• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas Ārlietu ministrijas aicinājumu aktīvāk pievērsties rasisma, antisemītisma un nacionālās neiecietības izpausmju novēršanai Krievijas Federācijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.04.2004., Nr. 64 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87523

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Ministru prezidenta un Nīderlandes premjerministra gaidāmo tikšanos

Vēl šajā numurā

23.04.2004., Nr. 64

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas Ārlietu ministrijas aicinājumu aktīvāk pievērsties rasisma, antisemītisma un nacionālās neiecietības izpausmju novēršanai Krievijas Federācijā

Otrdien, 20. aprīlī, pie vienas no Latvijas pārstāvniecībām Krievijas teritorijā – šoreiz pie konsulāta Pleskavā notika kārtējais neonacistu izlēciens, kuru darbība vērsta uz neiecietības, vardarbības un rasu naida sludināšanu. Šķiet, ka šādu organizāciju piketi Krievijā top par rutīnu un vairs netiek uztverti kā ārkārtēji. Taču to īpašā nozīme parādās plašākā sabiedrībā notiekošo procesu kontekstā, kas atspoguļo vispārēju neiecietības un ekstrēmistisko ideju pieaugumu un nostiprināšanos Krievijā.
Ārlietu ministrijas uzmanību šim kārtējam izlēcienam piesaista apstāklis, ka to organizējusi nacionālistiskā skinhedu kustība “Brīvības partija” un tās Pleskavas organizācijas vadītājs, kurš ir tiesāts par starpetniskā naida kurināšanu, vandālismu un nelikumīgu ieroču iegādi un glabāšanu, un ka, piketa datumu izvēloties, tas ar Krievijas varas iestāžu atļauju ir pieskaņots  cilvēces vēsturē lielākās traģēdijas iedvesmotāja Ādolfa Hitlera dzimšanas dienai.
Šādām organizācijām pēc Krievijas pašas nesen iesniegtās rezolūcijas “Par tādu darbību nepieļaujamību, kas veicina rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītas neiecietības mūsdienu formas” pieņemšanas ANO Cilvēktiesību komisijā būtu neizbēgami jānonāk Krievijas varas iestāžu pastiprinātā uzmanības lokā. Tāpēc rodas pamatota vēlēšanās, lai Krievijas varas iestādes vispirms adekvāti reaģētu uz šāda veida izlēcieniem pašu mājās atbilstoši rezolūcijā paustajiem principiem.
Ņemot to vērā, Krievijas sabiedrības noskaņojuma radikalizēšanās procesi nevar neizraisīt pastiprinātu Krievijas kaimiņvalsts satraukumu. Deviņgadīgas tadžiku meitenītes slepkavība Pēterburgā, afrikāniskas izcelsmes studenta slepkavība Voroņežā, skinhedu uzbrukumi Tautu draudzības universitātes studentiem, uzbrukumi ārvalstu diplomātiem ir tikai dažas acīmredzamākās ksenofobijas un ar to saistītās neiecietības izpausmes. Arī nesenie Krievijas Federācijas Valsts domes vicespīkera Vladimira Žirinovska paziņojumi, ka Krievijā ir sagatavoti nāvinieki, finansējums un “varoņi”, kuri esot gatavi noslaucīt no zemes virsas Latviju ar visiem tās iedzīvotājiem, ir jāuztver kā valsts oficiālu amatpersonu izteicieni, kas rosina uz vardarbību tāda veida organizācijas kā “Brīvības partija”. Krievijas oficiālās iestādes šiem izteikumiem, kas atklātā veidā aicina uz starptautiskajam terorismam raksturīgo metožu pielietošanu visbarbariskākajā veidā, līdz šim nav devusi vērtējumu.
Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Krievijā vistiešāk ir izjutušas Krievijas ekstrēmistiski noskaņoto partiju un organizāciju darbības pret sevi vērstās izpausmes. Tāpēc Ārlietu ministrija aicina Krieviju daudz nopietnāk un patiesāk pievērsties rasisma, antisemītisma un nacionālās neiecietības izpausmju novēršanai.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!