Par Latvijas un Čehijas parlamentāriešu tikšanos

Vakar, 21.aprīlī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš, priekšsēdētāja biedre Linda Mūrniece un deputāts Uldis Briedis tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Aizsardzības un drošības komisijas pārstāvjiem.
Tikšanās laikā Latvijas un Čehijas parlamentārieši galveno uzmanību veltīja jautājumiem, kas skar aktualitātes militārajā jomā abās valstīs, to sadarbības padziļināšanas iespējas un cīņu pret terorismu.
Tikšanās sākumā J.Dalbiņš uzsvēra, ka jau kopš mūsu valsts neatkarības atjaunošanas starp Latviju un Čehiju izveidojusies cieša sadarbība, un iepazīstināja ar komisijas sastāvu un darbības galvenajiem virzieniem. Savukārt Čehijas parlamenta Aizsardzības un drošības komisijas priekšsēdētājs Jans Vidims uzsvēra, ka Čehija vienmēr atbalstījusi Latvijas virzību uz integrāciju NATO, un pauda gandarījumu, ka ar kolēģiem Latvijā var satikties kā ar alianses sabiedrotajiem.
Puses sprieda par jautājumiem, kas saistīti ar armijas profesionalizāciju abās valstīs. J.Vidims pastāstīja, ka Čehijā nākamā gada sākumā plānots pāriet no obligātā militārā dienesta uz profesionālo. “Čehijai ir vajadzīga maza un efektīvi darboties spējīga armija,” sacīja J.Vidims. Viņš arī informēja, ka 1994.gadā aizsardzības vajadzībām tika piešķirti 2,2% no iekšzemes kopprodukta, bet saistībā ar sarežģīto ekonomisko situāciju finansējums aizsardzības jomā samazināts – tas ir 2% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt J.Dalbiņš akcentēja, ka Latvijā vērojama pretēja situācija – finansējums aizsardzības jomā tiek palielināts, tomēr svarīgi domāt par tā racionālu izmantošanu. Viņš pastāstīja, ka komisija aktīvi darbojas Latvijas bruņoto spēku reformas likumdošanas bāzes sakārtošanā un arī Latvijā plānots pāriet uz profesionālo dienestu. Latvijas un Čehijas parlamentārieši sarunā skāra arī problēmas, kas saistītas ar sabiedrības iesaistīšanu valsts drošības jautājumu risināšanā.
Radniecīgo komisiju pārstāvji pārrunāja situāciju gaisa telpas aizsardzībā abās valstīs, kā arī sadarbības padziļināšanas iespējas starp Latviju un Čehiju, tostarp “Baltnet” un “Baltdefcol” projektu ietvaros. Čehijas kolēģi interesējās par Latvijas iespējamo specializāciju aliansē. J.Dalbiņš pastāstīja, ka Latvija savu ieguldījumu varētu sniegt sapieru, militāro mediķu un policistu sagatavošanā.
Abu valstu parlamentārieši apsprieda situāciju drošības jomā globālo terorisma draudu kontekstā. J.Dalbiņš uzsvēra, ka tie šobrīd pasaulē ir palielinājušies. Viņš arī akcentēja, ka nevar atbalstīt terorismu kā līdzekli problēmu risināšanā, un pauda Latvijas nostāju Irākas jautājumā: starptautiskā sabiedrība nedrīkst pieļaut, ka problēmas tiktu risinātas ar teroristiskām metodēm. J.Vidims izteica atbalstu mūsu valsts “bezkompromisa politikai” un sacīja, ka Čehijai ir līdzīga nostāja.
Vakar, 21.aprīlī, arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks un komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Aizsardzības un drošības komisijas pārstāvjiem.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks, sveicot Čehijas parlamenta Aizsardzības un drošības komisijas deputātus, uzsvēra, ka mūsdienu starptautiskajā politikā, tāpat kā bilaterālo attiecību jomā, valsts aizsardzība un drošība ir cieši saistītas ar ārlietām. A.Pabriks apliecināja, ka Latvija uzskata Čehiju par stratēģisko partneri. “Mūsu valstis vieno ne vien vēsturiskā pieredze, bet arī veiksmīga pāreja no regulētā tirgus uz brīvā tirgus ekonomiku, kā arī nepieciešamība un iespējas saskaņot viedokļus un pieņemt kopīgu nostāju jautājumos par NATO un Eiropas Savienības stratēģijām un ārpolitiku nākotnē,” sacīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.
Čehijas Republikas parlamenta Aizsardzības un drošības komisijas priekšsēdētājs Jans Vidims apliecināja, ka “Čehija un Latvija vienmēr ir bijuši neformāli draugi un sabiedrotie, kas šobrīd kļūst par formāliem sabiedrotajiem un partneriem Ziemeļatlantijas aliansē un drīzumā Eiropas Savienībā”. J.Vidims uzsvēra, ka sadarbību NATO regulē kopīgi principi, savukārt ES valstīm jāmeklē partneri ar līdzīgām interesēm, lai panāktu tām izdevīgāko problēmu risinājumu. Viņš izteica cerību, ka “Eiropas Parlamentā kopīgu valodu atradīs deviņi Latvijas deputāti un divdesmit četri Čehijas deputāti”.
Deputāti pārrunāja arī ar ES saistītus jautājumus, tostarp noskaidroja pozīcijas ES konstitūcijas kontekstā un ES attīstības perspektīvā. Atbildot uz Ārlietu komisijas deputāta Aleksandra Kiršteina jautājumu, J.Vidims pastāstīja, ka Pilsoniskās demokrātijas savienība vairāk pārstāv eiroreālistu, nevis eiroskeptiķu redzējumu attiecībā uz ES konstitūciju. “ES federālisma modelis attiecībā uz Eiropas Savienības četrām brīvībām paredz pārlieku institucionalizēšanu, kas ir solis nepareizā virzienā,” sacīja J.Vidims. Viņš skeptiski vērtēja arī ES atsevišķu aizsardzības spēku izveidi, uzsverot, ka NATO ir pietiekams ES drošības garants un sasaiste ar norisēm pasaulē.
Īpašu uzmanību Latvijas un Čehijas deputāti veltīja pozīciju noskaidrošanai un debatēm parlamentos un sabiedrībā par situāciju Irākā, kā arī jautājumam par terorismu mūsdienu starptautiskajā politikā. A.Kiršteins ierosināja pievērst uzmanību terorisma definīcijas formulējumam, ko varētu rosināt mazās valstis, izmantojot sadarbību Eiropas Parlamentā.
Deputāti pievērsās arī jautājumam par okupācijas izvērtējumu Čehijā un Latvijā.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks pateicās par iespēju pārrunāt viedokļus aktuālu jautājumu kontekstā un akcentēja Latvijas un Čehijas turpmākās sadarbības nozīmi nākotnē gan divpusējo attiecību līmenī, gan ES un NATO.

Saeimas preses dienests