Tieslietu ministre:

— preses konferencē par korupcijas novēršanu

Trešdien, 5.jūlijā, Tieslietu ministrijā notika preses konference, kurā tieslietu ministre Ingrīda Labucka, valsts sekretārs Aivars Maldups un ministres padomnieks Jānis Davidovičs pastāstīja par nozīmīgākajiem paveiktajiem darbiem tieslietās, par tikko notikušajā Korupcijas novēršanas padomes (KNP) sēdē pārrunāto.

Ministre atzīmēja, ka padomes sēdes darba kārtība bijusi saspringta, apspriesti astoņi jautājumi:

— Pamatjautājums bija "iziet cauri" valdības deklarācijas punktiem, apspriest, kādiem darbības virzieniem īpaši turpmāk pievērsties. Otrais un trešais jautājums — par Korupcijas novēršanas padomes darba efektivitātes palielināšanu un tās sekretariāta darbību, par sniegtajiem atzinumiem — saplūda vienā diskusijā. Diskutējām par KNP sekretariāta sniegtajiem atzinumiem padomes vārdā, kādos galvenajos virzienos būtu jāstrādā sekretariātam dažādu situāciju vērtēšanā. Noklausījāmies ziņojumu, ko sniedza "Phare" projekta "Antikorupcijas likumdošana, izglītošana un sabiedrības informēšana" eksperti. Tie skāra trīs blokus: izglītošanu, likumdošanas analīzi un institūcijas, kas tādā vai citādā veidā nodarbojas ar korupcijas apkarošanu. Tie bija ļoti īsi starpziņojumi, jo vēl nekādus rezultātus eksperti nevarēja sniegt, vienīgi nosauca tos likumdošanas aktus, kurus viņi pētī un analizē. To skaitā ir likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu, likumprojekts par valsts civildienestu, par Administratīvā procesa likumprojektu u.c. Valstī ir aptuveni 60 institūciju, kas saistītas ar korupcijas apkarošanas jautājumiem. Un arī šajā ziņā ir lietderīgi papētīt, vai nenotiek funkciju dublēšanās. Uz nākamo padomes sēdi, kas notiks ne agrāk par septembri, eksperti solīja informēt par konkrētiem atzinumiem un ierosinājumiem šajos jautājumos.

Padomes sēdē Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis ziņojis par VID veikto valdības deklarācijas īstenošanā. Jau agrāk izvirzījies jautājums, vai vajadzīga speciāla institūcija korupcijas apkarošanā, kāda ir Lietuvā un darbojoties diezgan efektīvi. Pērn izveidotā darba grupa izstrādājusi koncepciju, taču domas dalījušās gan par tā saukto nulles deklarācijas ieviešanu, gan par amatpersonu loku, kam deklarācijas jāiesniedz, un viss pieklusis. Ministre pauda personisko viedokli, ka šoruden šīm diskusijām padomē vajadzētu pielikt punktu un tās rosināt valdībā izlemšanai.

Kas attiecas uz KNP sekretariāta atzinumiem par kādiem konkrētiem gadījumiem, padome uzskata, ka sekretariātam turpmāk to nevajadzētu darīt, bet galvenā uzmanība būtu pievēršama analīzei, neskarot konkrētu personu darbības vērtējumu. KNP ir ieinteresēta, lai sekretariāts rūpīgāk pētītu arī iedzīvotāju vēstulēs paustos viedokļus saziņas līdzekļos.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs A.Maldups savukārt informēja par pēdējā laikā divām ļoti svarīgām ārzemju eskpertu pārbaudēm jeb auditu, ko finansējusi Pasaules banka. Viens no tiem bija funkcionālais, otrs — finansu audits.

Kāds ir ekspertu skatījums šajās jomās? Funkcionālais ir saistīts ar Tieslietu ministrijai raksturīgajām funkcijām, ko tā veic, un galvenā virzība ir pārsvarā uz sistēmas veidošanu, likuma jaunradi, tās sakārtotību. Taču eksperti norādījuši, ka šis darbs, sistēmas iedibināšana prasa resursus, tātad pietiekamu finansējumu. Līdz šim valsts tieslietu nozarei piešķīrusi nepietiekamus līdzekļus.

Saistībā ar veikto finansu auditu valsts sekretārs atzīmēja, ka ļoti nozīmīga bijusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārņemšana no Iekšlietu ministrijas. Paplašinājies darba apjoms, taču resursi nav palielinājušies. To, ka jāpaaugstina administratīvā kapacitāte, eksperti atzinuši jau pirms diviem gadiem. Tāds pats slēdziens bijis tagad. Otrs atzinums: pašlaik Tieslietu ministrija no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem — aptuveni 80 procentu — tērē, tā sakot, "apēšanai", t.i., algām, komunālajiem, transporta, sakaru un citiem pakalpojumiem, bet pārējie atliek attīstībai, kas ir ļoti maz. Eksperti ministrijas budžetu nodēvējuši kā "budžetu uz sitienu", t.i., kad attīstība faktiski nav iespējama.

A. Maldups minēja ārzemju ekspertu salīdzinājumu ar Zemkopības ministriju darbinieku algas ziņā: vidējā darba alga Tieslietu ministrijā ir 60 procenti no Zemkopības ministrijas darbinieku vidējās algas! Izskanējuši arī ieteikumi par dažu Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu, piemēram, Valsts arhīva, nodošanu Kultūras ministrijai.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs minēja spilgtu piemēru, cik neapdomīgi Finansu ministrija piešķir asignējumus tiesu datorizācijas kopējā tīkla izveidei, lai to pabeigtu līdz ... 2006.gadam. Darbs šajā jomā tādējādi ilgs astoņus gadus (sākts 1998.gadā), Tieslietu ministriju nostādot muļķa lomā.

Ministres padomnieks J.Davidovičs piebilda, ka puse no Tieslietu ministrijas budžeta — aptuveni 14 miljoni — tiek izlietoti Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrām. Eksperti, analizējot situāciju Rīgas tiesās, atzīmējuši tiesnešu un tiesu darbinieku mazo atalgojumu, kas var būt viens no korupcijas iemesliem. Nav pietiekama finansējuma arī darbam cīņā pret korupciju. Vēl kāds būtisks ekspertu ieteikums: Valsts kancelejai diezin vai jānodarbojas ar likumdošanas jautājumiem, to sakārtošanu.

Preses konferencē žurnālisti saņēma ne tikai atbildes uz jautājumiem, bet arī nupat iznākušo Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas 1999.gada publisko pārskatu.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore