Lai darbinieka veselība nebūtu pabērna lomā

Hanss Horsts Konkoļevskis Foto:Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Eiropā gadā notiek 4,7 miljoni nelaimes gadījumu darbā un tiek nogalināti 5,5 tūkstoši strādnieku. Tomēr tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Par negadījumiem tiek maksāts ne vien ar cilvēciskām ciešanām, bet arī ar zaudējumiem biznesā. Šādus satraucošus skaitļus 21.aprīlī preses konferencē Rīgā pauda Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktors Hanss Horsts Konkoļevskis.

Jaunākie Starptautiskās darba organizācijas dati liecina, ka darba drošība un strādājošā veselībai nekaitīgi darba apstākļi ir lielāka problēma Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm nekā dalībvalstīm. Ar darbu saistīto letālo nelaimes gadījumu skaits pievienošanās valstīs ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā ES valstīs: attiecīgi 9,6 un 3,4 gadījumi uz 100 000 strādājošajiem. Nodarbinātajiem kandidātvalstīs ir garāks darba laiks – vidēji 44,4 stundas nedēļā, salīdzinot ar 38,2 stundām nedēļā ES. Arī nakts vai maiņu darbs ir vairāk izplatīts Austrumeiropas valstīs. Eiropā viens no trim strādājošiem sūdzas par kakla muskuļu sāpēm.
Runājot par veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta spriedzei darbā. To rada paaugstinātā darba intensitāte, kā arī pazemojumi un pat vardarbība, ar ko strādājošajiem nereti nākas sastapties. Kā uzsvēra H. H. Konkoļevskis, stress nav normāla darba cilvēka ikdiena, tās ir nepareizas darba organizācijas sekas, kas var novest ne tikai pie fiziskiem, bet arī psihiskiem traucējumiem. Kā liecina statistika, stresam visvairāk pakļauti tieši valsts sektorā strādājošie. Vienīgā iespēja, kā no tā izvairīties, būtu risku analīze. Tāpat kā strādā pie biznesa risku novēršanas, tas būtu jādara, lai samazinātu stresu darbā. H. H. Konkoļevskis arī sacīja, ka bieži stress un nelaimes gadījumi darbā ir saistīti ar virsstundām, kuras gan netiek plānots aizliegt.
ES, kuru apvieno ne vien ekonomiskā, bet arī sociālā dimensija, par vienu no saviem mērķiem ir izvirzījusi drošas, strādājošajam iespējami draudzīgas darba vides radīšanu visā Eiropā. ES likumdošanā ir iestrādāti stingri darba drošības standarti; jautājums tikai, kā katras valsts darba devēji tos ievēro. Latvijā darba ņēmējam visnedraudzīgākās nozares tradicionāli ir kokapstrāde un būvniecība.
1996.gadā tika dibināta Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, kas izveidoja visaptverošu darba drošības un aizsardzības sistēmu. Katru gadu oktobrī notiek lielākā darba drošībai veltītā kampaņa pasaulē, kurā piedalās 30 valstis. Tās mērķis ir nevis cīnīties ar sekām, bet gan radīt preventīvu, nelaimes gadījumus izslēdzošu darba vidi visā Eiropā. Šis ikvienam darba tirgū iesaistītajam svarīgais darbs notiek ar katras valsts nacionālā kontaktpunkta starpniecību. Latvijā tā darbību nodrošina Valsts darba inspekcija un Informācijas padome, kurā apvienojušies speciālisti no Labklājības ministrijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Darba vides un veselības institūta.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv