Ārzemju presē

Austrijas “Die Presse” raksta: “Latvijā joprojām vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju runā krievu valodā. Katrai tautu grupai ir savi ekskluzīvi masu mediji, partijas un interešu grupas. Tomēr psiholoģijas profesors Geršons Breslavs netic, ka starp abām tautu grupām reāli varētu nonākt līdz spēka pielietošanai. Lai gan, kas zina, jo ekstrēmisti ir abās pusēs, saka Breslavs”.

•

Zviedru “Aftonbladet” brīdina: “Liela plašās sadarbības daļa ir saņēmusi atbalstu no Zviedrijas palīdzības budžeta, bet tagad tam pielikts punkts. Pirmajā maijā Baltijas valstis kļūs par ES dalībniecēm, un Zviedrija vairs nevarēs piešķirt tām palīdzību.”

•

Franču “Agence France Presse” paredz: “Pirmajā maijā Dublinā svinēs ES paplašināšanos, bet pārējā Eiropa lielā mērā paliks vienaldzīga pret kontinenta brīvo, miermīlīgo un demokrātisko apvienošanos. Ar lielās Eiropas 25 dalībvalstu tuvošanos Rietumi neslēpj savas bailes par nākotni. Turpretim Austrumi ir vīlušies savos piecpadsmit lielajos brāļos par devīguma trūkumu.”

•

Vācu “Tagesspiegel” brīdina: “No austrumiem uz rietumiem savelkas tumši mākoņi. Tonijs Blērs vēlas, lai briti balsotu par ES konstitūciju, kas projektam varētu dot nāvīgu triecienu. Bez tam austrumos vairākās jaunajās dalībvalstīs ir novērojamas satraucošas politiskās nestabilitātes pazīmes. Aptaujas rāda, ka veco ES dalībvalstu pilsoņi uz paplašināšanu raugās ļoti skeptiski. Prātos Eiropa joprojām ir sadalīta. Rietumos daudzi domā, ka paplašināšana ir augstsirdīga dāvana, par ko Austrumi noteikti ļoti priecāsies. Taču rūpēs par savu labklājību un bailēs no konkurences darba tirgū tur ņem vērā to, ka jaunajās dalībvalstīs bailes par nespēju izturēt konkurenci ir vēl lielākas. Ir jāpanāk, lai paplašināšana būtu ieguvums abām pusēm, bet, lai tā būtu, jaunajiem jāsniedz palīdzība visos līmeņos.”

•

Krievijas “Trud” raksta: “Stīvens Devars, īru eksperts, kurš kādu laiku dzīvojis Maskavā, uzskata, ka iemesls aukstajām attiecībām starp ES un Krieviju esot ES nevērīgā attieksme pret krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Latvijā un Igaunijā. Esot arī citi iemesli – Kioto protokola ratifikācija, Krievijas pilsoņu tranzīts caur Lietuvu utt. ES un Krievijas starpā bieži rodas nesaprašanās mazsvarīgos jautājumos. Iemesli tam ir atšķirīgais domāšanas veids, sarunu vešanas stils un administratīvie resursi.”

•

Poļu “Rzeczpospolita” uzskata: “Spānijas premjera Sapatero lēmums par karaspēka izvešanu no Irākas bija pārsteidzošs tikai termiņu ziņā. Katrā gadījumā viņš izpildīja 70–80% Spānijas pilsoņu gribu. Vai tas nozīmē, ka premjeram nebija citas izejas, kā vien izpildīt “Al Qaeda” vēlmes, kļūstot par pirmo domino kauliņu? Jādomā, ka viņš vismaz varēja pamēģināt panākt plašāku ANO iesaistīšanu Irākā – tādu risinājumu ar atvieglojumu uzņemtu daudzas valstis, tai skaitā arī Polija.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem