Ministru prezidents:

— savā ikmēneša preses konferencē

— Labdien, žurnālisti! Es gribētu stāstīt par vienu lietu, bet iespējams, ka pastāstīšu par vairākām, un tas pirmām kārtām ir budžets.

Šonedēļ, otrdien, mēs salīdzinoši tālu tikām ar nākamā gada budžeta projektu. Nākamā gada budžets salīdzinājumā ar šāgada budžetu ir palielināts par vairāk nekā 40 miljoniem latu kopumā — gan pamatbudžets, gan speciālie budžeti. Pamatbudžetā palielinājums ir nedaudz vairāk par 16,5 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā — 23,8 miljoni latu. Šis palielinājums un visas lietas, kas ar to saistītas, notikušas ļoti smagās diskusijās un izanalizējot ļoti, ļoti daudz dokumentu, noklausoties ļoti daudz argumentu un pamatojumu.

Es gribētu nosaukt tikai dažus skaitļus jutīgākajās budžeta pozīcijās. Veselībai budžets palielināts par 6,5 miljoniem latu; sociālās apdrošināšanas budžets palielināts par 12,5 miljoniem latu; Labklājības ministrijas budžets, kurā pieauguši līdzekļi faktiski tikai sociālajai palīdzībai, palielinājies par 1,98 miljoniem latu; Valsts autoceļu fondam palielinājums ir 4,7 miljoni un vēl 2,8 miljoni latu kredītresursiem, par kuriem Ministru kabinets ir vienojies, lai tādējādi tiktu izpildīta lauku ceļu programma; skolotāju algām Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā nākamajā gadā ieplānoti 10,74 miljoni latu — tā ir summa, kura nepieciešama, lai izpildītu saistības, kuras attiecībā pret skolotājiem ir uzņēmusies iepriekšējā valdība; ilgās un garās diskusijās ir palielināts arī Aizsardzības ministrijas budžets par 5,6 miljoniem latu, kas nodrošina to, ka Aizsardzības ministrijas budžetā pieaugums ir 13 procenti pret vidēji 2,5 līdz 3 procentiem pieauguma citās ministrijās, un te ir redzama tā prioritāte un Ministru kabineta attieksme, vēlme budžetā pildīt valdības deklarācijā noteiktās prioritātes. Ministru kabinets šo diskusiju laikā ir veicis daudzus un dažādus būtiskus grozījumus — ir gan palielinājumi, gan samazinājumi, kuru skaitļi nav tik lieli. Vēl ir palielināts Kultūras ministrijas kopējais budžets par 421 tūkstoti latu, ir palielināts budžets arī Tieslietu ministrijai datu valsts inspekcijas izveidošanai, kas nepieciešama, lai valstī sakārtotu visu dokumentu apriti.

Ir arī daži samazinājumi atsevišķās pozīcijās, piemēram, Iekšlietu ministrijai no paredzētajiem līdzekļiem speciālo pensiju vajadzībām 300 tūkstoši ir noņemti; Valsts zemes dienestam, kuram ir salīdzinoši daudz pašu ieņēmumu un kurš savus pašu ieņēmumus bija ieplānojis ar negatīvu zīmi, arī tika samazināts budžeta pieprasījums par 245 tūkstošiem latu. Jāsaka, ir palielinājušies maksājumi arī dažādiem aizņēmumiem un kredītiem, kurus Latvijas valsts ir ņēmusi iepriekšējos laika posmos, un šeit summa palielinās par 6 miljoniem latu, lai par visām šīm lietām norēķinātos. Reāli pret šo gadu mazāks ir Ekonomikas ministrijas budžets — tā samazinājums ir par 1,7 miljoniem latu, un es gribu teikt, ka mēs ļoti nopietni meklējam un meklēsim visas rezerves, lai pēc divām nedēļām, atgriežoties vēlreiz pie budžeta mērķa griestiem, apskatītu, kādas iekšējās rezerves mēs vēl varam atrast.

Pašlaik ar šiem palielinājumiem esam budžeta deficītu palielinājuši gandrīz līdz 1,7 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Jūs visi zināt, ka valdības programmā mēs esam apņēmušies budžeta deficītu noturēt 1 procenta apjomā, un mēs, protams, darīsim visu, lai šo savu solījumu izpildītu. Lai šīs lietas sakārtotu, par 2,2 miljoniem latu esam samazinājuši finansējumu ierēdņu algām, un vēl ministrijām ir dots uzdevums gan šāgada, gan nākamā gada budžetā izvērtēt visus ieplānotos izdevumus attiecībā uz remontiem, uz automašīnām un daudzām dažādām citām lietām, un šos līdzekļus anulēt, neparedzot nekādas iegādes, lai vienkārši varētu izpildīt budžetu. Vēl tiek skatītas dažādas atsevišķas programmas ministriju griezumā, lai varētu iespējami samazināt budžeta izdevumu daļu, līdz ar to arī budžeta deficītu.

Ja runājam par, piemēram, automašīnu iegādi, tad jāteic, ka 2001. gadā pēc aptaujas, kas veikta ministrijās un centrālajās iestādēs, tās kopumā bija plānojušas iegādāties 166 automašīnas, kas naudas izteiksmē ir 1,9 miljoni latu. Tātad arī šī pozīcija tiks ļoti nopietni revidēta, izņēmums varētu būt tikai speciālie un operatīvie transporta līdzekļi Iekšlietu un Aizsardzības ministriju vajadzībām. Pārējiem acīmredzot būs jāgaida labāki laiki, jo visa šī nauda būs nepieciešama, lai finansētu veselības izdevumus, skolotāju algas un visu pārējo. Tieši to pašu mēs uzdevām Finansu un pārējām ministrijām veikt attiecībā pret šāgada budžetu līdz grozījumu veikšanai, kas paredzēti septembrī. Mums ir jārod pietiekami daudz līdzekļu, jo tie nepieciešami vispirmām kārtām, lai izpildītu iepriekšējās valdības saistības attiecībā uz skolotāju algām. Otrkārt — ir taisnība zemniekiem tajā ziņā, ka iepriekšējā valdība, budžetu plānojot, nav tajā paredzējusi pilnus 3 procentus subsīdijām lauksaimniecībai. Šobrīd sarunu grupa ir ļoti tuvu noslēgumam un protokola parakstīšanai par visiem jautājumiem, kas saistīti ar zemnieku pēdējo divu dienu aktivitātēm un zemnieku prasībām. Viens no nosacījumiem, kas panākts, ir tas, ka līdzekļi, kuriem pēc likuma būtu jābūt budžetā —(tie ir apmēram 2,3 miljoni latu, kuru vēl pietrūkst līdz lauksaimniecības likuma izpildei), šī nauda tiks novirzīta tā sauktajiem hektāru maksājumiem. Lai ar graudu intervenci nedeformētu kopumā labības tirgu, bet saglabātu graudu iepirkuma cenu saprātīgā līmenī un lai zemniekiem nedaudz kompensētu izdevumus un nodrošinātu reālu izdzīvošanu, šie līdzekļi ir jāsameklē vēl šāgada budžetā. To mēs darīsim, samazinot visas ministriju iegādes, automašīnu pirkšanu un visu pārējo.

Tas arī bija galvenais, ko es gribēju izstāstīt. Paldies!

— Ņemot vērā lielo skaitu vēlētāju, kas ir pret "Latvenergo" privatizāciju, Jaunā partija ierosinājusi sākt sarunas par šo jautājumu. Vai sarunas koalīcijā sāksies, un vai vērā tiks ņemtas arī tautas vēlmes?

A.Bērziņš: — Paldies, labs jautājums! Es gribētu teikt tā, ka mēs otrdien skatīsim darba grupas iesniegto projektu — atbilstoši tam, kā paši darba grupā bijām lēmuši, kas ir saistīts ar "Latvenergo" un "Eesti energia" iespējamo sadarbību. Esmu pārliecināts, ka, šo jautājumu izskatot, mēs pieņemsim konkrētu lēmumu par to, ka līdz brīdim, kamēr nebūs skaidrs, kas notiks ar visiem referenduma rezultātiem, nekādas darbības attiecībā uz "Latvenergo" tālāku privatizāciju, privatizācijas attīstību nenotiks. Domāju, ka diskusijas koalīcijas padomes dalībnieku starpā neapšaubāmi būs, bet šeit mazāk svarīgi ir tas, par ko diskutēs koalīcijas padome. Svarīgāk ir kas cits. Ir jāsagaida rezultāti, kad tie tiks apkopoti Centrālajā vēlēšanu komisijā, un tad Saeimā par šiem jautājumiem jānobalso. Katrā gadījumā valdība šai laika periodā neko neforsēs, tas ir pilnīgi skaidrs.

— Arī attiecībā uz "Latvenergo" un "Eesti energia"? Vai protokola parakstīšana tomēr notiks?

A.Bērziņš: — Domāju, ka valdība nepieņems nekādu konkrētu saistošu dokumentu, jo šeit ir nepieciešams ļoti nopietns izvērtējums tam, kas notiks Igaunijā. Ja Igaunijā valdība tomēr izšķirsies par līguma slēgšanu ar to kompāniju, kurai tā grasās ļaut privatizēt termoelektrocentrāles, tad, protams, runa par kaut kādu apvienošanu vai ciešāku sadarbību nemaz nevar būt. Es zinu, ka Igaunijā arī notiek pietiekami plašas diskusijas un pašā Igaunijas enerģijas uzņēmumā ir atšķirīgi viedokļi, bet tajā pašā laikā valdības lēmumu neviens vēl nav atcēlis. Tātad — šī būs vairāk tāda teorētiska rakstura diskusija par tām normām, tām pozīcijām, kas ir iestrādātas piedāvātajā risinājuma projektā, kuru akceptēt otrdien vēl nebūt nav paredzēts.

— Kāds plānots nākamā gada Zemkopības ministrijas budžets salīdzinājumā ar šī gada budžetu un — kāds — lauksaimniecības programmām?

A.Bērziņš: — Zemkopības ministrijas budžetā ir plānots turēties pie likumos paredzētajām normām — tas nozīmē sakārtot Zemkopības ministrijas budžetu tādējādi, lai tiktu izpildītas subsīdiju likuma prasības. Tā gan vēl ir viena no jomām, kurai naudas pilnībā nepietiek, bet kurai līdzekļi ir jāatrod, tieši pārskatot iekšējās rezerves un resursus. Katrā ziņā gribu teikt, ka likuma normas un prasības valdība izpildīs.

Zemkopības ministrijai papildus tieši administrācijas izmaksām nākamā gada budžetā paredzēti 355 tūkstoši latu. Šī nauda domāta lauku atbalsta dienesta akreditācijai un maksājumu aģentūras izveidošanai un sertificēšanai. Šos pasākumus nepieciešams veikt, lai "Sapard" nauda, kas ir paredzēta Latvijai, — mazliet vairāk nekā 14 miljoni eiro — varētu tikt apgūta un Eiropas Savienībai būtu pārliecība, ka tā institūcija, kas šo naudu apsaimniekos, izdalīs un pārraudzīs tās izlietojumu, būs atbilstoša Savienības prasībām.

— Jaunā partija ir izteikusies, ka "Latvenergo" restrukturizācijas un privatizācijas plāns ir izstrādāts iepriekšējā valdībā un ka tā gaida jūsu personiskā viedokļa paušanu par to.

A.Bērziņš: — Esmu absolūti pārliecināts, ka šī uzņēmuma restrukturizācijai ir jānotiek, ir atsevišķi jānodala enerģijas ražošana, pārvade un sadale — kā atsevišķi uzņēmumi, skaidri un gaiši saprotot, kāda ir naudas plūsma un kur kādi līdzekļi paliek. Es domāju, nav noslēpums tas, ka "Latvenergo" ir dzīvojis ar diezgan plašu vērienu, tam vēl joprojām ir dažādas sanatorijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, kas faktiski tiek dotēti no tā tarifu maksājuma, ko mēs visi maksājam par elektrību. Visas šīs lietas ir jāsakārto, tās nozares, institūcijas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu, ir jānodala atsevišķi, vai nu privatizējot, vai pārveidojot par meitas uzņēmumiem, vai kā citādi. Ir jābūt pilnīgi skaidrai un saprotamai naudas plūsmai šai uzņēmumā, un to nevar panākt nekā citādi, kā vien restrukturizējot. Vēl gribu teikt to, ka valdība pilnībā pakļausies tiem spēles noteikumiem, ko izvirzīs Saeima vai tauta referendumā, bet tas nekādi nav saistīts ar "Latvenergo" restrukturizāciju, kas ir uzņēmuma sakārtošanai nepieciešams pasākums.

— Šodienas vienošanās ar zemniekiem ir zināmā mērā piekāpšanās no valdības puses. Vai jūs nebaida tas, ka zemnieku piemēram var sekot, piemēram, ārsti un skolotāji?

A.Bērziņš: — Es šajā vienošanās faktā nesaskatu nekādu valdības piekāpšanos, es tajā saskatu vien konstruktīvu vēlēšanos diskutēt un rast risinājumus problēmām. Nevar saukt par valdības piekāpšanos to, ka valdība vienkārši izpilda likuma prasības. Likumā ir paredzēts, ka subsīdijām ir jābūt 3 procentu apjomā no valsts budžeta izdevumu daļas, un valdībai šis likums ir jāpilda, un es zemnieku vietā arī būtu pamatoti neapmierināts, ja tā netiktu izdarīts. Konkrētajā situācijā man kopā ar šīs valdības ministriem ir nepatīkamais pienākums atbildēt par to, kas kādreiz nav ticis paveikts, neprasot, kāpēc tas tā. Bet nekādu valdības piekāpšanos es nesaskatu.

— Vai robežas slēgšana piederas konstruktīvam dialogam?

A.Bērziņš: — Tas ir labs jautājums. Tad, kad šī akcija būs beigusies, nopietni būs jāpastrādā daudzām valsts institūcijām un amatpersonām, pirmām kārtām īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes lietās Jānim Krūmiņam, kurš ir atbildīgs par pašvaldību rīcību. Divas pašvaldības ir izsniegušas atļauju rīkot šo akciju, neievērojot likuma normas. Ir pārkāpts likums, bet, kamēr akcija nav beigusies, neuzskatu par pareizu sākt šo lietu skaļi un publiski apspriest un analizēt, bet, tikko protesta akcija būs galā, tas noteikti būs jādara. Ir jāpulcē kopā pierobežas pašvaldību vadītāji un jāpaskaidro viņiem, ka pastāv likums par sapulcēm, gājieniem un piketiem, kura izpilde ir jānodrošina arī pašvaldību vadītājiem. Likumā ļoti precīzi ir definēts, kādā veidā cilvēki var izteikt savu brīvo gribu demokrātiskos apstākļos. Likumā skaidri noteikta arī atbildība — pasākuma organizētājam ir precīzi jāpasaka, no kura līdz kuram laikam notiks pasākums, kurš ir atbildīgais par to. Likumā arī noteikts, ka pašvaldība, kura ir devusi atļauju pasākuma organizēšanai, ir atbildīga par tā norisi, tai ir arī tiesības pārtraukt pasākumu tajā brīdī, kad tas iziet ārpus pieteikumā norādītajām robežām. Konkrētās akcijas laikā neviena no likumā minētajām prasībām nav veikta.

Otra lieta — ir jāanalizē pasākuma organizētāju rīcība. Es negribu vainot zemniekus, kas ir ieradušies uz akciju, viņi ir aicināti to darīt. Bet paši pasākuma rīkotāji ir jāiepazīstina arī ar citiem likumiem un to prasībām, jo pastāv gan Krimināllikuma 226.pants, kurā noteikta atbildība par sapulču, gājienu un piketu likuma neievērošanu, gan Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173.pants, kurš arī nosaka atbildību par iepriekšminētā likuma neievērošanu. Tas viss pierāda, ka ļoti nopietna uzmanība pievēršama sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbam, jo ir jāsaprot, ka jebkuras atkāpes no likuma nav pieņemamas un faktiski tas ir morāls kaitējums gan pašiem akcijas dalībniekiem, gan sabiedrībai kopumā un arī valsts prestižam.

— Zemnieki ir izteikuši neapmierinātību, ka jūs jau agrāk neiesaistījāties sarunās. Vai jūsu piedalīšanās būtu varējusi būtiski mainīt situāciju?

A.Bērziņš: — Zemnieku protesta akcija galvenokārt skar vienas nozares jautājumus, par kuriem būtu jālemj Ministru kabinetam. Atbildīgais par lauksaimniecības nozari ir zemkopības ministrs, un arī vakar, tiekoties ar zemniekiem, es neizteicu savu gatavību piedalīties sarunās, jo mans darba grafiks jau tā ir pietiekami blīvs. Domāju, ka man nav arī nekādas nepieciešamības piedalīties sarunās. Vakar mēs vienojāmies ar zemniekiem, ka zemkopības ministra vadībā, piedaloties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem un zemnieku deleģētiem pārstāvjiem, notiks sarunas. Šo sarunu rezultāti tiks fiksēti un, ja būs nepieciešams, izskatīti valdībā. Pie zemniekiem es aizbraucu tad, kad mana darba diena bija galā, es atcēlu trīs vēlākās tikšanās un devos pats pārliecināties, kādi ir zemnieku argumenti, kas īsti notiek uz robežas.

— Vai, ņemot vērā šī gada 1.ceturkšņa pārsteidzoši labos iekšzemes kopprodukta rādītājus, ir plānots pārskatīt visa gada iekšzemes kopprodukta prognozi?

A.Bērziņš: — Pagaidām valdība nav plānojusi pārskatīt visa gada iekšzemes kopprodukta prognozi. Bet tad, kad būs zināmi otrā ceturkšņa rādītāji un pirmā pusgada rādītāji kopumā un iezīmēsies trešā ceturkšņa rezultāti, varētu būt pietiekams pamats tam, lai tiktu pārspriests jautājums par iekšzemes kopprodukta prognozes pārskatīšanu.

— Vai tiesa, ka Tautas partija ir iebildusi pret līguma parakstīšanu ar Austrāliju par personu izdošanu?

A.Bērziņš: — Nav bijis nekādu iebildumu ne no vienas koalīcijas partijas, ir bijuši jautājumi par sagatavotā līguma tiesisko pusi, bet meklēt tur kādu partijiskumu nebūtu pareizi.

— Jautājums, kas skar bēdīgi slaveno Lakuča deklarāciju. Vai tas nepierāda to, ka visas runas, kas skar korupcijas apkarošanu valstī, ir un paliek tikai runas? Tiklīdz nākas saskarties ar konkrētiem gadījumiem, faktiski nav iespējams neko pasākt?

A.Bērziņš: — Minētā persona ir īpašā situācijā tāpēc, ka nekad nav bijusi amatpersona. Ja Lakučs būtu bijusi amatpersona, viņa deklarācijas pārbaudē nebūtu bijis nekādu šķēršļu. Viens no jautājumiem, ko vakar apsprieda Korupcijas novēršanas padome, jautājums, kas ir ierakstīts arī valdības deklarācijā, ir nulles deklarācijas ieviešana. To plānots realizēt pakāpeniski, paplašinot to cilvēku loku, kam atbilstoši saviem īpašumiem un rīcībā esošajiem aktīviem būs jādeklarē savi ienākumi. Piekrītu, ka pašreizējā likumdošana šāda veida pārbaudes neparedz, pareizāk sakot, paredz tikai ierobežotam cilvēku lokam.

— Cik ilgā laikā varētu tikt pārtraukta zemnieku protesta akcija, kas ietekmē un samazina autopārvadātāju konkurētspēju?

A.Bērziņš: — Jā, šī akcija ne tikai samazina autopārvadātāju konkurētspēju, tā rada zaudējumus. Ja var ticēt tam, ko vakar Ostu padomes sēdē teica Krievijas autopārvadātāju asociācijas pārstāvis, tad vienas stundas papildu stāvēšana uz robežas rada aptuveni 20 latu lielus zaudējumus, rēķinot uz vienu automašīnu. Es ceru, ka akcija tiks pārtraukta aptuveni divu stundu laikā pēc tam, kad būs parakstīts vienošanās protokols, kurā būs fiksētas abu pušu saistības — valdības saistības līdz noteiktam datumam izdarīt noteiktas lietas un zemnieku pārstāvju piekrišana tam.

— Kas kompensēs zaudējumus autopārvadātājiem?

A.Bērziņš: — Šos zaudējumus pagaidām neatmaksās neviens. Domāju, ka pieprasīt to kompensēšanu no zemniekiem nebūtu pareizi.

Rūta Bierande, Liena Pilsētniece,

"LV" nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— intervijā Latvijas radio vakar, 6. jūlijā

Intervija Latvijas radio 6.jūlija radījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons.

— Šīsdienas intervija ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu — kā ik ceturtdienu. Šodien mūsu saruna notiek nedaudz agrāk, no rīta puses, tāpēc vien, ka premjera kungs dodas mācīties. Es tā sapratu— jūs mācīties dodaties?

A.Bērziņš: — Ne tikai es, bet visa valdība kopā. Nu, varētu to saukt par mācībām, varētu to saukt vienkārši par semināru. Tas tāds pasākums, kas domāts, lai ministri kopumā mācītos uzvesties kā viena komanda. Strādāt, tātad izskatīt dažādus jautājumus — kā šķetināt savstarpējus konfliktus, kā pieņemt kolektīvus lēmumus, kā jānotiek diskusijām, kā tās ir jābūvē un kā jāvirzās uz lēmumu pieņemšanu, ja gadījumā ir diametrāli atšķirīgi, pretēji viedokļi. Tur ir īpašas tehnoloģijas, un vienkārši ar šīm tehnoloģijām mūsu cilvēki iepazīstas. Tas tāds projekts, ko faktiski finansē UNDP, tātad starptautiskas palīdzības programmas ietvaros, kur mēs valsts naudu netērējam.

— Laikam jau šādas tādas lietas — jauni ministri nākuši klāt — katrreiz atkal par jaunu jāmācās?

A.Bērziņš: — Tieši tā! Nu, pirmkārt, ir nomainījusies virkne ministru. Un, otrkārt, kā jau jebkuram kolektīvam, arī Ministru kabinetam ir jāizveidojas par kolektīvu. Nevar sanākt kopā dažādi cilvēki un teikt, ka tūlīt viņi būs kolektīvs.

— Šobrīd budžeta apspriešanas gaita liecina to, ka reizēm gribas vairāk raut uz savu pusi, nekā domāt par kopējo lietu?

A.Bērziņš: — Es gribētu pateikt paldies visiem ministriem par to, ka tās ļoti smagās diskusijas, kas mums ir valdības iekšienē, runājot par budžetu un diskutējot, neiet uz āru vai iet uz āru salīdzinoši reti. Mēs katru reizi mēģinām noskaidrot, kur un kā tas ir noticis. Tātad vienkārši ir tās diskusijas, kurām ir jānotiek, un tās naudas ir tikai tik daudz, cik ir, un tā ir vienkārši kaut kā saprātīgi un prātīgi, prasmīgi jāsadala, saliekot visas attiecīgās prioritātes. Un es pieņemu, ka faktiski nav neviena apmierināta ministra, arī es pats neesmu apmierināts ar šo budžeta projektu. Bet nu tāds tas ir.

— Reiz mēs pieminējām šo budžeta projektu, droši vien atkal sāksim nedaudz par to. Jūs otrdien tomēr skatījāt budžeta projektu un diezgan tālu, man liekas, tikāt. Mēs Latvijas radio neesam pārāk daudz runājuši par to. Kas tad ir izdarīts otrdien?

A.Bērziņš: — Faktiski mēs esam apstiprinājuši budžeta mērķa griestus, tātad pamatā tos skaitļus, kuri varētu būt ar ticamības pakāpi 95 procenti, šos budžeta skaitļus mēs iesniegsim Saeimā. Kā jau es teicu, tur nav neviena īpaši apmierinātā, bet tai pašā laikā ir izturētas tās prioritātes, kādas ir bijušas, ir izturētas iepriekšējās valdības saistības šai budžetā. Mēs gan esam nedaudz atkāpušies šobrīd no mūsu pašu nospraustā budžeta deficīta — viens procents, un budžeta deficīts ir nedaudz lielāks — 1,73 procenti. Tas ir daudz, bet mēs, protams, strādāsim vēl, lai skatītos budžeta izdevumu daļu. Piemēram, pēc mana priekšlikuma ministri piekrita, un tagad Finansu ministrija izņems laukā no šā gada budžeta pilnīgi visas iegādes, visus remontus, visas automašīnas, lai nodrošinātu skolotāju algu pieaugumu šai gadā. Tātad ļoti nopietni tiek meklēti iekšējie resursi, un šis darbs vēl turpināsies. Tātad nekādas, nekādas luksusa lietas, nekādas dušas, nekādas tādas "uzpadarīšanas". Absolūts taupības režīms, jo vienkārši citādi neko nevar izdarīt.

— Jūs minējāt — nekādas luksusa lietas. Pagājušajā preses konferencē jūs minējāt dažādus skaitļus, kā tur ir, ka vienai ministrijai tādi tēriņi, otrai tādi. Vai turpinās darbs, un kādi tur rezultāti?

A.Bērziņš: — Viens no maniem priekšlikumiem bija ieviest noteiktus vienādus normatīvus visām ministrijām, pret ko ministri iebilda, sakot, ka, teiksim, tīri objektīvi tās mājas, kurās ministrijas ir izvietotas, ir pilnīgi dažādas, celtas dažādos laikos, un, ja vienā ir gari koridori pa vidu, augsti griesti, tad arī šie koridori ir jāapsilda, tāpēc tāds vienots normatīvs uz pilnīgi visiem izdevumiem nav iespējams. Un tad es piedāvāju otru, alternatīvu risinājumu: visas iegādes, kas nav vitāli nepieciešamas pašas ministrijas funkcionēšanai, tātad tiek pārtrauktas šai gadā un tiks pārtrauktas nākamajā gadā.

— Cik daudz tas varētu būt — ietaupījums?

A.Bērziņš: — Finansu ministrija to skatās. Pēc maniem aprēķiniem, tie varētu būt kādi trīs miljoni latu.

— Vispirms, runājot par šī gada budžetu — jūs sakāt, ka visi šie galvenie ietaupījumi tiek virzīti skolotāju algām?

A.Bērziņš: — Skolotāju algām, zemkopjiem, lai nodrošinātu, teiksim, likumā paredzētos subsīdiju apjomus, un visām pārējām lietām — veselības aprūpei, tāpēc ka veselības aprūpei klāt nākuši seši miljoni nākošajā gadā salīdzinājumā pret šo gadu, pensiju lietām 16 miljoni. Ir vēl vesela virkne citu ministriju, 11 miljoni ir paredzēti nākamajā gadā budžetā skolotāju algām, lai tik tiešām izpildītu iepriekšējās valdības dotos solījumus. Tātad mēs mēģinām sabalansēt budžetu.

— Šie solījumi tiks izpildīti, runājot par skolotājiem, tā sanāk?

A.Bērziņš: — Nu, vismaz mēs budžetā tā esam iekļāvuši. Protams, vēl ir Saeima, kas skata šo budžetu cauri, bet, es domāju, ka viņi šiem skaitļiem neķersies klāt.

— Arī aizsardzības lieta... Vakar bija saruna ar aizsardzības ministru, kurš ļoti saprotoši teica, ka tā situācija ir tāda, kāda ir, un mēs laikam nespējam virzīties ātrāk, nekā spējam šobrīd, arī aizsardzības jomā. Tajā pašā laikā jautājums par to, cik ātri mēs spējam virzīties un vai mēs spējam līdz 2002.gadam nodrošināt šo solīto virzību, paliek atklāts?

A.Bērziņš: — Arī aizsardzības lietām mēs tātad, faktiski nogriežot nost visiem visus izdevumus, esam panākuši to, ka faktiski pieaugums Aizsardzības ministrijas nākamā gada budžetā būs gandrīz 13 procenti — tas ir pret 4–5 procentiem citās ministrijās. Tātad šeit ir redzama tā tendence un attieksme pēc būtības. Protams, aizsardzības un drošības budžets būs sakārtots atbilstoši tam, kā to saka NATO, pēc tās metodikas par budžeta aprēķināšanu. Mums ir vienkārši jāstrādā, lai ekonomika virzītos uz priekšu un lai mēs 2003.gadā tik tiešām izietu uz šiem diviem procentiem.

— Jūs minējāt šo deficītu — 1,73 procenti. Pagājušajā reizē, kad mēs runājām, jūs teicāt, ka valdība visticamāk saglabās šo vienu procentu. Tas nozīmē, ka šīs prasības jeb spiediens ir tik liels, ka to vienu procentu nav iespējams saglabāt?

A.Bērziņš: — Mēs neesam atteikušies no šīs idejas, ka mēs turpināsim strādāt uz deficītu viens procents, un tieši tāpēc šīs iekšējās rezerves tiek skatītas. Piemēram, ir tāds postenis budžetā kā ministriju un tai pakļauto iestāžu pašu ieņēmumi. Nu, ministrija tīri objektīvi šos ieņēmumus parasti vienmēr uzrāda tā: plāno tos ar negatīvu zīmi, sakot — mums tie samazināsies. Pēc tam, protams, gada vidū ir skaidrs, ka tie nevis samazinās, bet palielinās, un tad ministrijas arī nāk un saka: mums, redziet, pilnīgi necerēti šīs lietas ir palielinājušās, un tagad, lūdzu, palieliniet vai pārdaliet budžetu un atļaujiet mums šo naudu tērēt! Mēs uzdevām Finansu ministrijai pārrēķināt un neiet ne uz kādu samazinājumu, bet noteikt vismaz šā gada griestus, arī pašu ieņēmumos. Tas nozīmē, ka līdz ar to mēs palielinām budžeta ieņēmumu daļu un varam samazināt tātad budžeta deficītu. Tātad tādā veidā mēs virzīsimies uz priekšu.

— Būs jālieto atkal termins "izspiests citrons" — Krištopans savu budžetu tā toreiz vērtēja.

A.Bērziņš: — Es nezinu, izspiests vai neizspiests citrons, bet man žēl, ka ir tik maz laika un ka mēs nevaram iziet caur nulles budžetu, kur katrai ministrijai, katrai institūcijai būtu jāpierāda burtiski katra lata nepieciešamība pilnīgi no jauna. Jo es pieņemu, ka ir daudzas vietas, kur vienkārši kaut kā vēsturiski ir attīstījusies naudas došana un nauda tiek dota gadu no gada. Un mēs vienkārši ejam tikai pēc tām tradīciju tiesībām, un katru gadu tiek pieprasīta tā pati naudas summa, vēl nedaudz pieaudzēta. Varbūt tā funkcija šur tur ir mainījusies un beigusies. Katrā gadījumā nākamā gada budžets noteikti ir jātaisa kā nulles budžets, kur katrai ministrijai būs jāpierāda katrs lats, kuru viņi vēlas tērēt no nodokļu maksātāju naudas.

—Tas nozīmē, ka nākamā gada budžetu vajadzētu skatīt jau gandrīz vai nākamā gada sākumā?

A.Bērziņš: — Tieši tā. Nākamā gada sākumā tādā gadījumā jāizveido speciāla ļoti "plēsīgu" cilvēku grupa, kuri nāk un metodiski izņem cauri katras ministrijas, katras iestādes budžetu. Tiem cilvēkiem, protams, būs jāmaksā salīdzinoši lielas algas no ietaupītās jeb atrastās naudas, kas budžetā būs, jādod kaut kāds procents. Nu, jādomā par šo motivāciju, jo, protams, šie cilvēki būs tādā gadījumā tādi, kuri visām ministrijām un visiem pārējiem, kas tur strādā, būs tā saucamie sliktie.

— Kas notiek ar šī gada budžetu? Tātad griesti ir apstiprināti, kāda tālāk tā virzība?

A.Bērziņš: —Tas ir — nākamā gada budžeta griesti. Mēs tagad pēc divām nedēļām atgriežamies, jo es lūdzu ministrus saplānot un pārplānot šo esošo mērķgriestu kontrolskaitļu ietvaros visas savas iekšējās problēmas. Tātad daži ir saņēmuši nedaudz naudiņas klāt, un tagad jāsaliek tās programmas tādā secībā, kas atbilstu valdības prioritātēm. Tātad, citiem vārdiem, ministrijas, piemēram, integrāciju Eiropas Savienībā savās programmās lika pašās pēdējās vietās, sakot tā, ka to jau noteikti neizsvītros, un, ja neizsvītros, tad arī visas pārējās programmas dabūs naudu. Tas no budžeta veidošanas un naudas pieprasīšanas viedokļa ir saprotami. Tātad ministrijām tagad ir likts visas šīs programmas, kas saistītas ar integrāciju Eiropas Savienībā, nolikt tik tiešām pašā augšā un tad skatīties pārējās lietas. Tādā veidā ministrijas tagad sakops šos budžetus plus, protams, Finansu ministrija nāks klajā ar tiem skaitļiem, kurus tad mēs ņemsim nost gan šā gada budžetā visām iestādēm — iegāžu naudas, un tiem skaitļiem, kurus nākamā gada budžetā mēs izņemsim laukā, kuri varbūt tradīciju tiesību garā ir nokļuvuši arī nākamā gada budžeta projektā. Kopumā es gribētu teikt, ka diezgan lielu skaitu, piemēram, automašīnu ministrijas ir plānojušas iepirkt. Šeit Finansu ministrija gatavo īpašu apsekojumu, jo mums arī jārisina jautājums par konkursu, kas pašlaik, nu, "strādā", bet kam juridiski vairs nav īsti seguma, tas bija konkurss ar "Volvo", visas ministrijas pirka caur centralizēto konkursu "Volvo". Un es esmu tāpēc pieprasījis, lai Finansu ministrija uztaisa apsekojumu par to, ko kurš vispār vēlas iegādāties. Pat izejot no šī apsekojuma, būs skaidri redzams, kur ir vēl papildu līdzekļi un papildu nauda. Tā ka mēs mēģināsim iet tomēr uz to vienu procentu, tas varētu būt mērķis, bet, nu, jāskatās katrā gadījumā.

— Mēs varētu vēl pieskarties otrai aktualitātei, un tā ir zemnieku aktivitātes šajās dienās. Viņi ir aicinājuši arī jūs uz sarunām, jūs līdz šim esat vairījies.

A.Bērziņš: — Es vakar pēc darba atcēlu vairākas tikšanās, kas man bija paredzētas pēc septiņiem, un tik tiešām aizbraucu, un ilgāk nekā divas stundas runāju ar zemniekiem. Es izprotu to situāciju, kāda ir viņiem, un tieši tāpēc mans priekšlikums bija sekojošs: zemkopības ministra vadībā šodien sanāk kopā speciāla darba grupa, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, kuri tad vēlreiz ar skaitļiem iziet cauri visām šīm zemnieku prasībām. Jāsaka gan, ka šais prasībās ir saputroti kopā gan tādi jautājumi, kas ir tīri Saeimas jautājumi, saistīti ar Satversmes grozīšanu, gan arī ļoti konkrētas zemnieku ekonomiskās prasības. Es lūdzu, lai zemnieki nominē no savas puses vienus desmit cilvēkus ar pilnvarām, ka viņi ir pilnvaroti runāt par šiem jautājumiem, lai tātad tiek nodalīti tie jautājumi vai tās sarunu sadaļas, kas ir saistītas ar konkrētiem ekonomiskiem jautājumiem, no tiem, kas ir tīras politiskas prasības. Un lai sēžas pie galda un sāk skatīties un mēģina rast kaut kādus saprātīgus kompromisus. Tas lielākais jautājums bija, protams, graudu intervences cena. Zemnieki, kas tur bija sapulcējušies, pamatos ir graudu ražotāji, un, protams, valdībai ir ārkārtīgi uzmanīgi jāizvērtē visas šīs intervences cenas un to ietekme, jāsalīdzina ar visām pārējām cenām, kas ir apkārt. Teiksim, ja pasaules graudu tirgū pašlaik cena ir apmēram 110 dolāri par tonnu, tādā gadījumā, teiksim, graudu intervences cenai nevajadzētu kāpt pār šo skaitli. Jo pretējā gadījumā, iepērkot daudz graudu, mēs panākam to, ka valsts būs vienkārši spiesta šos graudus uzglabāt, tērēt daudz naudas to uzglabāšanai un beigās par lētāku cenu pārdot, teiksim, graudu pārstrādātājiem. Tā ir tā lielākā problēma. Otrs ir tas, ka, paaugstinot graudu cenu intervencē, to graudu, kas aiziet, teiksim, valsts iepirkumam, savā veidā mums ir jārēķinās arī ar gaļas ražotājiem, jo tas tieši ietekmēs arī lopbarības graudu cenu. Un, ja tas ietekmē lopbarības graudu cenu, ja lopbarības graudu cena aug, tad aug arī gaļas cena, un tas ietekmē inflāciju. Tātad šeit ir jāmeklē ļoti saprātīgs kompromiss. Mani nedaudz satrauc, protams, tas, ko ir ziņojis radio, kas notiek pašlaik robežkontroles punktos — ka tur esot naktī lietots alkohols, tur esot dancots, dziedāts. Tādas lietas faktiski nav savienojamas ar tik nopietnām akcijām, kur divu kilometru rinda, mašīnas sapulcējušās — pārvadātāji, kuri netiek pāri robežai. Tā ir ļoti nopietna lieta. Katrā gadījumā es vakar zemniekus aicināju sēsties pie sarunu galda un atbrīvot robežu, jo nevar dzīvot pēc principa — ja man ir slikti, lai visiem pārējiem arī kļūst slikti tūlīt.

— Problēma varēja būt tā, ka zemnieki varbūt tur nav izrunājušies, viņi nav sapratuši tās lietas, viņiem nav izskaidrots... Kur tas cēlonis ir meklējams?

A.Bērziņš: — Es negribētu teikt, ka viņi nav sapratuši. Vismaz tie, kas tur bija, pamatā ir runasvīri — kompetenti cilvēki, ar viņiem ir tiešām patīkami sarunāties. Bija, protams, tur arī tīri politiķi, kā es gribu teikt, kuriem faktiski ir jāpauž savas idejas. Bet cēlonis ir tajā apstāklī, ka jāsaprot: laukos, teiksim, tehnoloģiskajā attīstībā jeb dažādas tehnikas iepirkšanā līdz šim brīdim tiešām ir bijuši ierobežoti resursi un zemnieki ir spiesti lietot vecu tehniku, vecas tehnoloģijas graudu ražošanā, kas nozīmē, ka faktiski pašizmaksa ir ārkārtīgi augsta. Tātad galvenā problēma ir pašizmaksas, augstā pašizmaksa, kura faktiski nenodrošina to, ka šīs iepirkuma cenas dotu kādu pietiekami lielu apgrozāmo līdzekļu masu, ar kuru varētu attīstīt saimniecības.

— Valdība tur var vai nevar līdzēt?

A.Bērziņš: — Valdībai ir saprātīgi jāskatās un saprātīgi jābalansē uz šīs robežas, visu laiku uzmanīgi skatot tātad gan graudu konjunktūru kopumā pasaulē, gan arī mūsu iespējas, un to, kādā veidā tas ietekmē visus tirgus segmentus, ne tikai graudu ražotāju segmentu. Es domāju, ka pašlaik notiek šī sapulce tur, zemkopības ministrs, ekonomikas ministrs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas cilvēki — viņi visu pārrunā. Protams, ir jāmeklē kādi kompromisi, bet tiem ir jābūt saprātīgiem un tādiem, kas nedeformē kopumā tirgu un nepadara stāvokli vēl sliktāku.

— Mums ir atlikušas neatbildētas pāris vēstules no pagājušās reizes no klausītājiem sūtītas. Tās ir tādas specifiskākas, uz kurām droši vien jūs esat arī sūtījuši atsevišķas atbildes. Te viens klausītājs ir uzrakstījis vēstulīti un ielicis avīzi līdzi — par denacionalizāciju un renacionalizāciju ceļā uz Eiropas Savienību, prasot jūsu komentāru šai avīzei. Es nezinu, cik daudz jūs varat vai nevarat komentēt tās lietas.

A.Bērziņš: — Es uzmanīgi iepazinos ar šīs avīzes tekstu un saprotu, ka šī cilvēka rīcībā ir noteikts kompensācijas sertifikātu daudzums, kurus viņš nav izlietojis. Es aicinātu tomēr visus, kam ir šie kompensācijas sertifikāti, izlietot līdz nākamā gada 1.jūlijam. Tas nozīmē piedalīties ar šiem sertifikātiem izsolēs vai laist viņus tirgos. Jo šie sertifikāti kā maksāšanas līdzekļi tātad beigs pastāvēt nākamā gada 1.jūlijā.

— Un vēl jautājums te ir par zemes nodokļiem. Šajā reizē gan te runātas konkrētas lietas par zemes nodokli, kurš palielināts tur līdz 15 reizēm Ķekavas pagastā vai Carnikavas pagastā. Tātad cilvēkiem ir dārziņi, bet viņiem vienkārši jāmaksā ir stipri dārgi.

A.Bērziņš: —Nu, tas ir jautājums, saistīts ar to, ka Rīgas rajons faktiski ir veicis visas Rīgas rajona zemes zonējumu, un tātad vietējās pašvaldības šos zonējumus ir apstiprinājušas. Jāsaka, ka pēc procedūras visiem šiem zonējumiem bija jābūt publiski apspriestiem vietējās pašvaldībās — tā nav, tad tur ir likuma pārkāpums — un tad pašvaldības apstiprina šo zonējumu. Šai konkrētā gadījumā zonējums ir lauku apbūves zemes. Un, ja ir lauku apbūves zemes, tad ir viens nodokļa lielums; ja tā ir, vienkārši lauksaimniecībā apstrādājamā zeme, tad tai ir citāds nodoklis. Katrā gadījumā es saprotu pašvaldību, kura, vadoties pēc šīs filozofijas, ir uzlikusi šo zemes nodokli, bet tai pašā laikā es gribētu teikt, ka šīs pašvaldības tiesības ir zemes nodokli atlaist līdz 90 procentiem. Ja cilvēkam tiešām ir tāda konkrēta situācija, ka viņš šo zemes nodokli nevar samaksāt, tad viņam ir jāgriežas savā pašvaldībā ar pamatotiem argumentiem, un pašvaldība var to izdarīt.

— Jā, jautājums — vai tā grib, protams. Nu ko, paldies! Es ceru, ka mēs varbūt nākamreiz varēsim tikties tiešajā ēterā un tad arī atbildēt uz klausītāju zvaniem. Jūs dzirdējāt sarunu ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā