Alus pielīdzināts citiem alkoholiskajiem dzērieniem

“Latvijas Vēstnesis” jau vairākkārt ir ziņojis par diskusijām un viedokļu pretišķībām, kas pavada Alkoholisko dzērienu aprites likuma projektu tā ceļā uz pilnvērtīga un respektējama likuma statusu. Viskarstākos strīdus izraisīja normas, kuras regulē dzērienu tirdzniecības laikus. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas deputāti vairākkārt mainīja un atkārtoti saskaņoja viedokļus šajā jautājumā. Problēmu sarežģītāku darīja alus jaunais juridiskais statuss – šajā likumā tas pilnībā būs pielīdzināts citiem, arī stiprākiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tāpēc, diskutējot par optimālajiem tirdzniecības laiku ierobežojumiem, daļa deputātu, kā arī alus rūpnieki un tirgotāji pauda uzskatu, ka alus tirdzniecības laikus varētu noteikt ilgākus. Vienubrīd komisijas vairākuma atbalstu guva arī doma par visu veidu alkoholisko dzērienu tirdzniecības aizliegumu laikā no pulksten 24 līdz 10. Kā zināms, šobrīd tā dēvētos stipros dzērienus nevar iegādāties no pulksten 22 līdz 8, bet alu atļauts tirgot visu diennakti.
22. aprīlī komisija nobalsoja par projekta variantu, kas paredz spēkā atstāt līdzšinējos alkohola tirdzniecības laika ierobežojumus, pilnībā attiecinot tos arī uz alu. Vakar Saeima galīgajā lasījumā ar balsu vairākumu pieņēma šo likuma redakciju. PCTVL frakcijas deputāta Andreja Tolmačova priekšlikums aizliegumu tomēr attiecināt uz laiku no pusnakts līdz pulksten desmitiem rītā tika noraidīts, bet likumprojekta darba grupas vadītājs, “Jaunā laika” pārstāvis Dzintars Zaķis atsaucās uz Veselības ministrijas un citu ministriju speciālistu domām – šāds tirdzniecības režīms veicinot jauniešu nodzeršanos.
Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Ivars Grīslis, uzzinājis par deputātu balsojumu, pauda sarūgtinājumu un neizpratni: “Nedomāju, ka tas ir prātīgs un pārdomāts lēmums. Jebkādi nepietiekami pamatoti ierobežojumi legālai uzņēmējdarbībai tikai sekmē nelegālo tirdzniecību. Saprātīgāka politika bija agrāk, kad tirdzniecības laika ierobežojumu nebija, – katrs uzņēmums tirgojās atbilstoši savam darba laikam. Tagad, ja īsi pirms desmitiem pie lielveikala kases izveidojusies rinda, cilvēki kļūst neiecietīgi, jo var nepaspēt nopirkt, ko gribējuši. Šādi cilvēkos tiek radīta necieņa pret likumu. Turklāt šis likums cilvēkiem liks biežāk izvēlēties nevis alu, bet stipros dzērienus, tādējādi nodarot krietni lielāku kaitējumu savai veselībai. Agrāk ar likumu bija uzsvērta atšķirība, tagad cilvēki ir dezorientēti – visi dzērieni skaitās vienādi.”
Nule pieņemtajam likumam jāstājas spēkā jau 1. maijā, taču vispirms tas vēl jāizsludina Valts prezidentei, kurai ir tiesības likumu atdot atpakaļ parlamentam vēlreizējai izskatīšanai.

Juris Bārtulis
juris.bartulis@vestnesis.lv