Ministru kabineta noteikumi Nr.269

Rīgā 2004.gada 8.aprīlī (prot. Nr.20, 24.§)

Higiēnas prasības pārtikas apritē

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka higiēnas prasības pārtikas uzņēmumiem, kuri sagatavo, apstrādā, ražo, iepako, uzglabā, pārvadā, izplata, iekrauj un izkrauj, kā arī piedāvā tirdzniecībai vai piegādā patērētājam pārtiku. Noteikumi neattiecas uz primāro ražošanu — primāro (zemkopības, lopkopības un zvejas) produktu ražošanu vai audzēšanu (arī ražas novākšanu, slaukšanu, dzīvnieku audzēšanu pirms nokaušanas, medībām un savvaļas produktu vākšanu, kā arī pārtikas produktu ražošanu mājas apstākļos).

2. Šo noteikumu prasību ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

3. Pārtikas uzņēmumam ir tiesības apstrīdēt Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora lēmumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram. Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

4. Atbildīgā persona izstrādā un uztur paškontroles sistēmu pārtikas uzņēmumā, nosakot un novērtējot katru darbību, kas rada risku pārtikas drošībai, un nodrošinot, lai drošības procedūras tiktu noteiktas, ieviestas, uzturētas un periodiski pārskatītas, pamatojoties uz riska cēloņu analīzi un kritisko kontroles punktu (HACCP) principiem.

5. Lai izstrādātu un uzturētu paškontroles sistēmu pārtikas uzņēmumā, atbildīgā persona:

5.1. analizē potenciālos riska cēloņus (bioloģisks, ķīmisks vai fizikāls piesārņojums vai pārtikas stāvoklis) katrā darbības posmā ar pārtiku;

5.2. nosaka punktus, kur var rasties riska cēlonis;

5.3. nosaka, kuri no šo noteikumu 5.2.apakšpunktā minētajiem punktiem ir kritiskie kontroles punkti — vieta vai process jebkurā pārtikas aprites posmā, kura kontrole novērš vai samazina iespējamos riska cēloņus līdz nepieciešamajam līmenim, lai nepieļautu bīstamību sabiedrības veselībai;

5.4. nosaka un ievieš efektīvas uzraudzības procedūras un kontroles pasākumus kritiskajos kontroles punktos;

5.5. periodiski (ne retāk kā reizi gadā) un katru reizi, kad notiek izmaiņas uzņēmuma darbībās vai procesos, pārskata pārtikas riska analīzi, kritiskos kontroles punktus un kontroles un uzraudzības procedūras.

6. Ja pārtikas uzņēmumā netiek ievērotas šo noteikumu 5.punktā noteiktās prasības, Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību var apturēt pārtikas uzņēmuma darbību.

II. Vispārīgās higiēnas prasības pārtikas uzņēmuma telpām (izņemot šo noteikumu IV nodaļā minētās telpas)

7. Pārtikas uzņēmuma telpas projektē, izvieto un iekārto tā, lai:

7.1. nodrošinātu to tīrīšanu vai tīrīšanu un dezinfekciju;

7.2. nepieļautu netīrumu uzkrāšanos, pārtikas saskari ar toksiskiem materiāliem, kā arī kondensāta un pelējuma veidošanos;

7.3. būtu iespējams ievērot labas higiēnas praksi, arī aizsardzību pret piesārņojuma tālāku izplatību saistībā ar pārtiku, iekārtām, materiāliem, iepakojumu, ūdeni, gaisa apgādi un darbiniekiem, kā arī aizsardzību pret ārēju piesārņojuma avotu, piemēram, kaitēkļiem;

7.4. ja nepieciešams, nodrošinātu atbilstošu temperatūru higiēniskai pārtikas pārstrādei un uzglabāšanai.

8. Pārtikas uzņēmuma telpas, kurās notiek darbības ar pārtiku, uztur atbilstošā stāvoklī un tīras.

9. Pārtikas uzņēmuma telpās ierīko tekoša karstā un aukstā dzeramā ūdens padevi, izvieto izlietnes roku mazgāšanai un nodrošina līdzekļus roku mazgāšanai un aprīkojumu roku žāvēšanai vai nosusināšanai. Pārtikas mazgāšanai paredzētās iekārtas un aprīkojumu novieto atsevišķi no roku mazgāšanai paredzētajām iekārtām un aprīkojuma.

10. Pārtikas uzņēmumā ierīko tualetes ar ūdens pievadu, kas ir savienotas ar kanalizācijas sistēmu. Tualetes telpas nedrīkst būt tieši savienotas ar telpām, kurās veic darbības ar pārtiku. Tualetes telpas aprīko ar dabisko vai piespiedu (mehānisko) ventilāciju.

11. Pārtikas uzņēmuma telpās, kurās notiek darbība ar pārtiku, nodrošina dabisko vai piespiedu (mehānisko) ventilāciju. Nav pieļaujama gaisa plūsma no netīrās (piesārņotās) zonas uz tīro zonu. Ventilācijas sistēmas filtri un citas tīrāmās daļas ir viegli tīrāmas un nomaināmas.

12. Pārtikas uzņēmuma telpās, kurās notiek darbības ar pārtiku, nodrošina dabisko vai mākslīgo apgaismojumu vai dabisko un mākslīgo apgaismojumu.

13. Pārtikas uzņēmumā nodrošina atbilstošas jaudas kanalizācijas sistēmu. To projektē un konstruē tā, lai novērstu iespēju piesārņot pārtiku.

14. Ja nepieciešams, pārtikas uzņēmumā iekārto atbilstošas ģērbtuves.

III. Īpašās higiēnas prasības sagatavošanas, apstrādes, pārstrādes vai ražošanas telpām (izņemot ēdamzāles un šo noteikumu IV nodaļā minētās telpas)

15. Grīdas uztur labā stāvoklī, tās ir viegli tīrāmas un, ja nepieciešams, dezinficējamas. Grīdu apdarei lieto ūdensnecaurlaidīgus, neabsorbējošus, mazgājamus un netoksiskus materiālus, izņemot gadījumus, ja ir pamatota citu materiālu lietošana. Ja nepieciešams, grīdām nodrošina virsmas drenāžu.

16. Sienas uztur labā stāvoklī, tās ir viegli tīrāmas un, ja nepieciešams, dezinficējamas. Ja sienas ir dezinficējamas, izmanto ūdensnecaurlaidīgu, neabsorbējošu, mazgājamu, netoksisku materiālu ar gludu virsmu tādā augstumā, kāds nepieciešams, lai veiktu attiecīgās darbības, izņemot gadījumus, ja ir pamatota citu materiālu lietošana.

17. Griestus un to konstrukcijas projektē un izbūvē tā, lai novērstu netīrumu uzkrāšanos, kā arī kondensāta un pelējuma veidošanos un svešķermeņu nokļūšanu pārtikā.

18. Logus un citas atveres projektē un ierīko tā, lai novērstu netīrumu uzkrāšanos. Logus, kurus izmanto vēdināšanai, aprīko ar viegli noņemamiem un tīrāmiem sietiem aizsardzībai pret insektiem. Ja atvērti logi var būt par iemeslu pārtikas piesārņošanai, pārtikas ražošanas laikā logiem jābūt aizvērtiem.

19. Durvis ir viegli tīrāmas un, ja nepieciešams, dezinficējamas. Ja durvis ir dezinficējamas, to virsmai izmanto gludu un neabsorbējošu materiālu, izņemot gadījumus, ja ir pamatota citu materiālu lietošana.

20. Virsmas, kas nonāk saskarē ar pārtiku, uztur nebojātas, tās ir viegli tīrāmas un, ja nepieciešams, dezinficējamas. Ja virsmas ir dezinficējamas, tām izmanto gludu, mazgājamu un netoksisku materiālu, izņemot gadījumus, ja ir pamatota citu materiālu lietošana.

21. Ja nepieciešams, nodrošina telpās ierīces darbarīku un aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai. Šīs ierīces konstruē un izgatavo no materiāliem, kas ir izturīgi pret koroziju, tās ir viegli tīrāmas un nodrošinātas ar tekoša karstā un aukstā dzeramā ūdens padevi.

22. Ja nepieciešams, paredz pārtikas mazgāšanu ar tekošu auksto vai karsto un auksto dzeramo ūdeni un nodrošina atbilstošu izlietņu ierīkošanu. Izlietnes uztur tīras.

IV. Prasības mobilām un pagaidu telpām (tirdzniecības nojumēm, tirdzniecības stendiem, pārvietojamiem tirdzniecības transportlīdzekļiem), viesu māju telpām, telpām, kur periodiski notiek ēdināšana, kā arī pārtikas tirdzniecības automātiem

23. Telpas un pārtikas tirdzniecības automātus projektē un izvieto tā, lai tos varētu uzturēt tīrus, labā tehniskā stāvoklī un lai varētu izvairīties no pārtikas piesārņošanas un kaitēkļu savairošanās.

24. Ņemot vērā attiecīgās telpas specifisko lietojumu, ja nepieciešams, nodrošina šādu prasību izpildi:

24.1. personālam ir iekārtota telpa vai vieta personīgās higiēnas ievērošanai (piemēram, telpa vai vieta roku mazgāšanai un žāvēšanai, tualetes, ģērbtuves);

24.2. virsmas, kas nonāk saskarē ar pārtiku, tiek uzturētas labā stāvoklī, tās ir viegli tīrāmas un, ja nepieciešams, dezinficējamas. Ja virsmas ir dezinficējamas, tām izmanto gludus, mazgājamus, netoksiskus materiālus, izņemot gadījumus, ja ir pamatota citu materiālu lietošana;

24.3. ir nodrošināta iespēja tīrīt un dezinficēt darba instrumentus un aprīkojumu;

24.4. ir ierīkota vieta pārtikas mazgāšanai;

24.5. ir nodrošināta aukstā dzeramā ūdens vai karstā un aukstā dzeramā ūdens pievade;

24.6. ir aprīkojums vai iekārtas bīstamo vai neēdamo vielu un atkritumu (sauso vai šķidro) glabāšanai vai iznīcināšanai;

24.7. ir iekārtas vai aprīkojums atbilstošas pārtikas temperatūras uzturēšanai un uzraudzībai;

24.8. pārtika novietota tā, lai izvairītos no tās piesārņojuma riska.

V. Īpašās higiēnas prasības muitas noliktavām un noliktavām brīvajās zonās

25. Muitas noliktavu un brīvajās zonās esošo noliktavu (turpmāk — noliktava) teritoriju norobežo un iekārto caurlaides punktu.

26. Noliktavā iekārto telpas vai vietas:

26.1. pārtikas izkraušanai, iekraušanai un svēršanai;

26.2. paraugu ņemšanai;

26.3. pārtikas novērtēšanai;

26.4. paraugu sagatavošanai;

26.5. pārtikas glabāšanai;

26.6. dokumentu reģistrācijai.

27. Pārtiku, kuru pārvadā tranzītā, un pārtiku, kuras gala saņemšanas vieta ir Latvijā, uzglabā atsevišķās telpās.

28. Telpās, kur uzglabā pārtiku, nodrošina tās marķējumā vai pavaddokumentos norādīto temperatūras režīmu, kā arī reģistrē temperatūru.

VI. Higiēnas prasības transportlīdzekļiem (izņemot jūras transportu, kas paredzēts eļļas un taukvielu transportēšanai)

29. Pārtikas pārvadāšanai izmanto tīrus un labā stāvoklī uzturētus transportlīdzekļus un konteinerus, kuri aizsargā pārtiku no piesārņošanas. Transportlīdzekļus konstruē tādus, lai tos varētu iztīrīt un, ja nepieciešams, dezinficēt.

30. Pārtiku transportlīdzeklī vai konteinerā novieto tā, lai samazinātu piesārņojuma risku. Transportlīdzekļus un konteinerus drīkst izmantot arī citu produktu pārvadāšanai, ja tas nerada pārtikas piesārņojumu.

31. Ja transportlīdzekļus un konteinerus vienlaikus izmanto arī nepārtikas preču pārvadāšanai vai vienlaikus pārvadā dažādas pārtikas preces, attiecīgās preces nodala tā, lai nepieļautu pārtikas piesārņojumu.

32. Ja transportlīdzekļus un konteinerus izmanto nepārtikas preču pārvadāšanai vai tajos pārvadā dažādas pārtikas preces, pēc katras kravas izkraušanas nodrošina attiecīgo transportlīdzekļu un konteineru tīrīšanu un, ja nepieciešams, dezinfekciju.

33. Nefasētu pārtiku šķidrā, granulētā vai pulvera veidā pārvadā tvertnēs, konteineros vai cisternās, kas paredzētas pārtikas pārvadāšanai. Uz tvertnēm, konteineriem vai cisternām ir marķējums “Tikai pārtikai” vai norādīts attiecīgās pārtikas nosaukums.

34. Transportlīdzekļos un konteineros uztur temperatūru, kas nepieciešama konkrētas pārtikas uzglabāšanai un, ja nepieciešams, aprīko transportlīdzekļus un konteinerus ar temperatūras reģistrēšanas ierīcēm.

35. Nefasētu jēlcukuru, kuru nav paredzēts izmantot pārtikā pirms rafinēšanas, atļauts pārvadāt ar jūras transportu tvertnēs, konteineros vai cisternās, kuras izmanto arī nepārtikas preču pārvadāšanai. Pirms šāda jēlcukura iekraušanas tvertni, konteineru vai cisternu iztīra.

36. Šo noteikumu 35.punktā minētos pārvadājumus nedrīkst veikt, ja iepriekšējā kravā pirms jēlcukura ir transportēts neiepakots šķidrums.

37. Jēlcukura pārvadāšanas laikā atbildīgā persona glabā dokumentāru apliecinājumu par iepriekšējās kravas veidu un veiktās tīrīšanas kvalitātes kontroli. Pēc pārvadājuma dokumentāro apliecinājumu, uz kura ir norāde “Pirms lietošanas uzturā produkts jārafinē”, iesniedz jēlcukura pārstrādes uzņēmumā.

VII. Higiēnas prasības priekšmetiem, materiāliem un iekārtām

38. Visi priekšmeti, piederumi un iekārtas, ar kurām pārtika nonāk saskarē, ir tīri un:

38.1. to konstrukcija, materiāli un tehniskais stāvoklis samazina pārtikas piesārņojuma risku līdz minimumam;

38.2. to konstrukcija, materiāli un tehniskais stāvoklis nodrošina tīrīšanu un, ja nepieciešams, arī dezinfekciju, izņemot vienreiz lietojamos konteinerus un iepakojumu;

38.3. to uzstādīšanas veids ļauj tīrīt attiecīgo telpu.

39. Saskarē ar pārtiku drīkst izmantot šādas koka virsmas un aprīkojumu:

39.1. bluķus gaļas ciršanai;

39.2. plauktus siera nogatavināšanai;

39.3. veltņus (ruļļus) mīklas veltnēšanai un dažādu piedevu sasmalcināšanai, abras, kublus, maizes lāpstas (lizes), lāpstiņas, karotes, veidnes, galda virsmas maizes un konditorejas izstrādājumu veidošanai un griešanai, plātnes, plauktus un statīvus;

39.4. dēļus augu valsts produktu (piemēram, dārzeņu, augļu, sakņu, garšaugu, ogu) smalcināšanai (griešanai);

39.5. mucas alum, vīnam, brendijam un citiem alkoholiskajiem dzērieniem;

39.6. irbulīšus un kociņus ēšanai, kociņus saldējumam un saldumiem;

39.7. plātnes marmelādei, zefīram un konfektēm;

39.8. citu aprīkojumu, ja tas nepieciešams tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai vai to nevar aizstāt ar citu materiālu.

VIII. Pārtikas atkritumi

40. Telpās, kur notiek darbība ar pārtiku, nedrīkst uzkrāt pārtikas un pārējos atkritumus tādā daudzumā, kas rada pārtikas piesārņojumu.

41. Pārtikas un pārējos atkritumus glabā slēgtos konteineros, kas izgatavoti no ūdensnecaurlaidīga materiāla. Tie ir nebojāti, viegli tīrāmi un, ja nepieciešams, dezinficējami.

42. Pārtikas uzņēmumā ir nodrošināta pārtikas un pārējo atkritumu glabāšana un izvešana. Atkritumu glabāšanas vietas plāno, apsaimnieko un uzrauga tā, lai tās būtu tīras un aizsargātas pret kaitēkļiem un netiktu pieļauta pārtikas, iekārtu, telpu un dzeramā ūdens piesārņošana.

IX. Ūdensapgāde

43. Pārtikas uzņēmumā nodrošina dzeramo ūdeni saskaņā ar normatīvajos aktos par dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, monitoringa un kontroles kārtību noteiktajām prasībām.

44. Pārtikas ledu gatavo no dzeramā ūdens, kas atbilst obligātajām nekaitīguma prasībām. Ledu gatavo, pārvieto un uzglabā tā, lai nepieļautu piesārņojuma risku.

45. Tvaiks, kuru izmanto saskarei ar pārtiku, nedrīkst saturēt veselībai bīstamas vielas un izraisīt pārtikas piesārņojumu.

46. Ūdeni, kas neatbilst dzeramā ūdens nekaitīguma prasībām un kuru izmanto tvaika ražošanai, saldējamās iekārtās, uguns dzēšanai vai citos ar pārtiku nesaistītos procesos, pievada pa atsevišķām ūdensapgādes sistēmām, kuras ir viegli identificējamas un nav savienotas ar dzeramā ūdens piegādes sistēmām.

X. Higiēnas prasības personālam

47. Personāls vietās, kur tiek veiktas darbības ar pārtiku, ievēro personīgo higiēnu un valkā tīru un piemērotu darba apģērbu vai aizsargtērpu.

48. Ja slimību var pārnest ar pārtikas starpniecību, slimajai personai vai personai, par kuru ir aizdomas, ka tā ir slima ar infekcijas slimību, vai personai, kura ir infekcijas slimības pārnēsātāja, kā arī personai ar vaļēju vai inficētu brūci, ādas infekciju vai caureju ir aizliegts strādāt vietās (vai zonās), kur notiek darbības ar pārtiku un kur ir iespējama tieša vai netieša pārtikas piesārņošana ar patogēniem mikroorganismiem.

XI. Prasības pārtikas produktiem

49. Pārtikas uzņēmums nepieņem pārtikas izejvielas un sastāvdaļas, ja ir zināms vai ir aizdomas, ka tās varētu būt bojātas, sadalījušās, piesārņotas ar parazītiem, patogēniem mikroorganismiem, toksiskām vielām vai piemaisījumiem, un pēc šķirošanas, sagatavošanas vai apstrādes, ko veic pārtikas uzņēmums, nav derīgas patēriņam cilvēku uzturā.

50. Izejvielas, sastāvdaļas, pusfabrikātus un gala produktus uzglabā apstākļos, kas novērš to bojāšanos un aizsargā no piesārņošanas.

51. Pārtiku, kas tiek apstrādāta, uzglabāta, iepakota, izvietota un transportēta, pasargā no piesārņojuma, kas varētu pārtiku padarīt nederīgu cilvēku uzturam un radīt risku cilvēku veselībai. Pārtikas uzņēmumā izstrādā procedūras pārtikas piesārņojuma novēršanai un kaitēkļu apkarošanai.

52. Izejvielas, sastāvdaļas, starpproduktus un gatavu pārtiku uzglabā temperatūrā, kas aizkavē patogēno mikroorganismu un toksīnu attīstību. Apstrādājot, sagatavojot, pārvadājot, izvietojot vai pasniedzot pārtiku, īslaicīgi drīkst neievērot nepieciešamo temperatūru.

53. Pārtiku, kuru uzglabā vai pasniedz zemā temperatūrā, pēc termiskās apstrādes vai sagatavošanas, ja pēdējais posms nav termiskā apstrāde, iespējami ātri atdzesē un uzglabā temperatūrā, kas aizkavē patogēno mikroorganismu un toksīnu attīstību.

54. Bīstamo un uzturā neizmantojamo vielu konteinerus marķē un glabā drošos apstākļos atsevišķi no pārtikas produktiem.

XII. Personāla apmācība

55. Pārtikas uzņēmuma atbildīgā persona nodrošina, lai personāls, kas veic darbības ar pārtiku, pārtikas uzņēmumā tiktu uzraudzīts, instruēts un apmācīts pārtikas higiēnas jautājumos atbilstoši veicamajam darbam.

XIII. Noslēguma jautājums

56. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 14.aprīļa noteikumus Nr.130 “Higiēnas prasības pārtikas apritē” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 102.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/43/EEK par pārtikas produktu higiēnu;

2) Komisijas 1998.gada 29.aprīļa Direktīvas 98/28/EK, ar ko attiecībā uz nefasēta jēlcukura pārvadāšanu pa jūru piešķir atkāpi no konkrētiem noteikumiem Padomes Direktīvā 93/43/EEK par pārtikas produktu higiēnu.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 24.aprīli.