Ministru kabineta rīkojums Nr.258

Rīgā 2004.gada 20.aprīlī (prot. Nr.21, 53.§)

Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2004.gadam

1. Apstiprināt Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2004.gadam (turpmāk — programma).

2. Saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 16.panta piekto daļu zemkopības ministram noteikt un apstiprināt detalizētas procedūras programmas īstenošanai.

3. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

4. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2005.gada 1.februārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanu.

5. Noteikt, ka jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu tiešo maksājumu nodrošināšanai un citu pasākumu īstenošanai Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros ir skatāms kopā ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2005.gadam un likumprojektu par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”.

6. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra rīkojumu Nr.19 “Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2004.gadam” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 7.nr.).

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze

 

(Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa rīkojums Nr.258

Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas 2004.gadam kopsavilkums

Saskaņā ar Pamatnostādnēm par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003.-2006.gadam (Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra sēdes prot. Nr.64 12.§) Zemkopības ministrija izstrādājusi Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2004.gadam.

Saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 16.pantu lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai valsts sniedz atbalstu subsīdiju veidā. Šīs subsīdijas nedrīkst būt mazākas par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2004.gadam” lauksaimniecības subsīdiju programmā plānoto pasākumu izpildei piešķirts finansējums 27507722 latu apmērā (aptuveni 2,75 %). Lai saņemtu Lauksaimniecības likumā noteikto finanšu apjomu (3 %), papildus jāpiešķir 2326409 lati.

No programmas “Daļējs ES fondu līdzfinansējums” līdzekļi 2035912 latu apmērā piešķirami programmai “Augkopības attīstība” (1779986 lati) un programmai “Lauksaimniecības zemes ielabošana” (255926 lati).

No programmas “Pagaidu atbalsta maksājumi saskaņā ar ES līgumu” līdzekļi 290497 latu apmērā piešķirami programmai “Investīciju veicināšana lauksaimniecībā” (92954 lati), programmai “Lauksaimniecības zemes ielabošana” (24867 lati), programmai “Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana” (120600 latu) un programmai “Pārejošie maksājumi par 2003.gadu” (52076 lati).

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2004.gadam” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 169.nr.) finanšu līdzekļi starp programmām sadalīti šādi:

Nr.	Programma, pasākums	2004.gada tāme
p.k.		(latos)
1.	Lauksaimniecības zemes ielabošana	714793
2.	Lopkopības attīstība	4826000
3.	Augkopības attīstība	2776986
4.	Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana	918600
5.	Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums	110000
6.	Investīciju veicināšana lauksaimniecībā	1492954
7.	Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un lauksaimniecības	461000
	pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstība
8.	Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības atbalsts	200000
9.	Tirgus veicināšana	555750
10.	Lauksaimniecības nozares stabilizācija	400000
	Kopā nacionālās subsīdijas	12456083
11.	Pagaidu atbalsta maksājumi saskaņā ar ES līgumu	3495735
12.	Līdzfinansējums SAPARD programmai	8887578
13.	Pārejošie maksājumi par 2003.gadu	2572076
14.	Daļējs ES fondu līdzfinansējums	96250
	Kopā	27507722

Zemkopības ministrs M.Roze

Apstiprināta ar Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.258

Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2004.gadam

(informatīvā daļa)

I. Vispārējā daļa

1. Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma izstrādāta, pamatojoties uz “Lauksaimniecības attīstības 2003.gada programmu”, kas atbilst “Lauksaimniecības likuma” 16.panta prasībām, un Ministru kabineta deklarācijā izvirzītajām prioritātēm. Programmas galvenie pasākumi izstrādāti pamatojoties uz 2003.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdē (prot. Nr.35 41.§) izskatīto “Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju 2003. – 2005.gadam” un 2003.gada 16.novembra Ministru kabineta sēdē (prot. Nr.64 12.§) atbalstīto pamatnostādņu “Pamatnostādnes “Par lauksaimniecības attīstību Latvijas laukos 2003. – 2006.gadam”” projektu. Programma nodrošina Ciltsdarba likumā un Sēklu aprites likumā noteikto valsts funkciju īstenošanu.

2. Subsīdiju programmas mērķis — saskaņā ar Zemkopības ministrijas darbības stratēģijas mērķi īstenot valsts atbalsta politikas instrumentus ilgtspējīgai lauku attīstībai, sekmēt ražošanas efektivitāti, brīvu un netraucētu konkurenci iekšējā un ārējā tirgū, piešķirot naudas līdzekļus noteiktiem pasākumiem, kas veicina lauksaimniecības nozares attīstību un nodrošina lauksaimniekiem valsts atbalsta nepārtrauktību un pakāpenisku pāreju uz ES maksājumu sistēmu.

Programmas apakšmērķi:

2.1. Saskaņā ar Eiropas Komisijā noslēgtajām sarunām sadaļā “Lauksaimniecība” līdz Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā, lai realizētu nepieciešamos strukturālos pārkārtojumus un palielinātu nozaru konkurētspēju starptautiskajā tirgū, jāievieš efektīva lauksaimniecības atbalsta politika atbilstoši Eiropas Savienības valsts atbalsta principiem;

2.2. Nepieciešama nacionālās maksājumu sistēmas pakāpeniska tuvināšana un mijiedarbība ar Eiropas Savienības lauksaimniecības atbalsta maksājumu sistēmu un kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē;

2.3. Ņemot vērā pašreizējo situāciju lauksaimniecībā, ar valsts atbalstu jānodrošina nozaru attīstība līdz iestājai Eiropas Savienībā, saglabājot iepriekšējā gada atbalsta lielumu, lai nepasliktinātu ekonomisko situāciju.

2.4. Ņemot vērā transmisīvo sūkļveida encefalopātijas augsto bīstamību nepieciešams nodrošināt valsts atbalstu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kas nav paredzēti pārtikai savākšanai, transportēšanai, uzglabāšanai, pārstrādei un iznīcināšanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

3. Atbalsts no valsts subsīdijām uzlabos lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti, veidojot konkurētspējīgu un daudzfunkcionālu lauksaimniecības nozari visaptverošas un integrētas lauku attīstības ietvaros, veicinot lauksaimniecības ienākumu izaugsmi.

Dalība ES radīs plašas tirgus attīstības iespējas lauksaimniecībai un finansiālā atbalsta iespējas lauku uzņēmējdarbībai un infrastruktūras uzlabošanai. No otras puses, vienotais tirgus palielinās konkurenci un noteiks stingrākus higiēnas un kvalitātes standartus gandrīz visos sektoros, tādēļ fermu sektorā un piena un gaļas pārstrādē turpināsies tālāka pārstrukturēšanās. Tomēr gaidāms, ka vidējā termiņā pēc iestājas ES un izmantojot ES finansiālos Kopējās lauksaimniecības politikas instrumentus būtiski pieaugs ienākumi Latvijas laukos. Lauksaimniecības ienākumus noteiks tirdzniecības paplašināšanās ES koptirgū, cenu pieaugums lauksaimniecības produkcijai, pieaugošie tiešie maksājumi un investīciju atbalsts, kas veicinās sektora modernizāciju un kooperāciju.

Strukturālo fondu atbalsta maksājumi veicinās lauku ekonomikas dažādošanu un vietējo resursu un ainavu efektīvāku apsaimniekošanu, tādējādi palielinot ieņēmumus visā lauku ekonomikā.

ES paredzētie tiešie maksājumi, Vienotā programmdokumenta un Lauku attīstības plānā paredzētie pasākumi un nacionālās subsīdijas papildina viens otru, bet nav analoģiski tiem.

Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas 2004.gada pasākumi netiek finansēti no citiem fondiem.

Efektīvi izmantojot lauksaimniecībā un lauku attīstībā pieejamo finansējumu un īstenojot Zemkopības ministrijas darbības stratēģijā izvirzītos mērķus un pasākumus, tiks sasniegti šādi gaidāmie politikas rezultāti vidējam termiņam.

Gaidāmie politikas rezultāti:

Nr.	Rezultāts	Sasniegšanas rādītāji pa gadiem
p.k.		2001	2002	2003	2004	2005
1.	Lauksaimniecības, mežsaimniecības,	174,28	180	185	190	194
	medniecības un zvejniecības apjoms
	IKP (Ls milj.)
2.	Bruto pievienotā vērtība uz	847	907	971	1039	1 112
	1 strādājošo gadā (Ls)
3.	Ienākumi no lauksaimniecībā	49,98	51,33	52,72	54,14	55,60
	izmantojamās zemes ha (Ls)
	t.sk no lopkopības produkcijas (Ls)	27,92	23,65	24,28	24,93	25.60
4.	Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā,	14,1	13,3	12,5	11,8	11,1
	medniecībā un zvejniecībā nodarbināto
	skaits (% no ekonomiski aktīvo
	iedzīvotāju skaita), tai skaitā (%):
	q Lauksaimniecība un medniecība	12,1	11,3	10,5	9,7	9,0
5.	Lauksaimniecības, mežsaimniecības,
	medniecības un zvejniecības eksporta
	apjoma izmaiņas % pret iepriekšējo gadu
	lauksaimniecība un medniecība	37	5	7	4	3
6.	Specializēto augkopības saimniecību skaits	9605	8548	7608	6771	6026
7.	Specializēto augkopības saimniecību	525,9	536,4	547,2	558	569
	sējumu platības (tūkst. ha)
8.	Specializēto lopkopības produkcijas	12647	11635	10704	9848	9060
	saimniecību skaits
9.	Specializēto saimniecību lopu skaits (tūkst.)	217,70	222	226	231	236
10.	Vidējais izslaukums no govs gadā (kg)	4 055	4 300	4 791	4 700	4 900
11.	Govju skaits saimniecībās virs 6 govīm	38,20	41	44	47	50
	(% no kopējā govju skaita)
12.	Govju skaits pārraudzībā (% no	35	37	38	40	42
	kopējā govju skaita)
13.	Traktortehnika, kas jaunāka par 10	24	25	25	27	28
	gadiem (% no kopēja traktoru skaita)
14.	Meliorācijas sistēmu renovācija vai	6661	7000	6 400	7000	7000
	rekonstrukcija (ha)
15.	Atbalsts meliorācijas sistēmu	8	8,4	8,4	8,4	8,4
	renovācijai (% no nepieciešamām
	meliorēto sistēmu renovācijas platībām)
16.	Investīciju piesaiste realizējot,	443,36	786	800	800	800
	kopprojektus (Ls tūkst.)
17.	Pārstrādes uzņēmumi, kuri atbilst ES	9/17	10/19	11/21	12/23	15/28
	higiēnas prasībām piensaimniecībā
	(skaits/% no kopējā uzņēmumu skaits)
18.	Bioloģiskās lauksaimniecības platība ha*	10549	16 934	26 000	36 000	46 000
19.	Bioloģiskās lauksaimniecības	219	352	500	650	800
	sertificēto saimniecību skaits

4. Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālajā jeb Pozīcijas dokumenta sadaļā “Lauksaimniecība” ir definēts, ka Latvija ir pilnībā gatava uzņemties dalībvalsts saistības ES KLP jomā. Šīs uzņemtās saistības rada tiešu ietekmi uz valsts budžetu. Pēc Zemkopības ministrijas veiktajiem aprēķiniem 2004.gadā kopējais nepieciešamais finansējums nacionālajām subsīdijām, SAPARD līdzfinansējumam, tiešmaksājumiem — vienotais platībmaksājums un papildus valsts tiešie maksājumi, intervencei, eksporta kompensācijām, Lauku attīstības plānam ir Ls 128 082 842 apmērā t.sk. EK finansējums 62 251 274. Kā daļējs finansējuma avots 2004.gadā ES un valsts atbalsta finansēšanai var tikt izmantotas subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuras patreiz tiek izmantotas sekojošiem mērķiem:

• nacionālajām subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem;

• līdzfinansējumam SAPARD programmai

• ES Pievienošanās līgumā noteiktajam valsts atbalstam

• 2003.gada pārejošiem maksājumiem.

Līdz ar Latvijas iestāju ES nacionālās subsīdijas būs jāparedz sekojošām izmaksām:

• tiešmaksājumiem — VPM un papildus valsts tiešie maksājumi;

• Lauku attīstības plānā paredzētajiem pasākumiem;

• Vienotajā programmdokumentā paredzētajiem pasākumiem;

• līdzfinansējumam SAPARD programmai;

• nacionālajām subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem;

• ES Pievienošanās līgumā noteiktajam valsts atbalstam.

Pašreiz pieejamais subsīdiju apjoms nebūs pietiekams 2004.gadā, lai nodrošinātu visas nepieciešamās izmaksas no nacionālā budžeta (1.att.).

1.att. ES tiešo maksājumu provizoriskais finansējums 2004.gadā Latvijā, tūkst.Ls

5. Saskaņā ar Lauksaimniecības likumu valsts atbalsts lauksaimniecībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2004.gadam” plānoto pasākumu izpildei 2004.gadam piešķirti līdzekļi Ls 27 507 722 apjomā.

Valsts pamatbudžeta apakšprogrammai “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” rezultatīvie rādītāji noteikti saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2004.gadam”, un to efektivitāte atspoguļota Zemkopības ministrijas darbības stratēģijā 2003. – 2005.gadam. Savukārt programmā noteiktie rezultatīvie rādītāji paredz veicamā darba (pasākumu) apjomu un raksturo valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un mērķtiecīgumu.

2003.gada lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas rezultātu analīze:

• kopējais subsīdiju apjoms 2003.gadā (39,19 milj.) salīdzinājumā ar 2002.gadu (30,13 milj.) palielinājies par 30 %;

• no 2003.gada valsts atbalsta apjoma 2004.gada budžeta programmā “Subsidijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” finansējums nacionālās subsīdijas sastādā 40 % no kopējām subsīdijām;

• produkcijas realizācijas ieņēmumu struktūrā sagaidāms subsīdiju īpatsvara pieaugums no 5,7 % 2002.gadā līdz 7,6 % 2003.gadā;

• lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas rezultātus būtiski ietekmēja 2003.gada klimatisko apstākļu radīto zaudējumu apmērs laukaugu sektorā;

• ienākums uz 1 lauksaimniecībā nodarbināto ir kritiski zems, salīdzinājumā ar citās tautsaimniecības nozarēs nodarbināto ienākumiem. Nesaglabājot atbalstu lauksaimniecības attīstībai, samazināsies ienākumi no ražotās lauksaimniecības produkcijas;

• ienākuma pieauguma tendence pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 82 Ls/gadā līdz 106 Ls/gadā uz vienu nodarbināto lauksaimniecībā.

Tas liecina par lauksaimniecības subsīdiju ietekmes efektivitāti un nepieciešamību šo ietekmi palielināt.

Ņemot vērā līdzšinējo iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu efektivitāti un valsts atbalsta pasākumu apjoma līmeņa saglabāšanos, subsīdiju nozīme lauksaimnieciskajā ražošanā pieaugs, saglabājot šādas galvenās funkcijas:

5.1. ražošanas izmaksu daļēja kompensācija, ņemot vērā pieaugošās vides, pārtikas drošības un nekaitīguma prasības;

5.2. produkcijas ražošanas apjomu pieaugums sektoros ar zemu pašnodrošinājuma līmeni;

5.3. faktors, kas liecina par lauksaimniecības politikas stabilitāti un attīstības optimizāciju.

5.4. dzīvnieku produktivitātes paaugstināšana pielietojot progresīvas audzēšanas metodes.

Plānotie 2004.gada rezultatīvie rādītāji:

Nr.	Rezultāts	Sasniegšanas rādītāji pa gadiem
p.k.		2002	2003	2004
1.	Subsīdiju saņemšanas gadījumu skaits	1200001	70 000	30 000
2.	Valsts atbalsta lielums uz vienu ha	12,1	16,00	11,00
	lauksaimniecībā izmantojamo zemju
3.	Saimniecību skaits, kas saņem subsīdijas:	660001	21 000	7 000
4.	Lauksaimniecības zemes skābo augšņu	5034	6 400	5000
	kaļķošana (ha)
5.	Vidējā izslaukuma palielinājums subsidētiem	12	11	15
	ganāmpulkiem (% pret vidējo izslaukumu valstī)
6.	Govju skaits pārraudzībā/ vid. izslaukums gadā	75 757/	98 400/	100 000/
		4 833	4 791	4 900
7.	Reģistrēto un apzīmēto dzīvnieku īpatsvars no	95	98	99
	dzīvnieku kopskaita (%):
8.	Apsekoto un reģistrēto novietņu skaits (%);	—	—	60
9.	Atbilstošas kvalitātes šķirnes sivēnmāšu skaits	5 033	5 000	5 000
	saimniecībās (skaits)
10.	Augstas kvalitātes linšķiedras ražošana (stiebriņi t)	6 116	7 772	7 400
11.	Lauksaimniecības augu genofonda uzturēšana	9820	8229	10 000
12.	Lauksaimniecības speciālistu kvalifikācijas	54	50	55
	paaugstināšana ārzemēs (skaits)
13.	Demonstrējamās saimniecības (skaits)	91	80	80
14.	No ārvalstīm piesaistītie projekti (skaits)	26	28	23
15.	Atbalstītas nevalstiskās organizācijas un	24/32	32/49	24/32
	lauksaimniecības kooperatīvi
16.	Atbalstīti bioloģiskās lauksaimniecības projekti (skaits)			10
17.	Atbalstītie pasākumi tirgus veicināšanai (skaits)	12	12	7
18	Veikto fitosanitāro pasākumu skaits inficētajās	7	15	30
	saimniecībās kartupeļu gaišās gredzenpuves
	ierobežošanai

6. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Programmu 2000 (Agenda 2000) no 2001.gada Latvijai ir pieejama Eiropas Savienības finansiālā palīdzība tautsaimniecības strukturālajām reformām. Finansējums lauksaimniecības un lauku attīstībai paredzēts pirmsiestāšanās programmās SAPARD, tādēļ vairākās programmās, kuras iepriekšējos gados tika finansētas no nacionālajām subsīdijām, sākot ar 2001.gadu, finanšu resursi tiek piesaistīti no SAPARD programmas līdzekļiem:

	ES	Latvija
SAPARD programmas finansējums 2003.gadam (tūkst. latu)	15 772 653	5 276 720
SAPARD programmas finansējums 2004.gadam (tūkst. latu)	27 478 062	8 987 578

SAPARD programmā paredzētie pasākumi papildina valsts atbalsta pasākumus un nav analoģiski tiem.

7. Lauksaimniecības subsīdijas paredzētas Lauksaimniecības likumā noteikto valsts funkciju un galveno uzdevumu realizēšanai:

7.1. lauksaimniecības — vienas no tautsaimniecības pamatnozarēm attīstības veicināšanai;

7.2. līdzīgu sociālo un ekonomisko labklājības iespēju radīšanai lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem, gada vidējo ienākumu nodrošināšanai;

7.3. nodarbinātības nodrošināšanai lauku apvidos, lauku kultūrvides attīstībai, vides un teritorijas apsaimniekošanai;

7.4. racionālai lauku uzņēmumu nodrošināšanai ar lauksaimniecības rakstura informāciju, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, lai ražotu kvalitatīvu un konkurētspējīgu produkciju;

7.5. ekonomiski stabilas, vidi saudzējošas lauksaimniecības attīstībai;

7.6. lauksaimniecību attīstošas kredītpolitikas nodrošināšanai;

7.7. ģenētiski augstvērtīgu augu un dzīvnieku selekcijai, valstiski svarīgu ģenētisko resursu saglabāšanai.

8. Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma ir spēkā 2004.gadā. Programmas finansējums attiecas arī uz 2003.gada pārejošajiem maksājumiem 2003.gada nolikumu nosacījumu ietvaros.

9. Zemkopības ministrija izstrādā lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstības valsts atbalsta politiku. Lauku atbalsta dienests atbild par vienotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta politikas realizāciju valstī. Atbalsta mērķis ir efektīvas un ilgtspējīgas lauksaimniecības preču un nepreču produktu ražošanas harmoniska izaugsme, dodot ieguldījumu lauku kā sociālekonomiskās telpas dzīvotspējas attīstībā.

10. Lauku atbalsta dienests iesniedz Zemkopības ministrijai līdz 2005.gada 15.janvārim informāciju par rezultatīvo rādītāju izpildi 2004.gadā, lai sagatavotu informatīvo ziņojumu iesniegšanai Ministru kabinetam noteiktajā termiņā. Zemkopības ministrijas 2004.gada publiskajā pārskatā tiks sniegta programmas “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” rezultatīvo rādītāju izpildes analīze un valsts budžeta līdzekļu efektivitātes izvērtējums.

II. Subsīdiju piešķiršanas pamatprincipi

1. 2004.gada valsts atbalsta programmā ir ieviesti jauni subsīdiju piešķiršanas pamatprincipi, atbilstoši “Eiropas kopienas pamatnostānes attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē”, kā arī atbilstoši Latvijas iestājas ES sarunu nosacījumiem. Esošais valsts atbalsts nedrīkst pasliktināt lauksaimnieku finansiālo stāvokli, salīdzinot ar iepriekšējo saimniecisko gadu. Valsts atbalsta metode — līdzfinansēšana. Programmas mērķu sasniegšanai tiek subsidēti 20 – 30 % no pasākuma izmaksām (ja pamatojoties uz kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu noteiktajās nozarēs nav noteikta cita kārtība), pārējo daļu sedz subsīdiju saņēmēji no pašu līdzekļiem vai kredīta. Subsīdijas tiek izmaksātas piešķirtā finansējuma ietvaros, atkarībā no iesniegtajiem pieteikumiem, proporcionāli samazinot vai palielinot izmaksājamo subsīdiju apjomu.

2. Vispārējie noteikumi subsīdiju pretendentiem:

2.1. uz subsīdijām var pretendēt gan fiziskas, gan juridiskas personas;

2.2. iesnieguši pieteikumu saskaņā ar nolikuma prasībām.

3. Atbilstoši nolikumu nosacījumiem subsīdiju pretendentam tiek izvirzītas šādas prasības:

3.1. ir vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimnieciskā izglītība;

3.2. īpašumā esošie mājlopi reģistrēti atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi”;

3.3. meliorācijas sistēmas uzturētas saskaņā ar Meliorācijas likumu;

3.4. subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar noslēgto līgumu ar subsīdiju pretendentu, kurā paredz pušu saistības un atbildību.

III. Valsts programmas finansējuma sadalījums 2004.gadam

1. Lauksaimniecības zemes ielabošana —

Ls 714 793

Šīs programmas mērķis — atbalstīt meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju, skābo augšņu kaļķošanu un augšņu agroķīmisko izpēti, lai optimizējot augsnes mitruma režīmu, augsnes reakciju (pH) un izmantojot datus par augsnes agroķīmiskajām īpašībām, veicinātu konkurētspējīgas un kvalitatīvas augkopības produkcijas ražošanu. Valsts līdzfinansējums ir līdz 70 % no meliorācijas sistēmu būvdarbu, skābo augšņu kaļķošanas un augšņu agroķīmiskās izpētes darbu izmaksām.

Subsīdijas tiesīga saņemt persona kurai ir zeme īpašumā, lietošanā vai nomā un kura uztur meliorācijas sistēmas atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2. Lopkopības attīstība — Ls 4 826 000

Programmas mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, lai saglabātu un uzlabotu esošo genofondu. Saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem normatīvajiem dokumentiem no valsts budžeta paredzēts finansēt 100 % administratīvās izmaksas ciltsgrāmatas izveidošanai un uzturēšanai, 70 % — ģenētiskās kvalitātes noteikšanai vai ražības datu apstrādei, 40 % — saimniecībām vai dzīvnieku atražošanas centriem par ieguldītajām investīcijām jaunu audzēšanas tehniku vai paņēmienu ieviešanai, 30 % — augstvērtīgu šķirnes vīrišķo vaislinieku uzturēšanai.

Atbilstoši zemkopības ministrijas darbības stratēģijai, lai īstenotu 1. darbības virzienu — nodrošināt Latvijas tirgū drošu, nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku, tās izplatīšanu atbilstoši patērētāju prasībām, zemkopības ministrija ievieš programmu, kas radīs mehānismu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanai.

Programmas mērķis ir nodrošināt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri nav paredzēti pārtikā, savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, lai nepieļautu cilvēku un dzīvnieku inficēšanos vai saindēšanos, kā arī cilvēkiem un dzīvniekiem patogēno mikroorganismu nokļūšanu un izplatīšanos vidē.

Atbalsts tiek piešķirts atbilstoši nosacījumiem no Ls 25 līdz Ls 100 par tonnas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri nav paredzēti pārtikā savākšanu, transportēšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.

3. Augkopības attīstība — Ls 2 776 986

Programmas mērķis — augkopības saimniecības virzīšana uz ražošanas potenciāla saglabāšanu, tādu apstākļu radīšanu, lai īsā laikā izveidotos specializētas saimniecības noteikta produkcijas veida ražošanai, kā arī vesela, no slimībām brīva sēklas materiāla izmantošana. Piemērotu šķirņu izvēle, augstas kvalitātes sēklas materiāla un šķirnei atbilstošas agrotehnikas izmantošana rada iespēju ievērojami samazināt ražošanas izmaksas augkopībā. Šim mērķim ir pakārtoti pasākumi izlases sēklas ražošanai, kartupeļu un dārzeņu platību subsidēšanai. Saglabāts atbalsts vietējās izcelsmes dārzeņu ražotājiem siltumnīcu platībās. Subsīdijas tiek maksātas par platībām, kas ir apstādītas (apsētas) vai plānotas apstādīt (apsēt) 2004.gadā — kartupeļu (Ls/ha 60) un atklātā lauka dārzeņu (Ls/ha 50) stādījumiem, ja plānotā platība nav mazāka par 3 ha un zemeņu platībām, ja plānotā platība nav mazāka par 1 ha. Atbalstīti kompensācijas maksājumi par graudaugu, pākšaugu, eļļas augu sējplatībām, pamatojoties uz 2003.gadā 1.oktobri Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs iesniegtajām deklarācijām. Finansējuma apjoma izmaiņas apakšprogrammā “Kultūraugu genofonda saglabāšana un izlases sēklas ražošana” 2004.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu saistītas ar nepieciešamību veikt vienreizēju finansiālu ieguldījumu, lai izpildītu ANO ietvaros pieņemtās Riodežaneiro konvencijas par bioloģisko daudzveidību nosacījumus, kuru ir ratificējusi arī Latvija un ES Regulas Nr.1467/94 prasības. Lai ierobežotu augu karantīnas slimības — kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatību, inficētajām saimniecībām subsīdijas tiek piešķirtas par sertificēta sēklas materiāla iegādi.

4. Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana — Ls 918 600

Programmas mērķis ir zinātnes, augstākās izglītības, konsultāciju un prakses (ražošanas) sasaiste vienotā ķēdē, vienlaikus veicinot zinātniskā potenciāla būtisku atjaunošanu, nodrošinot lauku reģiona iedzīvotājus ar kvalitatīvu profesionālo informāciju. Nodrošināt izglītības un mācību kvalitātes atbilstību Eiropas Savienības prasībām, iespēju sekmīgi konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū. Sniegt konsultācijas un zināšanas, kas radītu priekšnoteikumus lauku uzņēmējdarbības ilgspējīgai attīstībai.

5. Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums — Ls 110 000

Programma paredzēta kā Latvijas valsts līdzfinansējuma daļa Latvijas un ārvalstu kopprojektiem, kuri ir nozīmīgi lauku, lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares attīstībai un saistīti ar Latvijas iestāšanos un sekmīgu dalību Eiropas Savienībā. Latvijas lauksaimniecības kvalitatīvas produkcijas ražošanā ievērojama nozīme ir ārvalstu sadarbības partneru palīdzībai. Šajā programmā paredzētais finansējums nodrošinās starptautisko kopprojektu realizēšanu, piesaistot ārzemju investīcijas lauksaimniecības nozarē.

6. Investīciju atbalsts lauksaimniecībā — Ls 1 492 954

Programmas mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas, ieviešot modernizētas un energoresursu taupošas ražošanas tehnoloģijas. Uz subsīdijām var pretendēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības, komercsabiedrības), kas saņēmušas kredītu (līzingu) jaunas lauksaimnieciskās ražošanas tehnikas un tehnoloģisko iekārtu iegādei, jaunu un rekonstruējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai, vaislas dzīvnieku iegādei. Subsīdijas izmaksā par 2003.gadā faktiski samaksāto kredīta (līzinga) procentu likmju daļēju dzēšanu 5 % apmērā, bet ne vairāk kā kredītprocentu likme.

Tiek nodrošināta no lauksaimniecības subsīdiju budžeta Latvijas Hipotēku un zemes bankai to kredītprocentu likmju starpības kompensāciju, kas rodas starp lauksaimniekiem izsniegto kredītu un ar savstarpējo līgumu atrunāto bankas izmaksu gada procentu likmi Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmas ietvaros.

7. Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbalsts — Ls 461 000

Programma paredzēta lauku uzņēmēju sadarbības un kooperācijas veicināšanai. Tiek atbalstītas lauksaimnieku sabiedriskās un lauku jaunatnes organizācijas. Uz subsīdijām var pretendēt lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, kuru projekti veicina lauku iedzīvotāju informētību un izglītošanu par Latvijas integrāciju ES, aktivizē ekonomikas dažādošanu laukos, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, rada labvēlīgu vidi lauksaimnieciskai ražošanai un iesaista lauku iedzīvotājus lauksaimniecības un lauku politikas veidošanā. Paredzēts arī atbalsts lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem kredītu procentu dzēšanai.

8. Bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts — Ls 200 000

Programma paredzēta bioloģiskās lauksaimniecības preču produkcijas ražošanai, sniedzot atbalstu uzņēmumam, kas nodrošina bioloģiskās lauksaimniecības produktu pirmapstrādi, pārstrādi un realizāciju, kā arī atbalstu bioloģiskās sēklkopības attīstībai.

9. Tirgus veicināšana — Ls 555 750

Programmā paredzēts: atbalstīt mārketinga aktivitāšu realizāciju lauksaimniecības produktiem iekšējā un ārējā tirgū. Paredzēti līdzekļi kvalitatīvas lauksaimniecības produkcijas pozīciju nostiprināšanai tirgū, izglītojošu pasākumu organizēšanai ražošanas prasību un tirgus veicināšanas jomā, augļu un dārzeņu biržas darbības modeļa izstrādei.

10. Lauksaimniecības nozares stabilizācija — Ls 400 000

Programmas mērķis ir stabilizēt situāciju cukura ražošanas un biškopības nozarē, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.304 “Kārtība, kādā tiek daļēji segta cukuru cena cukura pārstrādes uzņēmumiem un bišu saimju īpašniekiem un attiecīgo līdzekļu piešķiršanas kritēriji”. Programma realizējama līdz 2004.gada 1.maijam.

11. Pagaidu atbalsta maksājumi saskaņā ar ES līgumu — Ls 3 495 735

Saskaņā ar Latvijas Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu, lai saglabātu nozarēm atbalstu iepriekšējo gadu līmenī, ir noteikti pieci pagaidu atbalsta maksājumi. Programmas ietvaros tiek nodrošināti maksājumi govkopībā, aitkopībā, cūkkopībā, sēklkopībā un linkopībā.

Govkopības atbalsta ietvaros subsīdijas tiek piešķirtas govju ganāmpulka īpašniekam, aprēķinot Ls 31 par katru pārraudzībā esošu govi gadā, kura atrodas reģistrētā ganāmpulkā, kurš savukārt atradies pārraudzībā uz 2003.gada 1.oktobri, vai arī ganāmpulks reģistrēts no jauna ar govīm, kuras ir bijušas pārraudzībā uz 2003.gada 1.oktobri;

Aitkopībā subsīdijas tiek maksātas aitu audzēšanas saimniecības īpašniekam par aitu māti Ls 6 gadā, ja saimniecības īpašnieks sniedz informāciju VCIDAC par aitu kustību ganāmpulkā un ganāmpulkā uz 1.martu ir ne mazāk kā 10 aitu mātes, kas atrodas pretendenta ganāmpulkā ne mazāk kā 6 mēnešus.

Cūkkopības attīstībai subsīdijas tiek maksātas cūkgaļu ražojošām saimniecības īpašniekam kā vienreizējs maksājums par sivēnmāti ar produktivitāti 20 un vairāk atšķirti sivēni gadā — 7 Ls par katru sivēnmāti, ja ganāmpulkā ir vismaz 10 sivēnmātes, kuras ir vismaz vienreiz atnesušās, saimniecība sniedz ikmēneša informāciju VCIDAC par cūku kustību ganāmpulkā un veic datorizētu pārraudzību.

Šķirnes sēklu audzētājs vai sēklu firma (turpmāk — sēklaudzētājs) ir tiesīgs saņemt atbalstu sēklkopības attīstībai atbilstoši uzskaitītajam sugām un apmēriem (maksājums Ls/100kg)

Subsīdijas tiek piešķirtas linu audzētājiem par realizētajiem linu stiebriņiem Ls/t.

12. Līdzfinansējums SAPARD programmai — Ls 8 887 578

Eiropas Savienības kandidātvalstīm dalībai SAPARD programmā, kurai finansējums piešķirts 2001.gada decembrī, jānodrošina valsts līdzfinansējums vismaz 25 % apmērā no kopējā sabiedriskā finansējuma apjoma.

13. Pārejošie maksājumi par 2003.gadu — Ls 2 572 076

2003.gada apstiprināto nolikumu un prasību izpilde un 2003.gadā noslēgto līgumu par subsīdiju piešķiršanu starp Lauku atbalsta dienestu un subsīdiju pretendentu ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei atbilstoši apstiprinātajiem 2003.gada kritērijiem.

14. Daļējs ES fondu līdzfinansējums — 96 250

Saskaņā ar Latvijas Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu, daļējs Eiropas Savienības tiešo maksājumu finansējuma nodrošinājums. Nodrošināt Eiropas Savienības regulās noteikto prasību īstenošanu, saskaņā ar atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu nodrošinot finansējumu piešķiršanu un administrēšanu Biškopības nacionālās programmas realizācijai un Skolas piena programmas ieviešanai.

Zemkopības ministrs M.Roze