Atskatā un problēmās

Pēdējos gados Latvija veiksmīgi attīsta savu ekonomiku atbilstoši brīvā tirgus principiem. Latvijai ir liela nozīme tranzīta kravu kustībā Baltijas reģionā, un tā ir vārti ceļā starp Rietumiem un Austrumiem. Efektīvas transporta infrastruktūras un tirdzniecības attīstība ievērojami ietekmē biznesa aktivitātes. Tas savukārt veicina ārvalstu investīciju piesaisti, ekonomikas augšupeju un valsts ieņēmumu pieaugumu. Valsts ekonomiskās attīstības nosacījumus ietekmē arī Latvijas lēmums iestāties ES, pieņemot tās prasības un principus. Šādai attīstībai ir vajadzīga mūsdienīga un labi strukturēta muitas organizācija, kas vienlaikus veicinātu tirdzniecību un uzturētu valsts ieņēmumu efektīvu iekasēšanas sistēmu. Latvijas muita pakāpeniski veidojas par šādu organizāciju.

 

Muitas dienesta uzdevumi

Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikts, ka VID ir valsts pārvaldes institūcija, kas nodrošina valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas. Bez tam muitas iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kontrolē vairāk nekā 20 dažādu valsts institūciju izsniegtās licences un atļaujas saistībā ar preču pārvietošanu pāri LR robežai. Latvijas muita, kas ar savu darbu nodrošina 60% valsts pamatbudžeta ieņēmumu un gadā noformē vairāk nekā 2 miljonus muitas kravu operāciju, līdzās fiskālajām veic arī daudzas citas funkcijas. Galvenie muitas dienesta uzdevumi ir šādi:

- muitas maksājumu iekasēšana;

- valsts ekonomiskās suverenitātes un iekšējā tirgus aizsardzība;

- sabiedrības aizsardzība, kontrolējot konvencionāli aizliegto preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas robežai;

- preču pārvietošanas pāri Latvijas Republikas robežai un muitas maksājumu iekasēšanas kārtības nodrošināšana, lai veicinātu ārējās tirdzniecības un tranzīta attīstību;

- muitas lietās spēkā esošo starptautisko saistību izpilde un sadarbība ar ārvalstu muitu administrācijām muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanā un profilaksē.

Tā kā muitas uzdevumus pašreiz nosaka vairāki normatīvie akti, kā arī valdības rīcības plāns "Deklarācijas par Ministru kabineta darbu izpildei" un ES prasības muitas jomā, 1999. gada 14. jūlijā VID Padomes sēdē tika apstiprināta līdz tam izstrādātā VID muitas darbības stratēģija, kurā ir skaidri norādīti muitas uzdevumi un attīstības virzieni nākamajiem 3-5 gadiem.

 

Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes lomas nostiprināšana

Pasaules bankas 1998. gadā veiktajā pētījumā "Par administratīvajiem šķēršļiem investīcijām Latvijā" kā viena no problēmām tika minēta nekonsekvence importa un eksporta procedūru piemērošanā. ES Phare programmas auditoru, kā arī ES muitas ekspertu ziņojumos tika norādīts, ka Muitas pārvalde nepietiekami kontrolē darbu rajonos. VID rūpīgi tika izanalizētas minētās problēmas un meklēti risinājumi to novēršanai. Tika izstrādātas un ieviestas izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā. VID 1999. gada 30. aprīļa rīkojums noteica, ka VID Galvenajai muitas pārvaldei (turpmāk tekstā - GMP) funkcionāli ir pakļautas un tā vada VID teritoriālās iestādes - juridiskās personas muitas lietās. Lai uzlabotu darba efektivitāti, GMP ir deleģēta atbildība par visa muitas dienesta darbu.

 

Muitas darbinieki

Latvijas muitā strādā 1754 darbinieki, tai skaitā GMP strādā 173 darbinieki un teritoriālajās muitas iestādēs - 1581. Pārdomāta personāla vadības politika ir ievērojami samazinājusi personāla mainību muitas dienestā - no 58% 1994.gadā uz 8% 1999. gadā.

Personāla mainība Latvijas muitā laikā no 1994. līdz 1999.gadam

	1994	1995	1996	1997	1998	1999
Mainība, %	58	16	13	11	10	8

 

Lai celtu muitas darbinieku izglītības līmeni, ir izveidota visaptveroša mācību sistēma, kas ietver augstāko profesionālo, vidējo speciālo, kvalifikācijas celšanas izglītību un pamatapmācību. Šī mācību sistēma tika izstrādāta un ieviesta sadarbībā ar ES un Zviedrijas muitas ekspertiem. Patlaban 37% muitas darbinieku ir augstākā izglītība un 16% muitnieku mācās augstākajās mācību iestādēs.

Muitas darbinieku augstākās un profesionālās izglītības iegūšanu un esošās kvalifikācijas pilnveidošanu nodrošina 1994. gadā izveidotais Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts (SESMI), kam pirmais izlaidums bija 1997. gada 31. janvārī, kad bakalaura diplomu muitas vadīšanas specialitātē saņēma 51 Latvijas muitnieks. Pašlaik šajā mācību iestādē bakalaura diplomu ir saņēmuši 120 muitnieki, bet 24 muitas darbinieki ir ieguvuši maģistra grādu ekonomikā. Augstāko profesionālo izglītību ekonomikā specialitātē muitas vadīšana un nodokļi ir ieguvuši 95 muitnieki. Savukārt Muitas koledžu, kur var iegūt profesionālo izglītību, ir beiguši 112 Latvijas muitnieki. Kopumā SESMI pašlaik mācās 374 muitnieki.

Latvijas muitā strādājošo izglītības līmenis (2000.gada februāris)

Augstākā	37%
Vidējā speciālā	36%
Vidējā	27%

 

Kaut arī muitas darbinieku skaits nav palielinājies, muitas darba apjoms ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 1999.gadā salīdzinot ar 1996.gadu ir palielinājies importa/eksporta deklarāciju skaits (1,6x), aprēķināto nodokļu summa (2x), ievesto preču muitas vērtība (1,4x), kā arī atklāto muitas noteikumu pārkāpumu skaits (1,3x). Pašlaik Latvijas muitnieki strādā 181 muitas kontroles punktā, tai skaitā 52 uz valsts robežas.

 

Muitas noteikumu pārkāpumu novēršana un atklāšana

Palielinoties kravu un personu plūsmai caur Latvijas Republikas teritoriju, pieaug arī iespējamo pārkāpumu skaits. Ierobežoto resursu dēļ pilnīgi kontrolēt visu šo plūsmu nav iespējams, un tās aizkavēšana arī nav pieļaujama. Tāpēc muitas dienestam kontroles funkcija ir jāpadara efektīvāka, izmantojot riska analīzi un ieviešot jaunas darba metodes. Latvijas muitas mērķis tuvāko gadu laikā ir izveidot efektīvu un lietderīgu muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas sistēmu, kas nodrošinātu pārkāpumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu, kā arī sagatavotu lietas kriminālvajāšanai.

Šodien sabiedrībā ir izplatīts uzskats, ka visas nezināmas izcelsmes (t.sk. Latvijā ražotās) preces ir kontrabanda, un līdz ar to par šādu preču nonākšanu iekšējā tirgū atbildīga ir muita. Tādēļ vispirms jānoskaidro, ko nozīmē bieži nepareizi lietotais termins kontrabanda.

Kontrabanda (itāļu val. - Contrabando, franču val. - Contrebande, latīņu val. - Contra bandum vai banum) - pretēji aizliegumam. Kontrabanda, vienkāršiem vārdiem, ir nelegāla preču, cilvēku, dzīvu būtņu, augu vai informācijas pārvietošana no vienas valsts uz otru.

Nodarbošanās ar kontrabandu ir viena no vecākajām profesijām pasaulē un tā sākās kopš pirmajiem valstiskajiem veidojumiem, tas ir, pirmajiem ierobežojumiem un aizliegumiem. Viens no vissenākajiem kontrabandas piemēriem ir Trojas zirgs. Daudziem ir zināma šī sengrieķu leģenda par ilgstošo karu starp grieķiem un trojiešiem, kurš norisinājās apmēram 1260. gadā pirms mūsu ēras. Grieķu karavīri bija izveidojuši koka zirgu, kurā tiem paslēpties, lai slepus iekļūtu pilsētā. Trojas pilsētas aizstāvji neko ļaunu nenojauzdami ieveda šo zirgu savā pilsētā kā dieva dāvanu. Koka zirgā paslēpušies karavīri, nakts laikā no tā izkļuva un atvēra pilsētas vārtus. Tikai šādā veidā grieķiem beidzot izdevās uzvarēt desmit gadus ilgstošo karu. Šo piemēru var uzskatīt par vienu no pirmajiem ieroču un cilvēku kontrabandas gadījumiem cilvēces vēsturē.

No pirmajiem vēsturē minētajiem rūpniecības tehnoloģijas kontrabandas piemēriem varētu minēt zīda ražošanas noslēpuma nelegālo izvešanu no Ķīnas 550. gadā pirms mūsu ēras. Divi persiešu mūki, kuri labi pārzināja Ķīnas impēriju un bija Austrumromas imperatora Justiāna uzpirkti, zīdtārpiņu oliņas izveda savos bambusa spieķos. Vēl šobaltdien mūku noietais ceļš no Ķīnas līdz Eiropai tiek saukts par zīda ceļu.

Ja ieskatāmies cilvēces vēsturē, tad jebkurš priekšmets vai dzīva būtne, kas tika aizliegta vai kas bija pieejama mazā skaitā un kuras vērtība līdz ar to bija ļoti liela, kļuva par kontrabandas objektu. Vienmēr bija cilvēki, kuri vēlējās to iegādāties, neskatoties uz jebkādiem aizliegumiem vai ierobežojumiem, un cilvēki, kuri to vēlējās pārdot.

Tomēr ne tikai objekta unikalitāte var kļūt par iemeslu, lai tas tiktu ievests nelegāli. Viens kļūdains valdības rīkojums var novest pie situācijas, ka agrāk plaši pieprasīta un brīvi nopērkama prece var kļūt par vienu no kontrabandas precēm.

Visspilgtākais piemērs tam ir šī gadsimta sākumā, 1920. gadā, Amerikas Savienotajās valstīs (turpmāk - ASV) pieņemtais "sausais likums". Tiesībsargājošās institūcijas reāli nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem, tādējādi radās situācija, ka kontrabandisti, pārsvarā tie bija kriminālo struktūru pārstāvji, nopelnīja lielu naudas daudzumu tikai pateicoties vienam, it kā neapdomāti, pieņemtam likumam.

Par pašreizējās muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas sistēmas izveides sākumu var uzskatīt 1996. gada jūnijā Latvijas valdības un Lielbritānijas firmas "Crown Agents" noslēgto līgumu par muitas darba uzlabošanu. Atbilstoši līgumam tika izveidota VID Muitas pārvaldes Mobilā pretkontrabandas daļa, kas strādāja ciešā sadarbībā ar Lielbritānijas firmas "Crown Agents" darbiniekiem. Šī sadarbība ilga no 1996. gada jūnija līdz 1999. gada martam. Sākuma posmā darbības mērķis bija nodokļu ieņēmumu palielināšana, īpašu uzmanību pievēršot akcīzes precēm, informācijas vākšanai un savas informatīvās datu bāzes izveidošanai, bet noslēguma stadijā - muitas darbinieku mācībām.

Muitas Pretkontrabandas daļu darbinieki veic kravu, transporta līdzekļu, personu un to bagāžu kontroli ar mērķi - atklāt un novērst muitas noteikumu pārkāpumus, tai skaitā, arī kontrabandas gadījumus. Kontroles darbs tiek veikts gan muitas punktos uz robežas, ostās, lidostās, gan arī uz autoceļiem visā Latvijas teritorijā.

1999. gadā GMP Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas un tās reģionālo struktūrvienību darbības rezultātā piemēroti naudas sodi kopsummā vairāk nekā 85 tūkst. latu saskaņā ar tiesību aktiem konfiscētas preces par 250 000 tūkst. latu un valsts budžetā papildus iekasēti nodokļi 0,5 milj. latu apmērā.

2000.gada pirmajos piecos mēnešos ir veiktas 1348 dažādu transporta līdzekļu pārbaudes, 1029 kravu pārbaudes, 131 personu pārbaudes. Minēto pārbaužu rezultātā juridiskām un fiziskām personām par dažādiem muitas noteikumu pārkāpumiem:

- uzlikti naudas sodi	Ls 35 000,
- papildus aprēķināti nodokļi	Ls 300 000,
- konfiscētas preces par tirgus vērtību	Ls 90 000,
- novērsts kaitējums nenotikuša eksporta gadījumā	Ls 95 000.

GMP pašreiz strādā pie muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas sistēmas reorganizācijas projekta. Projekta ieviešana paredzēta 2000. gada otrajā pusē. Tā mērķis ir vēl efektīvāk, racionālāk un veiksmīgāk izmantot esošos resursus. 1999. gada 14. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Muitai tika piešķirtas izziņas tiesības kontrabandas lietās. Tomēr ir jāatzīmē, ka muita kā izziņas iestāde pilnībā darboties varētu apmēram trīs līdz piecu gadu laikā, jo šīs darbības efektivitāte ir atkarīga no šajā jomā ieguldītajiem resursiem. Turklāt arvien lielāku nozīmi pārkāpumu atklāšanā ieņem muitas analītiķu darbs ar informāciju, kas palīdz atmaskot negodīgus uzņēmējus.

GMP uzdevumos ietilpst ne tikai pārkāpumu atklāšana, kas saistīta ar kontrabandu, bet arī cīņa pret narkotiku pārvadāšanu un intelektuālā īpašuma aizsardzība.

1998. gadā GMP Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļā tika izveidota Narkotiku apkarošanas nodaļa, kurai ir izstrādāta narkotiku apkarošanas stratēģija un pašreiz notiek intensīvs darbs profesionāla kinoloģiskā dienesta izveidē ne tikai centrālajā, bet arī reģionālajā līmenī. Pēdējā gada laikā ir atklāti pieci nozīmīgi narkotiku pārvadāšanas gadījumi. Jāatzīmē, ka darbs narkotiku apkarošanas jomā visā pasaulē ir prioritārs un tam tiek iedalīti attiecīgi resursi. Šādu resursu trūkums Latvijā var kavēt narkotiku kontroles funkcijas attīstību.

 

Muitas veiktie pasākumi Intelektuālā īpašuma aizsardzībai

Intelektuālā īpašuma1 (autortiesību, blakustiesību un rūpnieciskā īpašuma2) aizsardzība ir jauna sfēra, ar kuru nākas saskarties LR tiesībsargājošām instancēm (muitai kopš 1999. gada 1.jūlija), neskatoties uz to, ka intelektuālais īpašums pastāv jau kopš cilvēces pirmsākumiem.

Ja sākumā šie intelektuālā darba rezultāti netika nekādā veidā nedz reģistrēti, nedz arī aizsargāti, tad laika gaitā cilvēcei attīstoties un saprotot, ko nozīmē intelektuālais īpašums un kādu lomu tas ieņem valsts ekonomikā, ir izveidota sistēma, kura nodrošina šī intelektuālā darba aizsardzību.

Kad intelektuālā darba rezultātā ir tapis gala produkts, tad tā autoram ir tiesības saņemt atlīdzību par to, ka viņa darbs tiek izmantots un gadījumā, ja šis darbs tiek izmantots bez autora (tiesību īpašnieka) atļaujas, tad tas ir klasificējams kā zādzība, par ko pienākas attiecīgs sods.

Kaut gan saskaņā ar vairumu pasaules valstu likumdošanu, intelektuālā īpašuma izmantošana bez tiesību īpašnieka atļaujas ir sodāma, šīs tiesības tiek pārkāptas un ik gadus tiesību īpašniekiem un arī valstu ekonomikai tas nes milzīgus zaudējumus.

Parasti (ir arī izņēmumi) ar šāda veida nelegālu darbību nodarbojas noziedzīgās struktūras un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšana tām nes aizvien lielāku peļņu, līdzīgi kā tirdzniecība ar narkotikām vai ieročiem, tikai starpība ir tāda, ka sods par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanu ir salīdzinoši mazs un arī risks ir daudz mazāks.

Ja tiesību īpašniekam, lai radītu kaut ko jaunu ir bieži jāiegulda lielas investīcijas, jāveic pētījumi, jāriskē, ka prece nebūs pieprasīta, jāreklamē un jāatbild par tās kvalitāti, tad "pirātam" ir tikai jānokopē tas, ko kāds jau ir izdomājis, pie tam šī kopija ir ļoti nekvalitatīva, taču tā tiek pārdota par daudz zemāku cenu, kas arī ir iemesls tam, kāpēc šādas preces tiek pirktas. Pirātu vienīgā interese ir šī vieglā peļņa, par kuras iegūšanu ir salīdzinoši mazs risks.

Varētu domāt, kāpēc šis intelektuālais īpašums ir jāaizsargā, jo tas nes zaudējumus tikai tiesību īpašniekam, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka legālais ražotājs nodrošina jaunu tehnoloģiju attīstību, nodrošina cilvēkus ar darbu, attiecīgi par to samaksājot, maksā nodokļus, kā arī veic citus maksājumus, kas attiecīgi papildina valsts budžetu, savukārt "pirāts" neveic ne vienu no šiem maksājumiem, tādējādi gūstot peļņu tikai sev. Piemērs redzams gadījumā ar CD ražošanu.

Pēc Phare organizētā semināra Parīzē no š.g. 4.-6. aprīlim datiem:

	Izmaksas oriģinālam CD	Izmaksas nelegālam CD
Autora honorārs un ieraksta izmaksas	$ 3.50	-
Autora tiesību nodeva	$ 1.50	-
Darbinieku izmaksas	$ 2.15	-
Izgatavošanas izmaksas	$ 1.50	$ 1.50
Mārketinga izmaksas	$ 1.10	-
Izplatīšanas izmaksas	$ 0.34	$ 0.34
Risks	$ 0.43	-
Kopā	$ 10.32	$ 1.84
Ienākumi par vienu nelegālu CD:	$ 8.84

 

No augstākminētās informācijas redzams par kādu peļņu iet runa, tāpēc noziedzīgās struktūras dara visu iespējamo, lai turpinātu šo negodīgo darbību. Ar katru gadu pirātisko3 un kontrafakto4 preču apgrozījums pieaug un tiesību īpašniekiem vieniem pašiem ar šo problēmu cīnīties nav iespējams, tāpēc intelektuālā īpašuma aizsardzības procesā ir iesaistītas arī valsts institūcijas.

Pirmkārt, rūpnieciskā īpašuma gadījumā, šis intelektuālais darbs tiek reģistrēts speciālajā reģistrā (reģistru parasti uztur attiecīgās valsts Patentu valde), par ko tiesību īpašnieks saņem attiecīgu reģistrācijas apliecību, autortiesību gadījumā darbu var piereģistrēt Autortiesību aģentūrā, par to noslēdzot līgumu. Reģistrācija abos gadījumos nav obligāta, tomēr rūpnieciskā īpašuma gadījumā, lai valsts iestādes varētu to aizsargāt tam jābūt piereģistrētam LR Patentu valdē.

Otrkārt, intelektuālo īpašumu aizsargā dažādas valsts institūcijas (policija un tai līdzīgas struktūras - iekšzemē, un muita - uz LR robežas), nepieļaujot pirātisko un kontrafakto preču nonākšanu LR tirgus apritē, un viens no nosacījumiem, lai Latvija varētu pievienoties Pasaules Tirdzniecības Organizācijai (turpmāk - PTO), bija nodrošināt intelektuālā īpašuma aizsardzību LR.

Latvijā spēkā esošie noteikumi, kas nosaka muitas kontroles pasākumus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, tika sagatavoti, ņemot par pamatu attiecīgos Eiropas Savienības (turpmāk - ES) normatīvos aktus, kuri savukārt atbilst PTO TRIPS līguma ("Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām") prasībām, kā rezultātā 22.10.1998. Ministru kabinets (turpmāk - MK) pieņēma grozījumus muitas likuma 114. pantā, saskaņā ar kuriem: "MK nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē un ievešanu uz laiku".

1999. gada 9. februārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, kas stājās spēkā tā paša gada 1. jūlijā. Lai šos noteikumus varētu veiksmīgi piemērot, 1999. gada 1. septembrī iepriekšminētajā GMP Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļā tika iekļauta Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļa, kuras uzdevums ir vadīt un koordinēt intelektuālā īpašuma aizsardzību.

Pašlaik muitas darbs tiek balstīts uz iepriekšminētajiem 09.02.1999 MK noteikumiem Nr.43 un muita nodrošina tikai pirātisko vai kontrafakto preču aizturēšanu uz laiku līdz 10 darbdienām un līdz tiesību īpašnieks iesniedz prasību tiesā, kura lemj vai preces ir pirātiskas vai kontrafaktas vai nav.

Saskaņā ar šo noteikumu trešo punktu tiesību īpašnieks, savu tiesību aizsardzībai iesniedz GMP IĪAN iesniegumu, kurā apliecina savas tiesības uz preču zīmi un lūdz muitu veikt attiecīgus kontroles pasākumus.

IĪAN izskata tiesību īpašnieka iesniegumu un rakstveidā paziņo par savu lēmumu veikt vai neveikt nepieciešamos muitas kontroles pasākumus. Gadījumā, ja iesniegums tiek pieņemts, IĪAN nosūta informāciju VID teritoriālajām muitām par to, ka ir pieņemts tiesību īpašnieka iesniegums un ka jāveic attiecīgie muitas kontroles pasākumi preču zīmes aizsardzībai.

Gadījumos, kad muitas darbiniekiem rodas aizdomas, ka prece, kuru pārvieto pāri LR robežai, ir kontrafakta vai pirātiska, tie informē IĪAN un tiesību īpašnieku. Tiesību īpašniekam ir jāsniedz atzinums par to vai preces ir kontrafaktas vai pirātiskas, par ko tiek sastādīts akts "Akts par preču atbilstību kontrafakto vai pirātisko preču aprakstam", savukārt muitas darbinieks, pamatojoties uz šo aktu un MK noteikumiem Nr. 43, sastāda aktu par preču pagaidu aizturēšanu uz laiku līdz 10 darbdienām.

Tiesību īpašniekam šo desmit darbdienu laikā ir jāiesniedz prasība tiesā, par to informējot attiecīgo muitas iestādi, kā rezultātā preces tiek aizturētas līdz tiesas spriedumam. Pēc tiesas sprieduma preces vai nu tiek atgrieztas atpakaļ to īpašniekam vai arī tās tiek iznīcinātas.

Kopš 01.07.1999, kad spēkā stājās 09.02.1999 pieņemtie MK noteikumi Nr.43 IĪAN ir saņēmusi deviņus tiesību īpašnieku iesniegumus, no kuriem vienam tika atteikts sakarā ar neskaidrībām uz tiesībām uz preču zīmi.

Varētu domāt, ka nelielais tiesību īpašnieku skaits, kuri ir lūguši muitas palīdzību savas preču zīmes aizstāvēšanai, ir saistīts ar informācijas trūkumu vai savu tiesību nezināšanu, taču kā rāda ārvalstu pieredze, problēmas rada sarežģītais process, kādā preces var tikt konfiscētas un pēc tam iznīcinātas. Piemēram, Vācijā kopš 1963. gada, kad tika pieņemts pirmais iesniegums līdz 1995. gadam, kad tiesības pieņemt lēmumu par preču konfiscēšanu un iznīcināšanu tika nodotas muitai, muita saņēma 67 tiesību īpašnieku iesniegumus. Situācija krasi mainījās pēc tam, kad muitai piešķīra iepriekšminētās pilnvaras, kā rezultātā 1999. gadā muitā kopumā bija iesniegti 163 tiesību īpašnieku iesniegumi.

Problēmas rada tas, ka lēmumu par preču konfiscēšanu un iznīcināšanu pieņem tiesa, kas kā zināms aizņem ļoti ilgu laiku un bieži tiesas procesi var ieilgt pat uz vairākiem gadiem.

Izvērtējot esošo kārtību, saskaņā ar kuru muita patreiz veic attiecīgos kontroles pasākumus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, ir acīmredzams, ka neskatoties uz to, ka tiesību īpašniekiem ir radīta iespēja aizsargāt savas tiesības, prakse rāda, ka tās netiek izmantotas, vai tās izmanto neliels tiesību īpašnieku loks. Galvenokārt tas ir sarežģītās procedūras dēļ, tas ir, nebeidzamajiem tiesas procesiem.

Situācijas uzlabošanai patreiz tiek izstrādāti priekšlikumi izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā muitai tiks piešķirtas tiesības pašai veikt pirātisko un kontrafakto preču konfiscēšanu. Protams muitas lēmums nebūs galējs, un preču īpašniekam, tāpat kā tiesību īpašniekam, būs tiesības apstrīdēt muitas lēmumu tiesas ceļā. Tomēr tas, ka tiesas darbi tiks uzsākti tikai nepieciešamības gadījumā krasi paātrinās lēmuma pieņemšanu vairums gadījumos, kā arī pastiprinās muitas lomu intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā.

Muitas pieredze šajā jomā ir ļoti maza (09.02.1999. pieņemtie MK noteikumi Nr. 43 "Noteikumi par muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā" stājās spēkā tikai 01.07.1999.), tāpēc ir nepieciešama vispārēja muitas darbinieku izglītošana, kas tiks veikta 2000.gada laikā.

Kopš 1999.gada 1.septembra, kad tika izveidota iepriekšminētā muitas struktūrvienība, tā līdz 2000.gada jūnija beigām ir saņēmusi deviņus tiesību īpašnieku iesniegumus saskaņā ar 09.02.1999. MK noteikumiem "Noteikumi par muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzībai" un pamatojoties uz aizdomām par preču kontrafakto izcelsmi, tai skaitā būtiskākie no tiem ir sekojoši:

- muitas noliktavā "Lat Soli Pa Solim" Daugavpilī, Ķieģeļu ielā 1a uz laiku līdz tiesas spriedumam tika aizturēti "Adidas", Nike" un "Reebok" izstrādājumi par kopējo aptuveno vērtību USD 147 260 ;

- iesniegums no a/s "Latvijas Balzams", kā rezultātā tika aizturēta krava ar šampanieti apmēram Ls 36000 vērtībā muitas noliktavā "Prodimpeks";

- š.g. 28.martā tika aizturēts autobuss ar Latvijas komerctūristiem. Veicot fizisko kontroli ārpus MKP "Meitene" teritorijas, atklāti ap 700 gabali pirātisko CD.

Jāuzsver, ka pirātiskie CD Latvijas iekšējā tirgū nokļūst ne tikai kontrabandas ceļā, bet arī tie tiek nelegāti ražoti Latvijā. Tādēļ pirātisko CD izplatīšanas ierobežošana ir ne tikai muitas uzdevums, bet arī citu Valsts tiesību sargājošo institūciju kopējs pienākums.

 

Muitas veiktie pasākumi
Informācijas vadības darba veikšanai kontrabandas lietās

VID patreiz risinās darbs pie projekta "Muitas informācijas vadība". Projekts attīstās saskaņā ar Phare Tranzīta veicināšanas un muitas modernizācijas programmu un ir starptautiska projekta "Muitas informācija un informācijas vadība" sastāvdaļa. Projekta mērķis ir Latvijas muitā izveidot Eiropas Savienības prasībām atbilstošu informācijas vadības (intelligence) struktūrvienību.

Patreiz VID GMP MNPND Informācijas nodaļa jau daļēji veic tās funkcijas, kuras būtu jāveic informācijas vadības (intelligence) struktūrvienībai. Tā nodrošina iegūtās informācijas apkopošanu, apstrādi, analīzi un sniedz informāciju gan reģionālajām Pretkontrabandas daļām, gan citām valsts kontroles institūcijām. Jau minētās Informācijas nodaļas Riska profilēšanas sektora darbinieki ir uzsākuši informācijas analizēšanu par atsevišķām preču grupām (pārtiku, naftas produktiem, u.c.), tādējādi nodrošinot ar informāciju citas struktūrvienības un muitas vadību.

 

Muitas veiktie pasākumi
Narkotiku kontrabandas apkarošanas jomā

GMP ir izveidota Narkotiku apkarošanas nodaļa. Reģionālajās pretkontrabandas daļās ir nozīmēti darbinieki, kuri atbildīgi par narkotiku apkarošanas jautājumiem reģionā. Tuvākajā laikā tiks nozīmētas par narkotiku kontrabandas apkarošanu atbildīgas muitas amatpersonas robežkontroles punktos katrā maiņā.

Nodaļas galvenie uzdevumi ir:

1. narkotisko un psihotropo vielu ieplūšanas Latvijas Republikā ierobežošana;

2. narkotisko un psihotropo vielu tranzīta ierobežošana cauri Latvijas teritorijai;

3. narkotisko un psihotropo vielu kontrabandistu grupu darbības atklāšana un pārtraukšana;

4. legālo narkotisko un psihotropo vielu, prekursoru aprites kontrole;

5. profilaktisko pasākumu veikšana.

Šo uzdevumu veiksmīgai realizācijai nodaļa veic - narkotiku kontrabandas apkarošanas darba organizēšanu un funkcionālo vadību visās muitas iestādēs, muitas amatpersonu apmācību narkotisko vielu atklāšanā un identifikācijā, kinoloģiskā dienesta darba organizēšanu un vadību, sadarbību ar citām struktūrām Latvijas Republikā un ārvalstīs, kuras nodarbojas ar narkotiku izplatības apkarošanu. Bez tam nodaļas darbinieki apmāca narkotisko vielu identifikācijā to struktūru darbiniekus, ar kuriem noslēgti savstarpējās sadarbības memorandi, kā arī lasa lekcijas muitas koledžā un RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūtā. Nolasītas arī vairākas lekcijas skolās par narkotiku kaitīgo ietekmi.

Muitas darbinieki 1999.gadā atklājuši četrus narkotiku kontrabandas gadījumus. Šī gada sešos mēnešos atklāta stipras iedarbības narkotisko vielu kontrabanda pasta sūtījumā no Beļģijas, kā arī informatīvās sadarbības rezultātā ar Zviedrijas muitu, Ārlandas lidostā Stokholmā tika aizturēts Latvijas iedzīvotājs par 1 kg kokaīna kontrabandu. Notiek veiksmīga sadarbība starp Narkotiku apkarošanas biroja (turpmāk - NAB) reģionālajām nodaļām un muitas Reģionālajām pretkontrabandas daļām.

Pašreiz muitā noris aktīvs darbs pie kinoloģiskā dienesta izveides, jo visā pasaulē dienesta suņi ir pats lētākais un efektīvākais veids, kā atklāt noslēptas narkotiskā vielas. Līdz šim muitā kinoloģiskais dienests pastāvēja no 1994. - 1996.gadam, darbojās mazefektīvi, vēlāk tika likvidēts. Ņemot vērā straujo narkotiku izplatību Latvijā pēdējo divu gadu laikā, GMP izstrādāts kinoloģiskā dienesta modelis un aprēķināts nepieciešamais finansējums, saņemts VID vadības akcepts kinoloģiskā dienesta izveidošanai. Lielu palīdzību dažādu šī dienesta organizatorisko jautājumu un normatīvo aktu izstrādē sniedz Valsts Robežsardze, kurai ir pieredze šāda dienesta izveidē un darba organizēšanā. Suņiem narkotiku kontrabandas apkarošanā Latvijas muitā nākotnē būs viena no vadošajām lomām. Sākotnēji tiek plānots, ka muitas dienestā strādās vismaz divdesmit speciāli apmācītu suņu. Arī suņu apmācībā tiks izmantota Robežsardzes palīdzība, jo Rēzeknes mācību centrā ir viena no modernākajām dienesta suņu mācību bāzēm Baltijā.

Narkotiku atklāšanas gadījumi:

- 29.02.2000. Pasta daļas muitas amatpersonas (MKP 0220) uz aizdomu pamata aizturēja sīkpaku, ko ekspertīze vēlāk apstiprināja kā marihuānu, daudzums 978 grami. Pēc VID muitas darbinieku sniegtās informācijas NAB darbinieki 03.03.2000. pie pasta sīkpakas saņemšanas aizturēja saņēmēju - fizisku personu;

- 26.05.2000 Zviedrijas muitas darbinieki Stokholmas lidostā "Ārlanda" pēc GMP MNPND analīzes rezultātā iegūtās un sniegtās informācijas aizturēja fizisku personu ar narkotikām - kokaīnu, kas tika atrasts personas vēderā 735 gramu apjomā un kabatās 265 gramu apjomā, kas kopā bija apmēram 1 kg par aptuveno tirgus vērtību USD 100 000. Šādus cilvēkus ārvalstīs dēvē par "suit case", kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē "ceļasoma". Minētā persona lidoja no Dienvidamerikas uz Latviju, pa ceļam vairākkārtīgi mainot lidojuma maršrutu. Turpinās lietas apstākļu izmeklēšana.

Muitas kontrole

1994. gada augustā tika izveidota Muitas laboratorija, kuras uzdevums ir nodrošināt nepieciešamās laboratoriskās analīzes preču klasifikācijas un akcīzes nodokļa iekasēšanas jautājumos.

Pamatojoties uz starpvaldību vienošanos un ES Phare programmas "Palīdzība Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam" ietvaros, 1998. gadā VID Galvenās muitas pārvaldes Kontroles daļas Muitas laboratorijai tika piegādāta un uzstādīta aparatūra fizikāli-ķīmisko analīžu veikšanai.

2000. gada 1. pusgadā laboratorijā saņemti 659 dažādu preču paraugi. Galvenokārt tiek analizētas ar akcīzes nodokli apliekamās preces - naftas produkti un etilspirtu saturošie produkti. Saskaņā ar 1998. gada 8. decembra LR Ministru Kabineta Noteikumiem Nr. 446 "Naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) un piegādes kārtība" Muitas laboratorijā atzinuma saņemšanai tiek iesniegti arī marķētas degvielas paraugi. Pamatojoties uz veiktajām analīzēm ir doti 273 laboratorijas atzinumi un 280 laboratorijas testēšanas pārskati par saņemto preču paraugiem. Tādējādi, saskaņā ar Latvijas Kombinēto nomenklatūru un Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas skaidrojumiem, tiek precizēti preču kodi, kas savukārt ļauj piemērot pareizo muitas tarifu likmi. Muitas laboratorijas darbs samazina iespējas veikt nelikumīgas darbības ar precēm.

2000. gadā tiek turpināts darbs, lai Muitas laboratorija tiktu akreditēta atbilstoši prasībām, kuras nosaka Eiropas standarti EN 45001 un ISO / IEC Guide 25. Šīs direktīvas ir pieņemtas kā Latvijas standarts LVS EN 45001 "Vispārējas prasības testēšanas laboratoriju darbībai" un Latvijas akreditācijas biroja izdotais dokuments LATAK-EAL-G4 "Ķīmijas laboratoriju akreditācija".

Preču klasifikācijas nodaļa nodarbojas galvenokārt ar pareizu un atbilstošu Kombinētās nomenklatūras kodu piemērošanu importējāmām un eksportējamām precēm. Tas ļauj muitai piemērot atbilstošās ievedmuitas likmes saskaņā ar likumu "Par muitas nodokli ( tarifiem)". Ar 2000.gada 1.janvāri visām precēm, kuras tiek apliktas ar akcīzes nodokli tiek piemērots līdz 11 zīmēm paplašināts KN kods (TARIC). Tas ļauj muitai atbilstoši likumam administrēt akcīzi par importētajām precēm.

Preču klasifikācijas nodaļa šī gada laikā izskatījusi vairāk nekā 350 gadījumu, kad ir bijusi nepieciešamība precizēt un noteikt kombinētās nomenklatūras kodu importētajām vai uz pārstrādi ievedamajām precēm, lai novērstu iespēju izvairīties no pilnīgas nodokļu nomaksas. Uzskatāms piemērs tam, kā nepareiza koda piemērošana var izmainīt nodokļa apjomu, ir 2000.gadā konstatētie trīs gadījumi, kad Latvijā tiek ievestas dzīvas cūkas, kas klasificētas kā dzīvas tīršķirnes vaislas cūkas, kaut gan tās nav paredzētas vaislai, bet gaļai. Nesamaksāto nodokļu summa uz vienu šādu kravu var sastādīt vairāk par Ls 2500, jo vaislas tīršķirnes cūkām ievedmuitas pamatlikme ir 1%, bet citām cūkām ievedmuita ir 55% no vērtības.

1998. gadā Latvijas muita uzsāka pavisam jaunu un progresīvu kontroles veidu - pēcimporta auditu jeb pārbaudi. Šāds kontroles veids ļauj muitas iestādēm pēc preču izlaišanas pārbaudīt, vai deklarētā muitas procedūra tiek atspoguļota uzņēmuma grāmatvedībā, tādējādi izslēdzot iespēju preces deklarēt ar zemāku vērtību. Muitas pēcimporta pārbaužu struktūrvienību darba un sadarbības ar Galvenās muitas pārvaldes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļu un Tarifu daļu, Finansu policiju un nodokļu audita darbiniekiem rezultātā 1999. gadā papildus iepriekš deklarētajām muitas operācijām ir aprēķināti 2,7 milj. lati, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā 1998.gadā. Salīdzinot ar 1998. gadu, procentuāli papildus aprēķināts vairāk nekā 319%, bet 2000. gada pirmajos piecos mēnešos muitas pēcimporta pārbaudēs papildus jau ir aprēķināti Ls 425 tūkst. lati. Vislielākās papildus aprēķinātās nodokļu summas ir pārtikas produktu (augļi, griķi, cukurs u.c.) importētājiem.

ES Phare programmas finansētajā muitas daudzvalstu programmā 2000. gadā tiks izveidots projekts "Pēcmuitošanas audits", ko paredzēts īstenot visās ES kandidātvalstīs, t.sk Latvijā. Šī projekta modelis tiks uzsākts Latvijā un Slovēnijā, jo šajās valstīs pēc ES muitas ekspertu atzinuma ir vislabāk attīstīta pēcmuitošanas pārbaudes sistēma.

1999. gada 19. oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Kontrabandas apkarošanas centra nolikumu. Tajā paredzēts, ka Kontrabandas apkarošanas centrs ir Ministru kabineta izveidota institūcija, kas koordinē VID, Valsts policijas, Drošības policijas un Valsts robežsardzes operatīvo un pirmstiesas izmeklēšanas darbību kontrabandas apkarošanas jomā. Jaunizveidotā Kontrabandas apkarošanas centra direktors vienlaikus ir arī GMP direktora vietnieks.

 

Centralizētā tranzīta kontrole

1999. gada 27. oktobrī GMP tika izveidota Tranzīta kontroles daļa. Daļas izveidošanas nolūks bija pārņemt no teritoriālajām muitas iestādēm un citām VID GMP struktūrvienībām tranzīta dokumentu: tranzīta deklarāciju, TIR karnešu kā arī citu tranzīta dokumentu reģistrāciju un kontroli un pretenziju par nenoslēgtajām procedūrām sastādīšanu. Eiropas savienības vadlīnijas muitas jomā paredz centralizētas tranzīta kontroles ieviešanu valstīs, kas gatavojas iestāties ES. Valdības rīcības plāna "Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību" 15.3.6. punktā noteikts uzdevums "Centralizētas tranzīta procedūras kontroles uzsākšana", kura realizēšanas laiks ir 2000.gada 1.septembris. Centralizēta tranzīta kontrole, salīdzinot ar kontroli teritoriālajās muitas iestādēs, samazina korupcijas iespējas, jo līdz ar to tranzīta noformēšanas procedūra tiek atdalīta no tranzīta procedūras izpildes kontroles. Centralizētas kontroles cita priekšrocība ir kontroles efektivitātes palielināšana, samazinot dokumentu aprites laiku un panākot dziļāku darbinieku specializāciju.

Ar 1999.gada decembri ir pārņemta TIR karnešu kontrole no citām VID GMP struktūrvienībām. T1 dokumentu pārņemšana paredzēta ar 1.septembri, citu tranzīta dokumentu - ATA karnešu, dzelzceļa pārvadājumu pavadzīmju - pēc tam, kad tos apstiprinās kā muitas dokumentus. Līdz ar Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma ieviešanu ar 2001.gada 1.janvāri Tranzīta kontroles daļa uzsāks arī T1B (Baltijas kopējā tranzīta) procedūru kontroli.

Laika posmā no 2000.gada 1.janvāra līdz 1.jūnijam VID GMP Tranzīta kontroles daļas Pretenziju nodaļa ir saņēmusi 29 lietas par nenoslēgtajām tranzīta procedūrām, izmantojot TIR karnetes, no tām:

- 7 lietās izvirzītas pretenzijas;

- 2 lietas nodotas GMP Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļai izmeklēšanai;

- 1 lieta par kuru ierosināta krimināllieta, nodota Kontrabandas apkarošanas centram;

- 19 lietas tiek izskatītas un veikta pārbaude.

 

Baltijas kopējā tranzīta procedūra

Baltijas valstu muitas dienesti, lai vienkāršotu muitas formalitātes un paātrinātu preču kustību un, lai praktiski piemērotu ES valstīs spēkā esošās Kopējās tranzīta konvencijas normas vienojās ieviest Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgumu. Šis līgums noslēgts jau 1998.gada 10.jūlijā. Ratificēšana, publicēšana valstu oficiālajos izdevumos, notu apmaiņa ir pabeigta 1999.gada maijā un līgums juridiski ir spēkā ar 1999.gada jūliju. Saskaņots arī līguma ieviešanas dokumenta teksts angļu valodā. Pēc Igaunijas muitas vadības ierosinājuma Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji 2000.gada janvārī Tallinā nolēma ieteikt līguma Apvienotajai komitejai noteikt 2001.gada janvāri kā ieviešanas laiku. Šis lēmums ir pamatots ar apsvērumu nesasteigt ieviešanu, lai muitniekus, pārvadātājus un galviniekus varētu apmācīt, un tādējādi Baltijas tranzīta līgums tiktu ieviests mazāk sāpīgi. Atbilstoši lēmumam Baltijas tranzīta procedūru uzsākt ar nākošā gada sākumu, katras Baltijas valsts muita pieņēma rīcības plānu, kas ietver gan nepieciešamo instrukciju muitniekiem izstrādāšanu, elektronisko kontroles sistēmu ieviešanu, muitnieku apmācību un uzņēmēju (pārvadātāju, apdrošinātāju, muitas brokeru) informēšanu.

Baltijas tranzīta priekšrocības izpaudīsies kravu pārvadājumos izmantojot autotransportu, kur būs iesaistītas divas vai vairākas Baltijas valstis, piemēram:

1) uzsākot Baltijas tranzīta procedūru, piemēram, ar Tallinas ostā iesniegtu tranzīta deklarāciju varēs ievest preces Latvijā un nākošā deklarācija būs jāiesniedz tikai Latvijas iekšzemē - formējot kādu no preču ievešanas procedūrām;

2) eksportējot preces, piemēram, no Latvijas uz Lietuvu, vienas muitas formalitātes būs mazāk - uz robežas būs jānoslēdz tikai eksporta procedūra un ar Latvijā formēto tranzīta deklarāciju kravas varēs nogādāt līdz Lietuvas iekšzemes muitas iestādei.

Izmantojot Baltijas tranzītu uzņēmēji varēs ietaupīt ne tikai laiku, bet arī apmēram 20-40Ls katram kravu pārvadājumam.

 

Sadarbība ar citām Latvijas valsts institūcijām

Efektīvas kontroles nodrošināšanai un robežķērsošanas laika paātrināšanai būtiska ir muitas dienesta un citu valsts institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa. Pēdējā laikā šī sadarbība ir uzlabojusies un:

- Valsts robežsardzes priekšnieks G.Dāboliņš un Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes direktors A.Krastiņš 1999.gada 21.decembrī parakstīja Vienošanās protokolu par grozījumiem dokumentā "Latvijas Republikas Valsts robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes vienošanās par robežsardzes un muitas darbības tehnoloģiju". Jaunā robežšķērsošanas tehnoloģija novērsīs Muitas un Robežsardzes funkciju dublēšanos.

- 1999.gada 5.augustā VID un Zemkopības ministrija parakstīja sadarbības memorandu par muitas pārkāpumu novēršanu;

- 1999.gada 13.septembrī VID noslēdza līgumu "Par informatīvajiem pakalpojumiem" ar Valsts akciju sabiedrību "Latvijas Dzelzceļš", kas nosaka, ka turpmāk varēs iegūt informāciju par kravas vagonu dislokāciju, par darbībām ar vagonu, tā nosūtītāju un saņēmēju, kā arī citu svarīgu informāciju.

- 1999.gada 4.novembrī tika parakstīts līgums par Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts policijas sadarbību kontroles, opratīvo un citu pasākumu veikšanā Latvijas teritorijā narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites apkarošanā. Līgumslēdzējas puses apņemas veikt kopējus pasākumus narkotiku nelegālās aprites apkarošanā, sniegt viena otrai nepieciešamo operatīvo informāciju, kā arī starptautiskās sanāksmēs iegūto informāciju.

- 2000.gada 19.maijā tika parakstīts savstarpējās palīdzības līgums starp Valsts ieņēmumu dienestu un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem muitas noteikumu pārkāpumu novēršanai. Tas paredz, ka NBS Jūras spēku Krasta apsardze pēc muitas lūguma nodrošinās tās rīcībā esošo kuģu un tehnnisko līdzekļu izmantošanu kopējās operācijās, Jūras spēki paziņos VID Galvenajai muitas pārvaldei par kuģu ierašanos Latvijas ostās, kā arī pēc muitas amatpersonu lūguma veiks kuģu novērošanu. Muita, savukārt, rīkos seminārus un mācības Jūras spēku karavīriem un amatpersonām.

 

Starptautiskā sadarbība muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanā

Visā pasaulē muita kā valsts institūcija ir iesaistīta starptautiskajā preču un personu apritē. Proporcionāli šīs aprites attīstībai palielinās izdarīto muitas pārkāpumu skaits. Starpvalstu sadarbība un savstarpējā palīdzība ir efektīvs veids, kā aizkavēt un novērst muitas noteikumu pārkāpumus, nelegālo tirdzniecību, nodokļu nemaksāšanu, narkotiku un citu aizliegto preču kontrabandu. Šādai starptautiskajai sadarbībai un palīdzībai, kā arī savstarpējai informācijas apmaiņai ir nepieciešama juridiskā bāze.

Latvijas Republikas noslēgtie līgumi

par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas jomā

Valsts, ar kuru noslēgts līgums	Līguma noslēgšanas datums
Somijas Republika	14.04.1994.
Lietuvas Republika	30.08.1994.
Igaunijas Republika	30.08.1994.
Ukrainas Republika	23.05.1995.
Dānijas Karaliste	31.08.1995.
Zviedrijas Karaliste	17.11.1995.
Norvēģijas Karaliste	22.04.1996.
Uzbekistānas Republika	23.05.1996.
Nīderlandes Karaliste	08.10.1997.
Amerikas Savienotās Valstis	15.04.1998.
Baltkrievijas Republika	16.05.1998.
Lielbritānijas Apvienotā Karaliste	07.04.1999.

 

Savstarpējā palīdzība muitas jomā starp Latviju un ES notiek saskaņā ar abu pušu noslēgtā Brīvās tirdzniecības līguma 5. protokolu.

Minētie līgumi paredz, ka vienas līgumslēdzējas puses muitas iestādēm ir tiesības pieprasīt informāciju par kādu aizdomās turamu personu, transportlīdzekli vai kravu, kā arī cita veida palīdzību no otras līgumslēdzējas puses muitas iestādēm. Tāpat viena līgumslēdzēja puse var pieprasīt, lai otra līgumslēdzēja puse sāktu izmeklēšanu par kādu muitas likumdošanas pārkāpumu. Muitas administrācijas pēc savas iniciatīvas cita citai var palīdzēt nodrošināt precizitāti muitas nodokļa un citu maksājumu iekasēšanā, preču vērtības un tarifa klasifikācijas noteikšanā. Latvijas muitas administrācija ārvalstu sadarbības partneriem vidēji mēnesī nosūta apmēram 15 pieprasījumus, bet apmēram 25 pieprasījumus tā saņem no sadarbības partnervalstu muitas administrācijām.

Muitas iestādēm ir tiesības vienoties par tiešu sadarbību, par ko pēc starpvalstu līguma noslēgšanas atsevišķi vienojas tā sauktajā Līguma ieviešanas memorandā, kura neatņemama sastāvdaļa ir pilnvaroto amatpersonu saraksts. Latvijas muitas vadība vienmēr ir uzsvērusi šo memorandu praktisko nozīmi muitas noteikumu pārkāpumu novēršanā un atklāšanā.

Latvijas un ES noslēgtā Brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā "Par izcelsmes produkcijas definēšanu un administratīvās sadarbības metodēm" ir noteikts, ka dalībvalstu un Latvijas muitas iestādes ar Eiropas Kopienas Komisijas starpniecību nodrošina cita citu ar zīmogu paraugiem, kurus lieto E.U.R.1 sertifikāta izsniegšanai. Tāpat notiek apmaiņa arī ar to muitas iestāžu adresēm, kuras ir atbildīgas par E.U.R.1 sertifikāta izsniegšanu vai šo sertifikātu un E.U.R.2 veidlapu apstiprināšanu. E.U.R.1 un E.U.R.2 pārbaudi veic izlases kārtībā vai jebkurā brīdī, kad importējošās valsts muitas iestādēm ir pamats apšaubīt šo dokumentu autentiskumu un attiecīgās produkcijas izcelsmi, kurai tiek piešķirts priekšrocību režīms.

Starpvalstu sarunas par savstarpējās palīdzības un sadarbības līgumu slēgšanu muitas jomā notiek ar Izraēlu, Ungāriju, Poliju, Franciju, Islandi, Moldovu, Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Turkmenistānu un Tadžikistānu. Latvijas un Krievijas līgums par savstarpējo palīdzību un sadarbību muitas jomā ir jau izstrādāts un parafēts. 1998. gada 20. jūlijā Latvijas puse informēja Krieviju par savu gatavību līguma parakstīšanai.

 

Korupcijas novēršana muitas darbā

Svarīgs Latvijas muitas dienesta stratēģiskais mērķis ir korupcijas novēršana, kas tiek veikta atbilstoši Pasaules muitas organizācijas pieņemtajai Arūšas deklarācijai un kopš 1999. gada notiek saskaņā ar korupcijas novēršanas pasākumu plānu pēc šādiem principiem:

- korupcijas apkarošana, izmantojot operatīvā darba metodes;

- korupcijas iespēju novēršana;

- muitas amatpersonu apmācība;

- sabiedrības informēšana.

Saskaņā ar korupcijas novēršanas pasākumu plānu tiek veiktas regulāras muitas amatpersonu pārbaudes par Korupcijas novēršanas likuma ievērošanu. 1999. gadā tika pārbaudītas 532 muitas amatpersonas jeb 32% no kopējā muitas amatpersonu skaita. 64 muitas amatpersonām tika konstatēti Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumi.

Latvijas muitas administratīvajā struktūrā jau 90-to gadu sākumā tika izveidota iekšējās kontroles institūcija, kas veica pārbaudes par muitas amatpersonu darbību. Piemēram, 1995.gadā tika veiktas 54 pārbaudes. 39 gadījumos tika ierosinātas disciplinārlietas par muitas amatpersonu rīcību. Laika gaitā iekšējās kontroles institūcijas darbība ir uzlabota un mainīti tās galvenie uzdevumi, ietverot kontroles jomā gan muitas iestāžu auditus, muitas sistēmu auditus, korupcijas iespēju riska sfēru noteikšanu, kā arī konkrētu nelikumīgas rīcības gadījumu izmeklēšanu. Minētie pasākumi veicina kompleksu sistēmu izveidi, kas vērsta uz korupcijas iespēju novēršanu muitas iestādēs.

Ar ES ekspertu atbalstu, Latvijas muitā kā vienā no pirmajām ES kandidātvalstīm, kopš 1998.gada ir izveidota iekšējā audita jeb pārbaudes institūcija, kuras galvenais uzdevums ir, veicot gan plānotās, gan pēkšņās iekšējās pārbaudes, noteikt muitas sistēmas iekšējās kontroles riska faktorus. 1999. gadā Latvijas muitas sistēmā tika veiktas 12 šādas pārbaudes.

1999. gadā saskaņā ar Arūšas deklarācijas 6. punktu GMP Iekšējā audita daļā darbu sāka izveidotā Inspekcijas nodaļa, kuras galvenais uzdevums ir izmeklēt visus gadījumus, kad ir aizdomas par muitas amatpersonu nelikumīgu rīcību. 2000. gada pirmajā ceturksnī ir veiktas 13 dienesta pārbaudes. Šo pārbaužu rezultātā 18 muitas amatpersonām ir piemēroti disciplinārsodi, kā arī materiāli par 28 muitas amatpersonu darbību iesniegti tiesībaizsardzības iestādēm pievienošanai krimināllietām.

GMP ir atvērta "karstā telefona" līnija un muitas klientiem ir iespējams ziņot par muitas amatpersonu nelikumīgu rīcību. "Karstā telefona" numurs 7047200 muitas klientiem redzamā vietā ir norādīts visās muitas iestādēs.

Liela vērība tiek pievērsta korupcijas iespēju samazināšanai. Kopš 1997. gada, kad stājās spēkā jaunais Muitas likums, pakāpeniski tiek sakārtota Latvijas muitas tiesību sistēma - tiek pilnveidoti un no jauna izstrādāti muitas administratīvā darba normatīvie akti un instrukcijas. Lai uzlabotu muitas klientu informētību un nodrošinātu vienveidīgu un precīzu muitas procedūru piemērošanu, tiek izdotas rokasgrāmatas.

1999. gadā tika ieviesta muitas brokeru sistēma, kas būtiski atviegloja darbu gan muitas klientiem, gan muitas amatpersonām. 2000. gadā Latvijā darbojas 58 muitas brokeru uzņēmumi. Ir izveidota muitas konsultatīvā komiteja, kas dod iespēju muitas klientiem un muitas vadībai konstruktīvā dialogā operatīvi risināt muitas jomā radušās problēmas. Uzņēmēju informēšana par aktualitātēm muitā un savstarpēja problēmu apspriešana veicina uzņēmēju aktīvu līdzdalību godīgas darbības nodrošināšanai, kārtojot muitas formalitātes, kā arī korupcijas iespēju mazināšanai muitas iestādēs.

Svarīgs ierocis cīņai pret korupciju ir muitošanas procesu automatizācija. Viens no tās veidiem ir muitas informācijas apstrādes sistēma "ASYCUDA", kuras ieviešana tika uzsākta 1998. gadā. Šī sistēma ne tikai nodrošina automatizētu muitas deklarāciju apstrādi un noformēšanu, bet ar tās ieviešanu tiek izmainīta muitošanas tehnoloģija, jo muitošanas procesā muitas amatpersona netiekas ar muitas klientu. Sistēma nodrošina iespēju veikt muitas amatpersonu darbību pārbaudi, izvērtējot dokumentu noformēšanai patērēto laiku, jo katras muitas amatpersonas veiktā darba laiks tiek fiksēts sistēmā.

Kopš 1996. gada Latvijas muitas dienestā ir ieviesta sistemātiska muitas amatpersonu rotācija, kas paredz regulāru personāla izvietojuma maiņu. 1999. gadā tika uzsākta vadošo muitas amatpersonu rotācija un deviņi VID rajonu nodaļu muitas priekšnieki tika pārcelti darbā uz citām VID rajonu muitas nodaļām. Četras muitas amatpersonas ir paaugstinātas amatā par VID rajona nodaļu direktoriem.

Korupcijas novēršanas procesā liela nozīme ir muitas amatpersonu izglītošanai muitas ētikas jautājumos. Muitas amatpersonas profesionālās kvalifikācijas celšanas kursos apgūst muitas ētikas principus. Tos apgūst arī Rīgas Tehniskās universitātes Muitas koledžas un Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta studenti. 2000. gadā ES Phare programmas finansētajā korupcijas novēršanas projektā "Legislation, Training & Information" ir izstrādāta atsevišķa sadaļa, kas paredz muitas amatpersonu apmācības programmu ētikas normu ievērošanas jomā.

Viens no galvenajiem uzdevumiem korupcijas novēršanā ir muitas amatpersonu darba samaksas paaugstināšana.

Arūšas deklarācijas 11. punkts nosaka, ka "muitas amatpersonu atalgojumam jābūt pietiekamam, lai viņi varētu atļauties normālu dzīves līmeni". Šis jautājums tika īpaši aktualizēts 1999. gadā 3. Baltijas jūras valstu muitas konferencē Gdaņskā un noslēguma dokumentā iekļautajā korupcijas novēršanas programmā tika iekļauts kā viens no veicamajiem pamatuzdevumiem.

Latvijā situācija ir sekojoša: š.g. maijā LR Centrālā statistikas biroja veiktais aprēķins pilnas iztikas minimumam valstī bija 83,18 Ls, bet muitas uzraugu atalgojums pēc nodokļu nomaksas sastāda no 90 līdz 120Ls. Šāds atalgojums nenodrošina normālu dzīves līmeni un ir viens no galvenajiem riska faktoriem veiksmīgai VID korupcijas novēršanas programmas muitas sadaļas izpildei.

 

Anonīmā muitas klientu anketēšana

Valsts ieņēmumu dienests no 2000.gada 1.aprīļa līdz 31.maijam veica anketēšanu VID teritoriālajās/reģionālajās iestādēs un Rīgas muitā un aptaujāja 2550 fiziskās personas un juridisko personu pārstāvjus, kas šķērso muitas robežkontroles punktus, lai nepastarpināti saņemtu informāciju par to, kā muitas klienti vērtē muitas amatpersonas, muitas dienesta darbu, attieksmi pret klientu, utt.

Sabiedriskās domas aptaujas par muitas darbu tiek veiktas divu mērķu dēļ:

1. Noskaidrot kā cilvēki, kuru darbs ir tieši saistīts ar muitu, vērtē tās darbu. Aptaujas rezultāti ir atkarīgi no muitas un citu dienestu, kas strādā uz robežas, darba, un tādēļ rezultātu analīze ļauj veikt konkrētus uzlabojumus un novērst trūkumus;

2. Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret muitu, kura ir veidojusies gadu gaitā un to ir ietekmējusi gan pieredze, gan masu mēdiju radītais tēls.

Valsts ieņēmumu dienesta veiktajai anketēšanai bija 1.mērķis, noskaidrot muitas darba objektīvo vērtējumu, lai varētu pilnveidot muitas dienesta darbību.

Anonīmā anketēšana, aptaujājot cilvēkus, kuri regulāri savā darbā saskaras ar Latvijas muitas dienestu, rāda, ka iegūtie dati ir visai atšķirīgi no citu aptauju rezultātiem, kas iegūti randomizēti aptaujājot Latvijas iedzīvotājus, jo šajās aptaujās tikai apmēram 13% no respondentiem ir bijuši saskarsmē ar muitu.

Muitas amatpersonām uzticas pilnībā vai daļēji 88% respondentu un tie ir cilvēki, kas zin muitas darbu, jo 70% no aptaujātajiem regulāri, biežāk nekā divas reizes mēnesī saskaras ar muitas darbu. 82% respondentu uzskata, ka muitas amatpersonas ir godīgas, attiecībā pret klientu lietišķas (47%), laipnas (25%) un atsaucīgas (15%), bet 5% respondentu uzskata, ka muitnieki ir nelaipni.

Pēc aptaujāto domām, starpgadījumus uz robežas galvenokārt izraisa muitas procedūru sarežģītība (38%), muitas klientu neinformētība un nevēlēšanās apgūt muitas likumdošanu (27%), robeždienestu nesaskaņotā darbība (14%), muitas darbinieku gausums un nevērība (12%). 7% aptaujāto atzina, ka ir devuši "kukuli".

Muitas darbs pēdējā gada laikā ir vērtēts atzinīgi, jo 67% respondentu uzskata, ka darbs ir uzlabojies.

 

Uzņēmējdarbības veicināšana

Mūsdienīga muitas dienesta viens no uzdevumiem ir uzņēmējdarbības veicināšana. Šim nolūkam muitas dienestā ir nepieciešamas pārmaiņas, kas ļaus muitas amatpersonām ne tikai īstenot kontroli, bet arī palīdzēt uzņēmējiem, jo Latvijas muitas likums aizsargā legālo tirdzniecību. Muitas administratīvā rīcība izpaudīsies vienīgi gadījumos, kad būs atklāti atkārtoti vai apzināti pārkāpumi.

Latvijā ir izveidota Ārvalstu investoru padome, kas ļoti aktīvi izvirza prasības VID. Lai preču importētāji un eksportētāji varētu preces deklarēt pareizi, Latvijas muitai ir jānodrošina nepieciešamā informācija un atbalsts. 2000. gada pirmajā pusē ir izdots buklets (Transporta līdzekļu importēšana Latvijā(, kā arī vairākas rokasgrāmatas: "Muitas vērtības noteikšana", "Muitas noteikumi privātpersonām". 2000. gada otrajā pusē ir plānots izdot rokasgrāmatu "Muitas procedūras", "TIR rokasgrāmatu" un "ATA rokasgrāmatu", kā arī bukletus "Komerciālu preču ievešana Latvijā( un "Motorizētu transportlīdzekļu muitas noformēšana".

Viena no ES vadlīnijām muitas jomā nosaka, ka uzņēmējiem ir jābūt pieejamām konsultācijām muitas likumdošanas, muitas procedūru un citās ar muitu saistītās jomās. Ņemot vērā šo prasību un VID muitas darbības stratēģijā noteiktos mērķus un uzdevumus, Latvijas muitas vadība skaidri apzinās, ka ir nepieciešams uzlabot konsultāciju pieejamību un pieejamās informācijas kvalitāti. Tāpēc ir paredzēts, ka ar 2001. gada 1. janvāri GMP Juridiskajā daļā darbu sāks Konsultāciju nodaļa, kuras izveidošanu konsultē Dānijas muita.

Lai atvieglotu darbu uzņēmējiem ar labu reputāciju, paredzēts ieviest vienkāršotās muitas procedūras. Šobrīd ir izstrādāta vienkāršotās deklarēšanas kārtība, kas paredz, kā muitas deklarāciju izmantot:

- transportēšana pa cauruļvadu - nodošanas un pieņemšanas akts;

- gāzes deklarēšanai - nodošanas/pieņemšanas akts + apkopojošā deklarācija 1 reizi mēnesī;

- kuģu apgādei - stingrās uzskaites preču pavadzīme-rēķins + apkopojošā deklarācija 1 reizi mēnesī;

- pasta pārvadājumiem - CN tipa pasta pavadzīme;

- fizisko personu personīgās lietošanas un sadzīves priekšmetu izvešanai, ievešanai uz laiku un izlaišanai brīvam apgrozījumam - muitas deklarācija (VAD), kas aizpildāma vienkāršoti un kurai pievienojams priekšmetu saraksts;

- elektroenerģijas deklarēšanai - muitas deklarācija (VAD), pievienojot saskaņošanas aktu 1 reizi mēnesī.

Dzelzceļa pārvadājumos ar š.g. septembri atcels muitas pārvadājumu pavadzīmes izmantošanu un dzelzceļa pavadzīmi vai natūrlapu izmantos kā tranzīta muitas deklarāciju.

Ar Eiromuitu uzsākts sadarbības projekts atzīto nosūtītāju un atzīto saņēmēju sistēmas ieviešanai. Līdz š.g. beigām jāizstrādā normatīvā bāze un jāapmāca pirmie muitnieki. Sistēmu ieviest plānots 2001.gadā.

1997. gadā tika izveidota un jau trīs gadus veiksmīgi darbojas Muitas un uzņēmēju konsultatīvā padome, kuru vada GMP direktors. Šī padomes uzdevumi ir:

- viedokļu apmaiņa par muitas procedūrām;

- viedokļu apmaiņa deklarāciju un preču muitošanas dokumentācijas jomā;

- uzņēmēju informēšana par liela apjoma organizatoriskām vai procedūru izmaiņām;

- normatīvo aktu projektu apspriešana;

- izvirzīto jautājumu un problēmu pārrunāšana.

Lai iepazīstinātu uzņēmējus ar muitas normatīvo aktu prasībām, GMP teritoriālajās muitas iestādēs regulāri organizē seminārus uzņēmējiem.

GMP savstarpējās sadarbības memorandi

Sadarbības memoranda partneris	Memoranda parakstīšanas datums
Aviokompānija "Aeroflot"	02.06.1999.
"Aviācijas kravas serviss"	04.08.1999.
Zemkopības ministrija	05.08.1999.
Starptautiskā lidosta "Rīga"	16.09.1999.
"Riga Cargo"	29.09.1999.
Iekšlietu ministrijas Narkotiku apkarošanas birojs	04.11.1999.
"MGH Rīga"	09.11.1999.
Rīgas pasažieru osta	09.03.2000.
Degvielas tirgotāju asociācija	08.05.2000.
Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki	19.05.2000.

 

Tabulā redzamie memorandi ir parakstīti, lai veiksmīgāka būtu cīņa pret kontrabandu, it sevišķi narkotiku kontrabandu. GMP cer, ka turpmāk uzņēmēji uzskatīs par godu šāda tipa memorandu parakstīšanu ar muitu, jo tas liecinās arī par pašu uzņēmēju godīgu attieksmi pret savu darbu un Latvijas valsti.

 

Infrastruktūra un materiāli tehniskais aprīkojums

Gatavošanās nākotnē aizsargāt ES ārējo ekonomisko robežu Latvijas muitai nozīmē attīstīt ES prasībām atbilstošu robežas infrastruktūru. Paredzot, ka nākotnē Latvijas austrumu robeža varētu būt ES austrumu robeža, ar ES Phare programmas atbalstu gandrīz jau ir pabeigta modernu muitas un robežkontroles punktu celtniecība uz Latvijas austrumu robežas. Atbilstoši ES prasībām uz Latvijas - Krievijas robežas ir uzbūvēti moderni RKP - "Grebņeva" un "Terehova", bet tuvākā nākotnē plānots vēl uzbūvēt RKP "Vientuļi". Savukārt uz Latvijas - Baltkrievijas robežas ir uzbūvēti RKP "Pāternieki" un "Silene".

Lai paātrinātu robežšķērsošanas procedūru noformēšanu, saskaņā ar 1994. gada 30. augustā noslēgto Latvijas un Igaunijas starpvalstu vienošanos par kopīgās robežkontroles organizēšanu, tiek veidoti abu valstu apvienotie RKP. Pašreiz ir izveidoti trīs šādi RKP - "Veclaicene - Murati" (darbojas kopš 1998. gada 5. septembra), "Ainaži - Ikla" (darbojas kopš 1998. gada 19. septembra), un "Valka - Valga" (darbojas kopš 2000. gada 1. februāra).

Saskaņā ar Latvijas - Lietuvas 1995. gada 9. jūnija nolīgumu par sadarbību, veicot kontroli valsts robežas apvienotajos punktos, jau kopš 1997. gada 2. augusta darbojas pirmais un pašreiz vienīgais apvienotais RKP uz Latvijas - Lietuvas robežas - RKP "Grenctāle - Saločiai".

Apvienoto RKP tehnoloģiskās shēmas nodrošina efektīvāku un ātrāku robežkontroles formalitāšu kārtošanu, jo muita kontrolē kravu plūsmu abos virzienos, bet pasažieru autobusus un vieglās automašīnas - vienīgi iebraucot valstī. Robežsargi veic tikai iebraucošo personu kontroli. 2000. gada 13. janvārī stājās spēkā apvienotā RKP "Grenctāle - Saločiai" jaunā un uzlabotā tehnoloģiskā shēma.

Viens no Latvijas muitas stratēģiskajiem mērķiem ir piemērotu un modernu iekārtu, aprīkojuma un informācijas sistēmu ieviešana muitas robežas un iekšzemes muitas kontroles funkciju nodrošināšanai. Lai pildītu ES vadlīnijās izvirzītās prasības un rīkotos saskaņā ar Latvijas valdības rīcības plānu "Deklarācijas par Ministru kabineta darbu" izpildei, kurā izvirzīts uzdevums novērst tirgus izkropļojumus un apkarot negodīgu konkurenci, kontrabandu un nelegālu tirdzniecību, kā arī lai nodrošinātu 1996. gada 2. jūlijā Ministru kabinetā pieņemto noteikumu par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas izpildi, ir izbūvēti un aprīkoti ar speciālām iekārtām (svariem, video un rentgenaparatūru, informatīvām un sakaru sistēmām u.c.) RKP "Ainaži", "Grebņeva", "Pāternieki", "Valka - 2", "Terehova", "Meitene" un "Grenctāle". Minēto RKP aprīkojums atbilst ES standartiem un prasībām.

Deviņdesmito gadu vidū, palīdzot ārvalstu sadarbības partneriem, uzlabojās Latvijas muitas materiāli tehniskais nodrošinājums. Piemēram, Zviedrijas valdība saskaņā ar noslēgto vienošanos nodrošināja Latvijas muitu ar sakaru ierīcēm un dažādām tehniskās kontroles ierīcēm.

1999. gada 30. jūlijā tika apstiprināta VID muitas iestādēs uzstādīto un uzstādāmo video novērošanas sistēmu pielietošanas koncepcija, kas ir saskaņota arī ar Latvijas Robežsardzi. Minētā koncepcija paredz vienotu video novērošanas sistēmu ieviešanu un izmantošanu. Lai veiksmīgi īstenotu jaunu video novērošanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, Muitas modernizācijas programmā ir apstiprināts videonovērošanas projekts, kura mērķis ir ieviest video novērošanu RKP, kas savukārt sekmēs muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un samazinās korupcijas iespējas.

 

Muitas datorizācija

Muitas darba datorizācijas nepieciešamība ir atzīta jau Latvijas muitas atjaunošanas pirmajos darba gados 90. gadu sākumā. Šī ir viena no muitas attīstības jomām, kurā noteicošā loma ir materiālajiem resursiem un kvalificētam personālam. Datorizācijas procesā svarīga loma ir saskaņotai darbībai starp trīs Baltijas valstu muitas administrācijām. Tāpēc kopš 1991. gada šajā jomā notiek regulāras konsultācijas.

Iepazīstoties ar muitas programmatūrai izvirzītajām prasībām un tās izstrādāšanas gaitu un pieredzi gan ES Phare programmas dalībvalstīs, gan arī atsevišķās ES valstīs, kļuva skaidrs, ka Latvijas muitā esošās situācijas attīstība šajā jomā ir radikāli jāmaina. Analizējot gan pieejamos finansiālos, gan kvalificētu speciālistu resursus, gan arī citu Centrālās un Austrumeiropas valstu pieredzi, tika izdarīts secinājums, ka ātrākais un ekonomiskākais risinājums ir citās valstīs izstrādātas muitas programmatūras pārņemšana un piemērošana savām vajadzībām. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas muitas speciālisti iepazinās ar daudzu pasaules valstu muitās izmantotās programmatūras "ASYCUDA" jaunāko (trešo) versiju. 1995. gada beigās Baltijas valstu valdības vērsās pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ar lūgumu palīdzēt minētās programmatūras ieviešanā. Arī ES institūcijas bija ieinteresētas šādas vienotas programmatūras izmantošanā Baltijas reģionā. Šim nolūkam tika paredzēts arī ES Phare programmas finansējums. "ASYCUDA" projekti Baltijas valstu muitās tika uzsākti 1998. gada februārī. Projekta pārbaudes jeb eksperimenta stadija beidzās 1999. gada rudenī, bet 2000. gadā Latvijas muita strādā pie šīs programmatūras pilnīgas ieviešanas.

Pašlaik ASYCUDA sistēma Latvijas muitā ir ieviesta 32 muitas iestādēs. Tuvāko 10 dienu laikā darbu ar programatūru uzsāks Madonas, Gulbenes un Aizkraukles rajonos, bet 2001.gadā visās Latvijas muitas iestādēs muitas deklarāciju apstrādei izmantos vienotu datorprogrammu. Tas savukārt nozīmēs to, ka muitas darbs notiks saskaņā ar ES valstu muitas likumdošanas un muitas darba tehnoloģijas praksi.

ASYCUDA programatūras funkcijas un datu drošības līmenis dod iespēju ieviest arī elektronisko deklarēšanu muitas iestādēs, kas ievērojami paātrinās muitas procedūru noformēšanu, samazinot izmantoto papīra dokumentu apjomu. Šīs rogramatūras ieviešanas gaita ir tieši saistīta ar muitas iestāžu datortehnikas pieslēgšanu Valsts nozīmes datu pārraides tīklam (VNDPT). Pašlaik VAS"VITA" ir nodrošinājusi visu to muitas iestāžu pieslēgumu VNDPT, kurām nepieciešama regulāra datu apmaiņa. Turpinās arī muitas noliktavu pieslēgšana VNDPT, kas dos iespēju būtiski samazināt to uzraudzībai paredzēto muitas iestāžu skaitu, nepasliktinot muitas kontroles iespējas.

Ņemot vērā to, ka muitas kontroles kā arī citu kontrolējošo institūciju darba uzlabošanai ir nepieciešama elektroniski saņemtu datu izmantošana, VID ir noslēdzis vienošanos par elektronisko datu apmaiņu ar tādām institūcijām kā Iekšlietu ministrijas Policijas pārvalde, Valsts drošības policija, AS "Latvijas Dzelzceļš". Šī gada otrajā pusē tiks uzsāktas sarunas ar Igaunijas un Lietuvas muitas ekspertiem lai panāktu vienošanos par savstarpējo elektronisko muitas datu apmaiņu, lai uzlabotu tranzīta pārvadājumu kontroli. Šāda datu apmaiņa īpaši aktuāla būs līdz ar Baltijas kopējā tranzīta procedūras izmantošanu, un vienādas programatūras izmantošana trīs Baltijas valstu muitās šo uzdevumu ievērojami atvieglos.

Lai nodrošinātu muitas darba automatizēšanu atbilstoši ES dalībvalstu muitas dienestu līmenim saskaņā ar ES noteiktajām vadlīnijām muitas darba jomā, GMP turpina pilnveidot muitas informatīvo sistēmu izveidošanas stratēģiju.

 

Muitas modernizācijas programma

Lai īstenotu muitas darba uzlabošanai nepieciešamās pārmaiņas, izveidotu un ieviestu jaunas sistēmas un struktūras, 1996. gadā tika sākta muitas modernizācijas programma. Tā paredz, ka visas nozīmīgākās pārmaiņas ir jārealizē projektu veidā. Programma un projekti tiek vadīti, izmantojot modernas vadības metodes, kuras ir apguvuši ne tikai Muitas modernizācijas daļas Programmas vadības nodaļas darbinieki, bet arī projektu vadītāji un direktori.

2000. gada vidū muitas modernizācijas programmā aktīvs darbs notiek 13 projektos, bet 14 projekti ir jau sekmīgi realizēti. Kā nozīmīgākos no pabeigtajiem projektiem var minēt:

1) projektu "Muitas darbības uzlabošana", kura rezultātā tika izveidota mobilā pretkontrabandas struktūra un apmācīts tās personāls;

2) projektu "Muitas vadības plāns", kura rezultāts ir visaptveroša plānošanas sistēma visā muitas dienestā un apstiprinātā VID muitas darbības stratēģija, Personālresursu stratēģija un Mācību stratēģija.

VID muitas darbības stratēģijā ir noteikti sasniedzamie mērķi. Tie ir pamats ikgadējo rīcības plānu izstrādāšanai, jo katrs atsevišķais mērķis veido vienu plāna sadaļu, kurā tiek uzskaitīti gan uzdevumi un to izpildes vērtēšanas kritēriji, gan atbildīgās amatpersonas. Katru gadu tiek izstrādāts GMP rīcības plāna darba variants, ar kuru iepazīstas teritoriālo muitas iestāžu darbinieki un atbilstoši katrai sadaļai veido savu rīcības plānu. Tas tiek iesniegts GMP, kur tiek precizēts GMP rīcības plāns, kurā tiek ietverti arī teritoriālo muitas iestāžu priekšlikumi. Paralēli teritoriālo muitas iestāžu plāniem tiek izstrādāti GMP daļu rīcības plāni un tie ir pamats struktūrvienību un teritoriālo muitas iestāžu, kā arī to darbinieku darba izvērtējumam, kas tiek veikts divas reizes gadā.

Veiksmīgs piemērs jaunas sistēmas izveidē ir preču muitas vērtības noteikšanas sistēmas ieviešana, kas tika realizēta kā projekts "Muitas vērtība". Tika izveidotas Muitas vērtības nodaļas un Pēcimporta pārbaužu nodaļas gan GMP, gan teritoriālajās muitas iestādēs un sagatavotas rokasgrāmatas uzņēmējiem. Sistēmas ātra ieviešana atviegloja Latvijas iestāšanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Joprojām turpinās darbs pie projekta "Muitas procedūru uzlabošana Baltijā", izstrādājot tehnoloģiskās shēmas kopīgiem RKP uz Latvijas - Lietuvas un Latvijas - Igaunijas robežas un saskaņojot tās gan ar sanitāro robežinspekciju un robežsardzi, gan ar attiecīgajiem kaimiņvalstu dienestiem.

Projekta "Kopējā tranzīta procedūra" uzdevums ir sagatavot Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma ieviešanu. Šis projekts iekļaujas Baltijas muitas ūnijas jeb savienības izveides procesā.

 

Latvijas muita ceļā uz Eiropas Savienību

ES muitai ir īpaša nozīme, jo būtisks Eiropas vienotā tirgus elements ir Muitas ūnija jeb savienība. ES tika veidota kā muitas savienība. Proti, 1957. gadā sešas Eiropas valstis parakstīja tā saukto Romas līgumu. Tika izveidota Eiropas Ekonomiskā kopiena (turpmāk tekstā - EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena. Romas līgumā nospraustais mērķis bija veidot starp līguma dalībvalstīm muitas savienību. Šis mērķis tika izpildīts 1993. gadā, kad stājās spēkā vienotais tirgus un EEK teritorijas dalībvalstis izveidoja muitas savienību.

ES dalībvalstu muitas dienesti pilda divus robežkontroles dienestu pamatuzdevumus: ārējās robežas aizsardzību un tirdzniecības veicināšanu. Muitas maksājumi veido lielu daļu no ES budžeta. Iestājoties ES, kā jau minēts iepriekš, Latvijas Republikas austrumu robeža kļūs par ES austrumu robežu. Tāpēc ES institūcijas uzmanīgi seko Latvijas muitas dienesta attīstībai un tā gatavībai pildīt ES muitas dienesta uzdevumus.

1997. gada 7. maijā Eiropas Komisijas XXI Ģenerāldirektorāts apstiprināja Muitas un nodokļu sistēmas pirmsiestāšanās stratēģiju asociētajām valstīm. Pirmsiestāšanās stratēģija izvirza trīs galvenos mērķus, kuri ir jāsasniedz pievienošanās procesā:

- stratēģiskais reformu plāns;

- likumdošanas bāzes izveidošana;

- muitas darbības atbilstība ES standartiem.

Stratēģiskais reformu plāns Latvijā ir izstrādāts un apstiprināts. Tā ir iepriekš minētā VID muitas darbības stratēģija. Plāna realizācija ir paredzēta līdz 2003. gadam. Atbilstoši šim plānam tiek izstrādāti GMP un teritoriālo muitas iestāžu ikgadējie rīcības plāni.

Latvijas muitas likumdošanas saskaņošanu ar ES normatīvo aktu prasībām veic Finansu ministrijas Muitas likumdošanas departaments sadarbībā ar GMP ekspertiem. 1999.gada Eiropas Komisijas publicētais Progresa ziņojums nosaka, ka jau tagad Latvijas likumdošana muitas jomā pamatā atbilst acquis prasībām. To pierādīja bilaterālais muitas likumdošanas caurskatīšanas pasākums (screening). Paliek tikai atsevišķi jautājumi, kur vēl ir nepieciešama mūsu likumdošanas pilnveidošana.

Eiropas Komisija muitas darbības atbilstības ES standartiem nodrošināšanai ir apstiprinājusi vadlīnijas visās muitas darbības jomās. Katra vadlīnija satur atbilstības kritērijus jeb indikatorus, kuri visām ES kandidātvalstīm ir vienādi, kā arī mērķus, kuri ir jāsasniedz katras ES kandidātvalsts muitas administrācijai. Vadoties pēc vadlīnijām, tika analizētas atšķirības starp Latvijas situāciju un vadlīniju prasībām. Tāpat notika arī Eiropas Komisijas apstiprināto Latvijas muitas vajadzību analīze.

Lai palīdzētu Latvijas muitas dienestam sagatavoties izpildīt minētās vadlīnijas un pildīt ES dalībvalstu muitas dienesta uzdevumus, ES dalībvalstis sniedz Latvijas muitai dažāda veida palīdzību.

Sākot no 1995. gada, PHARE finansētās Tranzīta veicināšanas un muitas modernizācijas programmas (turpmāk tekstā - TVMMP) dažādi projekti, kas finansu izteiksmē ir 13,8 milj. eiro, aptver 12 Centrālās un Austrumeiropas valstis, t.sk. arī Latviju. Latvijas muita piedalās šādos TVMMP projektos: "Muitas daudzvalstu projekts", "Pasākumi efektivitātes uzlabošanai robežposteņos", "Muitas informācijas vadība", "Tranzīts un Vienotā administratīvā dokumenta piemērošana". Programmas ietvaros Latvijas muitai tika sniegta tehniskā palīdzība vairākās jomās: muitas datorizācija, muitas noteikumu pārkāpumu novēršana, muitas ētika, muitas sadarbība ar uzņēmējiem un sabiedrību, muitas mācību sistēmas attīstība, kā arī tarifu, preču izcelsmes, muitas vērtības, muitas noliktavu un brīvo zonu, muitas kontroles, muitas iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanas un muitas konsultāciju dienesta izveidošanas jautājumos. Līdz š.g. oktobra beigām programmas ietvaros ir paredzēts organizēt seminārus un konsultācijas, kā arī mācību braucienus (tēmas - "VID ētikas kodeksa analīze", "Muitas investīciju politika", "Vienkāršotās procedūras", "TARIC praktiskā piemērošana", "Pirmsmuitošanas darbības", "Narkotiku meklētāju suņu izmantošana cīņā pret narkotiku kontrabandu", "Konsultāciju dienesta darbinieku apmācība"). Izmantojot Phare daudzvalstu transporta programmas un TVMMP projektu "Robežšķērsošanas modernizācijas vadība un ieviešanas palīdzība", tika uzcelti un tiek celti vairāki iepriekšminētie RKP (kopējais Phare finansējums - 6.993.486 ECU).

Ar Phare nacionālās programmas atbalstu Latvijas muita ir saņēmusi tehnisku palīdzību dažādās jomās, kā arī speciālo muitas aprīkojumu un iekārtas. Visauglīgākā sadarbība no visām ES dalībvalstīm Latvijai ir izveidojusies tieši ar Zviedriju. Jau 1995.gadā tika noslēgts pirmais sadarbības līgums starp VID un Zviedrijas muitu par tehniskās palīdzības sniegšanu Latvijas muitai. Pašlaik tiek realizēts jau trešais šāds sadarbības līgums, kura mērķis ir nostiprināt Latvijas muitas iekšējā audita sistēmu, reorganizēt reģionālās Pretkontrandas daļas un ieviest darba uzskaites sistēmu.

Phare 2000. gada nacionālā programma paredz izstrādāt integrēto robežas vadības stratēģiju. Tās izstrādāšanā tiks iesaistīti visi Latvijas dienesti, kas strādā uz Latvijas valsts robežas (muita, robežsardze, sanitārā robežinspekcija, jūras spēki). Stratēģijas mērķis ir nodrošināt to, ka Latvijas austrumu robeža atbilst ES standartiem, uzlabot sadarbību starp robežas kontrolē iesaistītām institūcijām un attīstīt robežas infrastruktūru, kā arī uzlabot personālresursu un aprīkojuma izmantošanas efektivitāti.

 

1 Intelektuālais īpašums - vispārpieņemts termins ar kuru šā gadsimta otrajā pusē apzīmē, ņemot kopā, autortiesības, blakustiesības un rūpnieciskā īpašuma tiesības. Precīzāk - ar terminu Intelektuālais īpašums saprot tiesības uz intelektuālā darba rezultātiem, ieskaitot literāros, mākslas un zinātniskos darbus, izpildītājmākslinieku priekšnesumus, fonogrammas, raidījumus, izgudrojumus, dizainparaugus, preču un pakalpojumu zīmes, komercnosaukumus un komercnorādes, tiesības uz aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā arī jebkuras citas līdzīgas tiesības, zinātnes, literatūras un mākslas jomā.

2 Rūpnieciskais īpašums - vispārpieņemts termins ar kuru no 19 gadsimta beigām apzīmē lielāko no intelektuālā īpašuma tiesību grupām, kurā ietilpst tiesības uz rūpnieciskā īpašuma objektiem (izgudrojumiem, lietderīgajiem modeļiem, dizainparaugiem, preču zīmēm, pakalpojumu zīmēm, firmu nosaukumiem, norādījumiem uz izcelsmi (jeb ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm) un citiem līdzīgiem objektiem, ieskaitot tiesības uz aizsardzību pret negodīgu konkurenci ). Praksē nereti un nepareizi rūpniecisko īpašumu pretstata intelektuālajam īpašumam.

3 Pirātiska prece - darba (ieskaitot dizaina darbu) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību vai dizainparauga tiesību īpašnieka atļaujas. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to īpašnieka tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Darba (dizainparauga) tiesību īpašniekam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības.

4 Kontrafakta prece - prece (ieskaitot tās iesaiņojumu, pavaddokumentus, lietošanas instrukciju, garantijas dokumentus un reklāmas materiālus, ņemot to kopumā ar preci vai atsevišķi), kas bez likumīgā preču zīmes īpašnieka atļaujas marķēta ar tām pašām vai līdzīgām precēm reģistrētu preču zīmi vai ar plaši pazīstamu preču zīmi. Par kontrafaktu preci atzīstama arī prece, kas marķēta ar tādu preču zīmi, ka iespējama to sajaukšana.

Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes sagatavots materiāls