I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka veterinārās prasības zirgu apritei starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — dalībvalsts) un importam no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk — trešās valstis).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. novietne — lauksaimniecībai vai apmācībai paredzēta celtne, stallis vai jebkuras telpas, kurās audzē vai regulāri tur zirgus;

2.2. zirgi — savvaļas vai mājas apstākļos turēti zirgu (ieskaitot zebras) vai ēzeļu dzimtas dzīvnieki vai to krustojumi;

2.3. reģistrēts zirgs — jebkurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtību (kas ievieš Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīvas 90/427/EEK par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, prasības) reģistrēts zirgs, kurš ir identificējams, izmantojot identifikācijas dokumentu. Minēto identifikācijas dokumentu izsniedz dzīvnieka izcelsmes valsts iestāde, kas veic ciltsgrāmatas kārtošanu, vai jebkura cita kompetenta iestāde, kas pārzina šī dzīvnieka ciltsgrāmatu vai reģistru, vai jebkura starptautiska asociācija vai organizācija, kura pārzina izstādēm vai ātrumsacensībām paredzētos zirgus;

2.4. kaušanai paredzēti zirgi — zirgi, kurus ved uz kautuvi tieši vai pēc atzīta dzīvnieku tirgus, vai caur atzītu šķirotavu;

2.5. vaislai un nobarošanai paredzēti zirgi — zirgi, kuri nav paredzēti šo noteikumu 2.4.apakšpunktā norādītajam mērķim un kuri nav reģistrēti zirgi;

2.6. obligāti reģistrējamas slimības — šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības;

2.7. oficiālais veterinārārsts — Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārais inspektors vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts, vai citas dalībvalsts, vai trešās valsts kompetentās centrālās iestādes pilnvarots veterinārārsts.

II. Noteikumi zirgu apritei

3. Pārtikas un veterinārais dienests atļauj reģistrētu zirgu apriti Latvijas teritorijā vai izvešanu uz citu dalībvalsti, ja tie atbilst šo noteikumu III un IV nodaļā noteiktajām prasībām.

4. Ja Latvija ir saņēmējvalsts, Pārtikas un veterinārais dienests var nepiemērot šo noteikumu prasības, par to informējot Eiropas Komisiju, tādu zirgu apritei, kuri:

4.1. paredzēti izjādēm, sportam vai izklaides pasākumiem Lietuvas un Igaunijas robežas tuvumā;

4.2. piedalās vietējās pašvaldības vai citas valsts iestādes organizētos kultūras vai cita veida pasākumos Lietuvas un Igaunijas robežas tuvumā;

4.3. paredzēti ganīšanai vai darbam Lietuvas un Igaunijas robežas tuvumā.

III. Prasības zirgiem

5. Zirgi 48 stundu laikā pirms iekraušanas izvešanai uz citu dalībvalsti ir klīniski izmeklēti un tiem nenovēro saslimšanas klīniskās pazīmes.

6. Oficiālais veterinārārsts, pamatojoties uz zirgu īpašnieku vai audzētāju deklarācijām, pārbaudes laikā pārliecinās, ka zirgs pēdējo 15 dienu laikā nav bijis kontaktā ar infekcijas vai ar kontagiozu slimību slimu zirgu, kā arī ar zirgu no novietnes, kurai piemērots kāds no šo noteikumu 9.punktā noteiktajiem aizliegumiem. Oficiālais veterinārārsts pārbaudi veic saskaņā ar šo noteikumu 5.punktu.

7. Zirgus, kuri ir paredzēti nokaušanai infekcijas vai kontagiozas slimības apkarošanas programmu ietvaros, aizliegts izvest uz citām dalībvalstīm.

8. Zirgus identificē vienā no šādiem veidiem:

8.1. reģistrētus zirgus identificē, pamatojoties uz identifikācijas dokumentu, kāds paredzēts normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtību (kas ievieš Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīvas 90/427/EEK par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, prasības). Ja tiek piemērots kāds no šo noteikumu 9.punktā vai IV nodaļā noteiktajiem aizliegumiem, oficiālais veterinārārsts identifikācijas dokumentu anulē uz aizlieguma laiku. Pēc reģistrēta zirga nokaušanas identifikācijas dokumentu nosūta iestādei, kura to izdevusi;

8.2. vaislai un nobarošanai paredzētus zirgus identificē, izmantojot zirgu pases, un Pārtikas un veterinārais dienests par to informē Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis.

9. Zirgu aprite aizliegta, ja tie nāk no novietnes, kurai noteikts viens no šādiem aizliegumiem:

9.1. ja visi pret novietnē konstatētu slimību uzņēmīgie dzīvnieki nav nokauti, nosūtītājnovietnei piemēro aizlieguma periodu, kurš ilgst:

9.1.1. sešus mēnešus, ja ir aizdomas par inficēšanos ar vaislas sērgu. Aizliegums sākas dienā, kurā notikusi pēdējā reālā vai iespējamā kontaktēšanās ar slimu dzīvnieku. Ērzeļiem šāds aizliegums ilgst līdz dzīvnieka kastrācijai;

9.1.2. sešus mēnešus — zirgu ļauno ienāšu vai zirgu encefalomielīta gadījumā. Aizliegums sākas dienā, kurā nokauti visi ar kādu no šajā apakšpunktā minētajām slimībām slimie zirgi;

9.1.3. zirgu infekciozās anēmijas gadījumā — līdz dienai, kurā inficētie dzīvnieki nokauti, bet atlikušajiem dzīvniekiem ir negatīva atbilde divos Koginsa testos, kas veikti ar trīs mēnešu intervālu;

9.1.4. sešus mēnešus pēc pēdējās konstatētās saslimšanas ar vezikulāro stomatītu;

9.1.5. mēnesi pēc pēdējās konstatētās saslimšanas ar trakumsērgu;

9.1.6. 15 dienas pēc pēdējās konstatētās saslimšanas ar Sibīrijas mēri;

9.2. ja visi pret novietnē konstatēto slimību uzņēmīgie dzīvnieki ir nokauti un telpas dezinficētas, aizlieguma periods ilgst 30 dienas, Sibīrijas mēra gadījumā — 15 dienas. Aizliegums sākas dienā, kurā dzīvnieki nokauti un telpas dezinficētas.

10. Pārtikas un veterinārais dienests attiecībā uz hipodromiem drīkst noteikt izņēmumus šo noteikumu 9.punktā minētajiem aizliegumiem un par katru šādu gadījumu informē Eiropas Komisiju.

IV. Veicamie pasākumi zirgu Āfrikas mēra infekcijas gadījumā

11. Latvijā zirgus no inficētās dalībvalsts teritorijas drīkst ievest, ja tie atbilst šo noteikumu 16.punktā minētajām prasībām.

12. Dalībvalsts teritorijas daļu uzskata par inficētu ar zirgu Āfrikas mēri:

12.1. ja pēdējo divu gadu laikā klīniskajos, seroloģiskajos (nevakcinētiem dzīvniekiem) vai epidemioloģiskajos izmeklējumos, vai visos minētajos izmeklējumos konstatēts zirgu Āfrikas mēris;

12.2. ja pēdējo 12 mēnešu laikā dzīvnieki ir vakcinēti pret zirgu Āfrikas mēri.

13. Ar zirgu Āfrikas mēri inficētai dalībvalsts teritorijas daļai nosaka:

13.1. aizsardzības zonu, ne mazāku kā 100 kilometru rādiusā ap infekcijas skarto punktu;

13.2. uzraudzības zonu, ne mazāku kā 50 kilometru rādiusā ap aizsardzības zonu, kurā dzīvnieki nav vakcinēti pēdējo 12 mēnešu laikā.

14. Slimības apkarošanas pasākumu kontroli šo noteikumu 12.punktā minētajās teritorijās un šo noteikumu 13.punktā minētajās zonās veic un attiecīgos izņēmuma gadījumus nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par epizootiju uzliesmojumu likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību.

15. Visus vakcinētos zirgus, kuri uzturas aizsardzības zonā, reģistrē un identificē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par epizootiju uzliesmojumu likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Identifikācijas dokumentā vai veterinārajā (veselības) sertifikātā, vai abos minētajos dokumentos norāda, ka dzīvnieks ir vakcinēts.

16. Latvijā drīkst ievest zirgus no šo noteikumu 13.punktā minētajām dalībvalstu teritorijas daļām, ja tie atbilst šādām prasībām:

16.1. šo noteikumu 5.punktā minētās pārbaudes laikā tiem nenovēro zirgu Āfrikas mēra klīniskās pazīmes;

16.2. ja zirgi nav vakcinēti pret zirgu Āfrikas mēri, tiem ir negatīvs rezultāts divos komplementa saistīšanas testos, kas veikti ar 21 līdz 30 dienu intervālu. Otro testu veic 10 dienas pirms zirgu nosūtīšanas;

16.3. ja zirgi ir vakcinēti pret zirgu Āfrikas mēri, tad vakcinācija ir izdarīta vismaz divus mēnešus iepriekš un tiem nenovēro antivielu daudzuma palielināšanos divos komplementa saistīšanas testos, kas veikti ar 21 līdz 30 dienu intervālu. Otro testu veic 10 dienas pirms zirgu nosūtīšanas;

16.4. vismaz 40 dienas pirms izvešanas zirgi uzturas karantīnas stacijā;

16.5. karantīnas laikā un pārvadāšanas laikā no karantīnas stacijas uz iekraušanas vietu tiem nodrošina aizsardzību pret kukaiņiem — slimības pārnēsātājiem.

17. Ja Latvijā ir konstatēts zirgu Āfrikas mēris, zirgu izvešanu uz citu dalībvalsti veic atbilstoši šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

V. Prasības zirgu pārvadāšanai

18. Zirgus no nosūtītājnovietnes pēc iespējas ātrāk nogādā galamērķī tieši vai caur atzītu tirgu vai šķirotavu, izmantojot transportlīdzekļus vai konteinerus, kas atbilst šādām prasībām:

18.1. tos regulāri tīra un dezinficē. Šim nolūkam izmanto dezinfekcijas līdzekļus, kuri saskaņoti ar Pārtikas un veterināro dienestu, un dezinfekciju veic Pārtikas un veterinārā dienesta ieteiktajos laika intervālos;

18.2. ir tā konstruēti, ka zirgu mēsli, virca vai barība pārvadāšanas laikā nevar no tiem izkrist.

19. Pārvadāšanas laikā ievēro šo noteikumu, dzīvnieku turēšanas un labturības prasības.

20. Oficiālais veterinārārsts pieraksta nokautā dzīvnieka identifikācijas numuru vai identifikācijas dokumenta numuru un nosūta apstiprinājumu par dzīvnieka nokaušanu tās vietas kompetentajai iestādei, no kuras šis dzīvnieks iegūts.

21. Vedot reģistrētus zirgus no nosūtītājnovietnes, tiem ir nepieciešams šo noteikumu 8.punktā minētais identifikācijas dokuments un, ja zirgi paredzēti tirdzniecībai ar dalībvalstīm, informācija par to veselības stāvokli (2.pielikums).

22. Pārvadājot vaislai, nobarošanai un kaušanai paredzētus zirgus, tiem ir nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts (3.pielikums).

23. Veterinārā (veselības) sertifikāta vai identifikācijas dokumenta sadaļu “Informācija par zirga veselības stāvokli” aizpilda pēdējā darbdienā vai 48 stundas pirms iekraušanas. Sadaļu aizpilda latviešu valodā un vienā no saņēmējdalībvalsts oficiālajām valodām. Veterinārais (veselības) sertifikāts ir derīgs 10 dienas un tam ir jābūt noformētam uz vienas papīra lapas.

24. Nereģistrētus zirgus importē kopā ar vienu veterināro (veselības) sertifikātu katrai kravai vai individuāliem veterinārajiem (veselības) sertifikātiem.

VI. Prasības zirgu importam no trešajām valstīm

25. Latvijā drīkst importēt zirgus no trešās valsts vai trešās valsts daļas, kas iekļauta Eiropas Komisijas sastādītā to valstu vai valstu daļu sarakstā, no kurām atļauts dzīvnieku eksports uz Eiropas Savienību.

26. Latvijā drīkst importēt zirgus no trešās valsts, kurā:

26.1. pēdējos divos gados klīniski, seroloģiski (nevakcinētiem zirgiem) vai epidemioloģiski nav konstatēts zirgu Āfrikas mēris, kā arī dzīvnieki nav vakcinēti pret minēto slimību iepriekšējos 12 mēnešus;

26.2. pēdējos divos gados nav konstatēts zirgu Venecuēlas encefalomielīts;

26.3. pēdējos sešos mēnešos nav konstatēta vaislas sērga un zirgu ļaunie ienāši.

27. Latvijā drīkst importēt zirgus no trešās valsts, ja tās novietne atrodas veterinārārsta uzraudzībā.

28. Latvijā drīkst importēt zirgus no trešās valsts teritorijas vai trešās valsts teritorijas daļas, kurā iepriekšējos sešos mēnešos konstatēts vezikulārais stomatīts vai vīrusa ierosinātais artrīts, ja zirgi atbilst šādām prasībām:

28.1. tie nāk no novietnes, kurā iepriekšējos sešos mēnešos nav konstatēts vezikulārais stomatīts, un pirms nosūtīšanas tiem ir veikts seroloģiskais tests, kurā iegūta negatīva reakcija;

28.2. vīrusa ierosinātā artrīta gadījumā vīriešu dzimuma zirgiem ir veikts seroloģiskais tests, vīrusa izolācijas tests vai kāds cits tests, ar kuru var pierādīt vīrusa neesamību, un ir iegūta negatīva reakcija.

29. Zirgus identificē saskaņā ar šo noteikumu 8.punktā noteiktajām prasībām un pārvadā kopā ar veterināro (veselības) sertifikātu, kuru izdevis eksportējošās trešās valsts oficiālais veterinārārsts. Veterinārais (veselības) sertifikāts atbilst šādām prasībām:

29.1. to izdod dienā, kurā dzīvniekus iekrauj nosūtīšanai uz Latviju. Reģistrētiem zirgiem veterināro (veselības) sertifikātu izdod pēdējā darbdienā pirms nosūtīšanas;

29.2. to aizpilda latviešu valodā un vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā veic importa pārbaudi;

29.3. tā oriģināls ir kopā ar dzīvniekiem;

29.4. tas apliecina dzīvnieku atbilstību Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīvas 90/426/EEK par veterinārsanitārajiem nosacījumiem, ar ko reglamentē zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un ievešanu no trešajām valstīm, prasībām un šo noteikumu prasībām, kādas noteiktas importam no trešajām valstīm;

29.5. tas ir noformēts uz vienas lapas un tā saturs atbilst noteiktam paraugam (3.pielikums);

29.6. to izdod vienam saņēmējam vai kravai, ja dzīvnieki ir paredzēti kaušanai un tie ir attiecīgi apzīmēti un identificēti. Ja tiek izmantota šī iespēja, Pārtikas un veterinārais dienests par to informē Eiropas Komisiju.

30. Kaušanai paredzētos zirgus uzreiz pēc ievešanas Latvijā ved uz kautuvi tieši vai caur atzītu tirgu vai šķirotavu un atbilstoši veterinārajām prasībām nokauj.

31. Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz dzīvnieku veselības stāvokli, var noteikt kautuvi, kurā zirgi nogādājami.

VII. Noslēguma jautājumi

32. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

33. Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 8.2.apakšpunktā minēto informāciju Eiropas Komisijai un dalībvalstīm sniedz līdz 2004.gada 1.augustam.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1990.gada 26.jūnija Direktīvas 90/426/EEK par veterinārsanitārajiem nosacījumiem, ar ko reglamentē zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un ievešanu no trešajām valstīm.

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Zemkopības ministrs M.Roze

1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 18.marta noteikumiem Nr.145

Obligāti reģistrējamās slimības

1. Vaislas sērga.

2. Zirgu ļaunie ienāši.

3. Zirgu encefalomielīts (visi veidi, ieskaitot zirgu Venecuēlas encefalomielītu).

4. Infekciozā anēmija.

5. Trakumsērga.

6. Sibīrijas mēris.

7. Zirgu Āfrikas mēris.

8. Vezikulārais stomatīts.

Zemkopības ministrs M.Roze

2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 18.marta noteikumiem Nr.145

Informācija par zirga veselības stāvokli (^a)

Pases Nr.

Ar parakstu apliecinu (^b), ka zirgs atbilst šādām prasībām:

1. Tas ir šodien klīniski izmeklēts un tam nav novērotas saslimšanas klīniskās pazīmes.

2. Tas nav paredzēts nokaušanai infekcijas vai kontagiozas slimības nacionālās apkarošanas programmas ietvaros.

3. Tas atbilst 3.1. vai 3.2.apakšpunkta (^c) un 3.3. vai 3.4.apakšpunkta (^c) nosacījumiem:

3.1. nav ievests no dalībvalsts/trešās valsts teritorijas vai teritorijas daļas, kurai noteikti ierobežojumi saistībā ar zirgu Āfrikas mēri;

3.2. ir ievests no dalībvalsts teritorijas vai teritorijas daļas, kurai beidzies dzīvnieku veselības apstākļu dēļ noteiktais aizliegums un karantīnas stacijā veiktas direktīvas 90/426/EEK 5.(3)pantā norādītās pārbaudes un iegūti apmierinoši rezultāti;

3.3. nav vakcinēts pret zirgu Āfrikas mēri;

3.4. ir vakcinēts pret zirgu Āfrikas mēri (^d).

4. Tas nenāk no novietnes, kā arī nav kontaktējies ar zirgiem no novietnes, kurai dzīvnieku veselības apstākļu dēļ noteikts aizliegums:

4.1. sešus mēnešus, ja ir aizdomas, ka zirgs inficēts ar vaislas sērgu. Aizliegums sākas dienā, kurā notikusi pēdējā reālā vai iespējamā kontaktēšanās ar slimu dzīvnieku. Ērzeļiem šāds aizliegums ilgst līdz dzīvnieka kastrācijai;

4.2. sešus mēnešus zirgu ļauno ienāšu vai zirgu encefalomielīta gadījumā. Aizliegums sākas dienā, kurā nokauti visi ar kādu no šajā apakšpunktā minēto slimību slimie zirgi;

4.3. zirgu infekciozās anēmijas gadījumā — līdz dienai, kurā inficētie dzīvnieki nokauti, bet atlikušajiem dzīvniekiem ir negatīva atbilde divos Koginsa testos, kas veikti ar trīs mēnešu intervālu;

4.4. sešus mēnešus pēc pēdējās konstatētās saslimšanas ar vezikulāro stomatītu;

4.5. mēnesi pēc pēdējās konstatētās saslimšanas ar trakumsērgu;

4.6. 15 dienas pēc pēdējās konstatētās saslimšanas ar Sibīrijas mēri;

4.7. ja visi pret uzņēmumā konstatētu slimību uzņēmīgie dzīvnieki nokauti un telpas dezinficētas, aizlieguma periods ilgst 30 dienas, Sibīrijas mēra gadījumā — 15 dienas. Aizliegums sākas dienā, kurā dzīvnieki nokauti un telpas dezinficētas.

5. Pēc manā rīcībā esošajām ziņām, pēdējo 15 dienu laikā pirms šīs deklarācijas aizpildīšanas zirgs nav kontaktējies ar zirgiem, kuri ir slimi ar kādu infekcijas vai kontagiozu slimību.

6. Pārbaudes laikā zirga veselības stāvoklis ļauj to vest paredzētajā braucienā atbilstoši direktīvas 91/628/EEK nosacījumiem (^e).

Izdots

Datums

Vieta

Oficiālā veterinārārsta zīmogs un paraksts	_____________________________________
	(vārds, uzvārds (drukātiem burtiem) un amats)

Piezīmes.

(^a) Nav vajadzīgs, ja pastāv divpusēja vienošanās saskaņā ar direktīvas 90/426/EEK 6.pantu.

(^b) Derīgs 10 dienas.

(^c) Nevajadzīgo variantu svītrot.

(^d) Pasē jābūt atzīmētam datumam, kurā veikta vakcinācija.

(^e) Šis ieraksts neatbrīvo dzīvnieku pārvadātāju no dzīvnieku labturības prasību ievērošanas dzīvnieku pārvadāšanas laikā.

Zemkopības ministrs M.Roze

3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 18.marta noteikumiem Nr.145

Zemkopības ministrs M.Roze