Valodu tehnoloģijas – Baltijas perspektīva

Helēna Demakova Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Konferences dalībniekus uzrunāja Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova:
– Ir pagājuši vairāk nekā 80 gadi, kopš filozofs Ludvigs Vitgenšteins savā “Traktātā” uzrakstīja tēzi: “Manas valodas robežas nozīmē manas pasaules robežas.”
Ar to viņš domāja – vienkāršojot – ka valoda ir saaugusi ar mūsu būtību. Mēs kā domājošas būtnes esam valodā un nevaram priekšstatīt sevi atrauti no valodas.
Vitgenšteina atziņai ir bijusi liela ietekme uz visu divdesmitā gadsimta humanitāro pasauli. Valoda ir mūsu domāšanas forma, veids, kādā mēs esam kultūrā. Ar tās palīdzību mēs formulējam savas attieksmes un savus sasniegumus atstājam vēsturei.

Katrs cilvēks pret valodu attiecas individuāli. Kādam tas ir prieka avots, kad izdevies sacerēt asprātīgu vārdu spēli, citam valoda ir šķērslis ceļā uz izteiksmes skaidrību. Vēl citiem tā noder kā iegansts protestiem pret izglītības reformu – protestiem, kuru demagoģiskais nolūks ir pretstatīt, sarīdīt vienu valodu pret otru.
Savulaik, kad darba ceļi bija mani aizveduši uz Berlīni, es sākotnēji biju gandarīta par iespēju padzīvot citas valodas vidē un citā kultūras telpā, kas jebkuru cilvēku neapšaubāmi bagātina. Taču tad, kad sāku redzēt sapņus vācu valodā, tad man nebija vajadzīgs sapņu tulks, lai saprastu, ka dzimtā valoda mani sauc atpakaļ uz mājām.
Pastāv uzskats, ka latviešu valoda kļuva par literāru valodu tikai pēc Raiņa veiktā Gētes “Fausta” tulkojuma latviski. Pēc šīs analoģijas kāds varētu apgalvot, ka latviešu valoda kļuva par tehnoloģisku valodu pēc tam, kad tika latviskota pasaulē izplatītākā biroja programmatūra.
Rainis radīja jaunvārdus, kuri viņa laikabiedriem šķita neparasti, izplatītākais no tiem ir vārds mīla.
Arī mūsdienās ir tādi vārdi – atcerēsimies izvēli starp kompjūteru un datoru, brendu un zīmolu, printēt un drukāt un tā tālāk. Vēl šodien mūsu ausīm visai neparasti izklausās tādi datora programmās atrodami vārdi kā uzdevumrūts vai vadīklu rīklodziņš, taču gan jau pēc gadiem tie iedzīvosies sarunvalodā.
Valoda top tikai lietojumā, un mēs varam konstatēt, ka latviešu valoda aizvien vairāk iedzīvojas elektroniskajā vidē.
Liels solis uz priekšu zināšanu sabiedrības un vienlaikus latviešu valodas virzienā būs Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvija@Pasaule, eŠpārvaldes, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta iniciatīvu un citu projektu īstenošana.
Pirms desmit gadiem būtu bijis grūti iedomāties, ka tik daudzi informācijas tehnoloģiju lietpratēji pulcēsies uz konferenci par valodu, nevis par, teiksim, bezvadu tehnoloģijām vai datu nesējiem.
Šī konference liecina, ka mūsu valoda aizvien vairāk nav skatāma atrauti no mūsu eksistences. Un tas, savukārt, nozīmē, ka Vitgenšteinam bija taisnība.