Neizsūtīto izsūtīšana
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos
gados izveidotajā un vēlākajos gados nemitīgi pilnveidotajā PSRS
represīvajā sistēmā viss bija ar dažādiem dekrētiem, lēmumiem,
pavēlēm, direktīvām un instrukcijām stingri noteikts un
reglamentēts: kādas arestēto lietas jāizskata kara tribunālos,
kādas – Sevišķajā apspriedē. Tāpat tika noteikts, kādi
ieslodzītie pēc soda izciešanas jānosūta t.s. izsūtījuma
nometinājumā, bet kādi – specnometinājumā pie ģimenēm.
Tas pats attiecas uz deportāciju sagatavošanu un īstenošanu. Arī
šeit visu noteica dažādi PSRS valdības un represīvo iestāžu
priekšraksti. Tā, piemēram, PSRS Valsts drošības ministrijas
1949.gada 28.februāra instrukcijā bija noteikts, ka izsūtīšanai
paredzētās, bet neatrastās personas ir jāsameklē un jānosūta uz
specnometinājuma vietu pie ģimenes. Taču izdarīt to nebija ne
viegli, ne vienkārši.
1949.gada martā, neraugoties uz Valsts drošības ministrijas
operatīvo grupu centību un pūlēm (apkārtnes pārmeklēšanu, slēpņu
ierīkošanu utt.), daudzi izsūtāmie tā arī netika atrasti – dažs
bija aizbraucis pie ārsta vai kādās citās darīšanās, daudzi bērni
mācījās citās vietās.
Sākumā Valsts drošības ministrijas darbinieki par šīm
neatrastajām personām īpaši nesatraucās. Noteiktais “limits” tika
savākts tik un tā, bez tam viņu rīcībā atradās arī t.s. izsūtāmo
rezerves saraksti.
Nepatikšanas viņiem aizsākās tad, kad bija jāpamēģina izsūtīt
deportācijas laikā neatrastos un neizsūtītos. Izrādījās, ka to
izdarīt nav nemaz tik vienkārši. To apliecina arī turpmāk
publicētie dokumenti.
Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas ziņojums par neizsūtītajām “kulaku” ģimenēm
1949.gada 15.oktobrī Pilnīgi slepeni
PSR Savienības VDM “A” daļas
priekšniekam ģenerālmajoram–
biedram Gerčovskim Maskavā
PSR Savienības VDM 2.galvenās
pārvaldes 2.N.daļas priekšnieka
vietniekam pulkvedim biedram
Doncovam Maskavā
Atbildot uz 1949.g. 1/X Nr.2n/73706
Saskaņā ar PSR
Savienības VDM 2.Galvenās pārvaldes norādījumu nosūtām uzskaites
lietas Nr.1152 un Nr.17377 par no Latvijas PSR uz attāliem PSRS
rajoniem neizsūtīto kulaku ģimenēm – Natālijas Mārtiņa meitas
Lorencas un Marijas Mārča meitas Jurkas, sakarā ar mūsu
slēdzieniem, sakarā ar viņu iesniegumiem VK(b)P CK.
Pēc iepazīšanās un ziņojuma Natālijas Lorencas lietu lūdzam
nosūtīt mums atpakaļ, bet Marijas Jurkas lietu lūdzam nosūtīt
PSRS VDM Sevišķajai apspriedei, lai pieņemtu lēmumu par
izsūtīšanas piemērošanu tiem viņas ģimenes locekļiem, kuri
paslēpās no izsūtīšanas.
Pielikumā: divas uzskaites lietas.
Latvijas PSR Valsts drošības
ministra
vietnieks – pulkvedis Kozins
LPSR VDM “A” daļas priekšnieks
apakšpulkvedis Bokovikovs
LVA, 1894.f., 1.apr., 18 229.l., 34.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
PSRS VDM “A”
daļas paziņojums
par neizsūtīto izsūtīšanu
Rīgā 1949.gada 5.novembrī Slepeni
Latvijas PSR VDM “A” daļas priekšniekam apakšpulkvedim – biedram Bokovikovam
Atbildot uz 1949.gada 15/X Nr.6/10310.
Nosūtām
atpakaļ glabāšanai arhīvā uzskaites lietu Nr.17377 par kulaku
Voldemāru Kriša dēlu Jurku.
Vienlaikus paziņojam, ka saskaņā ar PSRS VDM 2.Galvenās pārvaldes
1949.gada 26/X norādījumu Nr.2/N-78850, lai izsūtītu agrāk no
izsūtīšanas paslēpušos Jurkas ģimenes locekļus, Sevišķās
apspriedes lēmums nav vajadzīgs, jo attiecībā uz viņiem ir LPSR
Ministru Padomes lēmums, uz kura pamata minētās personas
jāizsūta.
Pielikumā: lieta
PSRS VDM “A” daļas priekšnieka
palīgs
apakšpulkvedis Zaslavskis
14.nodaļas priekšnieks apakšpulkvedis Buriņins
LVA, 1894.f., 1.apr., 18229.l., 33.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
LPSR valsts
drošības ministra vietnieka
pulkveža J.Vēvera ziņojums PSRS VDM “A”
daļas priekšniekam par neizsūtīto “kulaku”
ģimeņu izsūtīšanu
1949.gada 16.novembrī Pilnīgi slepeni
PSR Savienības VDM “A” daļas Nr.6/11330
priekšniekam ģenerālmajoram – biedram Gerčovskim Maskavā
Atbildot uz 1949.g. 5.XI Nr.18/II–154 589.
Jūsu atbilde
par dažu palikušo neizsūtīto kulaku ģimenes locekļu papildu
izsūtīšanu mūs neapmierina.
Patiešām, ir Latvijas PSR Ministru Padomes vispārējais lēmums par
kulaku elementu izsūtīšanu no Latvijas, taču praksē to pielietot
nav iespējams, jo par katru izsūtāmo nogādāšanai uz pārsūtīšanas
cietumu ir nepieciešams kāda tiesu orgāna vai Sevišķās apspriedes
lēmums, bet pēc izraksta no Ministru Padomes lēmuma aizturētās
personas etapam netiek pieņemtas. Sakarā ar to mēs Jums arī
nosūtījām uzskaites lietu par kulaku V.K.Jurku nodošanai
Sevišķajai apspriedei.
Vienlaikus darām Jums zināmu, ka saskaņā ar Jūsu 1949.gada 30/IX
Nr.18/9-34200 mēs tādā veidā noformējām kulaka Elzas Jura meitas
Vilkas papildizsūtīšanu, kura ar PSRS VDM Sevišķās apspriedes
1949.gada 12/X lēmumu (protokols 59.-a, kārtas Nr.963)
tika
izsūtīta pie
pārējiem savas ģimenes locekļiem.
Tamdēļ otrreiz nosūtām uzskaites lietu Nr.17377 par kulaku
V.K.Jurku, lai to nodotu PSRS VDM Sevišķajai apspriedei saskaņā
ar lietā esošo Latvijas PSR VDM slēdzienu.
Pielikumā: Uzskaites lieta Nr.17371
Latvijas PSR valsts drošības
ministra
vietnieks pulkvedis Vēvers
LVA, 1894.f., 1.apr., 18229.l., 30.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
1950.gada 10.maijā PSRS VDM Sevišķās apspriedes Sekretariāta priekšnieks paziņoja, ka “Sevišķā apspriede lietas par izsūtītajiem kulakiem neizskata”.
PSRS VDM
2.galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieka ģenerālleitnanta
Jedunova ziņojums
Latvijas PSR valsts drošības ministram A.Novikam
Rīgā 1949.gada 12.novembrī Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR valsts drošības
ministram Liters “A”
ģenerālmajoram biedram Novikam Nr.2/N/82498
Saskaņā ar PSRS Prokuratūrā saņemto Alberta Otto dēla Jurjāna, no LPSR Alūksnes apriņķa Gaujienas pagasta izsūtītā, iesniegumu, Jūs esat izsūtījuši viņa bērnus: Otto Jurjānu, dzimušu 1930.gadā, uz Amūras apgabala Seriževskas rajonu un Bruno Jurjānu, dzimušu 1931.gadā, uz Tomskas apgabala Koževņikovas rajonu.
Bet pats
Jurjāns un viņa sieva palika dzīvot Latvijas PSR, kaut arī viņu
bērni tika izsūtīti tamdēļ, ka Albertam Jurjānam bija kulaku
saimniecība, bet vecākais dēls Alberts 1948.gadā notiesāts pēc
KPFSR KK 58.-1a, 19.-58.-8. un 58.-11.panta.
Saskaņā ar PSRS Prokuratūras š.g. 3.novembra norādījumu
Nr.13/2634-49.g./2861 s, lūdzu pieņemt mērus, lai kulaku Albertu
Jurjānu un viņa sievu izsūtītu no Latvijas PSR.
Par rezultātiem lūdzu paziņot.
2. Galvenās pārvaldes
priekšnieka
vietnieks ģenerālleitnants Jedunovs
LVA, 1894.f., 1.apr., 4905.l., 33.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Latvijas PSR Valsts drošības ministra vietnieka J.Vēvera ziņojums ģenerālleitnantam Jedunovam
Maskavā 1950.gada 6.janvārī Pilnīgi slepeni
PSRS VDM 2.Galvenās pārvaldes Liters “A”
priekšnieka vietniekam ģenerālleitnantam biedram Jedunovam
Atbildot uz 1949.g. 12 XI
Nr.2/N/ 82498. PSRS Prokuratūras 1949.gada 3 XI
Nr.13/2634-49/2861 s norādījumu par kulaka Alberta Jurjāna un
viņa sievas papildizsūtīšanu mēs nevaram izpildīt. Esošo
vispārējo Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu par kulaku
elementu izsūtīšanu no Latvijas praksē piemērot nav iespējams, jo
par katru izsūtāmo IeM pārsūtīšanas cietums pieprasa kāda tiesu
orgāna vai Sevišķās apspriedes lēmumu, bez minētajiem dokumentiem
aizturētās personas etapam netiek pieņemtas.
Vienlaikus paziņoju, ka A.Jurjāns, kurš iesniedzis iesniegumu par
savu dēlu atgriešanos no izsūtījuma, kopā ar savu sievu, no
pastāvīgās dzīvesvietas tagad ir paslēpies un viņa atrašanās
vieta nav zināma.
Latvijas PSR valsts drošības
ministra
vietnieks pulkvedis Vēvers
LVA, 1894.f., 1.apr., 4905.l., 34.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Ģenerāļa
Jedunova norādījums
par neizsūtīto izsūtīšanu
Rīgā 1950.gada 21.janvārī Pilnīgi slepeni
Latvijas PSR valsts drošības Liters
“A”
ministra vietniekam pulkvedim Nr.2N/05912
Biedram Vēveram
Atbildot uz 1950.g. 3/I Nr.6/193
Saskaņā ar
instrukciju (pielikums PSRS VDM 1949.gada 28/II pavēlei Nr.0068)
tās personas, kuras bija paredzētas izsūtīšanai, bet operācijas
laikā uz vietas netika atrastas, ir jāsameklē un jāizsūta
individuālā kārtībā.
Kulaku izsūtīšana notiek uz izraksta pamata no republikas
Ministru padomes lēmuma, kurš Jums ir.
Tātad Jurjāna izsūtīšanai nekādi tiesu instanču personālie lēmumi
nav nepieciešami.
Bez tam sakarā ar Jurjāna pāriešanu nelegālā stāvoklī viņu var
arestēt kā nelegāli un pēc parastas izmeklēšanas izsūtīt pēc
Sevišķās apspriedes lēmuma.
PSRS VDM 2.Galvenās pārvaldes
priekšnieka
vietnieks ģenerālleitnants Jedunovs
LVA, 1894.f., 1.apr., 4905.l., 35.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Patiesībā A.Jurjāns un viņa sieva
nekādi “nelegāļi” nebija, bet dzīvoja un strādāja Rīgā. Tomēr,
neraugoties uz PSRS VDM vairākkārtējiem norādījumiem, viņus no
Latvijas izsūtīt neizdevās.
Daudziem citiem neizsūtītajiem “paveicās” mazāk. Viņus sameklēja,
apcietināja, Valsts drošības ministrija sagatavoja un
apstiprināja izsūtīšanas dokumentus, kurus sankcionēja LPSR
prokuratūras darbinieki. Pēc tam aizturētos no Rīgas pārsūtīšanas
cietuma pa etapu nosūtīja pie ģimenēm uz Sibīrijas
specnometinājuma vietām. Tur viņus ņēma specnometināto uzskaitē
un pasludināja “mūža nometinājumu”.
Cik tādu sameklēto, aizturēto un uz Sibīrijas specnometinājuma
vietām etapēto pavisam bija, būs zināms pēc tam, kad Latvijas
Valsts arhīvā tiks pabeigta datu bāzes sagatavošana par 1949.gada
25.martā aizvestajiem.
Kā liecina dokumenti, 1953.gadā PSRS augstākajās varas struktūrās
nostāja attiecībā uz 1949.gada martā neizsūtītajiem
mainījās.
LPSR Iekšlietu
ministrijas 4.pārvaldes izziņa
par neizsūtīto izsūtīšanas jautājumu
1953.gada 9/X. Pilnīgi slepeni
Izziņa
1949.gada martā saskaņā ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu specnometinājumā uz Omskas apgabalu tika izsūtīta kula
ka Pētera Jāņa
Brūdera ģimene. Tajā laikā izsūtīšanai paredzētais viņa dēls
Alfrēds Pētera dēls Brūders, dzimis 1921.gadā, ģimenes
izsūtīšanas brīdī atradās traktoristu kursos un izsūtīts
netika.
Tagad saskaņā ar PSRS Iekšlietu ministrijas 1953.gada 29.augusta
vadošo norādījumu Nr.5108/l, kurā teikts, ka “PSRS Ministru
padomes 1949.gada 29.janvāra lēmumam Nr.390-138s, saskaņā ar kuru
no LPSR tika veikta kulaku un nacionālistu ģimeņu izsūtīšana,
bija vienreizēja darbība”, Alfrēds Pētera dēls Brūders nav
jāizsūta.
LPSR IeM 4.pārvaldes 1.daļas 3.nodaļas operatīvais pilnvarotais
vecākais leitnants Āboltiņš
LPSR IeM 4.pārvaldes 1.daļas
3.nodaļas
priekšnieka vietnieks majors Ščemeļevs
LVA, 1894.f., 1.apr., 4070.l., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas
Šādas izziņas ar norādi uz izsūtīšanas “vienreizēju darbību” atrodamas arī daudzu citu neizsūtīto arhīva lietās.
Jānis Riekstiņš,
Latvijas Valsts arhīva vecākais referents
Čekistu sarakste par Antona Oša, Alberta Jurjāna un Teodora Ahera turpmāko likteni