Lai strauji attīstītu infrastruktūru

Lauri Jonsons un Ēriks Plato starptautiskajā seminārā par valsts un privātā sektora sadarbības projektiem Foto: Aivars Liepiņš

Līdz ar Latvijas pavisam drīzo iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) par vienu no aktuāliem uzdevumiem citu starpā kļuvusi strauja infrastruktūras attīstīšana, lai kaut cik mazinātu atpalicību no ES infrastruktūras kvalitātes. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir valsts un privātā sektora sadarbība investīciju piesaistīšanā infrastruktūrai. Tādējādi iespējams īstenot gan skaita, gan apjoma ziņā vērienīgus infrastruktūras projektus, kas citādi diezin vai tiktu realizēti mums tik labi zināmo iemeslu dēļ – valstij un pašvaldībām šiem mērķiem aizvien trūkst līdzekļu.

Skandināvu
veiksmīgie projekti

Par valsts un privātā sektora sadarbību tika runāts arī aizvadītajā nedēļā Rīgā notikušajā starptautiskajā seminārā “Par valsts infrastruktūras projektu ieviešanu sadarbībā starp valsts un privātajiem sponsoriem”, ko rīkoja Ziemeļvalstu investīciju banka (NIB) un “Nordea banka”. Seminārā, kura rīkotāju mērķis bija sekmēt infrastruktūras strauju attīstību Baltijas valstīs, ar konkrētiem piemēriem tika analizēta Skandināvijas valstīs gūtā pieredze dažādu projektu īstenošanā, sadarbojoties valsts un privātajam sektoram. Liela uzmanība tika veltīta tādiem veiksmīgiem valsts un privātās partnerības projektiem kā Lahti automaģistrāle Somijā, Arlandas ātrvilciens Zviedrijā un Orkdālsveēgenas ceļu projekti un Oslo pilsētas maksas ceļu sistēma Norvēģijā.

Valstij jāizmanto
visas iespējas

Lai Latvijas infrastruktūra panāktu ES valstu līmeni, ar pašreizējiem budžeta līdzekļiem būtu nepieciešami 25 līdz 30 gadu, uzskata “Nordea Bank Finland Plc.” Latvijas filiāles vadītāja vietnieks Ēriks Plato. Pat desmit miljardu eiro ieguldījums mūsu valsts infrastruktūrā būtu tikko manāms. Tajā pašā laikā Latvijas valsts investīciju programmā šiem mērķiem paredzēts tērēt aptuveni 200 miljonus eiro gadā. Tādēļ, pēc Ē.Plato domām, valstij jāizmanto pilnīgi visas iespējas straujākai infrastruktūras attīstīšanai – gan ES kohēzijas fondu līdzekļi, gan valsts un privātā sektora sadarbības iespējas.
Pētījumi rāda, ka 70 procenti valsts budžeta finansētu projektu netiek īstenoti atbilstoši sākotnējai tāmei vai laikā, savukārt 80 procenti privātā sektora projektu tiek īstenoti gan laikā, gan saskaņā ar tāmi. “Ja šāda pieredze un prakse darbojas citur, mēs nevaram atļauties to neizmantot arī Latvijā,” ir pārliecināts Ē.Plato.
Ziemeļvalstu Investīciju bankas (NIB) viceprezidents un reģionālais direktors Lauri Jonsons uzskata, ka Baltijas valstīs notikusī privatizācija un valdību politiskā griba rada priekšnoteikumus plašu infrastruktūras projektu īstenošanai sadarbībā ar privāto sektoru. Valsts un privātā sektora sadarbības ietvaros investīcijas var piesaistīt tādas nozares kā transports, siltumapgāde, ūdensapgāde, izglītība un veselības aprūpe. Sadarbība notiek, balstoties uz biznesa principu pamatiem, un projekti tiek īstenoti ārpus pašvaldību un valsts budžetiem, kopīgi dalot gan riskus, gan atbildību par projektu veiksmīgu realizāciju. Biznesa profesionāļu līdzdalība garantē, ka tiek samazinātas projektu izmaksas, un valsts un iedzīvotāji par tiem pašiem līdzekļiem iegūst vairāk.

Visam jābūt labi
pārskatāmam

Rūpīgāk analizējot, valsts un privātās sadarbības projektos atklājas arī daži trūkumi. Kā galveno no tiem Ē.Plato minēja veidu, kā projekts tiek juridiski strukturēts. Parasti, uzticot privātajam sektoram atbildību par objektu, ko sabiedrība uzskata par valstij piekritīgu, savu lomu aizvien nospēlē politika vai likumdošana, kas nosaka, piemēram, konkrētā pakalpojuma sniedzēju. Iznākumā projekta struktūra kļūst pārlieku sarežģīta.
Kā atzina “Nordea bankas” Latvijas filiāles vadītāja vietnieks, aizkulišu sarunās valsts pārstāvji ir izrādījuši lielu ieinteresētību valsts un privātās sadarbības projektu īstenošanā. Vienīgās viņu bažas saistītas ar to, vai šāda sadarbība neizskatīsies pēc korupcijas. Lai to novērstu, visam ir jābūt pārskatāmam, uzsvēra Ē.Plato, ir jārīko publiski konkursi. Viņaprāt, ideāli būtu sākt ar nelielu projektu, piemēram, skolu. Bankas pārstāvim ir bijušas sarunas gan ar Rīgas, gan dažām citām pašvaldībām, kas izrādījušas interesi īstenot nelielu pilotprojektu, pierādot sabiedrībai, ka tas ir iespējams. Šobrīd notiek sarunas par konkrētiem pilotprojektiem. Ē.Plato pauda cerību, ka pirmais pilotprojekts tiks īstenots jau līdz šā gada beigām.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv