Ministru kabineta noteikumi Nr.334
Rīgā 2004.gada 20.aprīlī (prot. Nr.23, 27.§)
Noteikumi par pārtikas piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskās vielas saturošas pārtikas iepakojumam un marķējumam
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 4.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu
1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības, kas piemērojamas pārtikai visos pārtikas aprites posmos attiecībā uz maksimāli pieļaujamiem pārtikas piesārņojuma līmeņiem, kuri nerada risku vai kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi, kā arī prasības tādas pārtikas iepakojumam un marķējumam, kura satur 25 % līdz 90 % (neieskaitot) kodīgas ķīmiskās vielas.
2. Maksimāli pieļaujamie smago metālu un alvas līmeņi pārtikas produktos noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.
3. Maksimāli pieļaujamie mikotoksīnu līmeņi pārtikas produktos noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.
4. Maksimāli pieļaujamie nitrātu līmeņi pārtikas produktos noteikti šo noteikumu 3.pielikumā.
5. Maksimāli pieļaujamie dioksīnu līmeņi pārtikas produktos noteikti šo noteikumu 4.pielikumā.
6. Maksimāli pieļaujamie 3-monohlorpropān-1,2 diola (3-MHPD) līmeņi pārtikas produktos noteikti šo noteikumu 5.pielikumā.
7. Pārtikā izmantojamās eļļās, taukos un to maisījumos, saliktos pārtikas produktos, kuriem pievienota eļļa, tauki vai to maisījumi un kuros kopējais tauku saturs ir pieci procenti vai vairāk, erukskābes daudzums, kas aprēķināts attiecībā pret kopējo taukskābju daudzumu taukos, nedrīkst pārsniegt piecus procentus.
8. Maksimāli pieļaujamie piesārņojuma līmeņi, kas noteikti šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5.pielikumā, attiecas uz pārtikas produktu ēdamo daļu.
9. Maksimāli pieļaujamie piesārņojuma līmeņi, kas noteikti šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5.pielikumā, attiecas arī uz mātes piena aizstājējiem, kā arī uz zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēto pārtiku, ņemot vērā piesārņojuma līmeņa izmaiņas, ko izraisījusi pārtikas produkta kaltēšana, atšķaidīšana vai apstrāde, un sastāvdaļu daudzumu produktā.
10. Aizliegts:
10.1. gatavojot saliktus produktus, jaukt produktus, kuros piesārņojuma līmenis nepārsniedz šo noteikumu 2. un 4.pielikumā noteiktos mikotoksīnu un dioksīnu maksimāli pieļaujamos piesārņojuma līmeņus, ar produktiem, kuros maksimāli pieļaujamie piesārņojuma līmeņi ir pārsniegti, kā arī gatavot saliktus produktus no šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minētajiem produktiem un produktiem, kas paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai kā pārtikas produktu sastāvdaļas;
10.2. izmantot produktus, kuros piesārņojuma līmenis nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.1., 2.1.apakšpunktā, 3., 4., 5., 6.punktā un 4.pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos piesārņojuma līmeņus, kā sastāvdaļas citu pārtikas produktu ražošanā;
10.3. veikt šo noteikumu 2.pielikumā minēto produktu detoksikāciju, tos ķīmiski apstrādājot.
11. Produktus, kuros piesārņojuma līmenis nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.1. un 2.1.apakšpunktā noteiktos maksimāli pieļaujamos aflatoksīnu piesārņojuma līmeņus, var izplatīt, ja:
11.1. produkti nav paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai tos neizmanto kā pārtikas produktu sastāvdaļas;
11.2. produktos piesārņojuma līmenis nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.2. un 1.3.apakšpunktā noteiktos maksimāli pieļaujamos līmeņus;
11.3. produkti tiek pakļauti otrreizējai apstrādei — šķirošanai vai citai fizikālai apstrādei — un pēc šīs apstrādes nav pārsniegti šo noteikumu 2.pielikuma 1.1. un 2.1.apakšpunktā noteiktie piesārņojuma līmeņi, kā arī apstrādes dēļ nerodas cits kaitīgs piesārņojums;
11.4. produkti ir marķēti un marķējumā ir norāde par to paredzamo lietošanu: “Pirms produktu lietot uzturā vai kā sastāvdaļu pārtikas produktos, tas jāšķiro vai citādi fizikāli jāapstrādā, lai mazinātu aflatoksīnu saturu”.
12. Pārtikas produktiem, kas nav minēti šo noteikumu 2.pielikuma 1. un 2.punktā un kas ir kaltēti, atšķaidīti, apstrādāti vai veidoti no vairākām sastāvdaļām, piemēro šo noteikumu 1., 2., 3., 4. un 5.pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos piesārņojuma līmeņus, ņemot vērā:
12.1. piesārņotāja koncentrācijas izmaiņas, ko radījusi kaltēšana vai atšķaidīšana;
12.2. piesārņotāja koncentrācijas izmaiņas, ko radījusi pārstrāde;
12.3. relatīvās sastāvdaļu attiecības produktā;
12.4. kvantitatīvo analītisko robežu.
13. Nitrātu kontrolei svaigu augļu un dārzeņu paraugus ņem un laboratorijas paraugus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par pesticīdu atlieku kontroli augu valsts izcelsmes produktos.
14. Smago metālu, alvas, mikotoksīnu, 3-monohlorpropāna-1,2-diola, patulinu un dioksīnu kontrolei pārtikas paraugus ņem, paraugus sagatavo un to laboratorisko testēšanu veic Pārtikas un veterinārā dienesta laboratorijas saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātām metodēm.
15. Pārtikas produktu paraugu laboratoriskai testēšanai izmanto metodes, kas novērtētas atbilstoši šādiem kritērijiem:
15.1. selektivitāte;
15.2. pareizība;
15.3. precizitāte, atkārtojamība un reproducējamība;
15.4. noteikšanas robeža;
15.5. jutība;
15.6. praktiskums un lietojamība;
15.7. citi kritēriji, ja tādi nepieciešami.
16. Metožu pareizību novērtē atbilstoši šādiem Latvijas nacionālajiem standartiem:
16.1. LVS ISO 5725-1:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 1.daļa: Vispārīgie principi un definīcijas;
16.2. LVS ISO 5725-2:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 2.daļa: Vienmetodes standartmērījumu atkārtojamības un reproducējamības noteikšanas pamatmetode;
16.3. LVS ISO 5725-3:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 3.daļa: Vienmetodes standartmērījumu konverģentuma starprādītāji;
16.4. LVS ISO 5725-4:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 4.daļa: Vienmetodes standartmērījumu patiesuma noteikšanas pamatmetodes;
16.5. LVS ISO 5725-5:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 5.daļa: Alternatīvas metodes standarta mērīšanas metodēm precizitātes noteikšanai (2003.gada 29.jūlijā mainīts nosaukums);
16.6. LVS ISO 5725-6:2003 Mērīšanas metožu precizitāte (rezultātu patiesums un konverģentums) — 6.daļa: Precizitātes vērtību izmantošana praksē.
17. Atļauts izmantot arī citas paraugu laboratoriskās testēšanas metodes, ja izmeklējumu rezultāti atbilst rezultātiem, kuri iegūti, izmantojot šo noteikumu 13. un 14.punktā minētās metodes.
18. Ja pārtikas produkts satur 25 % līdz 90 % (neieskaitot) kodīgas ķīmiskās vielas, mazumtirdzniecībā tā iepakojumam jābūt tādam, lai to nevarētu atvērt bērni, un atbilstošam standartam LVS EN 28317:2003 “Bērnudrošs iepakojums un tara — prasības un testēšanas procedūras atkārtoti aizdarāmai tarai”. Marķējumā papildus normatīvajos aktos par pārtikas preču marķēšanu noteiktajām prasībām norāda detalizētu lietošanas instrukciju, normatīvajos aktos noteikto kodīgās ķīmiskās vielas bīstamības simbolu (attēlu) un bīstamības paskaidrojumu “Kodīgs” ar norādi “Tīrā veidā rada apdegumus”.
19. Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību un kontroli nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests.
20. Šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6., 9., 10., 11., 12., 13.punkts, 1., 2., 3., 4. un 5.pielikums zaudē spēku ar 2004.gada 1.maiju.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1985.gada 20.decembra Direktīvas 85/591/EEK par Kopienas metožu ieviešanu attiecībā uz paraugu ņemšanu un analīzi cilvēku uzturā lietojamo pārtikas produktu kontrolei.
Ministru prezidents I.Emsis
Veselības ministrs R.Muciņš
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 29.aprīli.
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.334
Maksimāli pieļaujamie smago metālu un alvas līmeņi pārtikas produktos
Nr. |
Produkts |
Maksimālais līmenis |
p.k. |
(mg/kg produkta) |
|
svins (Pb) |
||
1. |
Govs piens (svaigs piens1, piens, kas paredzēts piena |
0,02 |
produktu ražošanai2, un termiski apstrādāts piens3) |
||
2. |
Mātes piena aizstājēji4 |
0,02 |
3. |
Liellopu, aitas, cūkas, trušu, mājputnu gaļa, fermā audzēto |
0,1 |
savvaļas un medījamo dzīvnieku gaļa, izņemot blakusproduktus |
||
4. |
Liellopu, aitas, cūkas, trušu, mājputnu, fermā audzēto savvaļas un |
0,5 |
medījamo dzīvnieku blakusprodukti |
||
5. |
Zivju gaļa5, 6, izņemot 6.punktā minēto zivju gaļu |
0,2 |
6. |
Pelamīdas (Sarda sarda), jūras karūsas (Diplodus vulgaris), zuša |
0,4 |
(Anguilla anguilla), pelēkās kefales (Mugil labrosus labrosus), |
||
pomadasīdas (Pomadasys benneti), stavridas (Trachurus trachurus), |
||
sardīnes (Sardina pilchardus, Sardinops species), plankumainā |
||
jūras asara (Dicentrarchus punctatus), tunzivs (Thunnus species, |
||
Euthynnys species), īsspuru jūras mēles (Dicologoglossa cuneata) gaļa6 |
||
7 |
Vēžveidīgie, izņemot krabju brūno gaļu |
0,5 |
8. |
Divvāku moluski |
1,5 |
9. |
Galvkāji (bez iekšējiem orgāniem) |
1,0 |
10. |
Graudaugu kultūras un pākšaugu dārzeņi |
0,2 |
11. |
Dārzeņi, izņemot Brassicas ģints dārzeņus7 , lapu dārzeņus8, |
0,1 |
svaigus garšaugus9 un sēnes10. Kartupeļiem maksimālo normu |
||
piemēro mizotiem kartupeļiem |
||
12. |
Brassicas ģints dārzeņi, lapu dārzeņi un sēnes |
0,3 |
13. |
Augļi11, izņemot ogas un sīkus augļus |
0,1 |
14. |
Ogas un sīki augļi12 |
0,2 |
15. |
Tauki un eļļas, to skaitā piena tauki |
0,1 |
16. |
Augļu sulas, koncentrētas augļu sulas (tiešai lietošanai uzturā) un |
0,05 |
augļu nektāri |
||
kadmijs (Cd) |
||
17. |
Liellopu, aitas, cūkas, trušu, mājputnu gaļa, fermā audzēto |
0,05 |
savvaļas un medījamo dzīvnieku gaļa, izņemot blakusproduktus |
||
18. |
Liellopu, aitas, cūkas, trušu, mājputnu, fermā audzēto savvaļas un |
0,5 |
medījamo dzīvnieku aknas |
||
19. |
Liellopu, aitas, cūkas, mājputnu, fermā audzēto savvaļas un |
1,0 |
medījamo dzīvnieku nieres |
||
20. |
Zirga gaļa |
0,2 |
21. |
Zivju gaļa5, 6, izņemot 22.punktā minēto zivju gaļu |
0,05 |
22. |
Pelamīdas (Sarda sarda), jūras karūsas (Diplodus vulgaris), zuša |
0,1 |
(Anguilla anguilla), Eiropas anšova (Engraulis encrasicholus), |
||
pelēkās kefales (Mugil labrosus labrosus), stavridas (Trachurus |
||
trachurus), luvarus (Luvarus imperialis), sardīnes (Sardina |
||
pilchardus), sardinopses (Sardinops species), tunzivs (Thunnus |
||
species and Euthynnys species), īsspuru jūras mēles (Dicologoglossa |
||
cuneata) gaļa6 |
||
23. |
Vēžveidīgie, izņemot krabju brūno gaļu, omāru un līdzīgu lielo |
0,5 |
vēžveidīgo (Nephropidae and Palinuridae) galvas un krūšu daļas gaļu |
||
24. |
Gliemenes (divvāku gliemji) |
1,0 |
25. |
Galvkāji (bez iekšējiem orgāniem) |
1,0 |
26. |
Graudaugu kultūras, izņemot klijas, dīgļus, kviešu graudus un rīsu |
0,1 |
27. |
Klijas, dīgļi, kviešu graudi un rīsi |
0,2 |
28. |
Sojas pupas |
0,2 |
29. |
Dārzeņi un augļi, izņemot lapu dārzeņus8, svaigus garšaugus9, |
0,05 |
sēnes10, stublāju dārzeņus13, sakņu dārzeņus14 un kartupeļus |
||
30. |
Lapu dārzeņi8, svaigi garšaugi9, selerijas saknes un sēnes |
0,2 |
31. |
Stublāju dārzeņi13, sakņu dārzeņi14 un kartupeļi, izņemot selerijas |
0,1 |
saknes. Kartupeļiem maksimālo normu piemēro mizotiem kartupeļiem |
||
dzīvsudrabs (Hg) |
||
32. |
Zvejas produkti, izņemot 33.punktā minētos |
0,5 |
33. |
Jūrasvelns (Lophius spp.), |
1,0 |
zobzivs (vilkzivs) (Anarhichas lupus), |
||
labraks (Dicentrarchus labrax), |
||
jūras līdaka (zilmenca) (Molva dipterygia), |
||
pelamīda (Sarda sarda.), |
||
zutis (Anguilla spp.), |
||
Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus), |
||
strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris), |
||
paltuss (Hippoglossus hippoglossus), |
||
marlīna (Makaira spp.), |
||
līdaka (Esox lucius), |
||
vienkrāsainā pelamīda (Orcynopsis unicolor), |
||
Portugāles haizivs (Centroscymnes coelolepis), |
||
raja (Raja spp.), |
||
jūras asaris (sarkanais) (Sebastes marinus, S. mentella, S. viviparus), |
||
buru zivs (Istiophorus platypterus), |
||
mataste (lepidops) (Lepidopus caudatus, Aphanopus carbo), |
||
haizivs (visas sugas), |
||
čūskveidīgā makrele vai Atlantijas sviestzivs (Lepidocybium |
||
flavobrunneum, Ruvettus pretiosus, Gempylus serpens), |
||
store (Acipenser spp.), |
||
šķēpzivs (Xiphias gladius), |
||
tunzivs (Thunnus species and Euthynnus species) |
||
alva (Sn) |
||
34. |
Konservētie pārtikas produkti, izņemot 35.punktā minētos |
200 |
35. |
Konservētie dzērieni, augļu un dārzeņu sulas |
100 |
36. |
Konservētie pārtikas produkti, kas paredzēti zīdaiņu un mazo |
50 |
bērnu uzturam(izņemot sausos produktus): |
||
36.1. |
graudaugu pārtika, kas paredzēta mazo bērnu un |
|
jaundzimušo uzturam; |
||
36.2. |
mātes piena aizstājēji; |
|
36.3. |
diētiskā pārtika, kas paredzēta jaundzimušo ar veselības |
|
traucējumiem uzturam |
Piezīmes.
1 Svaigs piens — piens, kas iegūts no govs piena dziedzeriem un nav karsēts temperatūrā, kas ir augstāka par 40 °C, vai nav bijis pakļauts jebkādai apstrādei ar analogu iedarbību.
2 Piens, kas paredzēts piena produktu ražošanai, — gan svaigs piens, kas paredzēts apstrādei, gan šķidrs vai sasaldēts piens, kas iegūts no svaiga piena, neatkarīgi no tā, vai tas ir bijis pakļauts kādai atļautai fizikālai apstrādei, piemēram, karsēšanai vai termizēšanai (piena karsēšanai vismaz 15 sekundes temperatūrā no 57 °C līdz 68 °C tā, lai pēc karsēšanas piens uzrāda pozitīvu fosfatāzes testa reakciju), vai ir mainīts tā sastāvs, nemainot piena dabiskās sastāvdaļas.
3 Termiski apstrādāts piens — piens, kas pakļauts jebkādai apstrādei (arī karsēšanai), kas izraisa tūlītēju negatīvu fosfatāzes testa reakciju.
4 Maksimālā norma attiecas uz produktu, ko piedāvā gatavu lietošanai vai kas sagatavots saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
5 Zivju gaļa, kas iegūta no dzīvām zivīm, svaigām vai atdzesētām zivīm, saldētām zivīm, kā arī zivju filejas, sagatavotas vai konservētas zivis.
6 Ja zivis ir paredzētas ēšanai veselā veidā, normu piemēro veselām zivīm.
7 Brassicas ģints dārzeņi — piemēram, brokoļi, ziedkāposti, Briseles kāposti, galviņkāposti, ķīniešu kāposti, virziņkāposti, kolrābji.
8 Lapu dārzeņi — kressalāti, salātu baldriņš, salāti, platlapu endīvijas, biešu lapas, ūdenskrese, vitlufi.
9 Svaigi garšaugi — kārveles, maurloki, pētersīļi un citi svaigi garšaugi.
10 Sēnes — kultivētas sēnes un savvaļas sēnes.
11 Augļi — greipfrūti, citroni, laimi, mandarīni (arī klementīni un citi hibrīdi), apelsīni, greipfrūti, āboli, bumbieri, cidonijas, aprikozes, ķirši, persiki (tai skaitā nektarīni un citi hibrīdi), plūmes, avokado, banāni, dateles, vīģes, kivi, kumkuāti, līcijas, mango, olīves, pasifloras (passion fruit) augļi, ananasi, granātāboli.
12 Ogas un sīki augļi — vīnogas, zemenes, mellenes, kazenes, avenes, zilenes, dzērvenes, jāņogas, upenes, ērkšķogas un to hibrīdi.
13 Stublāju dārzeņi, piemēram, asparāgi, cardoons, lapu (kātu) selerijas, fenhelis, artišoki, puravi, rabarberi.
14 Sakņu dārzeņi, piemēram, bietes, burkāni, sakņu selerijas, mārrutki, Jeruzalemes artišoki, pastinaki, pētersīļu saknes, redīsi, plostbārži, saldie kartupeļi (batātes), kāļi, jamsi, rāceņi.
Veselības ministrs R.Muciņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.334
Maksimāli pieļaujamie mikotoksīnu līmeņi pārtikas produktos
Nr. |
Produkta nosaukums |
Maksimālais līmenis (µg/kg) |
||
p.k. |
aflatoksīni |
|||
B1 |
B1 + B2 + G1 + G2 |
M1 |
||
1. |
Zemesrieksti, rieksti un kaltēti augļi:* |
|||
1.1. |
zemesrieksti, rieksti, kaltēti augļi un to |
2 |
4 |
— |
apstrādes produkti, kas paredzēti tiešai |
||||
lietošanai uzturā vai kā pārtikas produktu |
||||
sastāvdaļas |
||||
1.2. |
zemesrieksti, kas pakļaujami šķirošanai |
8 |
15 |
— |
vai apstrādei, pirms tos lieto uzturā vai |
||||
izmanto kā pārtikas produktu sastāvdaļas |
||||
1.3. |
rieksti un kaltēti augļi, kas pakļaujami |
5 |
10 |
— |
šķirošanai vai apstrādei, pirms tos lieto |
||||
uzturā vai kā pārtikas produktu sastāvdaļa |
||||
2. |
Graudaugu kultūras: |
|||
2.1. |
graudaugu kultūras un to produkti, kas |
2 |
4 |
— |
paredzēti tiešai lietošanai uzturā vai kā |
||||
pārtikas produktu sastāvdaļa |
||||
2.2. |
graudaugu kultūras, izņemot kukurūzu, |
2 |
4 |
— |
kas pakļaujamas šķirošanai vai apstrādei, |
||||
pirms tās lieto uzturā vai kā pārtikas |
||||
produktu sastāvdaļu |
||||
2.3. |
kukurūza, kas pakļaujama šķirošanai vai |
5,0 |
10,0 |
— |
apstrādei, pirms to lieto uzturā vai kā |
||||
pārtikas produktu sastāvdaļu |
||||
3. |
Neapstrādāts un apstrādāts piens |
— |
— |
0,5 |
4. |
Gaļa un gaļu saturošie produkti, gaļas |
5 |
— |
— |
izstrādājumi |
||||
5. |
Garšvielas |
5 |
10 |
— |
ohratoksīns A |
||||
6. |
Graudaugu kultūras un to produkti: |
|||
6.1. |
neapstrādāti graudi |
5 |
||
6.2. |
visi graudaugu produkti (ieskaitot |
3 |
||
apstrādātus graudaugu produktus un |
||||
graudus, kas paredzēti tiešai lietošanai |
||||
uzturā) |
||||
7. |
Kaltēti augļi |
10 |
||
patulīns (µg /kg) |
||||
8. |
Augļu sulas, augļu nektāri, augļu sulas kā |
50 |
||
citu dzērienu sastāvdaļa un augļu sulas, |
||||
kas iegūtas no augļu sulu koncentrātiem |
||||
9. |
Alkoholiskie dzērieni, kas iegūti no |
50 |
||
āboliem vai satur ābolu sulu |
||||
10. |
Ābolu pārstrādes produkti, ieskaitot |
25 |
||
ābolu kompotu un biezeni |
||||
11. |
Ābolu sulas un ābolu pārstrādes produkti, |
10** |
||
ieskaitot ābolu kompotu un biezeni, kas |
25 |
|||
paredzēti zīdaiņu un mazo bērnu uzturam, |
||||
kā arī cita maziem bērniem paredzētā pārtika, |
||||
izņemot apstrādātu graudaugu pārtiku |
Piezīmes.
*Maksimālais līmenis piemērojams zemesriekstu, riekstu un kaltētu augļu ēdamajai daļai. Ja analizē riekstus čaumalās, aprēķinot aflatoksīnu saturu, pieņem, ka viss piesārņojums ir ēdamajā daļā.
**Maksimālais līmenis piemērojams, ja validētās metodes noteikšanas robeža ir 10 µg/kg, kas ir apstiprināts ar starptautisko salīdzināšanas testu rezultātiem.
Veselības ministrs R.Muciņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.334
Maksimāli pieļaujamie nitrātu līmeņi svaigos dārzeņos
Nr. |
Produkts |
Maksimālais |
Piezīmes |
p.k. |
līmenis mg/kg |
||
1. |
Salāti1 |
no 1.oktobra līdz 31.martam: |
|
(Lactuca sativa L.) |
4 500 |
segtās augsnēs |
|
4000 |
atklātās augsnēs |
||
no 1.aprīļa līdz 30.septembrim: |
|||
3500 |
segtās augsnēs |
||
2500 |
atklātās augsnēs |
||
1Ja nav attiecīga marķējuma, kas norāda |
|||
ražošanas metodi, piemēro normu, kas |
|||
noteikta uz lauka audzētiem salātiem |
|||
Ledus galviņsalāti2 |
2500 |
segtās augsnēs |
|
2000 |
atklātās augsnēs |
||
2Brassicas ģints dārzeņi, piemēram, brokoļi, |
|||
ziedkāposti, Briseles kāposti, galviņkāposti, |
|||
ķīniešu kāposti, virziņkāposti, kolrābji |
|||
2. |
Spināti3 |
3000 |
no 1.novembra līdz 31.martam |
(Spinacia oleracea) |
|||
2500 |
no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim |
||
3Maksimālais līmenis neattiecas uz |
|||
pārstrādājamiem spinātiem, ko transportē |
|||
vairumā tieši no lauka uz pārstrādes rūpnīcu |
|||
2000 |
Konservētiem, sasaldētiem spinātiem |
Veselības ministrs R.Muciņš
4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.334
Maksimāli pieļaujamais dioksīna (polihlorēto dibenzo-para-dioksīnu (PHDDs) un dibenzofurānu (PHDFs) summa) līmenis pārtikas produktos
Nr. |
Produkta nosaukums |
Dioksīna maksimālais līmenis |
p.k. |
(pg Tekv*/g tauku vai produkta) |
|
1. |
Gaļa un gaļas produkti, izņemot šādu dzīvnieku |
|
pārtikas blakusproduktus: |
||
1.1. |
atgremotājdzīvnieku (liellopu, aitu) |
3/g tauku |
1.2. |
mājputnu un medījumu |
2/g tauku |
1.3. |
cūku |
1/g tauku |
2. |
Aknas un to pārstrādes produkti |
6/g tauku |
3. |
Zvejas produkti |
4/g produkta |
4. |
Piens, termiski apstrādāts piens un piena produkti |
3/g tauku |
5. |
Vistu olas un olu produkti |
3/g tauku |
6. |
Eļļas un tauki: |
|
6.1. |
dzīvnieku tauki: |
|
— atgremotājdzīvnieku tauki |
3/g tauku |
|
— mājputnu un medījumu tauki |
2/g tauku |
|
— cūku tauki |
1/g tauku |
|
— dažādu dzīvnieku tauku maisījumi |
2/g tauku |
|
6.2. |
augu eļļa |
0,75/g tauku |
6.3. |
zivju eļļa, kas paredzēta lietošanai uzturā |
2/g tauku |
Piezīme.
*Rezultātu novērtēšanai izmanto toksisko ekvivalentu, kas nozīmē, ka PHDD un PHDF toksiskumu izsaka attiecībā pret 2,3,7,8-tetrahlordibezo-p-dioksīna toksiskumu, kuru pieņem par 1. Šo attiecību sauc par toksisko ekvivalentu (Tekv).
Veselības ministrs R.Muciņš
5.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.334
Maksimāli pieļaujamais 3-monohlorpropāna-1,2 diola (3-MHPD) līmenis pārtikas produktos
Nr.p.k. |
Produkta nosaukums |
Maksimālais līmenis (mg/kg) |
1. |
Hidrolizētie augu proteīni* |
0,02 |
2. |
Sojas mērce* |
0,02 |
Piezīme.
*Maksimālais līmenis norādīts šķidram produktam, kas satur 40 % sausnas, kurai attiecīgi maksimālā norma ir 0,05 mg/kg sausnas.
Veselības ministrs R.Muciņš