaudes komisijas izsniegta attiecīgās pakāpes valsts valodas prasmes apliecība; dokuments par pamatizglītības, vidējās vai augstākās izglītības ieguvi latviešu valodā.
Komisijas izveido izglītības un zinātnes ministrs, un tās darbojas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.
Valsts valodas zināšanu apjoms atbilst trim valodas prasmes līmeņiem: pirmais (zemākais) līmenis; otrais (vidējais) līmenis; trešais (augstākais) līmenis. Katram valsts valodas prasmes līmenim ir divas pakāpes – A un B pakāpe.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā komersants veic pasažieru pašpārvadājumus ar autobusu un kravas pašpārvadājumus ar kravas autotransporta līdzekli.
Komersants iekšzemes pasažieru pašpārvadājumus ar autobusu, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai, un kravas iekšzemes un starptautiskos pašpārvadājumus ar kravas autotransporta līdzekli, kura kopējā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabes, pārsniedz 6 tonnas vai kura pieļaujamā celtspēja, ieskaitot piekabes, pārsniedz 3,5 tonnas, veic, saņemot konkrētam autotransporta līdzeklim noteiktas formas pašpārvadājumu sertifikātu (turpmāk – sertifikāts, paraugs pielikumā), kuru izsniedz Satiksmes ministrija vai tās pilnvarota institūcija. Sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.
Komersants starptautiskos pasažieru pašpārvadājumus ar autobusu, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai, veic saskaņā ar regulas 684/92/EEK un tās grozījumiem 11/98/EK, regulas 2121/98/EK, regulas 881/92/EEK tiesību normām.
Veicot pašpārvadājumus, autotransporta līdzekļa vadītājs papildus citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem autotransporta līdzeklī glabā šādus dokumentus: sertifikāta oriģinālu, kurā norādīts attiecīgā transporta līdzekļa reģistrācijas numurs; autotransporta līdzekļa vadītāja darba līgumu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu darba līguma izrakstu, ja autotransporta līdzekli nevada pats komersants; ja komersants autotransporta līdzekli nomā – autotransporta līdzekļa nomas līgumu vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu nomas līguma izrakstu, kurā norādīts autotransporta līdzekļa iznomātāja un nomnieka nosaukums (fiziskām personām – vārds, uzvārds, personas kods; juridiskām personām – reģistrācijas numurs un juridiskā adrese), nomas līguma noslēgšanas datums un darbības laiks, kā arī informācija par autotransporta līdzekli (marka, modelis, izlaiduma gads, valsts reģistrācijas numurs un identifikācijas (šasijas) numurs). Minētais līgums vai tā izraksts nav nepieciešams, ja komersants norādīts autotransporta līdzekļa reģistrācijas apliecībā kā turētājs.
Veicot starptautiskos pašpārvadājumus, komersants papildus šajos noteikumos minētajām prasībām ievēro starptautiskajos nolīgumos minētās prasības.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.222 “Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā””.
Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu noteikumu “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi” realizēšanu, ieviešot jaunu pašpārvadājumu apliecinošu dokumentu – pašpārvadājumu sertifikātu.
Grozījumi noteikumos paredz papildināt dokumentu, kurus kontrolē kontroles dienesti, sarakstu ar pašpārvadājumu sertifikātu.
Pieņemti noteikumi “Grozījums 2000.gada 19.septembra Ministru kabineta noteikumos Nr.320 “Kravu starptautisko autopārvadājumu atļauju izsniegšanas kārtība””.
Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu noteikumu “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi” realizēšanu, ieviešot jaunu pašpārvadājumu apliecinošu dokumentu – pašpārvadājumu sertifikātu.
Grozījums noteikumos paredz papildināt dokumentu sarakstu, kas derīgi starptautiskās autopārvadājumu atļaujas saņemšanai, ar pašpārvadājumu sertifikātu.
Pieņemts rīkojums “Par Latvijas pārstāvju noteikšanu sadarbībai ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi”.
Lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regulas (EK) Nr.178/2002, kura paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, ieviešanu, paredzēts noteikt, ka Pārtikas un veterinārais dienests ir atbildīgā institūcija sadarbībai ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA – European Food Safety Authority) regulā noteiktajā kārtībā un gadījumos.
Pārtikas un veterinārā dienesta tieša sadarbība ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi: nodrošinās savlaicīgu un efektīvu informācijas apmaiņu par pārtikas un dzīvnieku barības riska faktoru analīzi; radīs iespēju iesaistīties kopējā Eiropas Savienības pārtikas drošuma zinātniskās izvērtēšanas tīklā un nodrošinās operatīvu nepieciešamās informācijas saņemšanu; radīs iespēju Pārtikas un veterinārajam dienestam efektīvi un profesionāli pildīt Pārtikas aprites uzraudzības likumā noteikto funkciju – iesaistīties Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas sistēmā.
Šobrīd Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir vienīgā institūcija, kas realizē valsts uzraudzību un kontroli visos savstarpēji saistītos pārtikas ražošanas ķēdes posmos “no lauka (fermas) līdz galdam” – no dzīvnieku turēšanas un barošanas līdz brīdim, kad gatavā produkcija nonāk līdz patērētājam.
Pieņemti noteikumi “Prasības kontroles punktu, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, iekārtojumam un kontroles punktu atzīšanas kārtība”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu, kas nosaka prasības iekārtojumam kontroles punktos, kuros veic pārtikas sanitāro robežkontroli, un kontroles punktu atzīšanas kārtību, kuru nosaka Ministru kabinets.

Šie noteikumi nosaka prasības kontroles punktu un kontroles vietu iekārtojumam, kuros Pārtikas un veterinārā dienesta struktūrvienība – Sanitārā robežinspekcija – veic pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes vielas vai produkti, sanitāro robežkontroli un kontroles punktu atzīšanas kārtību. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas kontroli veic robežkontroles punktos saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē veterinārajai kontrolei pakļauto preču kontroles kārtību.
Kontroles punktu iekārto: uz autoceļa – valsts robežas tuvumā robežkontroles punkta teritorijā; uz dzelzceļa – pirmajā preču pieņemšanas un nodošanas stacijā pēc valsts robežas šķērsošanas; ostā un lidostā – robežkontroles punkta teritorijā; brīvajā zonā, brīvajā noliktavā un muitas noliktavā – brīvās zonas, brīvās noliktavas vai muitas noliktavas teritorijā. Kontroles punktu iekārto un uztur, lai kravai un transportlīdzeklim pārtikas iekraušanas un izkraušanas laikā varētu veikt kontroli neatkarīgi no laika apstākļiem, ievērojot higiēnas un pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas prasības. Kontroles punktu aprīko atbilstoši šo noteikumu un normatīvo aktu par pārtikas apriti noteiktajām prasībām. Kontroles punkta telpu lielums un aprīkojums ir proporcionāls kontrolējamo kravu plūsmas intensitātei.
Noteikumi saskaņoti ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un Pārtikas nozaru sadarbības padomi (PNSP).
Pieņemti noteikumi “Liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas tirgus intervences pasākumu administrēšana un uzraudzības kārtība”.

Noteikumi ir nepieciešami, lai starp Pārtikas veterināro dienestu un Lauku atbalsta dienestu strikti nodalītu administrēšanas un uzraudzības kompetences sekmīgai Eiropas Kopienas normatīvajos aktos noteiktās gaļas privātās uzglabāšanas realizācijai. Noteikumos noteiktas arī dalībvalstu izvēles, pamatojoties uz Eiropas Kopienas normatīvajiem aktiem par privāto uzglabāšanu.
Noteikumi nosaka kārtību Eiropas Komisijas regulas 3444/1990, Eiropas Komisijas regulas 907/2000, Eiropas Padomes regulas 2763/1975, Eiropas Padomes regulas 2644/1980 un Eiropas Komisijas regulas 3446/1990 noteikto normu izpildei.
Ja būs straujš cenu kritums un Eiropas Komisija izlems par privātās uzglabāšanas uzsākšanu, tad Latvija varēs piedalīties gaļas intervences pasākumos.
Pamatojoties uz bāzes cenas un references cenu (iknedēļas gaļas iepirkuma cenas kautuvēs) starpību, ir novērtējama tirgus situācija, kā arī krīzes situācijas rašanās Eiropas Savienības tirgū. Bāzes cenu katru gadu politiski nosaka Eiropas Padome. Par krīzi var runāt gadījumos, ja references cena ilgāk par divām nedēļām ir 103 % no bāzes cenas.
Saskaņā ar Kopienas normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem nepieciešamības gadījumā lieko gaļas daudzumu var izņemt no tirgus apgrozības uz laiku no 3 līdz 6 mēnešiem, tādējādi stabilizējot gaļas cenas tirgū.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā tiek piešķirts, administrēts un uzraudzīts Savienības Eiropas atbalsts vājpiena pārstrādei kazeīnā un kazeinātos un vājpiena un vājpiena pulvera izmantošanai lopbarībā”.
Šobrīd Latvijā ir viens pārstrādes uzņēmums, kurš var pretendēt uz Eiropas Savienības atbalstu vājpiena pārstrādei kazeīnā, un vairāki pārstrādes uzņēmumi, kuri varētu pretendēt uz atbalstu vājpiena pulvera iestrādei lopbarībā. Šī atbalsta mērķis ir veicināta vājpiena kā piena pārstrādes blakusprodukta realizāciju tirgū, lai novērstu vājpiena uzkrāšanos palielinātos apjomos.
Noteikumi nosaka dalībvalsts izvēles Eiropas Komisijas normatīvajos dokumentos par atbalstu vājpiena pārstrādei kazeīnos un kazeinātos, kā arī par atbalstu vājpiena pulvera iestrādei lopbarībā.
Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības iestāde būs Lauku atbalsta dienests, kas arī nodrošinās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Eiropas komisiju saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu par prasībām.
Pieņemts rīkojums “Par Līgumu par Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm izpildīšanu Latvijas Republikā”.
Rīkojums paredz akceptēt Līguma par Protokola par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm izpildīšanu Latvijas Republikā projektu.
Latvijas Republikai, iestājoties Eiropas Savienībā, kļūst saistošas 1965.gada 8.aprīļa Protokolā par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitātēm iekļautās prasības attiecībā uz Eiropas Kopienu atbrīvošanu no nodokļiem un nodevām Latvijas Republikas teritorijā.
Saskaņā ar Līguma 3.pantu iekšzemes preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai tiek piemērota netiešā pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma metode. Tas nozīmē, ka par Latvijas Republikas teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem samaksātais pievienotās vērtības nodoklis, kā arī par akcīzes precēm samaksātais akcīzes nodoklis tiek atmaksāts no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kas izstrādāta, pamatojoties uz likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” un likumā “Par akcīzes nodokli” iekļauto pilnvarojumu.
Savukārt Eiropas Savienības teritorijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tiek piemērota tiešā pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atbrīvojuma metode. Tas nozīmē, ka ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona Latvijas Republikā, piegādājot preces un sniedzot pakalpojumus Līgumā noteiktajam personu lokam, piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Akcīzes preču piegādēm, kas veiktas Eiropas Savienības teritorijā, piemēro tiešo atbrīvojumu, pamatojoties uz 1996.gada 10.janvāra Komisijas regulu 31/96 par akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu.
Līguma 4.pants nosaka to personu loku, uz kurām attiecas Protokola 13.pantā noteiktais atbrīvojums no tiešajiem nodokļiem, kas piemērojams Eiropas Kopienu ierēdņu darba algām un Kopienas izmaksātajai atlīdzībai, saskaņā ar Eiropas Padomes regulas 260/68 2.pantu.
Pieņemti noteikumi “Saraksts ar veterināro medikamentu piegādēm, kurām piemēro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi”.
Noteikumi nosaka sarakstu ar veterināro medikamentu piegādēm, kurām piemēro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi. Pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi piemēro: Latvijas veterināro zāļu reģistrā iekļauto veterināro zāļu piegādēm, tai skaitā ārstniecisko premiksu, veterināro homeopātisko zāļu un veterināro imunoloģisko produktu piegādēm; Latvijas veterināro zāļu reģistrā iekļauto dzīvnieku ķīmisko kopšanas līdzekļu piegādēm, ja šim kopšanas līdzeklim ir ārstnieciska iedarbība; centralizēti reģistrēto veterināro zāļu piegādēm (veterinārās zāles, kuras reģistrētas Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūrā, izmantojot centralizēto zāļu reģistrācijas procedūru), kā arī veterināro diagnostikumu, to specifisko reaģentu komplektu un testu piegādēm; veterināro zāļu piegādēm, ja veterinārās zāles izgatavotas aptiekā pēc sertificēta veterinārārsta izrakstītas receptes vai veterinārmedicīnas aprūpes uzņēmuma rakstveida pieprasījuma konkrētam pacientam, un to reģistrācija Latvijas veterināro zāļu reģistrā nav nepieciešama saskaņā ar Farmācijas likumu.
Noteikumi neattiecas uz veterinārmedicīnas preču piegādēm un veterinārajiem pakalpojumiem. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments