Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Džonatans Hants Latvijas Republikas 8.Saeimas sēdē 2004.gada 22.aprīlī

Godājamais Saeimas priekšsēdētājas biedri!
Godājamie Saeimas deputāti!
Mani kolēģi no Jaunzēlandes parlamenta!
Dāmas un kungi!

Tena koutou, tena koutou, tena koutou katoa!
Es sveicinu jūs maoru valodā – tajā valodā, kurā runā Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji un kura ir viena no divām oficiālajām valsts valodām.
Es nododu jums arī vislabākos vēlējumus no Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas 120 deputātiem un premjerministra.
Man ir patiess gods uzrunāt jūs, Latvijas tautas ievēlētos priekšstāvjus, Jaunzēlandes parlamenta pirmajai delegācijai viesojoties Latvijā.
Man bija ļoti liels prieks tikties ar daudziem no jums vakardien. Es domāju, ka mūsu delegācija atšķiras no citām ar to, ka pārstāvam valsti, kas atrodas vistālāk no Latvijas. Mums ir nepieciešams 26 stundas lidojuma ar lidmašīnu, tomēr tikai 0,2 sekundes, lai sazinātos pa internetu.
Mūsu delegācijas sastāvā ir pieci deputāti no Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas, kuri pārstāv četras no septiņām parlamentā esošajām partijām. Deputātam, kas ievēlēts par parlamenta spīkeru, katru gadu ir privilēģija vadīt delegāciju braucienā uz kādu no valstīm, par kuru Jaunzēlandei ir īpaša interese.
Tādēļ nav nekāds brīnums, ka esam ieradušies šeit, lai savām acīm skatītu to, kas notiek šajā dinamiskajā valstī. Mēs zinām, ka mūsu vizītei šis ir vislabākais laiks, ņemot vērā, ka ir pagājušas mazāk nekā trīs nedēļas kopš Latvijas pievienošanās NATO un līdz iestājai Eiropas Savienībā ir atlikušas deviņas dienas.
Mēs pilnībā saprotam šo divu notikumu būtisko nozīmi. Relatīvi īsā laikā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – un būtu jāmin, ka Jaunzēlande bija viena no valstīm, kas ļoti ātri atzina Latvijas neatkarību, – jūs esat izdarījuši ļoti svarīgu izvēli attiecībā uz to, kādu vēlaties redzēt savu valsti un kādas vērtības pārstāvēt.
Šī izvēle ir likusi vairākām valdībām un Saeimas deputātiem strādāt ar milzīgu apņēmību, lai sasniegtu šos abus mērķus – līdzdalību NATO un Eiropas Savienībā. Mēs apsveicam jūs ar panākumiem un zinām, ka jūs dosiet nozīmīgu ieguldījumu gan NATO, gan ES darbībā.
Jaunzēlandei par Eiropas Savienību ir diezgan liela interese. Nē, mēs nedomājam par iestāšanos tajā, jo mēs neesam Eiropas valsts, taču mēs zinām, ka ES lēmumi un rīcība bieži vien daudzās jomās – gan politiskajā, sociālajā, gan, protams, ekonomikas jomā – skar arī Jaunzēlandi. Ceram, ka Latvija, uzņemoties savu darba daļu ES ietvaros, arī turpmāk uzklausīs mūsu viedokli un bažas mums svarīgajos jautājumos.
Godājamais Saeimas priekšsēdētājas biedri!
Es minēju lielo attālumu, kas šķir abas mūsu valstis. To nevar noliegt. Reizē man ir jāpievērš uzmanība daudzajām lietām, kuras mūs tuvina.
Pirmām kārtām tā ir mūsu latviešu kopiena. Grūtajos kara un okupāciju gados vairāki simti latviešu ģimeņu pārcēlās uz Jaunzēlandi, kur latviešu gan nav tik daudz kā Austrālijā, taču draudzības saites vēl aizvien ir stipras. Ir svarīgi izmantot šo gadījumu, lai sūtītu sveicienu Jaunzēlandes latviešu kopienai.
Šīs auditorijas priekšā es gribētu arī atzīmēt Jaunzēlandes un Latvijas kopīgās saistības daudzu starptautisko jautājumu risināšanā. Šeit es domāju mūsu kopīgo apņemšanos apkarot terorismu, piedalīties ANO miera uzturēšanas misijās, nodrošināt cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu ar tādu institūciju kā Starptautiskā krimināltiesa palīdzību un, protams, rūpēties par vidi. Mūsu valstis vienmēr ir gatavas, un, ja nepieciešams, ar mums var rēķināties. Esam lepni, ka daudzos gadījumos esam bijuši kopā ar jums.
Rīcība starptautiskajā līmenī ir ļoti svarīga. Tikpat svarīga tā ir arī savā zemē. Vakar mūsu delegācijai bija tas gods tikties ar Latvijas – Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentu sadarbības grupu Saeimā. Jūsu deputātu interese sadarboties ar Austrālijas kolēģiem un mums ir patiešām liela, un es ar prieku varu apgalvot, ka pēc atgriešanās Jaunzēlandē mēs savā parlamentā organizēsim līdzīgu grupu.
Es esmu arī uzaicinājis Saeimas delegāciju apmeklēt Jaunzēlandi un būt mūsu parlamenta viesiem, lai gan tas aizņem ļoti daudz laika, lai nokļūtu tur. Mēs gribam izrādīt Latvijas delegācijai tikpat lielu viesmīlību, kādu baudām mēs.
Ir tik daudz kā tāda, ko mēs gribētu parādīt savā zemē – savu kultūru un savus cilvēkus. Protams, darba liela daļa jau ir padarīta mūsu vietā, un to ir paveicis neviens cits kā mūsu slavenais filmu režisors Pīters Džeksons. Visi jaunzēlandieši ir lepni par viņa triloģijas “Gredzenu pavēlnieks” aizraujošajiem skatiem, skaistumu un radošo garu. Filmā dažas no mūsu skaistākajām ainavām parādītas visā to krāšņumā. Triloģijas panākumi apliecina arī daudzu simtu speciālistu radošo izdomu un apņēmību. Lūdzu, apciemojiet Jaunzēlandi – “Gredzenu pavēlnieka” mājvietu!
Godājamais Saeimas priekšsēdētājas biedri!
Stāvot šajā lieliskajā zālē un runājot par saitēm, kas mūs vieno, es nevaru beigt savu uzrunu, nepieminējis traģisko notikumu, kas nesen satuvināja latviešus un jaunzēlandiešus. Protams, es runāju par četru jūsu alpīnistu traģisko bojāeju Jaunzēlandes dienvidos – Aoraki jeb Kuka kalnā pagājušā gada decembra sākumā. Alpīnisms bija viņu kaislība, un viņu bojāeja ir zaudējums ne tikai ģimenes locekļiem un draugiem, bet arī visiem tiem, kas izaicina dabas spēkus un izdzīvo savu dzīvi pilnībā.
Godājamais Saeimas priekšsēdētājas biedri!
Beidzot šo uzrunu, atļaujiet vēlreiz pateikties par mūsu delegācijai un man parādīto godu, dodot iespēju uzrunāt šo auditoriju. Jaunzēlandei un Latvijai ir daudz kas kopējs, tāpēc parlamentāriešu uzdevums ir stiprināt sadarbību un veicināt ilgstošu un ciešu draudzību. (Aplausi.)