Latvijas muita savu svētku priekšvakarā

Šodien, 7. jūlijā, Latvijas muita atzīmē dibināšanas 80–gadi un atjaunošanas 10–gadi

Nedēļas beigās, 7. jūlijā, tiks atzīmēta Latvijas muitas dibināšanas 80 gadu un atjaunošanas 10 gadu jubileja. Atjaunotais Latvijas Republikas Muitas departaments tika izveidots 1990. gada 3. jūlijā, bet 1919. gada 1. decembris uzskatāms par muitas dzimšanas dienu, jo šajā datumā Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas sastāvā tika izveidota centrālā Latvijas valsts muitas iestāde — Muitas nodaļa. Par to Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Galvenās muitas pārvaldes (GMP) direktors Aivars Krastiņš informēja piektdien, 30. jūnijā.

Tās pašas problēmas, kas bija Latvijas muitai pirms desmit gadiem, izrādās, bijušas arī muitai pirms 80 gadiem, preses konferencē teica A.Krastiņš. Abos gadījumos šī struktūra bija jaunveidojama, jo ne visas lietas bija no iepriekšējās politiski ekonomiskās sistēmas pārņemamas. Desmit gadu svinības ir brīdis, kad var skrējienā apstāties un pavērot, kas ir paveikts un cik tālu ir tikts, secināja A.Krastiņš. Viena no muitas funkcijām ir nodokļu iekasēšana jeb fiskālā funkcija. Latvijas muita iekasē nedaudz vairāk nekā 60% no Latvijas pamatbudžeta ieņēmumiem. Muita vēl nodarbojas ar legālās starptautiskās tirdzniecības veicināšanu, aizsargā sabiedrību un valsti no negodīgas konkurences, kontrabandas preču, ieroču un narkotiku ieplūšanas valstī utt. Muitai, Finansu policijai un VID ir vienota metodoloģija nodokļu iekasēšanā, vienota informācijas sistēma, vienota uzskaites sistēma, un tādēļ A.Krastiņš atzinīgi izsakās par VID izveidošanu un muitas iekļaušanu tās sastāvā. Iekļaušanās VID netraucē muitai veikt virkni specifisku, tikai muitai raksturīgu funkciju. Nedēļas laikā, teica A.Krastiņš, klajā nāks grāmata "Muitas darbības vēsture Latvijā", kas ļaus ielūkoties muitas darbībā vēl kopš Livonijas ordeņa laikiem, neapejot dažādos Latvijas okupācijas laikus. Protams, atspoguļots būs arī tas, kādēļ atjaunotā muita tika iekļauta VID sastāvā un kas ir Latvijas muitā paveikts, lai integrētos Eiropas Savienības struktūrās.

Mūsu valsts atjaunotās muitas sākums savietojams kopā ne tikai ar atjaunoto Latvijas Republikas neatkarību, bet arī ar Latvijas valsts pastāvīgās ārējās tirdzniecības sākšanu. Pirmie nosacītie muitas punkti robežas šķērsošanas vietās — Rīgas lidostā un dzelzceļa stacijā, Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā — darbu sāka paralēli Padomju Savienības muitas iestāžu darbībai. Pirmais neatkarīgais Latvijas sauszemes muitas robežas caurlaides punkts Balvu rajona Vientuļos darbu sāka 1990. gada 1. oktobrī, pēc divām dienām otrais muitas punkts Alūksnes rajona Veclaicenē. Šiem celmlaužiem sekoja pārējie muitas punkti, un process turpinājās līdz 1991. gada pirmajai pusei. Līdz 1991. gada augustam darbu bija sākuši pavisam 37 Latvijas muitas punkti, kuros kopā strādāja gan muitnieki, gan Autoinspekcijas (tagadējās Ceļu policijas) darbinieki, kontrolējot preču plūsmu.

Tiesa, 1991. gada pavasarī un vasarā notika vairākkārtēji OMON kaujinieku bruņoti uzbrukumi Latvijas muitas punktiem gan uz robežas, gan iekšzemē. Uzbrukumu laikā tika iznīcināti vagoniņi, kuros tolaik norisinājās muitnieku darbs, sabojāts un iznīcināts inventārs un sakaru ierīces. Muitnieki tika pazemoti un fiziski ietekmēti. Atšķirībā no kaimiņzemes Lietuvas muitniekiem, Latvijā muitas darbinieki OMON uzbrukumu laikā laimīgā kārtā netika nogalināti.

Reāla Latvijas muitas administratīvās struktūras veidošana sākās 1991. gada 21. augustā — pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības pilnīgas atgūšanas. Drīz pēc tam, 28. novembrī, Muitas departaments kļuva par Finansu ministrijas struktūrvienību, bet 1993. gada 28. novembrī tika iekļauts jaunizveidotā VID sastāvā.

Latvijas Republikas muitas dibināšanas 80. gadadienai un atjaunošanas 10 gadu jubilejai par godu 7. jūlijā Reiterna namā norisināsies starptautiska konference "Latvijas muita ceļā no celtnieku vagoniņiem līdz modernai organizācijai" un Latviešu biedrības namā tiks atklāta Latvijas muitas vēsturei veltīta izstāde. Protams, būs arī labāko muitnieku apbalvošana un svinīga pieņemšana, kā arī šīm jubilejām veltīta balle. Tiesa, naudas prēmiju gan, sagaidot jubileju, muitniekiem nebūšot, vaicāts atbildēja A.Krastiņš. Taču tas netraucēšot arī turpmāk muitai censties uzlabot savu darbību, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumus, atklātu un novērstu muitas noteikumu pārkāpumus un, veicinot uzņēmējdarbību, vienkāršotu muitas procedūras.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore