Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa sēdē

Nobeigums. Sākums – “LV” Nr.62, 21.04.2004.

Pieņemti “Noteikumi par augļu un dārzeņu ražotāju grupu atzīšanas kritērijiem, atzīšanas kārtību, darbības nosacījumiem un darbības kontroli”.
Noteikumi paredz atzīšanas kritērijus un atzīšanas kārtību augļu un dārzeņu ražotāju grupu sākotnējai atzīšanai, pastāvīgai atzīšanai, to darbības nosacījumus, kontroles kārtību un intervences nosacījumus.
Ražotāju grupa var pretendēt uz sākotnēju atzīšanu un pastāvīgu atzīšanu, ja tā spēj darboties atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajiem ražotāju grupas darbības nosacījumiem.

Ražotāju grupa var pretendēt uz sākotnēji atzītas ražotāju grupas statusu, ja: tā darbojas atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem; tajā ir vismaz pieci attiecīgās kategorijas produktu ražotāji, kuru pārdotās produkcijas vērtība ir vismaz Ls 33000.
Tikai tās ražotāju grupas, kurām Lauku atbalsta dienests piešķir sākotnējo atzīšanu vai pastāvīgo atzīšanu, var saņemt atbalstu no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Pieņemti noteikumi “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība šķiedras linu pirmapstrādātājiem un personām, ko uzskata par apstrādātājiem”.
Noteikumi nosaka dalībvalsts izvēles Eiropas Komisijas un Padomes regulās par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju.
Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas un uzraudzības iestāde būs Lauku atbalsta dienests. Informācijas apmaiņu starp pirmapstrādātāju, personu, ko uzskata par apstrādātāju, Zemkopības ministriju un Eiropas Komisiju nodrošinās Lauku atbalsta dienests.
Atbalstu saņem šķiedras linu pirmapstrādātāji un personas, ko uzskata par apstrādātājiem saskaņā ar Eiropas Komisijas 2001.gada 5.februāra regulu (EK) Nr.245/2001, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi Padomes regulu (EK) Nr.1773/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju piemērošanai un Padomes 2000.gada 27.jūlija regulas (EK) Nr.1673/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju prasībām.
Pirmapstrādātāji katru gadu līdz 1.februārim iesniedz Lauku atbalsta dienestā pieteikumu atļaujas saņemšanai par tiesībām pretendēt uz atbalstu par saražoto linu šķiedru saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr.245/2001 nosacījumiem.
Pirmapstrādātāji un personas, ko uzskata par apstrādātājiem, katru dienu veic linu stiebru, garās linšķiedras un īsās linšķiedras aprites un krājumu uzskaiti, kuru pamato ar attaisnojošiem finanšu dokumentiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par grāmatvedību.
2004./2005. tirdzniecības gadā garās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 225 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru un īsās linšķiedras nosakāmo vienību daudzums ir 820 kilogrami par vienu linu sējumu hektāru.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par akcīzes precēm, kuras izved no Latvijas Republikas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta akcīzes nodokļa atmaksāšana par precēm, kuras laistas brīvā apgrozījumā Latvijas Republikā un par kurām ir samaksāts nodoklis, bet kuras komersanti komerciāliem nolūkiem izved no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Noteikumos noteiktas prasības nodokļa samaksas apliecinājumam, nodokļa atmaksas saņemšanai nepieciešamie dokumenti, kā arī termiņi, kādos nodoklis tiek atmaksāts.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā: no akcīzes nodokļa atbrīvo naftas produktus, kurus piegādā un izmanto atbilstoši likuma “Par akcīzes nodokli” 18.panta pirmajai daļai: citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo; lidmašīnās un citos gaisa satiksmes transportlīdzekļos, kuri netiek izmantoti privātai atpūtai un izklaidei; kuģos un citos peldlīdzekļos, kuri netiek izmantoti privātai atpūtai un izklaidei; elektroenerģijas ražošanai vai kombinētās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju; ķīmiskās apstrādes procesā, pievienojot koksam, ko izmanto par kurināmo, kā arī atsevišķus naftas produktus iezīmē (marķē), lai tiem piemērotu likuma 14.panta otro daļu, kas paredz atsevišķiem naftas produktiem piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, ja tie ir iezīmēti (marķēti) un tos izmanto par kurināmo siltuma ieguvei apkurē vai siltuma enerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā, vai lai tiem piemērotu likuma 18.panta trešo daļu, kas paredz atsevišķu iezīmētu (marķētu) naftas produktu izmantošanu noteiktajiem mērķiem; veic iezīmēto (marķēto) naftas produktu apriti.
Izstrādātie noteikumi spēkā stāsies ar 2004.gada 1.maiju, un tie aizstās patlaban spēkā esošos Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumus Nr.459 “Kārtība, kādā naftas produkti tiek piegādāti uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri tos izmanto par izejvielu” un Ministru kabineta 1998.gada 8.decembra noteikumus Nr.446 “Naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) un piegādes kārtība”.
Noteikumu projektā ir iekļauta norma, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvas 2003/96/EC 20.pantam.
Pieņemti noteikumi “Labības tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzīšanas kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti labības tirgus intervences pasākumi, iepērkot no juridiskām personām Eiropas Savienības teritorijā audzētos kviešus un miežus, kas tiek piedāvāti viendabīgas labības partijas (vienā reizē piedāvātais labības daudzums) veidā.
Saskaņā ar Padomes 2003.gada 29.septembra regulu Nr.1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju intervences aģentūras funkcijas veic Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Lauku atbalsta dienests.
Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests labības intervences pasākumu ietvaros veic: references laboratorijas funkcijas; ikgadējo intervences noliktavu atbilstības novērtēšanu; paraugu noņemšanu un paraugu laboratorisko izmeklēšanu; kopā ar Lauku atbalsta dienesta pārstāvjiem – ikgadējo intervences noliktavu pārbaudi.
Kopējais viena labības pārdevēja intervencē piedāvājamais minimālais labības daudzums ir 80 tonnas. Lai nodrošinātu optimālus darba apstākļus intervences noliktavās, Lauku atbalsta dienests var noteikt minimālo vienā dienā piegādājamo labības daudzumu.
Pieņemti noteikumi “Sertifikāta izsniegšanas kārtība šķirnes materiālam, kuru paredzēts pārdot Latvijā vai eksportēt uz ārvalstīm”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izsniegts sertifikāts vaislas dzīvniekiem un šo dzīvnieku pavairošanas materiālam, kuru paredzēts pārdot Eiropas Savienības iekšējā tirgū, kā arī trešajās valstīs.
Kaut arī organizācijas līdz šim izdeva sertifikātus, sertifikāta izdošanas kārtība nebija reglamentēta normatīvajos aktos.
Apstiprinātas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas izdod sertifikātu šķirnes materiālam šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, kā arī ieraksta ievestos dzīvniekus ciltsgrāmatā, ja dzīvniekam ir atbilstošs sertifikāts.
Noteikumu mērķis ir sekmēt augstražīgas un ekonomiski izdevīgas lopkopības nozares izveidošanu un attīstību. Vienots šķirnes materiāla sertifikāts nodrošinās vienādu kārtību un prasības Eiropas Kopienas iekšējā tirdzniecībā, tādējādi liberalizējot tirdzniecību.
Pieņemti noteikumi “Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība kartupeļu cietes ražotājiem”.
Latvijā viens uzņēmums – SIA “Aloja – Starkelsen” – ražo cieti no kartupeļiem. 2002.gadā uzņēmums saražoja 4576 t cietes no 18 795 t kartupeļu, kurus piegādāja 176 saimniecības. Vidēji vienā saimniecībā kartupeļi cietei tika audzēti 4,5 ha platībā.
Eiropas Savienība piešķīra Latvijai 5788 t kartupeļu cietes ražošanas kvotu, pamatojoties uz 1999. – 2001.gada ražošanas rādītājiem. Līdz ar to, sākot ar 2004.gada pārstrādes sezonu, kartupeļu cietes ražošana būs ierobežota, tātad nozare būs kvotēta. Tomēr piešķirtais cietes ražošanas kvotas apmērs vēl nav sasniegts.
Noteikumi nosaka dalībvalsts izvēli Eiropas Komisijas un Padomes regulās par kvotas sistēmas ieviešanu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu.
Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas un uzraudzības iestāde būs Lauku atbalsta dienests. Informācijas apmaiņu starp kartupeļu cietes ražotāju, Zemkopības ministriju un Eiropas Komisiju nodrošinās Lauku atbalsta dienests.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis neapliekamās personas veiktajai jauna transportlīdzekļa piegādei Eiropas Savienības teritorijā”.
Pašreiz likums “Par pievienotās vērtības nodokli” nosaka, ka tikai Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā reģistrētai personai ir tiesības tās veiktajiem apliekamajiem darījumiem piemērot pievienotās vērtības nodokli.
Likumā “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kas tika pieņemts Saeimā š.g. 11.martā, ir iekļautas normas, kas dod tiesības neapliekamai personai, kura piegādā jaunu transportlīdzekli jebkurai citas Eiropas Savienības dalībvalsts personai, piemērot nodokļa 0 procentu likmi un saņemt atpakaļ no budžeta samaksāto nodokļa summu, kas iekļauta jauna transportlīdzekļa pārdošanas cenā vai samaksāta,

izlaižot jaunu transportlīdzekli brīvam apgrozījumam iekšzemē, vai arī samaksāta, reģistrējot no citas dalībvalsts iegādātu jaunu transportlīdzekli Latvijas Republikas Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Latvijas Kuģu reģistrā, vai Vides valsts inspekcijā, vai Satiksmes ministrijas Civilās aviācijas administrācijā.
Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz likumā iekļauto pilnvarojumu, un nosaka kārtību, kādā neapliekamā persona, piegādājot jaunu transportlīdzekli jebkurai personai Eiropas Savienības teritorijā, piemēro nodokļa 0 procentu likmi un saņem no valsts budžeta atmaksājamo nodokļa summu kā priekšnodokli.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.
Informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem vāc un apkopo valsts zinātniskā bezpeļņas organizācija “Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts”.
Informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem sniedz tie lauksaimniecības produktu ražotāji, audzētāji, pārstrādātāji, tirgotāji un importētāji, kurus izvēlējies institūts, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta datiem. Ņemot vērā ražošanas specializāciju, ekonomisko lielumu un tirdzniecības apjomu, nodrošinot informācijas reprezentativitāti, institūts informācijas sniedzēju kopā iekļauj: dārzeņu, augļu un ogu audzētājus; dārzeņu, augļu un ogu importētājus; piena produktu ražotājus; vistu olu ražotājus; mājputnu gaļas ražotājus; kautuves; cūku audzētājus; liellopu audzētājus; šķiedras linu un kaņepju pārstrādātājus un tirgotājus; ziedu audzētājus; ziedu importētājus; graudu pārstrādes uzņēmumus; dzīvu mājputnu un mājputnu gaļas importētājus; dzīvu jēru un jēru gaļas importētājus.
Informāciju par importēto zivsaimniecības produktu cenām un apjomiem sniedz Galvenā muitas pārvalde, pamatojoties uz muitas deklarācijās iekļautajiem datiem.
Institūts vai institūta pilnvarota persona veic iesniegtās informācijas atbilstības pārbaudes. Vienu nedēļu iepriekš pirms informācijas vākšanas uzsākšanas institūts rakstiski informē informācijas sniedzēju par pienākumu sniegt informāciju par noteiktiem lauksaimniecības produktiem saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību. Informācija tiek iesniegta, aizpildot anketu saskaņā ar šo noteikumu pielikumiem un nosūtot to institūtam pa faksu vai elektroniski šajos noteikumos paredzētajā termiņā. Ja nav iespējams anketu nosūtīt pa faksu vai elektroniski, informāciju par cenām institūtam var paziņot pa telefonu un anketu oriģinālus nosūtīt pa pastu reizi mēnesī. Institūts uztur informācijas sniedzēju sarakstu un vismaz reizi gadā izvērtē informācijas sniedzēju kopu.
Pieņemti noteikumi “Par produktu krājumu deklarācijas paraugu, objektīviem krājumu veidošanās apstākļiem un maksājuma aprēķina paraugu”.
Eiropas Komisijas 2003.gada 10.novembra regulas Nr.1972 “Par pārejas pasākumiem attiecībā uz tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem sakarā ar Kipras, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas iestāšanos Eiropas Savienībā” 4.panta 2.punkts nosaka, ka lauksaimniecības produktu liekie krājumi ir nosakāmi, ņemot vērā īpašus krājumu veidošanās apstākļus.
Lauksaimniecības produktu lieko krājumu noteikšanas kārtība ir katras jaunās dalībvalsts ziņā. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju ir izstrādājusi likumprojektu “Par lauksaimniecības produktu krājumu deklarēšanu un maksājuma piemērošanu liekajiem krājumiem saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai”, kura 6.pants dod deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt produkta krājumu deklarācijas paraugu, objektīvos krājumu veidošanās apstākļus un maksājuma aprēķina paraugu. Likumprojekts šā gada 7.aprīlī tika apstiprināts Saeimā.
Noteikumu mērķis ir noteikt produkta deklarācijas paraugu un tajā sniedzamās informācijas saturu, objektīvos krājumu veidošanās apstākļus produktu normālo krājumu noteikšanai, kā arī maksājuma aprēķina paraugus.
Deklarācijas paraugs produkta lieko krājumu noteikšanai ir noteikts šo noteikumu pielikumā.
Ražotāja vai pārstrādātāja pārdošanai gatavo produkta un pārstrādes izejvielu krājumu apjoms, kas 2004.gada 1.maijā pārsniedz 2002.gada 1.maija un 2003.gada 1.maija fiksētā produktu krājuma apjoma vidējo aritmētisko lielumu vai 2003.gada 1.maijā fiksēto produktu krājuma apjomu (ja saimnieciskā darbība uzsākta pēc 2002.gada 1.maija), ir nosakāms kā objektīvo krājumu veidošanās apstākļu radīts krājums, ja tas veidojies ražošanas tehnisko jaudu palielināšanas rezultātā, sakarā ar jaunas ražotnes izveidi vai iegādi, esošās ražotnes paplašināšanu un ražošanas jaudu izmantošanas palielināšanu, tai skaitā jaunu produktu ražošanas uzsākšanu, kas ietver produktu receptūras izmaiņu un, ja 2004.gada 1.maijā: izejvielas produkta struktūra atbilst gatavā produkta ražošanas struktūrai, ņemot vērā iepriekšējo salīdzināmo periodu saimnieciskās darbības (kas raksturīgas personai) tendences noteikta izejvielu apmēra nodrošināšanai plānoto ražošanas apjomu sasniegšanai; vai gatavā produkta ražošanas struktūra atbilst gatavā produkta apgrozījuma vai pārdošanas struktūrai, ņemot vērā iepriekšējo salīdzināmo periodu saimnieciskās darbības (kas raksturīgas personai) tendences plānoto pārdošanas apjomu nodrošināšanai.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstības pasākumiem no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju daļas finansējuma.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai ietver Eiropas Savienības tiešos maksājumus un papildu valsts tiešos maksājumus.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstības pasākumiem tiek piešķirts saskaņā ar Padomes 1999.gada 17.maija regulas (EK) Nr.1257/99 par Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai nosacījumiem.
Lauku atbalsta dienests: nodrošina vienotās administrēšanas sistēmas uzturēšanu un darbību; veic nepieciešamo vienotās administrēšanas sistēmas uzlabošanu; informē lauksaimniekus par atbalsta maksājumu saņemšanas kārtību; izstrādā pieteikumu veidlapas atbalsta maksājumu saņemšanai, paredzot informāciju par atbalsta pretendentu, viņa adresi, lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzskaiti (maksājumiem par platībām) un citu maksājumu administrēšanai nepieciešamo informāciju; izsniedz atbalsta pretendentam pieteikuma veidlapu, kā arī Eiropas Savienības tiešo platībmaksājumu pretendentam viņa lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti; pieņem atbalsta pretendenta pieteikumus un reģistrē tos; veic pieteikumu kontroli un kontroli īpašuma vai tiesiskā valdījuma atrašanās vietā; uztur maksājumu un pārskatu sistēmu, lai nodrošinātu atbalsta maksājumu veikšanu un uzskaiti; nodrošina atbalsta maksājumu piešķiršanu atbalsta pretendentiem, kuru pieteikumi atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem; sagatavo un nosūta pārskatus par veiktajiem atbalsta maksājumiem un veiktajām kontrolēm Eiropas Savienības atbildīgajām iestādēm.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” nodrošina vienotās administrēšanas sistēmas sasaisti ar ganāmpulku, novietņu un dzīvnieku reģistriem, lai administrētu pieteikumus par atbalsta maksājumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem un piena kvotām.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments