Tiekoties ar mazākumtautību skolu vadītājiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Valsts valodas komisija vakar, 26.aprīlī, aicināja uz Rīgas pili ap 20 mazākumtautību skolu vadītājus, lai runātu par izglītības reformas īstenošanu un dialoga veicināšanu sabiedrībā.

Tikšanās laikā prezidente uzsvēra, ka likums par bilingvālās izglītības reformu ir spēkā, tātad – tas ir pildāms. Viņa pateicās tiem skolu direktoriem, kas pragmatiski rīkojušies, lai īstenotu reformu, un pauda atvērtību runāt par tiem jautājumiem, kas skolu vadītājiem vispārējās izglītības procesā šķiet būtiski, lai garantētu skolēniem kvalitatīvu izglītību.
Sarunā abas puses bija vienisprātis, ka atsevišķi praktiski jautājumi ir risināmi starp Izglītības un zinātnes ministriju, skolām un pašvaldībām, lai veicinātu skolotāju un jauno speciālistu motivāciju, izskaidrotu dialogā ar skolām likuma tehnisko pusi, kas izslēgtu likuma interpretāciju, kā arī veicinātu vecāku atbildību un informētību par bērnu izglītību.
V.Vīķe-Freiberga izteica pārliecību, ka “grūtības mazākumtautību skolās ir risināmas”, un kā vienu no problēmu risinājumiem prezidente uzskata skolotāju darba grupu veidošanu, lai varētu apkopot sekmīgi izstrādātos bilingvālās izglītības mācību materiālus. Prezidente arī uzsvēra, ka izglītības procesā būtiska loma ir vecāku atbildībai, kā arī cieņai un respektam pret skolu.
Tikšanās laikā izskanēja, ka “Reforma 2004” nav precīzs izglītības reformas nosaukums, jo šobrīd veicamais reformas posms ir tikai turpinājums 90. gadu vidū aizsāktajam procesam. Sarunā tika pausts vienots viedoklis, ka pašlaik izglītības reformas jautājums tiek politizēts, nav vērsts uz izglītības jautājumiem un šajā politizācijas procesā sabiedrībā kopumā, bet īpaši starp vecākiem un skolēniem, “tiek sētas šaubas un dezinformācija”. Prezidente sacīja, ka “bērniem ir jābūt skolas solos, jo viņi vēl nav vēlētāju vecumā, uz viņu pleciem citi nedrīkst veidot politiku”. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka neatbilst patiesībai dažkārt paustais, ka Izglītības likumu paredzēts atvērt, lai procentuāli samazinātu minoritāšu valodās mācāmo apjomu.
Sarunā apspriestas iespējas veicināt sadarbību starp dažādām valsts un pašvaldības institūcijām, iespējas uzturēt latviešu valodas apmācības kvalitāti, turpināt priekšmetu skolotāju iesaisti specializētās valsts valodas apmācības programmās, kā arī veicināt jaunu speciālistu piesaisti skolām.
Prezidente sarunas noslēgumā atzīmēja, ka tikšanās laikā spriesto pārrunās ar Izglītības un zinātnes un Iekšlietu ministriju, kā arī turpinās sniegt savu morālo atbalstu skolotājiem, kuru darbs un prestižs ir būtisks un valstiski nozīmīgs.
Preses centrs jau ziņoja, ka 22.aprīlī Valsts prezidente Rīgas pilī tikās ar izglītības un zinātnes ministru Juri Radzeviču, uzsverot nepieciešamību uzturēt aktīvu dialogu par reformas būtību un praktiskās īstenošanas jautājumiem ar skolu, vecākiem, audzēkņiem un nevalstiskajām organizācijām. Prezidente arī piebilda, ka turpinās sekot līdzi jautājumiem, kas saistīti ar izglītības reformu, dodot savu ieguldījumu dialoga veidošanā ar sabiedrību.

Valsts prezidenta preses dienests