Itālijas Republikas prezidents Karlo Adzeljo Čampi Latvijas Republikas 8.Saeimas sēdē 2004.gada 22.aprīlī

Jūsu ekselence Latvijas Republikas Valsts prezidente!
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētājas biedri!
Augsti godātie parlamenta deputāti!
Valsts institūciju pārstāvji!

Dāmas un kungi!
Uzrunāju jūs ar cieņu un draudzības jūtām. Jūs esat izcietuši totalitārisma diktātu, ideoloģiskā barjera ir turējusi jūs atšķirtībā piecdesmit gadus. Jūs esat uzveikuši pārestību un patvaļu. Brīvības gars un griba atgūt jūsu neatkarību ir uzvarējuši.
Otrā pasaules kara gados biju jau pieaudzis. Atceros Baltijas valstu robežas Eiropas pirmskara ģeogrāfiskajā kartē, atceros robežu dzēšanu, kad valstis tika iekļautas padomju impērijā.
Jūsu atgriešanās Eiropā ar paceltu galvu – ar dalību Eiropas Savienībā – un jūsu atgriešanās Rietumos – ar dalību Ziemeļatlantijas aliansē – vieš uzticību un cerību.
Esmu šeit tādēļ, ka arī Itālija dažas dienas pirms vēsturiskā 2004.gada 1.maija svinēs Eiropas vienotības atjaunošanu.
Itālijas tauta jau kopš 1950.gada ir vēlējusies izveidot ilgtspējīgu savienību, kura pamatotos brīvībā un demokrātijā; tā ir vēlējusies brīvu un vienotu Eiropu.
Dalība Eiropas Savienībā prasa skaidri atšķirt starpību starp starptautisku organizāciju un Eiropas Savienību; tai nevajadzēs nekad atgriezties atpakaļ tikai vienīgi pie brīvās apmaiņas zonas un arī pie politiskās alianses.
Eiropas Savienība sagaida visaugstāko cieņu Eiropas Savienības institūcijām – pilnīgu gara un dvēseles saskaņu un vienotību, tiecoties sasniegt Eiropas kopējās intereses.
Vienota saistība un konsekvence – tas ir galvenais ieguldījums, ar kuru nākamās dalībvalstis var pilnveidot un papildināt Eiropas integrāciju.
Eiropas Savienība ir auglis dibinātājvalstu laimīgam redzējumam un brīvprātīgai, pakāpeniskai pievienojušos valstu progresīvai virzībai uz priekšu. Eiropas Savienībai ir jāpielāgo savas institūcijas, kas sākotnēji tika iecerētas tikai sešām dalībvalstīm. Tas ir steidzams mērķis, kuru var īstenot, nostiprinot solidaritāti, kas jau vieno mūsu tautas, jo īpaši ar patstāvīgu garu.
Eiropas Savienības tēvu, tās dibinātāju Adenauera, de Gasperi, Šūmana, Spāka mantojumam ir jābūt mūsu visu kopējam mantojumam – gan vecajām, gan jaunajām dalībvalstīm un to pilsoņiem. Paplašināšanās tiek īstenota Eiropai smagu draudu laikā, tie izceļ nepieciešamību pārkausēt mūsu kontinenta politiku. Tas ir kopīgs apziņas jautājums – atbrīvoties no šaubām un vilcināšanās, saprast, ka vieni paši necik tālu nevar tikt, savukārt, lai gūtu panākumus vienotībā, mums – vēlos atkārtoti uzsvērt – ir nepieciešamas piemērotas institūcijas un noteikumi.
Saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanos palielinās nepieciešamība nostiprināt pārskatāmību un mūsu demokrātisko sistēmu spēku, veicināt civilās sabiedrības piedalīšanos visos lēmumu pieņemšanas procesos, gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī aizsargāt vājos, cīnīties ar mikronacionālismu, būt vienprātībā par vērtībām un tiesībām, izpildīt kopīgas saistības.
Šajā svinīgajā Saeimas zālē daudzu klātesošo sejās dominē jaunība. Jaunatne ir Eiropas Savienības cerība, bet Eiropa ir tās cerība. Mums ir kopīgi jāveic ceļš, kas Eiropas Savienībai ļaus izdarīt izvēles, no kurām būs atkarīgs mūsu ekonomikas pieaugums, kā arī dārgās brīvības, drošības un miera saglabāšana. Mums ir jābūt vienotiem, lai Eiropa vienmēr izceltos ar solidaritāti un taisnīgumu.
Eiropas Savienība balstās uz divu vārdu – tautas un valstis – salikumu, rodot vajadzīgo līdzsvaru starp kopēju suverenitāti un starpvaldību sadarbību, ko kodolīgi izsaka vārdu savienojums “valstu un nāciju federācija”.
Eiropas identitāte nozīmē ņemt vērā šo īstenību un attiecīgi uzņemties atbildību.
Jūsu ekselence!
Augsti godātie parlamentārieši!
Eiropas Savienībā ekonomiskais pieaugums samazinās. Mūsu kontinentam ir nepieciešamais potenciāls, lai reaģētu. Mēģinājums to īstenot ir veikts, saskaņojot Lisabonas stratēģiju. Vērtīgā pārliecība, kas iedvesmoja šīs stratēģijas rašanos, šķiet, ir gājusi mazumā. Tolaik izstrādātais projekts netiek pietiekami īstenots un riskē palikt par labo nodomu sarakstu. Cīnoties ar gadījuma rakstura pārejošām problēmām, tiek pazaudēts galvenā mērķa redzējums. Ejamais ceļš ir iezīmēts – nacionālās politikas un ekonomikas aizvien lielāka iekļaušana Eiropas koordinēšanas un virzības ainā. Ar nacionālo līmeni pašu par sevi vien ir par maz.
Dinamiskas un elastīgas Eiropas ekonomikas un labi koordinētas industriālās stratēģijas mērķi var sasniegt ar politisko redzējumu, spēju īstenot projektus un gribu strādāt kopīgi.
Uz ekonomikas nedrošību, kas ieilgst, var atbildēt, pirmām kārtām, pārvarot “pieklibošanu”, kas pastāv starp vienoto valūtu – eiro, kuru administrē federāla institūcija – Eiropas Centrālā banka, un ekonomikas vadību, kas atstāta sarežģītajā valstu sadarbības ziņā.
Ir nepieciešams gluži kas cits – kopīgi saskaņot lēmumus, lai izpaustu kopīgās vērtības un sasniegtu kopīgos mērķus. Ir nepieciešams panākt saskaņu lēmumu pieņemšanas procesā par motivāciju, mērķiem un laikiem. Ir nepieciešams, lai lēmumi tiktu saskaņoti kopā – gan jautājumos par lielām infrastruktūrām, gan arī katras valsts iekšienē. Ir nepieciešams vienoti veidot attiecības ar lielajām pasaules ekonomikas lielvarām.
Saskaņotie noteikumi rada drošu pamatu visiem un aizsargā katra nacionālās intereses.
Mēs kopīgi esam vienojušies par dažiem pamatnoteikumiem; kopīgi ir jāveic arī šo normu iestrādāšana likumdošanā un īstenošana darbībā.
Eiropas Savienības juridiskais pamats ir kopīgas garantijas un mantojums. Nerespektējot mūsu pašu radītos tiesību pamatus, Eiropa kļūs vājāka.
Konkurencē vai tirdzniecībā, kā arī citās nozarēs – sākot no cīņas pret prečuzīmju atdarinājumiem līdz jaunu projektu īstenošanai gan izpētē, gan arī citur – Eiropas panākumi ir saistīti ar tās spēju saskaņot darbību, saskaņot likumus, būt par vienīgo sarunu biedru attiecībās ar citām valstīm.
Jūsu ekselence Valsts prezidente!

Augsti godātie parlamenta deputāti!
Mēs dzīvojam pasaulē, kurā pastāv nopietni draudi, pasaulē, kurā iezīmējas traģiski notikumi, kas skar mūsu pilsoņus un mazina mūsu ikdienas dzīves drošību.
Eiropas Savienība nevar izpausties ar izolētām gadījuma rakstura iniciatīvām, tā nevar riskēt aiziet otrajā plānā. Tai ir jābūt aktīvi vienotai. Tai ir nepieciešams autoritatīvs spēks. Tieši tāpat ir nepieciešams ekonomisks un militārs spēks, kas kalpo nevis pretdarbībai, bet gan kā starptautisko sabiedrību stabilizējošs elements, kopā ar ASV un kopā ar Kanādu.
Mums izdosies nostiprināt Eiropu, ja pastiprināsim Eiropas Savienības institūciju spēku, ja pratīsim paust savu ietekmi pasaules līmenī, ja Eiropas Savienība vienmēr būs valstu grupa, kuru veido senas un jaunas dalībvalstis, kas ir īpaši motivētas un spējīgas un vēlas raudzīties pāri šauram horizontam.
Manā sirdī šie jautājumi un šie mērķi ir jau no 1999.gada.
Eiropas apvienošanās ir cerības gaisma ne tikai mums, bet visai pasaulei.
Ir viens prioritārs mērķis, bez kura viss pārējais sadrumstalojas: tā ir Eiropas konstitūcija un jaunais līgums. Tas bija steidzams jautājums jau pirms pieciem gadiem, tagad tas ir kļuvis neatliekams.
Īpaši pēc nesenajām teroristu ofensīvām ir pienācis brīdis beigt vilcināšanos, parādīt iedzīvotājiem un pasaulei to solidaritāti, kas vieno dalībvalstis Eiropas Savienībā. Tas ir kopīgs aicinājums un kopīga sajūta visiem vēlētājiem Eiropā – no Baltijas līdz Vidusjūrai.
Līguma projekts ir ticis izdiskutēts demokrātiskās debatēs, tas ir ieinteresējis Konventa ietvaros visus Eiropas Savienības likumdošanas avotus – valstu valdības un parlamentus, Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju; tas nodrošina 25 dalībnieku savienības darbību.
Pārskatāmi un demokrātiski Eiropai būs nostiprinātas institūcijas: stabila prezidentūra, ietekmīga Komisija, autoritatīvs ārlietu ministrs un vēl stiprāks Eiropas Parlaments, kuram ir vairāk motivācijas un lielāka pārstāvniecības spēja.
Eiropas Savienība var paveikt daudz – daudz vairāk, nekā šodien spēj veikt Balkānos, Vidējos Austrumos un arī Irākā, šajā izmocītajā valstī veicot drosmīgu un vienotu, saskaņotu rīcību izšķirošos atjaunošanas un demokrātijas izveides jautājumos un palīdzot starptautiskajai sabiedrībai pilnveidot līdzekļus un mērķus, lai virzītos uz stabilitāti un mieru.
To daudzo iedzīvotāju acīs, kuri dzīvo nemiera pilnajos reģionos, Eiropa nav tikai tālas labklājības ilūzija. Eiropa piedāvā konkrētu modeli, iemiesojot vērtības, kas aizsargā civilizētu dzīvi. Tā ir Eiropas konstitūcijas vērtība un spēks – radīt jaunu Eiropas politikas subjektu ar saviem kopējiem noteikumiem un institūcijām, kas vienlaikus ar Pamattiesību hartu apliecina nenoliedzamo cilvēka vērtību un cieņu.
Jaunais nolīgums, kuru beidzamajā Eiropas Padomes sanāksmē apņēmās pabeigt līdz jūnija sākumam, būs signāls, ar kuru mūsu iedzīvotājiem kļūs skaidrs, kādā Eiropas Savienībā viņi vēlas piedalīties, un tas iesaistīs viņus kā dalībniekus šajā projektā.
Vienošanās par konstitūciju norādīs to telpu, kuras ietvaros Eiropas institūcijas varēs izvērst savu darbību un izlemt nākamo desmitu gadu laikā Eiropas iedzīvotāju paaudžu likteņus. Ir bijusi pārāk liela kavēšanās!
Visu mūsu valstu un tautu piekrišana Eiropas vienotībai un autoritātei nav atliekama vēl ilgāk.
Es pateicos jums par uzmanību! (Aplausi.)