Ministru kabineta noteikumi Nr.142

Rīgā 2004.gada 18.martā (prot. Nr.14, 2.§)

Noteikumi par veterinārajām prasībām un kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 1. un 5.punktu

1. Noteikumi nosaka veterinārās prasības un veterinārās kontroles un uzraudzības kārtību dzīvnieku izcelsmes produktu (turpmāk — produkti) tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. veterinārā kontrole — jebkura fiziska kontrole vai administratīvas procedūras, ko piemēro produktiem, lai tieši vai netieši aizsargātu sabiedrības vai dzīvnieku veselību;

2.2. kompetentā iestāde — Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde, kas veic veterināro kontroli un uzraudzību;

2.3. oficiālais veterinārārsts — Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārais inspektors vai pārtikas inspektors (veterinārārsts);

2.4. trešā valsts — valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.

3. Tirdzniecību veic tikai ar produktiem, kuri ir iegūti, pārbaudīti un marķēti saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām (1.pielikums), kas noteiktas tirdzniecībai ar attiecīgo galamērķa valsti, vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas izstrādāti, lai nodrošinātu minēto prasību ieviešanu.

4. Produktiem ir nepieciešams veterinārais (veselības) sertifikāts, dzīvnieku veterinārais (veselības) sertifikāts vai cits dzīvnieku izcelsmes produktu apriti regulējošajos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikts pavaddokuments (turpmāk — pavaddokuments). Pavaddokuments ir kopā ar kravu, līdz to saņem pavaddokumentā minētais kravas saņēmējs.

5. Produktu izcelsmes uzņēmums, pastāvīgi veicot paškontroles pasākumus, nodrošina šo noteikumu 4.punktā minēto prasību ievērošanu.

6. Pārtikas un veterinārais dienests regulāri pārbauda uzņēmumus, lai pārliecinātos, ka produkti atbilst:

6.1. Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

6.2. Latvijas normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes produktu apriti noteiktajām prasībām, ja attiecīgā produkta tirdzniecību Eiropas Savienības veterinārās prasības neregulē;

6.3. galamērķa valsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja no trešajām valstīm ieved produktus, kuriem nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

7. Ja ir aizdomas par produktu neatbilstību noteikumos minētajām prasībām, Pārtikas un veterinārais dienests veic kontroli un, ja aizdomas apstiprinās, aptur konkrētā produkta izplatīšanu, kā arī, ja nepieciešams, aptur uzņēmuma darbību vai anulē uzņēmuma atzīšanu.

8. Vienā transportlīdzeklī pārvadājot produktus uz vairākām saņemšanas vietām, tos sagrupē atbilstoši saņemšanas vietu skaitam. Katrai saņemšanas vietai nepieciešams atsevišķs pavaddokuments.

9. Ja produkti paredzēti eksportam uz trešajām valstīm, produktus cauri Latvijas teritorijai transportē muitas uzraudzībā.

10. Ja Latvijā no trešajām valstīm tiek ievesti dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru apritei nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos, Pārtikas un veterinārais dienests par šādu produktu ievešanu informē Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis, norādot, kādu veidu produkti un no kurām valstīm tiek ievesti.

11. Ja kāda cita dalībvalsts cauri Latvijas teritorijai vēlas ievest no trešajām valstīm dzīvnieku izcelsmes produktus, kuru apritei nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos, Pārtikas un veterinārais dienests pārbauda dokumentus par produktu izcelsmi un saņēmēju saskaņā ar šo noteikumu 23.punktā minētajām prasībām.

12. Produktus, kas minēti šo noteikumu 10.punktā, nedrīkst izvest uz citu dalībvalsti, izņemot gadījumus, ja ieved tādus pašus produktus no trešajām valstīm.

13. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē, vai uzņēmumi dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanā, uzglabāšanā, tirdzniecībā un transportēšanā ievēro noteikumos minētās prasības, un nodrošina, ka:

13.1. produktu atbilstība šo noteikumu 3.punktā minētajiem normatīvajiem aktiem tiek kontrolēta neatkarīgi no tā, vai produkti paredzēti izvešanai uz citu dalībvalsti vai izplatīšanai Latvijas teritorijā;

13.2. produkti, kuru tirdzniecībai nav noteiktas prasības šo noteikumu 1.pielikumā minētajos Eiropas Savienības normatīvajos aktos, netiek vesti uz citu dalībvalsti, ja tos nedrīkst izplatīt Latvijas teritorijā sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu dēļ.

14. Produktu saņemšanas vietā Pārtikas un veterinārais dienests izlases veidā pārbauda produktu atbilstību šo noteikumu 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. un 12.punktā minētajām prasībām, vienlaikus ņemot arī produktu paraugus.

15. Ja Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā ir oficiāla informācija, kas rada aizdomas par normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz Latvijas teritorijā ievestajiem produktiem vai produktiem, kuri tiek vesti cauri Latvijas teritorijai, kontroli var veikt arī produktu pārvadāšanas laikā, vienlaikus pārbaudot arī pārvadāšanai izmantotā transportlīdzekļa atbilstību attiecīgo produktu pārvadāšanas prasībām.

16. Ja produkti no citas dalībvalsts tiek vesti uz uzņēmumu, kurš atrodas oficiālā veterinārārsta uzraudzībā, oficiālais veterinārārsts kontrolē, lai uzņēmumā tiktu ievesti tikai tādi produkti, kuru pavaddokumenti un marķējums atbilst šo noteikumu prasībām vai, ja produktiem nav noteiktas prasības šo noteikumu 1.pielikumā minētajos normatīvajos aktos, pavaddokumenti atbilst Latvijas normatīvajiem aktiem.

17. Ja produkti no citas dalībvalsts tiek vesti uz atzītu uzņēmumu, kurš kravu sadala, daudznozaru uzņēmumu vai jebkuru citu uzņēmumu, kurš neatrodas oficiālā veterinārārsta pastāvīgā uzraudzībā, uzņēmums pirms kravas sadalīšanas vai izplatīšanas pārliecinās, ka produkti atbilst noteikumos minētajām prasībām, bet, ja konstatē neatbilstību, — informē par to Pārtikas un veterināro dienestu.

18. Ja produkti no citas dalībvalsts tiek vesti uz uzņēmumu, kurš nav minēts šo noteikumu 16. vai 17.punktā, arī uzņēmumu, kur krava pārvadāšanas laikā tiek daļēji vai pilnībā izkrauta, ir nepieciešams pavaddokumenta oriģināls.

19. Uzņēmumi, kuri minēti šo noteikumu 17. un 18.punktā, pārbauda tajos ievesto produktu marķējuma un pavaddokumentu atbilstību šo noteikumu prasībām.

20. Ja notiek tirdzniecība ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuru tirdzniecībai nav noteiktas prasības Eiropas Savienības normatīvajos aktos, ievēro galamērķa valsts normatīvajos aktos minētās prasības. Šādā gadījumā Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē, vai produkti atbilst minētajām prasībām.

21. Personas, kuras saņem produktus no citām dalībvalstīm vai kuras sadala šo produktu kravas:

21.1. tiek reģistrētas Pārtikas un veterinārajā dienestā;

21.2. reģistrē saņemtās kravas;

21.3. informē Pārtikas un veterināro dienestu par kravu saņemšanu un nodrošina Pārtikas un veterinārajam dienestam iespēju veikt šo noteikumu 14., 15., 16., 17., 18. un 19.punktā minēto kontroli;

21.4. vismaz sešus mēnešus uzglabā pavaddokumentus un uzrāda tos Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām pēc to pieprasījuma.

22. Vietās, kur tiek ievesti dzīvnieku izcelsmes produkti no trešajām valstīm (ostas, lidostas un citas kontroles vietas), katrai produktu kravai veic šādus kontroles pasākumus:

22.1. produktu izcelsmes dokumentu pārbaudi;

22.2. Eiropas Savienības izcelsmes produktu kontrolei piemēro šo noteikumu 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21.punktā minētās prasības;

22.3. trešo valstu izcelsmes produktu kontrolei piemēro normatīvos aktus, kas nosaka veterinārās kontroles kārtību, ievedot dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm.

23. Dzīvnieku izcelsmes produktus, kurus pārvadā ar regulāriem tiešiem satiksmes līdzekļiem starp Latviju un citu Eiropas Savienības dalībvalsti, kontrolē saskaņā ar šo noteikumu 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21.punktā minētajām prasībām.

24. Ja, veicot kontroli produktu saņemšanas vietā vai transportēšanas laikā, Pārtikas un veterinārais dienests konstatē šo noteikumu 2.pielikumā minētās slimības, zoonozes vai citas dzīvnieku infekcijas slimības, kas var radīt draudus cilvēku vai dzīvnieku veselībai, vai ierosinātāja klātbūtni, ar produktu kravu rīkojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka rīcību, konstatējot attiecīgo dzīvnieku infekcijas slimību, vai kravu iznīcina. Produktu kravu var neiznīcināt, ja produktus apstrādā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dzīvnieku veselības prasībām tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai, pārstrādei, izplatīšanai un ievešanai, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

25. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 24.punktā minētajiem pasākumiem, sedz par kravu atbildīgā persona.

26. Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties (izmantojot teleksu) informē citas dalībvalstis un Eiropas Komisiju par šo noteikumu 24.punktā minētajiem faktiem, veiktajiem pasākumiem un to pamatojumu. Informāciju par šo noteikumu 2.pielikumā minēto slimību uzliesmojumiem Latvijas teritorijā nosūta, izmantojot dzīvnieku slimību notifikācijas sistēmu.

27. Gadījumos, kas minēti šo noteikumu 24.punktā, var piemērot 37., 38., 39., 40., 41. un 42.punktā noteiktos pasākumus.

28. Ja, veicot kontroli, Pārtikas un veterinārais dienests konstatē, ka produkti neatbilst Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvo aktu prasībām par dzīvnieku izcelsmes produktu apriti, bet ar produktu izplatīšanu netiek apdraudēta cilvēku vai dzīvnieku veselība, par kravu atbildīgā persona var izvēlēties turpmāko ar kravu veicamo darbību:

28.1. iznīcināšana;

28.2. produktu izmantošana citiem mērķiem, piemēram, pārstrādei citos pārtikas produktos, lai izmantotu dzīvnieku ēdināšanā vai tehnisko izejvielu ražošanā, vai kravas nosūtīšana atpakaļ uz produktu izcelsmes valsti, ja attiecīgās valsts kompetentā iestāde tam piekrīt.

29. Ja kravas pavaddokumenti neatbilst normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes produktu apriti noteiktajām prasībām, par kravu atbildīgajai personai jānovērš šī neatbilstība 72 stundu laikā. Pēc noteiktā termiņa beigām tiek piemērotas šo noteikumu 28.punktā minētās prasības.

30. Šo noteikumu 24. un 28.punktā minētajos gadījumos Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties sazinās ar produktu izcelsmes valsts kompetento iestādi, lai noskaidrotu veiktos kontroles pasākumus, pieņemtos lēmumus un to pamatojumu.

31. Ja Pārtikas un veterinārais dienests uzskata, ka izcelsmes valsts kompetentās iestādes veiktie pasākumi nav pietiekami, tas kopā ar izcelsmes valsts kompetento iestādi apsver nepieciešamos pasākumus situācijas uzlabošanai. Ja nepieciešams, Pārtikas un veterinārais dienests var veikt situācijas pārbaudi izcelsmes valstī.

32. Ja šo noteikumu 24. un 28.punktā minētie pārkāpumi notiek atkārtoti, Pārtikas un veterinārais dienests par to informē Eiropas Komisiju un citu dalībvalstu kompetentās iestādes.

33. Ja šo noteikumu 24. vai 28.punktā minēto produktu izcelsmes valsts ir Latvija, Pārtikas un veterinārais dienests pēc produktu galamērķa valsts kompetentās iestādes pieprasījuma palielina kontroles biežumu attiecīgā uzņēmuma produktiem un, ja ir apdraudēta cilvēku vai dzīvnieku veselība, aptur uzņēmuma darbību vai anulē tā atzīšanas numuru.

34. Pārtikas un veterinārais dienests par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz produktiem, kas ievesti no citas dalībvalsts, un lēmumu pamatojumu nekavējoties informē produktu izcelsmes valsts kompetento iestādi un produktu nosūtītāju vai tā pilnvaroto personu.

35. Ja starp abām iesaistītajām pusēm rodas strīds, tās, savstarpēji vienojoties, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc strīda var iesniegt ar to saistītos dokumentus izskatīšanai ekspertam, kurš iekļauts Eiropas Komisijas sastādītajā Eiropas Savienības ekspertu sarakstā un kura konsultāciju izmaksas sedz Eiropas Savienība. Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības šāda eksperta atzinumu saņemt ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc informācijas iesniegšanas par konstatētajiem pārkāpumiem, pieņemtajiem lēmumiem un to pamatojumu.

36. Izmaksas, kas saistītas ar kravas atpakaļnosūtīšanu, preču uzglabāšanu, to novirzīšanu citādai izmantošanai vai iznīcināšanu, kā arī izdevumus, kas rodas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Eiropas Komisijai, veicot papildu kontroles pasākumus, ja ir konstatēti atkārtoti pārkāpumi, sedz kravas saņēmējs.

37. Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties informē citas dalībvalstis un Eiropas Komisiju par dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot šo noteikumu 2.pielikumā minētās slimības) uzliesmojumu Latvijas teritorijā vai jebkādiem citiem draudiem cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

38. Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 37.punktā minētajos gadījumos nekavējoties veic Eiropas Savienības normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību kontroli noteiktos pasākumus, arī aizsardzības un uzraudzības zonu izveidošanu, kā arī veic citus pasākumus, lai uzlabotu situāciju.

39. Ja, veicot šo noteikumu 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20. un 21.punktā minētos kontroles pasākumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas ievesti Latvijā vai tiek vesti tranzītā no citām dalībvalstīm, tiek konstatētas šo noteikumu 37.punktā minētās slimības vai citi draudi, Pārtikas un veterinārais dienests rīkojas atbilstoši šo noteikumu 38.punktā noteiktajām prasībām.

40. Ja ir apdraudēta cilvēku vai dzīvnieku veselība, līdz laikam, kad Eiropas Komisija nosaka aizsardzības pasākumus, Pārtikas un veterinārais dienests var noteikt pagaidu aizsardzības pasākumus attiecībā uz produktu izcelsmes uzņēmumu, bet epizootiju gadījumā — uz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto aizsardzības zonu, ko nosaka attiecīgās slimības uzliesmojuma gadījumā.

41. Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu, Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties informē citas dalībvalstis un Eiropas Komisiju.

42. Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina Eiropas Komisijas lēmumu izpildi, kas pieņemti pēc dzīvnieku infekcijas slimību vai citu draudu cilvēku vai dzīvnieku veselībai konstatēšanas.

43. Uzņēmums nodrošina, lai Pārtikas un veterinārais dienests kopīgi ar Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertiem varētu veikt šādas darbības:

43.1. pārbaudīt telpas, birojus, laboratorijas, iekārtas un transportlīdzekļus, ražotnes un iekārtas, tīrīšanas un apkopes līdzekļus, produktu ražošanas un pārstrādes procesus un šo produktu marķēšanu un noformēšanu;

43.2. pārbaudīt, vai personāls atbilst šo noteikumu 3.punktā minēto normatīvo aktu prasībām;

43.3. ņemt paraugus no produktiem, kuri paredzēti uzglabāšanai, pārdošanai, piedāvājumam tirgū vai transportēšanai;

43.4. pārbaudīt dokumentus vai datoros esošo informāciju, kas attiecas uz šo noteikumu 4., 5., 6. un 7.punktā minētajiem kontroles pasākumiem.

44. Zemkopības ministrija informē Eiropas Komisiju par piemērotajām tirdzniecības prasībām produktiem, kuru tirdzniecībai nav noteiktas prasības šo noteikumu 1.pielikumā minētajos Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

45. Pārtikas un veterinārais dienests iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par kontroles pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šiem noteikumiem, ievērojot Eiropas Komisijas noteikto formu un periodiskumu.

46. Par šo noteikumu pārkāpumiem personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

47. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1989.gada 11.decembra Direktīvas 89/662/EEK par veterināro kontroli Kopienas iekšējā tirdzniecībā nolūkā izveidot iekšējo tirgu.

Ministru prezidenta vietā — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 18.marta noteikumiem Nr.142

Eiropas Savienības normatīvie akti, saskaņā ar kuriem tiek kontrolēti dzīvnieku izcelsmes produkti

Zemkopības ministrs M.Roze

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 18.marta noteikumiem Nr.142

Dzīvnieku infekcijas slimības, par kurām Pārtikas un veterinārais dienests informē citas dalībvalstis un Eiropas Komisiju, izmantojot dzīvnieku slimību notifikācijas sistēmu (ADNS)

1. Mutes un nagu sērga (FMD).

2. Klasiskais cūku mēris (CSF).

3. Āfrikas cūku mēris (ASF).

4. Cūku vezikulārā eksantēma (SVD).

5. Ņūkāslas slimība (ND).

6. Govju mēris.

7. Mazo atgremotāju mēris (PPR).

8. Vezikulārais stomatīts (VS).

9. Zilās mēles slimība.

10. Āfrikas zirgu mēris (AHS).

11. Tešenas slimība.

12. Putnu gripa.

13. Aitu un kazu bakas.

14. Nodulārais dermatīts.

15. Rifta ielejas drudzis.

16. Infekciozā liellopu pleiropneimonija.

17. Infekciozā lašu anēmija.

18. Infekciozā hematopoētiskā nekroze.

19. Virālā hemorāģiskā septicēmija.

Zemkopības ministrs M.Roze