Divas piesātinātas Itālijas prezidenta dienas Rīgā

Šodien, 22.aprīlī, beidzas Itālijas Republikas prezidenta Karlo Adzeljo Čampi (Carlo Azeglio Ciampi) un Frankas Čampi (Franca Ciampi) valstsvizīte Latvijā

Kā jau informējām, vakar pēcpusdienā valstsvizītē Latvijā ieradās Itālijas Republikas prezidents Karlo Adzeljo Čampi ar kundzi. Vakar augstajam viesim bija sarunas ar Latvijas Valsts prezidenti, šodien viņš teiks uzrunu Saeimā un tiksies ar Ministru prezidentu Induli Emsi. Itālijas prezidents šodien apmeklēs arī Latvijas Okupācijas muzeju un piedalīsies itāļu mūsdienu mākslas izstādes “Forma 1 ed i suoi artisti” atklāšanā Melngalvju namā.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Šī vizīte var vienīgi stiprināt Latvijas saites ar Itāliju

Jānis Lūsis, Latvijas vēstnieks Itālijā, – intervijā “Latvijas Vēstnesim”

– Kā jūs raksturotu Itālijas prezidenta valstsvizītes nozīmi vēsturiskā kontekstā – laikā, kad Latvija nupat iestājusies NATO un atrodas ES durvju priekšā?
– Es ceru, ir lieki lasītājiem atgādināt, ka Itālija ir NATO un ES dalībvalsts, turklāt viena no Eiropas spēcīgākajām ekonomikām, tādēļ arī ekskluzīvā lielā septiņnieka dalībvalsts. Itālijai ir nozīmīga loma ANO, kā arī Rietumu attiecībās ar Krieviju. Tātad ir daudz organizāciju un veidu, kur Latvijas interesēs varētu būt cieša sadarbība ar Itāliju.
Mūsu valstu attiecību ciešākai attīstībai svarīgu nozīmi piešķir fakts, ka Itālija ir viena no ES sešām dibinātājvalstīm un aktīva Vidusjūras reģiona sadarbības veicinātāja. Līdzās aktīvam politiskajam dialogam, kas ir vizītes pamatā, tā neapšaubāmi sniedz vajadzīgo impulsu arī abu valstu ciešāku ekonomisko sakaru veidošanā.
Vēsture māca, ka attiecības divu valstu starpā var klupt šķietami sīkumu vai neizprotamu sarežģījumu dēļ. Tādēļ diplomātiem un valsts ierēdņiem, kā arī politiķiem jāpieliek lielas pūles, lai nodrošinātu dialogu un labas attiecības valstu starpā. Viens no svarīgākajiem šīs sadarbības apliecinājumiem ir lielais gods, kādu viena valsts izrāda otrai, aicinot valsts vizītē prezidentu.
– Kā jūs raksturotu mūsu valstu līdzšinējās un pašreizējās attiecības?
– Itālija bija starp pirmajām valstīm, kura 1921. gada atzina Latvijas Republikas de iure pastāvēšanu, un tam mūsu attiecībās jābūt nozīmīgam faktam. Turklāt Itālija bija starp pirmajām valstīm, kuras atzina neatkarības atgūšanu 1991. gadā – Itālija to izdarīja jau 30. augustā. Turpmākās attiecības ar Itāliju ir bijušas labas.
Itālija ir vēsturiskām un kultūras tradīcijām bagāta zeme, un tās iepazīšana ikvienam sniedz neatkārtojamus brīžus. Tomēr vēl lielāku gandarījumu manī rada apziņa, ka Latvijas vārds beidzot kļūst plaši pazīstams arī šeit, mums šķietami tik tālajā Itālijā.
– Kādu nozīmi paredzat Itālijas prezidenta vizītei mūsu valstu divpusējo attiecību tālākajā attīstībā?
– Līdz ar mūsu iestāšanos NATO un ES Itālijā jūtami aug interese par mums, – tā izpaužas gan oficiālā, gan arī sadzīviskā līmenī. Tā ir interese par mūsu valsts vēsturi un šodienu, par izglītību un kultūru, par tautas tradīcijām un amatniecību, par latviešu dziesmām, dejām un ēdieniem. Ir patīkami dzirdēt, ka itāļi, kas viesojušies Latvijā, atgriežoties mājās, saka: Rīga ir skaista pilsēta, ceļojums uz Latviju bija ļoti jauks.
Šī vizīte, kas tīšām saskaņota ar iestāšanās ES priekšvakaru, var vienīgi pastiprināt mūsu saites un mudināt lielāku aktivitāti tirdzniecībā, investīcijās un kultūras apmaiņā.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Vizīte iezīmē jaunu posmu Itālijas un Latvijas attiecībās

Mauricio Lo Re (Maurizio Lo Re), Itālijas vēstnieks Latvijā, – intervijā “Latvijas Vēstnesim”

– Kādas pārdomas jūsos raisa Itālijas prezidenta vizīte mūsu valstij tik nozīmīgajā brīdī?
– Pirmā Itālijas Republikas prezidenta un senatora Oskara Luidži Skalfaro valsts vizīte Latvijā notika 1997.gadā. Tātad prezidenta Karlo Adzeljo Čampi vizīte noslēdz septiņus gadus ilgu periodu. Šajā laikā Latvija sasniegusi rezultātus, par kuriem bija grūti iedomāties 1997.gadā. Tagad Latvija atrodas tādas ilgtermiņa perspektīvas priekšā, kas noteikti dziļi ietekmēs ne tikai šīs valsts vēsturi, bet arī Eiropas iekārtu kopumā.
Ar Latvijas pievienošanos NATO 2.aprīlī un ar integrāciju Eiropas Savienībā, ko vēl atzīmēsim 1.maijā, paveikts ceļš, kas tika uzsākts pirms divpadsmit gadiem, tūdaļ pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Itālija vienmēr bijusi draudzīgi noskaņota pret Latviju un aktīvi atbalstījusi Latvijas centienus šajā virzienā. Gribētos atgādināt, ka tieši Itālija pirmā atbalstīja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā vēl 1920. un 1921. gadā, tādējādi paverot ceļu Latvijas neatkarības starptautiskajai atzīšanai.
– Jūsu vērtējums mūsu valstu līdzšinējām attiecībām?
– Attiecības starp Latviju un Itāliju vienmēr bijušas un ir teicamas. Itālija neatzina Latvijas aneksiju un iekļaušanu PSRS, bet 1991.gada augustā pavisam drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarēja, ka atzīst jūsu valsts suverenitāti, 1991.gadā 30.augustā atjaunojot ar Latviju diplomātiskās attiecības. Itālijas vēstniecība viena no pirmajām 1992.gadā atsāka savu darbību Latvijā.
Mūsu ekonomiskās attiecības pastāvīgi attīstās, un 18.maijā Romā notiks sestā Itālijas un Latvijas ekonomiskās sadarbības darba grupas sēde. Katru gadu daudz Itālijas uzņēmēju delegāciju apmeklē jūsu valsti, lai nodibinātu kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem.
Arī kultūras jomā mūsu attiecības atrodas nepārtrauktā attīstībā. Esmu ļoti gandarīts, ka saistībā ar Itālijas prezidenta valstsvizīti šodien Melngalvju namā tiek atklāta izstāde “Forma 1” un ka Latvijas iedzīvotāji var iepazīties ar kustības “Forma 1” abstrakto mākslu, kas izveidojās 1947.gadā Itālijā. Arī vairāku Latvijas gleznotāju daiļrade, sevišķi to mākslinieku, kuri darbojās 20.gadsimtā, bija saistīta ar Itāliju. Niklāvs Strunke, kuru kritiķi uzskatīja par “vislatviskāko” gleznotāju, sava mūža lielāko daļu pavadīja Itālijā. Tā sauktā Romas stipendija palīdzēja vairākiem Latvijas gleznotājiem iegūt pieredzi Itālijā. Eduarda Kalniņa vārds būs vienmēr saistīts ar Itāliju līdz ar Ludolfa Liberta un Kārļa Hūna vārdiem. Arī šodien vairāku Latvijas gleznotāju mākslas pieredze ir saistīta ar Itāliju.
– Kādas izmaiņas mūsu valstu divpusējās attiecībās eventuāli var ieviest Latvijas pievienošanās ES un NATO?
– Septiņu jauno NATO dalībvalstu pievienošanās Atlantijas aliansei nozīmē galīgo pagātnes sadales pārvarēšanu un simbolizē solidaritātes starp vienotu Eiropu un Ziemeļameriku atjaunošanu jaunā gadsimta sākumā.
Jauno valstu iestāšanās ar to neatlaidīgiem centieniem un entuziasmu noteikti dos jaunu impulsu NATO pārveidošanas procesam, kas tika sākts Prāgas galotņu tikšanās laikā.

Svarīgi izaicinājumi mūs gaida galotņu Stambulas tikšanās priekšvakarā, kad pie apvāršņa parādījušies jaunie draudi. Mēs ar lielu cerību gaidām, ka Latvija sniegs savu ieguldījumu kopīgās drošības izpratnes veidošanā Atlantijas alianses politiskās dimensijas ietvaros. Itālija un Latvija turpinās strādāt kopā kā sabiedrotie miera, stabilitātes un uzplaukuma nākotnei, kas apvienos Eiroatlantijas kopienu un piesaistīs arī plašu to valstu loku, kuras atrodas tās apkārtnē.
– Kā mūsu divpusējās attiecības attīstās šobrīd?
– Sarunas ar Itālijas premjerministra vietnieku Džanfranko Fini šogad martā Rīgā uzreiz pēc jaunas valdības izveidošanas, kā arī Latvijas iestāšanās NATO un ES priekšvakarā liecināja par to, ka valstu uzskati attiecībā uz starptautisko politiku sakrīt. Tas lika pamatus divpusējas sadarbības nostiprināšanai, sagaidot prezidenta Čampi vizīti. Sarunas parādīja, ka Itālijai un Latvijai ir ļoti līdzīgas pozīcijas attiecībā uz Eiropas lietām. Īstenojot Eiropas integrāciju, jāievēro nacionālā identitāte un suverenitāte, lai izveidotu tādu nacionālo valstu federāciju, kurā pastiprināsies sabiedriskā, materiālā un reliģiskā Eiropas identitāte un kurā nav pieņemama divu ātrumu integrācija. Sarunu laikā abas puses izteica cerības, ka Starpvaldību konference atsāks un pabeigs savu darbu pēc iespējas drīzāk, līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Itālijas premjerministra vietnieks Fini kungs augstu novērtēja Latvijas konstruktīvo pozīciju Eiropas Konventā un Starpvaldību konferences laikā. Viņš izteica cerību, ka Latvija un Itālija vienosies par pašreizējo problēmu iespējamiem risinājumiem, saglabājot nemainīgu nosacījumu par vienu komisāru no katras valsts vismaz līdz 2014.gadam, bet arī atzīstot nepieciešamību grozīt Nicas līguma mehānismus, lai ieviestu divkāršā vairākuma kritēriju.
Fini kungs uzsvēra, ka abas valstis ir ieinteresētas stiprināt ES attiecības ar kaimiņvalstīm, kas atrodas Vidusjūras reģiona dienvidos, robežojas ar Itāliju un kas ir Latvijas austrumu kaimiņvalstis, – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Abos gadījumos šie reģioni vienlaikus ir gan nestabilitātes, gan iespēju avots. Itālija un Latvija varētu kļūt par demokrātijas tiltu uz dienvidiem un austrumiem. Šajā kontekstā būtu ļoti lietderīgi piemērot atbilstošu politiku un attīstīt veidojamās ārējās robežas kontroles koordinācijas aģentūras potenciālu, akceptējot, pēc iespējas drīz, efektīvus noteikumus un trīs gadu finansēšanas plānu.
Eiropas Savienība nav vienkārši valstu savienība, tā ir valstu kopiena, kas izveidojusies uz kopējo vērtību un mērķu pamata un pasludina kopējas suverenitātes principu, kas atbilst ikviena un visu interesēm.
Mums ir nepieciešama stipra un integrēta Eiropas Savienība, kas kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm varētu kļūt par balstu stabilākai un taisnīgākai starptautiskajai kārtībai.
– Kādu nozīmi Itālijas prezidenta valstsvizītei paredzat mūsu divpusējo attiecību tālākajā attīstībā?
– Attiecības starp Itāliju un Latviju agrāk attīstījās divpusējā aspektā, bet turpmāk tās ietekmēs abu valstu piederība pie ES un NATO.
Veikt ieguldījumu kopējas Eiropas mājas celšanā, novērtējot tās kultūras un morāles mantojumu – tas ir mūsu valstu kopējais uzdevums, lai ar pārliecību stādītos priekšā šodienas pasaules izaicinājumiem.
Es novēlu, lai Latvijā augtu apziņa par jūsu valstij doto vēsturisko iespēju integrēties Eiropas Savienībā. Neviena no valstīm, kas dažādos laika posmos iestājušās Eiropas Savienībā, nekad nav to nožēlojusi.
Esmu pārliecināts, ka Latvija pilnīgi integrēsies šajā procesā ar pārliecību, ka vislabākais veids, kas Latvijai dots tās vēstures gaitā, lai saglabātu savu nacionālo identitāti, veicinātu ekonomisko attīstību un drošību, ir piedalīšanās Eiropas kopējās mājas veidošanā. Itālijas prezidenta vizīte iezīmē jaunu posmu Itālijas un Latvijas attiecībās. Mēs vienmēr esam bijuši draugi, bet tagad esam arī sabiedrotie un partneri Eiropas Savienībā.