Par Korupcijas novēršanas padomes darbību

Laikā no 2000. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 1. jūnijam

2000. gada 4. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jauno Korupcijas novēršanas programmu.

Līdzīgi kā iepriekšējā, arī jaunā programma sastāv no trim daļām — novēršana, apkarošana un izglītošana, kur katrā no daļām ir noteikti konkrēti darbības pasākumi, kas jāizpilda programmā noteiktajā laikā.

No 2000. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 1.jūnijam ir notikusi viena Korupcijas novēršanas padomes sēde — 2000. gada 30. martā. Šā gada 30. marta sēdē tika izskatīta Korupcijas novēršanas padomes (KNP) sekretariāta sagatavotā Korupcijas novēršanas koncepcija, kas tika izstrādāta saskaņā ar Ministru prezidenta 1999. gada 16. novembra rīkojumu Nr. 440 "Par darba grupu Korupcijas novēršanas koncepcijas izstrādei".

Koncepcija paredz jauna Korupcijas novēršanas likuma izstrādi. KNP marta sēdē tika atbalstīts priekšlikums par jauna Korupcijas novēršanas likuma izstrādi, nevis grozījumu veikšanu spēkā esošajā likumā. Koncepcija paredz, ka jauns Korupcijas novēršanas likums, pretēji spēkā esošajam, sniegs visaptverošu valsts amatpersonas jēdziena definīciju, kā arī tiks izstrādātas skaidras un nepārprotamas normas, kas būs piemērotas reālajai situācijai.

Koncepcijā kā viens no iespējamajiem institucionālā risinājuma variantiem cīņai pret korupciju minēta neatkarīga Korupcijas apkarošanas biroja izveide. Koncepcija paredz grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot juridiskās personas administratīvo atbildību.

Tiek paredzēti arī grozījumi Krimināllikumā, ieviešot atbildību par šķīrējtiesnešu korupciju, kā arī saskaņā ar Eiropas Padomes krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju un OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos tiek gatavoti grozījumi par ārvalstu amatpersonu kriminālatbildību.

Korupcijas novēršanas koncepcija tika izsludināta valsts sekretāru sanāksmē 2000. gada 13. aprīlī un pašreiz tiek saskaņota ar citām valsts institūcijām.

KNP 30. marta sēdē tika izskatīts KNP sekretariāta sagatavotais konceptuālais ziņojums par politisko partiju finansēšanu.

Konceptuālais ziņojums paredz izdarīt grozījumus likumā "Par politisko organizāciju (partiju) finansēšanu", nosakot, ka valsts tiešais finansējums katrai partijai paredzēts Ls 0,50 par vienu LR pilsoni, kuram pēdējās Saeimas vēlēšanās bija aktīvās vēlēšanu tiesības. Ls 0,50 tiek piešķirti atbilstoši partijas proporcionālajam vietu skaitam Saeimā pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām.

2000. gada 30. marta KNP sēdē tika nolemts, ka jauna likumprojekta izstrāde par politisko partiju finansēšanu nav nepieciešama, bet atsevišķas normas, kas paredz politisko partiju tiešo valstisko finansēšanu tiks iestrādātas jau esošajā likumā "Par politisko organizāciju (partiju) finansēšanu".

Pašlaik koncepcija ir sagatavota iesniegšanai valsts sekretāru sanāksmē.

KNP 30. marta sēdē padomes locekļi tika iepazīstināti ar divām Korupcijas novēršanas padomes priekšsēdētāja sagatavotajām instrukcijām — "Kārtība, kādā Korupcijas novēršanas padome publicē informāciju par Korupcijas novēršanas programmas izpildi" un instrukciju par "Kārtību, kādā tiek apkopota informācija par izmaiņām korupcijas jomā publiskajā sektorā".

Instrukcijas tika sagatavotas saskaņā ar Programmatiskā strukturālo pārkārtojumu aizdevuma līguma (SAL) programmas matricē minētajiem uzdevumiem, kas tika apstiprināti Ministru kabineta 2000. gada 15. februāra sēdē.

KNP sēdes laikā padomes locekļi tika iepazīstināti ar darbību uzsākušā PHARE projekta "Antikorupcijas likumdošana, izglītošana un sabiedrības informēšana" ekspertu ziņojumiem.

Viens no projekta galvenajiem uzdevumiem ir atbalstīt valdības pretkorupcijas programmu, apmācot tieslietu, muitas un policijas darbiniekus pretkorupcijas jautājumos. Projekta darbības laiks paredzēts līdz 2001.gada augustam.

Sākot ar 2000. gada februāri, KNP sekretariāts kopīgi ar PHARE programmas ekspertiem regulāri strādā pie tiesību aktu sagatavošanas.

Pārskata periodā Korupcijas novēršanas padome ir saņēmusi un izskatījusi vairākus valsts institūciju iesniegumus ar lūgumu izvērtēt atsevišķu valsts amatpersonu darbības atbilstību Korupcijas novēršanas likumam un citiem normatīvajiem aktiem.

Korupcijas novēršanas padome sadarbībā ar Eiropas Komisijas delegāciju Latvijā ir sagatavojusi projektu "Starpministriju sadarbības veicināšana cīņai ar korupciju valsts varas institūcijās". Projekts darbību varētu sākt šā gada beigās, un tā galvenais mērķis ir sadarbības veicināšana starp valsts institūcijām cīņai ar korupciju, kas tiktu īstenota, noteiktās valsts institūcijās nozīmējot attiecīgus ārvalstu ilgtermiņa ekspertus, kuru uzdevums būtu noteikt vājās institūciju sadarbības vietas cīņā ar korupciju un izstrādāt rīcības plānu to novēršanai.

Sadarbībā ar PHARE projekta "Antikorupcijas likumdošana, izglītošana un informēšanas programma" ekspertiem, kā arī izmantojot projektā paredzēto finansējumu, tiek plānots sākt aktīvu neiecietīgas attieksmes pret visu veidu korupcijas izpausmēm propagandu masu informācijas līdzekļos.

KNP sekretariātam ir izveidojusies cieša sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām — Sorosa fondu–Latvija, Sabiedrību par atklātību "Delna ". KNP sekretariāts sadarbībā ar sabiedrību par atklātību "Delna " ir izstrādājis projektu spēlei "Acis vaļā!", kas ir iesniegts Sorosa fondā projektu konkursam. Spēle notiks vairākos reģionos, un tajā sacentīsies 18 skolu komandas no dažādiem reģioniem, diskutējot par korupcijas problēmām un alternatīvām rīcības iespējām tiesiskā valstī. Kā eksperti spēlē piedalīsies arī vairāki KNP pārstāvēto institūciju pārstāvji. Sadarbībā ar sabiedrību par atklātību "Delna " Korupcijas novēršanas programma ir publicēta tās mājaslapā un līdz ar to ir pieejama plašākai auditorijai.

Sadarbībā ar KNP locekļiem sekretariāts ir sagatavojis vairākas publikācijas par korupcijas novēršanas jautājumiem izdevumos Latvijas Vēstnesis, " Diena", "Jaunā Pārvalde" žurnāls " Eiropas Savienība un Latvija" .

Nākamā Korupcijas novēršanas padomes sēde notiks šā gada jūlijā.

Korupcijas novēršanas padomes priekšsēdētāja, tieslietu ministre Ingrīda Labucka