No Pededzes līdz Silenei

Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) viens no valsts svarīgākajiem un atbildīgākajiem uzdevumiem būs ES ārējās robežas apsardzība. Valsts robežsardzei pagājušais gads bija ļoti nozīmīgs, jo vajadzēja pabeigt visus pirmsiestāšanās mājasdarbus. Atbilstoši Eiropas Savienības standartiem uz Latvijas – Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežas uzbūvēts 71 objekts, tajā skaitā 18 robežapsardzības nodaļas un robežpārejas punkti, Viļakas pārvaldes ēku komplekss, Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centrs, trīs dzelzceļa robežkontroles punktu pirmā kārta, 28 sakaru torņi, 20 vizuālās un tehniskās novērošanas torņi un citi infrastruktūras sakārtošanas objekti daudzu miljonu latu vērtībā. Tāpat ne mazums līdzekļu un darba ieguldīts sakārtotas robežas vislielākajā vērtībā – godprātīga un profesionāli izglītota robežsarga audzināšanā.

Pārvietošanās pieaug

Valsts robežas apsardzībā 2003.gadā vidēji diennaktī strādāja 681 robežsargs, no tiem 478 robežšķērsošanas vietās, 203 – uz zaļās robežas un pierobežas joslā. Robežu šķērsojošo plūsma, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2003.gadā palielinājusies apmēram par pusmiljonu jeb 3,97% un bija vairāk par 9,5 miljoniem personu, daloties apmēram uz pusi Latvijas pavalstniekos un ārzemniekos. Austrumu robežu – ar Krieviju un Baltkrieviju – kopā šķērsojuši ap divi miljoni personu, tuvāko kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – vairāk nekā seši miljoni. Salīdzinot robežkontroles punktus (RKP), vislielākā slodze bijusi Grenctāles RKP (1 585 027 personas), Ainažu (1 316 367) un starptautiskās lidostas “Rīga” (748 287 ) robežsargiem. 2003.gadā uz valsts robežas aizturētas 613 tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā esošas personas. Kopā robežsargi aizturējuši 13 260 personas, un gandrīz trīskārt palielinājies to pārkāpēju skaits, kuri uzrādījuši nederīgus personas dokumentus, no tiem 101 viltotu pasi. Uz zaļās robežas aizturētas 219 personas, galvenokārt vietējie iedzīvotāji, 63 personas klasificētas kā nelegālie imigranti, no kuriem puse ir Ukrainas pilsoņi. Par dažādiem pārkāpumiem robežšķērsošanas vietās aizturētas 19 827 personas, par 44,7 % vairāk nekā 2002.gadā. To robežsargi skaidro ar izmaiņām likumdošanā. Pierobežas režīma neievērošanas pieaugumu arī var izskaidrot ar uzturēšanās nosacījumu maiņu valsts austrumu robežas pierobežas joslā, kas paredz ar 2003.gada 1. janvāri 2 km joslā no valsts robežas ieviest speciālu uzturēšanās caurlaidi.

Robežsargi ir gatavi un tehniski pietiekami nodrošināti, lai darbotos ne tikai uz zemes, bet arī uz ūdens

Robežsargi aizturējuši 42 tiesībsargājošo institūciju meklēšanā esošus transportlīdzekļus, narkotiskās vielas – 30 kg hašiša, 1,489 kg metamfetamīna, 1,443 kg amfetamīna, 1,7 g marihuānas, aizturēti seši narkokurjeri, ieročus – četras bises, 12 medību patronas, divas revolvera patronas, vienu granātu, vienu mīnu, kā arī nelikumīgi pārvietotās preces – degvielu, alkoholu, cigaretes dažādās slēptuvēs.
Valsts robežsardzes imigrācijas dienesti 2003.gadā uz valsts robežas un LR iekšienē aizturējuši vai sodījuši 1302 personas, tajā skaitā 888 ārzemniekus, par dažādiem pārkāpumiem, pārsvarā par ceļošanu ar viltotiem dokumentiem, vīzu režīma pārkāpumiem un strādāšanu bez darba atļaujām. Uz mītnes zemi deportēti 378 ārzemnieki, pat no mums tālām un eksotiskām zemēm.

Kā marsiešu bāzes

Braucot gar austrumu robežu no populārā Terehovas robežkontroles punkta tālāk uz Pasieni, Meikšāniem, Indru, Pāterniekiem, Piedruju, Kaplavu, var pārliecināties par milzīgo darbu un arī līdzekļiem, kas ieguldīti austrumu robežas infrastruktūras sakārtošanā un robežsargu darba un atpūtas apstākļu uzlabošanā. Moderni celtās un aprīkotās būves uz apkārtējās nabadzības fona izskatās kā citplanētiešu bāzes. Eiropa ar nerūsējošā tērauda daudzmetrīgām kājām pārkāpusi pāri savam nabadzīgākajam novadam. Pat Latgales skaistā daba nespēj kliedēt bēdīgās pārdomas un urdīt – kāpēc?
Ierodoties robežkontroles punktā, cilvēks ienāk kā citā pasaulē. Un vēl priecēja, ka divās dienās un naktīs nesastapu nevienu robežsargu nesakoptu un nosļukušu, nīgru vai pārāk “lecīgu”.
Liels darbs paveikts arī likumdošanā. Valsts robežsardzes darbinieki dažādās darba grupās gan pašmāju institūcijās, gan sadarbībā ar Eiropas Savienības speciālistiem pieskaņojuši

Robežsargs Andris Bogdāns ar beļģu aitu suni Krisu robežpārkāpēja aizturēšanas treniņā Kaplavas nodaļā Foto: Andris Kļaviņš

Latvijas likumdošanu Šengenas likumdošanas prasībām, tādējādi paveicot sagatavošanās darbus, lai pievienotos Šengenas līguma dalībvalstīm, kas tiek plānota 2007.–2008.gadā. Izmaiņas robežsardzes darbā sākās līdz ar 2003.gada 1. maijā pieņemto jauno imigrācijas likumu, kad robežsardze 13 robežkontroles punktos sāka vīzu izsniegšanu, bet no šā gada maija vīzas varēs saņemt visos kontrolpunktos. Aktīvs darbs rit starptautiskajās institūcijās, dažās no tām Latvija šogad būs prezidējošā valsts, kas uzliek lielus pienākumus un atbildību – vadīt un koordinēt starptautiskas operācijas, seminārus un darba grupas. 2004.gadā tiek plānotas Igaunijas, Baltkrievijas, Lietuvas, Somijas, Gruzijas un Polijas robežsargu delegāciju vizītes Latvijā. Visciešākā sadarbība mūsu robežsargiem ir ar Somiju, to nosaka 2002.gadā parakstītais sadarbības protokols. Valsts robežsardzes priekšnieks robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš ir pārliecināts, ka mūsu robežsargi gan morāli, gan fiziski ir līdzvērtīgi partneri Eiropas valstu kolēģiem.

Būs izmaiņas, bet kontrole turpināsies

Līdz ar Latvijas pievienošanos ES sagaidāmas arī lielas pārmaiņas Valsts robežsardzē, jo tā mainīs darbības prioritātes. Lielāka uzmanība tiks veltīta imigrācijas dienestam, pakāpeniski pārejot no fiziskās robežkontroles uz darbību valsts iekšienē. Tomēr nekādas straujas izmaiņas robežu šķērsošanā nav paredzētas. Tāpat nav pareizs uzskats, ka pēc 1. maija Igaunijas un Lietuvas robežu varēs šķērsot tāpat kā padomju laikos. Valsts robežu ar šīm valstīm varēs šķērsot tikai caur robežkontroles vai robežšķērsošanas punktiem. ES un Eiropas ekonomiskās zonas un Šveices pilsoņiem, līdz ar to arī Baltijas valstu pilsoņiem, kā arī Latvijas Republikas nepilsoņiem pārsvarā tiks piemērota minimālā kontrole, tātad identitātes un vajadzības gadījumā transportlīdzekļa pārbaude. Pārējiem ārzemniekiem piemēros pilnu kontroli, tas nozīmē – personu un transportlīdzekļu datorizēta kontrole, dokumentu padziļināta pārbaude, personas izcelsmes noskaidrošana, transportlīdzekļu un personīgo mantu apskate, darba un uzturēšanās nosacījumu dokumentu pārbaude. Tāda kontrole pastāv līdz šim. Robežkontroles punktos – lidostās un ostās tiks izveidotas ejas “ES/Eiropas ekonomiskās zonas/Šveices pilsoņiem” un ejas “Visu pasu turētājiem”. Pirmo eju varēs izmantot arī ES pilsoņu laulātie, augšupējie un lejupējie radinieki, kuri nav Eiropas Savienības pilsoņi. Ārzemnieki

Robežsardzes virsniekvietnieks Aivars Soldāns Terehovas robežkontroles punktā Foto: Andris Kļaviņš

vīzas varēs saņemt diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs, bet humānu apsvērumu un valsts interesēs vīzu varēs saņemt arī uz valsts robežas. ES pilsoņu laulātiem, augšupējiem un lejupējiem radiniekiem, kuri nav ES valstu vai bezvīzu valstu pilsoņi, un jūrniekiem būs iespēja, uzrādot attiecīgu šo faktu apliecinošu dokumentu, saņemt vienota ES parauga vīzas uz robežas šādās vietās: Rīgas lidostas, Rīgas tirdzniecības ostas, Ainažu, Valkas, Terehovas, Grebņevas, Vientuļu, Zilupes dzelzceļa, Daugavpils dzelzceļa, Indras dzelzceļa, Kārsavas dzelzceļa, Pāternieku, Silenes, Grenctāles, Meitenes, Medumu, Rucavas, Liepājas ostas, Ventspils ostas robežkontroles punktos. Veclaicenes, Subates, Skaistkalnes, Plūdoņu un Ezeres RK punktos vīzas varēs saņemt, tikai uzrādot dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieku vadībā 61 robežsardzes amatpersona tika apmācīta darbam ar vīzu informācijas sistēmu.

Robeža tās sargam ir un paliks svēta

Laiks, kad mūsu robežuzraugi dzīvoja nožēlojamos slieteņos un vagoniņos, paldies Dievam, pagājis. Robežsargs, atgriezies nosalis un noguris no patruļas pa zaļo robežu vai cita uzdevuma, zina, ka viņu sagaida gaišas telpas, silta duša, un viss nepieciešamais atpūtai ir arī viņa uzticamajam draugam un palīgam – sunim. Austrumu robeža visā tās garumā tiek novērota un kontrolēta ar dažādām modernām tehniskajām ierīcēm. Tagad tās nosargāšana ir robežsargu goda un prestiža lieta, arī atbildība. Uz jautājumu: “Kas mainīsies jūsu darbā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā?” robežsargi visbiežāk atbildēja, ka tā būs lielāka atbildība. Sava māja jānosargā. Vairākos robežkontroles punktos, kas atrodas agrākajos Latvijas robežposteņos, uzstādīti piemiņas robežstabi latviešu robežsargiem, kuri krituši, aizstāvot valsts robežas. Un kaut vai tāpēc vien, ka, gādājot par tās drošību, reiz lietas asinis, robeža ir svēta.

Andris Kļaviņš