• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 22. aprīļa sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.2004., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87608

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ministru prezidenta un vides ministra tikšanos, lai izvērtētu Vides ministrijas rīcības plāna projektu

Vēl šajā numurā

27.04.2004., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 22. aprīļa sēdē

Pieņemti “Noteikumi par pilsoņu personas apliecībām, nepilsoņu personas apliecībām, pilsoņu pasēm, nepilsoņu pasēm un bezvalstnieku ceļošanas dokumentiem”.
Noteikumi nosaka pilsoņu personas apliecību un nepilsoņu personas apliecību, pilsoņu pasu, nepilsoņu pasu un bezvalstnieku ceļošanas dokumentu paraugus, izsniegšanas un nodošanas kārtību, derīguma termiņus, kā arī papildus iekļaujamās ziņas, lai uzlabotu apliecību un pasu drošību pret viltojumiem, paplašinātu funkcionalitāti un atvieglotu to izmantošanu.
Apliecības un pases izgatavo atbilstoši šajos noteikumos noteiktajiem paraugiem.
Apliecībā un pases 3.lappusē ieraksta ziņas par Iedzīvotāju reģistrā reģistrētu Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni vai personu, kurai saskaņā ar likumu “Par bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā” piešķirts bezvalstnieka statuss, un ziņas attiecīgi par apliecību vai pasi.
Pēc personas vai, ja persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu, pēc personas vecāka vēlēšanās papildus ieraksta šādas ziņas: apliecībā: personas dzīvesvietu; personas tautību (izņemot bezvalstnieka personas apliecību). Pasē: 4.lappusē – personas tautību (izņemot bezvalstnieka ceļošanas dokumentu); 4.lappusē – personas vārda (vārdu) un uzvārda citas valodas oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā vai personvārda vai personas dzimtas uzvārda vēsturisko formu, ja personvārda rakstība pases 3.lappusē atšķiras no personvārda rakstības dokumentā, kurā tas rakstīts citas valodas oriģinālformā vai atšķiras no personvārda vai personas dzimtas uzvārda vēsturiskās formas. Personvārda citas valodas oriģinālformu vai personvārda vai personas dzimtas uzvārda vēsturisko formu persona vai, ja persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu, personas vecāks apliecina dokumentāri. Personvārda latīņalfabētisko transliterāciju veic saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu; 6. un 7.lappusē – ziņas par personas bērnu (bērniem) līdz 18 gadu vecumam: bērna personvārdu; bērna dzimšanas datumu; bērna dzimumu; bērna personas kodu, ja bērns ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.
Ierakstus apliecībā un pasē izdara saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra ziņām par personu. Vēlēšanos ierakstīt šajos noteikumos minētās ziņas persona izsaka, iesniedzot dokumentus apliecības vai pases saņemšanai.
Apliecības un pases mašīnlasāmo zonu veido saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas dokumentu Nr.9303 “Mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti” un personvārdu mašīnlasāmajā zonā raksta, nelietojot diakritiskās zīmes.
Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
Pieņemti noteikumi “Izglītības programmu minimālās prasības autopārvadājumu vadītāja (administratora) profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”.
Noteikumi nosaka izglītības programmu minimālās prasības starptautisko kravu autopārvadājumu vadītāja (administratora), starptautisko pasažieru autopārvadājumu vadītāja (administratora), iekšzemes kravu autopārvadājumu vadītāja (administratora) un iekšzemes pasažieru autopārvadājumu vadītāja (administratora) ārvalstīs atzītas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijā.
Starptautisko kravu un pasažieru, kā arī iekšzemes kravu un pasažieru autopārvadājumu vadītāja (administratora) izglītības programma nodrošina, ka personai, kura apguvusi nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas, ir šādas zināšanas, prasmes un iemaņas: prasme plānot un organizēt atbilstoši normatīvo aktu prasībām kravu un pasažieru komercpārvadājumus un ar tiem saistītos pakalpojumus; zināšanas par autopārvadājumu tiesisko regulējumu un atbilstošām tehniskajām prasībām; zināšanas par ceļiem un satiksmes vadību; zināšanas par ekoloģiju un darba aizsardzību; izpratne par satiksmes drošību; izpratne par sociālo jautājumu risināšanu; zināšanas un prasme analizēt komersanta un pārvadājumu finansiāli ekonomiskos rādītājus; izpratne par tehniskajām problēmām, kas saistītas ar ritošā sastāva un tā aprīkojuma ekspluatāciju; zināšanas par specializētajiem pārvadājumiem; prasme organizēt pārvadājumus atbilstoši pasūtītāja prasībām un saskaņā ar autopārvadājumus reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem; prasme lietot informātikas tehnoloģijas; izpratne par autopārvadājumu vadītāja (administratora) profesiju un nozīmi sabiedrībā, kā arī savstarpējās uzticības vides veidošanu.
Izglītības programmas apguve nodrošina, ka personai, kura apguvusi nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas attiecīgajā autopārvadājumu jomā, ir šajos noteikumos minētās zināšanas, prasmes un iemaņas: starptautisko kravu autopārvadājumu vadītājam (administratoram) – starptautiskajos un iekšzemes kravu pārvadājumos; starptautisko pasažieru autopārvadājumu vadītājam (administratoram) – starptautiskajos un iekšzemes pasažieru pārvadājumos; iekšzemes kravu autopārvadājumu vadītājam (administratoram) – iekšzemes kravu pārvadājumos; iekšzemes pasažieru autopārvadājumu vadītājam (administratoram) – iekšzemes pasažieru pārvadājumos.
Izglītības programmā starptautisko kravu un pasažieru autopārvadājumu, kā arī iekšzemes kravu un pasažieru autopārvadājumu vadītāja (administratora) apliecības ieguvei ir noteikts mācību priekšmetu minimums. Atsevišķus mācību priekšmetus var apgūt citu mācību priekšmetu sastāvā vai apvienojot ar citiem mācību priekšmetiem. Apgūstamo mācību priekšmetu minimums ir šāds: transporta ekonomika; komercdarbība; transporta loģistika; menedžments un vadības ētika; tiesību pamati; civilā aizsardzība; darba aizsardzība; muitas darbības pamati; tirgzinība; finanšu analīze; apdrošināšana; autoceļi un satiksmes vadība; specializētais ritošais sastāvs; autotransporta tehniskā ekspluatācija; pārvadājumu plānošana un organizācija; grāmatvedība; nodokļi un nodevas; datormācība; pārvadājumu organizēšanas prakse.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 288 pilsonības pretendenti, t.sk. 38 viņu nepilngadīgie bērni.
Pieņemts rīkojums “Par policijas ģenerāļa speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu J.Zaščirinskim”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.598 “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments”, Valsts policijas priekšniekam policijas pulkvedim Jānim Zaščirinskim piešķirta policijas ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11.februāra noteikumos Nr.73 “Noteikumi par valsts nodevu par personas apliecību un pasu izsniegšanu””.
Noteikumos par valsts nodevu par personas apliecību un pasu izsniegšanu noteikts, ka ar 2004.gada 1.maiju tiek paaugstinātas valsts nodevas likmes par pasu izsniegšanu, jo saskaņā ar iepriekšējiem valdības lēmumiem tika uzsākts darbs personas apliecību projekta ietvaros un bija paredzēts personas apliecību izsniegšanu sākt 2004.gada 1.maijā.
Grozījumi noteikumos paredz, ka līdz personas apliecību izsniegšanas uzsākšanai – 2006.gada 1.janvārim – ir jāsaglabā līdzšinējās valsts nodevas likmes par pasu izsniegšanu. Tāpat tiek mainīts paredzētais datums, kad tiek uzsākta personas apliecību izsniegšana, – 2004.gada 1.maijs uz 2006.gada 1.janvāri.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā nosaka pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājuma apjomu, tā iesniegšanu, piemērošanu un samazināšanu”.
Noteikumi nepieciešami, jo grozījumos likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” (stāsies spēkā 2004.gada 1.maijā) noteikts, kā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis darījumiem Eiropas Savienības teritorijā. Minētais likums arī nosaka, ka tajos gadījumos, kad, ievedot preces iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, šīm precēm tiek piemērots muitas galvojums saskaņā ar Kopienas muitas kodeksu, persona, kas ir atbildīga par muitas parāda nomaksu, iesniedz nodrošinājumu par iespējamo nodokļa parādu.
Spēkā esošajos Ministru kabineta 2002.gada 1.oktobra noteikumos Nr.441 “Noteikumi par muitas galvojumiem” ir noteikta kārtība, kā tiek piemēroti akcīzes, dabas resursa un pievienotās vērtības nodokļu nodrošinājumi no citām valstīm ievestajām precēm, ja tiem tiek piemērots muitas galvojums. Sākot ar 2004.gada 1.maiju, kad muitas galvojuma piemērošanu noteiks Eiropas regulas, tās neattieksies uz pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājumu, tādēļ ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā iekļautas normas, kas skaidro, kādos gadījumos ir piemērojams nodrošinājums un kādos gadījumos tas nav piemērojams. Noteikumos arī precizēts nodrošinājuma apjoms un tā samazināšanas kārtība.
Noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 20.janvāra noteikumos Nr.44 “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem””.
Saskaņā ar Imigrācijas likumu izdoti noteikumi “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”, kuri nosaka darba atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tai skaitā kā kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai personālsabiedrības amatpersona, kurai komercreģistrā reģistrētas pārstāvības tiesības), vai būt pašnodarbināta persona Latvijas Republikā, kā arī kārtību un apmēru,

kādā maksājama valsts nodeva par darba atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.
Noteikumu 30.punkts nosaka to personu/ārzemnieku loku, kuriem darba atļauju izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē.
Grozījums noteikumos paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa ģimenes locekļa tiesības ir saņemt darba atļauju bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē. Latvija ir parakstījusi līgumu par tās dalību Eiropas Ekonomikas zonā, kurš spēkā stāsies līdz ar Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma spēkā stāšanos 2004.gada 1.maijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!