Par Itālijas Republikas prezidenta Karlo Adzeljo Čampi vizīti Latvijā

Vakar, 22.aprīlī, Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Itālijas prezidentu Karlo Adzeljo Čampi un pārrunāja abu valstu savstarpējās attiecības, norādot uz veiksmīgiem kontaktiem kultūrā, izglītībā un biznesā. Abas puses bija vienisprātis, ka radušās iespējas šo kontaktu padziļināšanai, un atzīmēja, ka pienācis laiks lieliskās abu valstu attiecības izmantot tautas diplomātijas izvēršanai. Šajā kontekstā būtiska loma ir tūrisma iespēju paplašināšanai.

Itālijas prezidents norādīja uz Latvijas un Itālijas atšķirīgajām vēstures pieredzēm, uzsverot, ka “mūslaiku paaudzēm ir pienākums kopt tautu vēsturisko apziņu un nodot vēstures pieredzi nākamajām paaudzēm. Tas ļautu izvairīties no pagātnes kļūdām”.
Amatpersonas pārrunāja Eiropas Savienības (ES) un globālās drošības jautājumus, tai skaitā – situācijas attīstību Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā.
K.Čampi pauda viedokli, ka Eiropai jābūt vienotai un turpmākajās diskusijās par ES attīstības ceļiem jārīkojas saskaņoti. I.Emsis tam piekrita, izsakot atbalstu Eiropas vienotības idejai, un uzsvēra: “Lai sasniegtu Eiropas nākotnes mērķus, ir jāvairo tās iedzīvotāju drošība.” Ministru prezidents pauda viedokli, ka stipra Eiropa nozīmē vienotu Eiropu.
I.Emsis augstu novērtēja Itālijas prezidenta vizītes nozīmi, īpaši laikā, kad Latvija pievienojusies NATO un līdz dalībai ES atlikušas vairs pāris nedēļas.
Vakar, 22.aprīlī, ārlietu ministrs Rihards Pīks tikās ar Itālijas ārlietu ministra vietnieku Roberto Antonjoni, kas ieradies Latvijā Itālijas prezidenta Karlo Adzeljo Čampi valstsvizītes laikā.
R.Antonjone apsveica Latvijas veiksmīgo iestāšanos NATO un ES un izteica pārliecību, ka arī turpmāk abu valstu attiecības būs tikpat sekmīgas kā līdz šim. Viņš norādīja uz drīzumā gaidāmajām divpusējām konsultācijām 18.maijā Romā.
Sarunas laikā R.Pīks pievērsa uzmanību Vispārējo lietu un Ārējo attiecību padomes sēdei 26.un 27.aprīlī Luksemburgā. R.Pīks un R.Antonjone pauda vienprātību ES konstitucionālā līguma jautājumos par ES komisāru skaitu, minimālo valsts pārstāvniecības deputātu skaitu Eiropas Parlamentā, kā arī dubultvairākuma balsošanas principa ieviešanu Eiropas Parlamentā. R.Antonjone pauda nožēlu, ka darbs pie ES konstitucionālā līguma netika pabeigts Itālijas prezidentūras laikā, tomēr izteica cerību, ka to izdarīs Īrijas prezidentūras laikā.
Sarunās skarts arī jautājums par ES un Krievijas partnerattiecību un sadarbības līgumu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments, Ārlietu ministrijas preses centrs