Ministru kabineta noteikumi Nr.334

Rīgā 2004.gada 20.aprīlī (prot. Nr.23, 27.§)

Noteikumi par pārtikas piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskās vielas saturošas pārtikas iepakojumam un marķējumam

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības, kas piemērojamas pārtikai visos pārtikas aprites posmos attiecībā uz maksimāli pieļaujamiem pārtikas piesārņojuma līmeņiem, kuri nerada risku vai kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, kā arī prasības tādas pārtikas iepakojumam un marķējumam, kura satur 25 % līdz 90 % (neieskaitot) kodīgas ķīmiskās vielas.

2. Maksimāli pieļaujamie smago metālu un alvas līmeņi pārtikas produktos noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

3. Maksimāli pieļaujamie mikotoksīnu līmeņi pārtikas produktos noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.

4. Maksimāli pieļaujamie nitrātu līmeņi pārtikas produktos noteikti šo noteikumu 3.pielikumā.

5. Maksimāli pieļaujamie dioksīnu līmeņi pārtikas produktos noteikti šo noteikumu 4.pielikumā.

6. Maksimāli pieļaujamie 3-monohlorpropān-1,2 diola (3-MHPD) līmeņi pārtikas produktos noteikti šo noteikumu 5.pielikumā.

7. Pārtikā izmantojamās eļļās, taukos un to maisījumos, saliktos pārtikas produktos, kuriem pievienota eļļa, tauki vai to maisījumi un kuros kopējais tauku saturs ir pieci procenti vai vairāk, erukskābes daudzums, kas aprēķināts attiecībā pret kopējo taukskābju daudzumu taukos, nedrīkst pārsniegt piecus procentus.

8. Maksimāli pieļaujamie piesārņojuma līmeņi, kas noteikti šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5.pielikumā, attiecas uz pārtikas produktu ēdamo daļu.

9. Maksimāli pieļaujamie piesārņojuma līmeņi, kas noteikti šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5.pielikumā, attiecas arī uz mātes piena aizstājējiem, kā arī uz zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēto pārtiku, ņemot vērā piesārņojuma līmeņa izmaiņas, ko izraisījusi pārtikas produkta kaltēšana, atšķaidīšana vai apstrāde, un sastāvdaļu daudzumu produktā.

10. Aizliegts:

10.1. gatavojot saliktus produktus, jaukt produktus, kuros piesārņojuma līmenis nepārsniedz šo noteikumu 2. un 4.pielikumā noteiktos mikotoksīnu un dioksīnu maksimāli pieļaujamos piesārņojuma līmeņus, ar produktiem, kuros maksimāli pieļaujamie piesārņojuma līmeņi ir pārsniegti, kā arī gatavot saliktus produktus no šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minētajiem produktiem un produktiem, kas paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai kā pārtikas produktu sastāvdaļas;

10.2. izmantot produktus, kuros piesārņojuma līmenis nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.1., 2.1.apakšpunktā, 3., 4., 5., 6.punktā un 4.pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos piesārņojuma līmeņus, kā sastāvdaļas citu pārtikas produktu ražošanā;

10.3. veikt šo noteikumu 2.pielikumā minēto produktu detoksikāciju, tos ķīmiski apstrādājot.

11. Produktus, kuros piesārņojuma līmenis nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.1. un 2.1.apakšpunktā noteiktos maksimāli pieļaujamos aflatoksīnu piesārņojuma līmeņus, var izplatīt, ja:

11.1. produkti nav paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai tos neizmanto kā pārtikas produktu sastāvdaļas;

11.2. produktos piesārņojuma līmenis nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.2. un 1.3.apakšpunktā noteiktos maksimāli pieļaujamos līmeņus;

11.3. produkti tiek pakļauti otrreizējai apstrādei — šķirošanai vai citai fizikālai apstrādei — un pēc šīs apstrādes nav pārsniegti šo noteikumu 2.pielikuma 1.1. un 2.1.apakšpunktā noteiktie piesārņojuma līmeņi, kā arī apstrādes dēļ nerodas cits kaitīgs piesārņojums;

11.4. produkti ir marķēti un marķējumā ir norāde par to paredzamo lietošanu: “Pirms produktu lietot uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos, tas jāšķiro vai citādi fizikāli jāapstrādā, lai mazinātu aflatoksīnu saturu”.

12. Pārtikas produktiem, kas nav minēti šo noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.punktā un kas ir kaltēti, atšķaidīti, apstrādāti vai veidoti no vairākām sastāvdaļām, piemēro šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5.pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos piesārņojuma līmeņus, ņemot vērā:

12.1. piesārņotāja koncentrācijas izmaiņas, ko radījusi kaltēšana vai atšķaidīšana;

12.2. piesārņotāja koncentrācijas izmaiņas, ko radījusi pārstrāde;

12.3. relatīvās sastāvdaļu attiecības produktā;

12.4. kvantitatīvo analītisko robežu.

13. Nitrātu kontrolei svaigu augļu un dārzeņu paraugus ņem un laboratorijas paraugus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par pesticīdu atlieku kontroli augu valsts izcelsmes produktos.

14. Smago metālu, alvas, mikotoksīnu, 3-monohlorpropāna-1,2-diola, patulinu un dioksīnu kontrolei pārtikas paraugus ņem, paraugus sagatavo un to laboratorisko testēšanu veic Pārtikas un veterinārā dienesta laboratorijas saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātām metodēm.

15. Pārtikas produktu paraugu laboratoriskai testēšanai izmanto metodes, kas novērtētas atbilstoši šādiem kritērijiem:

15.1. selektivitāte;

15.2. pareizība;

15.3. precizitāte, atkārtojamība un reproducējamība;

15.4. noteikšanas robeža;

15.5. jutība;

15.6. praktiskums un lietojamība;

15.7. citi kritēriji, ja tādi nepieciešami.

16. Metožu pareizību novērtē atbilstoši šādiem Latvijas nacionālajiem standartiem:

16.1. LVS ISO 5725-1:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 1.daļa: Vispārīgie principi un definīcijas;

16.2. LVS ISO 5725-2:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 2.daļa: Vienmetodes standartmērījumu atkārtojamības un reproducējamības noteikšanas pamatmetode;

16.3. LVS ISO 5725-3:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 3.daļa: Vienmetodes standartmērījumu konverģentuma starprādītāji;

16.4. LVS ISO 5725-4:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 4.daļa: Vienmetodes standartmērījumu patiesuma noteikšanas pamatmetodes;

16.5. LVS ISO 5725-5:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 5.daļa: Alternatīvas metodes standarta mērīšanas metodēm precizitātes noteikšanai (2003.gada 29.jūlijā mainīts nosaukums);

16.6. LVS ISO 5725-6:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 6.daļa: Precizitātes vērtību izmantošana praksē.

17. Atļauts izmantot arī citas paraugu laboratoriskās testēšanas metodes, ja izmeklējumu rezultāti atbilst rezultātiem, kuri iegūti, izmantojot šo noteikumu 13. un 14.punktā minētās metodes.

18. Ja pārtikas produkts satur 25 % līdz 90 % (neieskaitot) kodīgas ķīmiskās vielas, mazumtirdzniecībā tā iepakojumam jābūt tādam, lai to nevarētu atvērt bērni, un atbilstošam standartam LVS EN 28317:2003 “Bērnudrošs iepakojums un tara — prasības un testēšanas procedūras atkārtoti aizdarāmai tarai”. Marķējumā papildus normatīvajos aktos par pārtikas preču marķēšanu noteiktajām prasībām norāda detalizētu lietošanas instrukciju, normatīvajos aktos noteikto kodīgās ķīmiskās vielas bīstamības simbolu (attēlu) un bīstamības paskaidrojumu “Kodīgs” ar norādi “Tīrā veidā rada apdegumus”.

19. Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests.

20. Šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6., 9., 10., 11., 12., 13.punkts, 1., 2., 3., 4. un 5.pielikums zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1985.gada 20.decembra Direktīvas 85/591/EEK par Kopienas metožu ieviešanu attiecībā uz paraugu ņemšanu un analīzi cilvēku uzturā lietojamo pārtikas produktu kontrolei.

Ministru prezidents I.Emsis

Veselības ministrs R.Muciņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 29.aprīli.

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.334

Maksimāli pieļaujamie smago metālu un alvas līmeņi pārtikas produktos

Piezīmes.

1 Svaigs piens — piens, kas iegūts no govs piena dziedzeriem un nav karsēts temperatūrā, kas ir augstāka par 40 °C, vai nav bijis pakļauts jebkādai apstrādei ar analogu iedarbību.

2 Piens, kas paredzēts piena produktu ražošanai, — gan svaigs piens, kas paredzēts apstrādei, gan šķidrs vai sasaldēts piens, kas iegūts no svaiga piena, neatkarīgi no tā, vai tas ir bijis pakļauts kādai atļautai fizikālai apstrādei, piemēram, karsēšanai vai termizēšanai (piena karsēšanai vismaz 15 sekundes temperatūrā no 57 °C līdz 68 °C tā, lai pēc karsēšanas piens uzrāda pozitīvu fosfatāzes testa reakciju), vai ir mainīts tā sastāvs, nemainot piena dabiskās sastāvdaļas.

3 Termiski apstrādāts piens — piens, kas pakļauts jebkādai apstrādei (arī karsēšanai), kas izraisa tūlītēju negatīvu fosfatāzes testa reakciju.

4 Maksimālā norma attiecas uz produktu, ko piedāvā gatavu lietošanai vai kas sagatavots saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

5 Zivju gaļa, kas iegūta no dzīvām zivīm, svaigām vai atdzesētām zivīm, saldētām zivīm, kā arī zivju filejas, sagatavotas vai konservētas zivis.

6 Ja zivis ir paredzētas ēšanai veselā veidā, normu piemēro veselām zivīm.

7 Brassicas ģints dārzeņi — piemēram, brokoļi, ziedkāposti, Briseles kāposti, galviņkāposti, ķīniešu kāposti, virziņkāposti, kolrābji.

8 Lapu dārzeņi — kressalāti, salātu baldriņš, salāti, platlapu endīvijas, biešu lapas, ūdenskrese, vitlufi.

9 Svaigi garšaugi — kārveles, maurloki, pētersīļi un citi svaigi garšaugi.

10 Sēnes — kultivētas sēnes un savvaļas sēnes.

11 Augļi — greipfrūti, citroni, laimi, mandarīni (arī klementīni un citi hibrīdi), apelsīni, greipfrūti, āboli, bumbieri, cidonijas, aprikozes, ķirši, persiki (tai skaitā nektarīni un citi hibrīdi), plūmes, avokado, banāni, dateles, vīģes, kivi, kumkuāti, līcijas, mango, olīves, pasifloras (passion fruit) augļi, ananasi, granātāboli.

12 Ogas un sīki augļi — vīnogas, zemenes, mellenes, kazenes, avenes, zilenes, dzērvenes, jāņogas, upenes, ērkšķogas un to hibrīdi.

13 Stublāju dārzeņi, piemēram, asparāgi, cardoons, lapu (kātu) selerijas, fenhelis, artišoki, puravi, rabarberi.

14 Sakņu dārzeņi, piemēram, bietes, burkāni, sakņu selerijas, mārrutki, Jeruzalemes artišoki, pastinaki, pētersīļu saknes, redīsi, plostbārži, saldie kartupeļi (batātes), kāļi, jamsi, rāceņi.

Veselības ministrs R.Muciņš

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.334

Maksimāli pieļaujamie mikotoksīnu līmeņi pārtikas produktos

Piezīmes.

*Maksimālais līmenis piemērojams zemesriekstu, riekstu un kaltētu augļu ēdamajai daļai. Ja analizē riekstus čaumalās, aprēķinot aflatoksīnu saturu, pieņem, ka viss piesārņojums ir ēdamajā daļā.

**Maksimālais līmenis piemērojams, ja validētās metodes noteikšanas robeža ir 10 µg/kg, kas ir apstiprināts ar starptautisko salīdzināšanas testu rezultātiem.

Veselības ministrs R.Muciņš

3.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.334

Maksimāli pieļaujamie nitrātu līmeņi svaigos dārzeņos

Veselības ministrs R.Muciņš

4.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.334

Maksimāli pieļaujamais dioksīna (polihlorēto dibenzo-para-dioksīnu (PHDDs) un dibenzofurānu (PHDFs) summa) līmenis pārtikas produktos

Piezīme.

*Rezultātu novērtēšanai izmanto toksisko ekvivalentu, kas nozīmē, ka PHDD un PHDF toksiskumu izsaka attiecībā pret 2,3,7,8-tetrahlordibezo-p-dioksīna toksiskumu, kuru pieņem par 1. Šo attiecību sauc par toksisko ekvivalentu (Tekv).

Veselības ministrs R.Muciņš

5.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.334

Maksimāli pieļaujamais 3-monohlorpropāna-1,2 diola (3-MHPD) līmenis pārtikas produktos

Piezīme.

*Maksimālais līmenis norādīts šķidram produktam, kas satur 40 % sausnas, kurai attiecīgi maksimālā norma ir 0,05 mg/kg sausnas.

Veselības ministrs R.Muciņš