Par Latvijas un Nīderlandes sadarbību

Vakar, 21.aprīlī, aizsardzības ministrs Atis Slakteris tikās ar Nīderlandes aizsardzības ministru Henku Kampu.
Tikšanās laikā Nīderlandes aizsardzības ministrs informēja par gaidāmo Nīderlandes kļūšanu par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, abu valstu iespējamo dalību ES militārajās struktūrās. Nīderlande ir ieinteresēta arī Baltijas valstu Jūras spēku eskadras “Baltron” attīstībā, piedāvājot Latvijas Jūras spēkiem vienu hidrogrāfisko kuģi.
Pārrunāta arī abu valstu bruņoto spēku dalība starptautiskajā Irākas operācijā, kā arī Latvijas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālistu apmācība Nīderlandes bruņoto spēku atmīnēšanas skolā. Īpašu uzmanību ministri veltīja Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas jautājumiem. H.Kamps norādīja, ka Nīderlande ir gatava rotācijas kārtībā uzņemties Baltijas gaisa telpas patrulēšanu.
“Mani priecē Latvijas valsts un tās bruņoto spēku attīstība. Nav iespējams attīstīt aktīvu militāro sadarbību ar visām NATO valstīm, tomēr divpusējā sadarbība ar Baltijas valstīm ir viena no mūsu prioritātēm,” sacīja Nīderlandes aizsardzības ministrs.
Latvijai izveidojusies veiksmīga militārā sadarbība ar Nīderlandi. Latvijas virsnieki kopš 1996.gada apmeklē dažādus Nīderlandes Aizsardzības koledžas kursus, pirmsmisijas apmācība (miera nodrošināšanas misijai Afganistānā) notiek Nīderlandē, izveidojusies cieša sadarbība starp abu valstu Jūras spēkiem.
Vakar, 21.aprīlī, ārlietu ministrs Rihards Pīks tikās ar Nīderlandes Karalistes aizsardzības ministru Henku Kampu, lai pārrunātu Eiropas kopējās drošības un aizsardzības jautājumus.
H.Kamps apsveica veiksmīgo Latvijas integrāciju ES un NATO, kā arī slavēja straujo ekonomisko attīstību. R.Pīks savukārt izteica pateicību Nīderlandei, kas aktīvi atbalstījusi Latviju šajos procesos.
Tikšanās laikā H.Kamps uzsvēra, ka ES un NATO īpaši svarīga būs mazo valstu savstarpējā sadarbība. Kā veiksmīgs piemērs tika minēta Baltijas valstu militārā sadarbība. Viņš atzina, ka Latvija sevi pierādījusi kā labu partneri starptautiskajās NATO un ES miera uzturēšanas misijās un arī turpmāk Latvijas uzdevums būs nodrošināt aktīvu dalību šajās operācijās.
R.Pīks atzīmēja, ka Latvijas militārie resursi ir ierobežoti, tādēļ Latvija nav ieinteresēta, ka militārie uzdevumi dublētos starp Eiropas Savienību un NATO. Viņš uzsvēra, ka visu kopējās interesēs ir vienotas Eiropas politikas sekmēšana drošības un aizsardzības jautājumos. Tas veicinātu ES attiecības gan ar NATO, gan arī ASV.
Par situāciju Irākā H.Kamps bija vienisprātis ar R.Pīku, ka karavīriem Irākā ir mandāts miera uzturēšanai. Miera uzturēšanas spēkiem Irākā jāpaliek tik ilgi, kamēr tiks nodrošināta iekšējā stabilitāte. Pašlaik galvenais uzdevums ir nodot varu Irākas pagaidu valdībai. H.Kamps pauda pārliecību, ka maijā vai jūnija pirmajā nedēļā tiks pieņemta jauna ANO rezolūcija par Irāku.
Abi ministri pārrunāja arī Nīderlandes prioritātes ES prezidentūras laikā.

Aizsardzības ministrijas preses nodaļa Ārlietu ministrijas preses centrs