Latvija Eiropas Savienības klēpī

Kļūstot par Eiropas Savienības (ES) pilntiesīgu dalībvalsti un izmantojot visas iegūtās priekšrocības, Latvijai vienlaikus jādomā par Savienības turpmāko attīstību. Līdzīgi darāmie darbi paveras arī citās lielvalstīs un pasaules reģionos – ASV, Japānā un citur. ES potenciāls, protams, ir ievērojams: ASV iedzīvotāju skaits ir 291,4 miljoni, bet ES 15 valstīs – 380,8 miljoni un ES 25 valstīs – 454,9 miljoni. Iekšzemes kopprodukta apjoms attiecīgi ASV ir 11084 miljardi eiro, bet 25 ES valstīs – 9613 miljardi eiro.

Iespējas visiem sašaurina bezdarbs

Bezdarba ierobežošana un samazināšana ir galvenā problēma. ANO Starptautiskā darba organizācija (ILO) secina, ka globalizācija devusi arī daudz laba – veicinājusi atvērtas sabiedrības un ekonomikas veidošanos, sekmējusi brīvāku preču, ideju un zināšanu apmaiņu.
Tomēr vairums pasaules iedzīvotāju uzskata, ka globalizācija nav piepildījusi viņu cerības iegūt pieklājīgu darbu un nodrošināt labāku nākotni saviem bērniem. Ekonomikas un tirdzniecības globalizācijas procesā transnacionālās korporācijas reizēm ir ieguvušas lielāku varu nekā demokrātiski izraudzītās valdības.
ILO pētījumā „Taisnīga globalizācija: iespējas visiem” atklāj, ka bieži vien tāda sociāla problēma kā bezdarbs neiegūst prioritātes statusu globālā līmenī, jo starptautisko organizāciju atšķirīgo uzdevumu dēļ starp tām nav pietiekami efektīvas sadarbības.
ES vieš bažas ilgstošais bezdarbs un tā palielināšanās.
Gan pašreizējo, gan topošo ES dalībvalstu iedzīvotāji samērā apmierināti ar dzīvi, taču viņus uztrauc iespējamais darba vietu trūkums nākotnē.
Pēc jaunākās “Eurobarometer” aptaujas datiem, ES dalībvalstīs 47 procenti iedzīvotāju uzskata, ka darba vietu kļūs mazāk, un tikai 16 procenti tic, ka būs vairāk iespēju.
Vecajās ES dalībvalstīs pēdējā gadā veikts daudz dažādu aptauju, kas atsedz bažas: vai tik nepieaugs bezdarbs? Jau šobrīd ES bez darba ir 8 procenti (vidēji ES 25 valstīs 2004.gada janvārī – 9%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (ASV bezdarbs 2004.gada janvārī bija 5,6%, taču analītiķi uzskata, ka reālais bezdarba līmenis valstī ir 6,4%). Vairāki desmiti miljoni bezdarbnieku – tā ir dziļa vilšanās. Turklāt nav pazīmju, ka bezdarbs varētu samazināties. Vācijā vien, pēc oficiālās statistikas, ir ap 4,5 miljoni darba meklētāju, tiem visiem jāmaksā samērā prāvais bezdarbnieku pabalsts.
Tas rada dubultu problēmu. Valdībām nedara godu, ka tik daudz strādnieku ir bez darba un valsts kasē ienāk mazāk līdzekļu, jo bezdarbniekiem nav ienākumu un tie nodokļus nemaksā. Tādējādi samazinās patēriņš. Nav saimnieciskā pieauguma. Bezdarbs rada labvēlīgu augsni noziedzībai, alkoholisma izplatībai, narkomānijai, ģimeņu nestabilitātei, palielina stresu un rada veselības problēmas.
Kas ir pamatā bažām par nedrošo rītdienu?
Parasti tiek nosaukti vairāki iemesli. Pēc laikraksta “Leipziger Volkszeitung” pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka 84 procenti vāciešu prognozē daudzu kompāniju un investoru pārcelšanos no Rietumeiropas uz Austrumeiropu pēc ES paplašināšanas 1. maijā. Vācijas uzņēmumiem ir vēlme pārcelt ražošanu uz citām valstīm, lai samazinātu tēriņus darbaspēkam. To dara augstākās tehnoloģiju kompānijas, kā “Siemens”, “Volkswagen” un citas, masveidā likvidējot darbavietas. Savukārt 82 procenti respondentu uzskata, ka lētais darbaspēks no jaunajām dalībvalstīm pārplūdinās Vācijas darba tirgu, bet 68 procenti aptaujāto prognozē, ka šie procesi izraisīs bezdarba un noziedzības pieaugumu.

Lētāks darbaspēks ceļ konkurētspēju

Bezdarba problēmas analītiķu vidū valda arī cits viedoklis. Protams, uzņēmumi pārceļas uz Austrumeiropu un cilvēki zaudē darba vietas. Taču Zviedrijas valdība to vērtē pozitīvi. Un tam ir savi argumenti.
Galvenais pārcelšanās iemesls ir lētais darbaspēks, kas ļauj noturēt konkurētspējīgu cenu līmeni. No 250 lielākajiem Zviedrijas uzņēmumiem 74 galvenā bāzes vieta ir ārpus Zviedrijas.
Tas ir labi, ka zemu atalgotais darbs atstāj Zviedriju un tas kopumā nāk par labu valsts ekonomikai.
Uzņēmumi, kas spējīgi izdzīvot tikai tad, ja darba kritēriji un algas mazinās, ekonomisko attīstību neveicina.
Iebraucošam darbaspēkam jāmaksā uzreiz dažādi sociālie pabalsti, kas apgrūtina valsts budžetu vai samazina esošo sociālo pabalstu līmeni Zviedrijas pamatiedzīvotājiem. Valstīs tiek meklēti veidi, kā aizsargāt sociālo sistēmu no nelegālas strādāšanas un vienlaikus pabalstu pieprasīšanas ne tikai jaunpienācējiem, bet visiem.
Darba vietu pārcelšanu veicina arī tas, ka grāmatvedības noteikumi valstīs kļūs līdzīgāki, vienkāršosies imports un eksports.
Tas ir labāk nekā pārvietot uzņēmumus uz Ķīnu, tagad attīstīsies Baltijas valstis, reģionā būs stabilitāte, pakāpeniski pieaugs atalgojums, labklājības līmenis, darbinieki kļūs izglītotāki un konkurētspējīgāki, kā arī vairāk patērētāju, kas savu naudu izdos Baltijas un Skandināvijas reģiona valstīs. Šādu skatījumu var attiecināt arī uz visas ES saimniecisko politiku pašreiz un tuvākajā nākotnē.
Kopumā bezdarba ierobežošanā ES valstis nonāk pie vienojošiem risinājumiem.
* Nepieciešama pievilcīgāka ekonomiskā politika, kas sekmētu uzņēmējdarbību.
* Jāveicina rūpniecība, vienlaikus palielinot finansējumu pētījumiem un attīstībai, mazo kompāniju nostiprināšanai. Reizēm oponenti gan iebilst, ka jaunu darba vietu radīšana ir dārgs prieks un tas var sašķobīt ES budžetu. Taču katra jauna darba vieta kopumā sniedz vairākus pozitīvus spirālveida blakusefektus – pieprasījuma pieaugumu pēc precēm u.c.
* Jāveido elastīgāka darba likumdošana kopā ar privātpersonu nodokļu sistēmas korektu uzlabošanu (neapliekamā minimuma paaugstināšana u. c.). Vienlaikus jāseko, lai arodbiedrības prasības par algām nepārsniegtu ražošanas un produktivitātes pieaugumu tautsaimniecībā, savukārt darba devējiem jābūt gataviem priekšlaicīgām atvadām no darba ņēmējiem.
* Pensionēšanas vecuma palielināšana, gados vecāku darbinieku skaita palielināšana darba tirgū. Piemēram, Dānijas valdība paziņojusi, ka paredz piešķirt prēmijas iedzīvotājiem, kuri turpinās strādāt pēc oficiālā pensijas vecuma sasniegšanas. Tie, kas paliek darba tirgū pēc 65 gadu sasniegšanas, saņems līdz 40 procentu papildu samaksu no viņu pensijas (atkarībā, cik gadu cilvēks būs nostrādājis pēc oficiālā pensionēšanas vecuma). Valstij tas neko nemaksās, jo prēmijas finansēs no strādājošo iemaksām pensiju sistēmā, kurā viņš turpinās iemaksāt tik ilgi, cik strādās.
* Paaugstinot nodarbinātību vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem, jo pašlaik šajā vecuma grupā nodarbināti tikai 40 procenti, bet līdz 2010.gadam šo nodarbinātības pakāpi ES vēlams palielināt līdz 50 procentiem.
* Jauni pasākumi mūžizglītības sistēmas attīstībai, investīciju palielināšana cilvēku resursos un attīstībā.

* Stingrākas regulas – direktīvas pakalpojumiem, lai tie spekulatīvi nesadārdzinātos.
* Ieguldījumu palielināšana zināšanās un izglītībā (turklāt perspektīvajos virzienos), radot apstākļus, lai katrs ES iedzīvotājs, kas to vēlas, varētu atrast darbu.

Saimniecības pieauguma tempi atšķirīgi

Jāsecina, ka Eiropas darba tirgus joprojām ir vājš, un tas kavē patērētāju izdevumu palielināšanos. Grūti prognozēt, kad darba tirgus varētu uzlaboties, jo nav zināms, kā palielināsies investīciju aktivitātes. Investīciju pieaugumam var būt nepieciešams ilgāks laiks, jo daudzi uzņēmumi joprojām cieš no jaudu pārpalikuma un augstā parādu līmeņa, ko radīja investīciju bums deviņdesmito gadu beigās.
Cita problēma ir lēnie ekonomikas, saimniecības izaugsmes tempi un nepietiekamais darba ražīgums, kas galvenokārt arī nosaka sekmes iepriekšējās problēmas atrisināšanā – bezdarba samazināšanā. Viens no Lisabonas (2000.g.) stratēģijas mērķiem bija pēc 10 gadiem ES sasniegt pilnīgu nodarbinātību. Taču šie mērķi netika nostiprināti ar konkrētu rīcības plānu. Lisabonas stratēģija paredzēja, ka ik gadu vidēji ES ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt trīs procenti gadā. Pērn tā bija tikai 0,8 procenti, bet pēdējos trīs gados caurmērā 1,25 procenti, un tas ir tālu no Lisabonas noteiktā. Tātad šo mērķu sasniegšana atvirzīsies tālākā nākotnē. Saskaņā ar prognozēm 2004.gadam Rietumeiropas reģiona ekonomika pieaugs par 2 procentiem, bet 2005.gadā tā sasniegs 2,25 procentus.
Jauno dalībvalstu iestāšanās ļaus ES blokam samazināt atšķirību no ASV ekonomiskās attīstības tempa ziņā. Jauno dalībvalstu attīstība tiek prognozēta 5-6 procenti gadā, bet, ja arī to izdotos noturēt, diez vai drīz tiktu panāktas ASV, taču atstarpe samazināsies. Ekonomiskā telpa paplašinās, un ir paredzama iekšējā konsolidācija.
Globālās ekonomikas pieaugums šogad var sasniegt 4,75 procentus (2005.gadā ap 4%), pateicoties izaugsmei ASV un Āzijas reģiona valstīs, jo īpaši Ķīnā. Šogad Savienoto Valstu ekonomikas attīstības tempi palielināsies par 4,5 procentiem, nākamgad – par 3,5 procentiem. Ķīnā 2003.gadā fiksēts 9 procentu pieaugums, (8,5% un 7% attiecīgi paredzēti 2004. un 2005.gadā).
ES saimnieciskās attīstības tempa un konkurētspējas veicināšanai tiek meklēti risinājumi. ES būs grūti sasniegt savu mērķi un līdz 2010.gadam kļūt par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē, ja neieviesīs būtiskas izmaiņas ekonomiskajā politikā. Par to daļēji minēts jau bezdarba situācijas izvērtējumā. Šajā nolūkā arī Eiropas Savienības budžets jāveido tā, lai tas būtu orientēts uz investīcijām, inovācijām, pētījumiem un attīstību. Jo nepieciešams augstāks darba ražīgums, tehniskā līmeņa risinājumi (produktivitātes vidējais ienākums ES joprojām par 20% zemāks nekā ASV). Nepieciešama pragmatiska un konkrētāka rīcība nodarbinātības pieauguma un sociālo, veselības un pensijas jautājumu risināšanā.
Būtiska loma šajā ziņā būs ES konstitūcijai. Lai saimniekošana kļūtu efektīvāka un iedzīvotāji iespējami drīz baudītu pozitīvos ieguvumus, būtu lietderīgi uzmanīgi un tomēr pakāpeniski mērķtiecīgi realizēt vienotas federālas politikas principus tautsaimniecības funkcionēšanā ES ietvaros. Tas ļautu samazināt nelietderīgos tēriņus, vienkāršotu uzņēmējdarbību (arī tās juridiskās formas, grāmatvedību, auditu) un informētību. Arī tas, ka ik pēc sešiem mēnešiem mainās prezidējošā valsts, nav sevišķi efektīvi, jo katrā šajā īsajā posmā konkrētā valsts cenšas izvirzīt kādas prioritātes un problēmjautājumus, kuru īstenošana ne vienmēr tiek pabeigta tik īsā laikā. Sistēmai jādarbojas uz stabiliem ilgtermiņa ekonomiskiem pamatiem.
Šajā kontekstā arī katrā ES jaunajā dalībvalstī izanalizējami nepieciešamo izmaiņu varianti. Piemēram, Latvijas apstākļos būtu sašaurināmas atsevišķas funkcijas, ko pašreiz pilda Ārlietu ministrija. Vienlaikus būtu paplašināmas Ekonomikas ministrijas funkcijas tieši ārējā tirdzniecībā – gan prasmīgi izmantojot ES vienotā iekšējā tirgus iespējas, gan kopējo ES regulu ietvaros eksporta un importa operācijas uz/no trešajām valstīm (paaugstinot uzņēmumu informētību visaugstākajā līmenī). Līdzīgi varētu būt ar Aizsardzības ministrijas funkcijām sakarā ar mūsu iestāšanos NATO. Šeit nedrīkst būt cita kritērija kā to vai citu funkciju izpilde ar minimāliem izdevumiem, lai tiešā veidā labvēlīgāk ietekmētu Latvijas tautsaimniecības attīstību. Maksimāli jāizmanto arī ES centralizācijas un ietekmes efekts.

Dr. habil. oec. Arnis Kalniņš