Latvija starp NATO un ES. Mirklis pārdomām

Baiba Laizāne Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I..	Mārtiņš Virsis Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I	Normunds Popens Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

2004.gada aprīli nozīmīgu politisko notikumu blīvuma ziņā laikam varētu ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā: mēneša sākumā Latvija kļuva par NATO dalībvalsti, pēc pāris dienām, 1.maijā, Latvija būs arī pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Kā šos notikumus vērojuši un vērtē, kādu nākotni prognozē Latvijas vēstnieki ārvalstīs?

Uz “Latvijas Vēstneša” jautājumiem atbild Latvijas vēstniece Nīderlandes Karalistē Baiba Laizāne, vēstnieks Vācijas Federatīvajā Republikā Dr. Mārtiņš Virsis un vēstnieks Norvēģijas Karalistē un Islandes Republikā Normunds Popens

“LV”: – Kā jūsu akreditācijas valstī tika uztverta Latvijas iestāšanās Ziemeļatlantijas savienībā?
B.Laizāne: – Nīderlandes politiskajās un diplomātu aprindās NATO paplašināšana uztverta un novērtēta kā notikums, kas stiprina NATO un atspoguļo pašreizējās realitātes pasaulē. Jaunās dalībvalstis ir piedalījušās NATO operācijās un strādājušas kā NATO valstis jau pirms formālās uzņemšanas. NATO ģenerālsekretārs, bijušais Nīderlandes ārlietu ministrs Jāps de Hops Shefers Nīderlandes presē publicēja apsveicošu rakstu, uzsverot paplašinātas NATO nozīmi pasaules drošībā un jauno dalībvalstu ieguldījumu tajā.
Latvijai un pārējām Baltijas valstīm tika pievērsta īpaša uzmanība plašsaziņas līdzekļos, uzsverot mūsu pievienošanās vēsturisko nozīmi. Piemēram, Nīderlandes sabiedriskā televīzija NATO paplašināšanas dienā galvenajās ziņās (līdzīgas LTV Panorāmai) rādīja sižetu no Latvijas par NATO karoga pacelšanu pie Rīgas pils, Jūras spēku mācību centru Liepājā, Latvijas bruņotajiem spēkiem un Baltijas gaisa telpas aizsardzību. Savukārt respektablais laikraksts “NRC Handelsblat” redakcijas komentāru veltīja NATO paplašināšanai un Baltijas valstīm, citējot Latvijas Valsts prezidenti par Baltijas valstu vēstures mācībām. Arī lielākais laikraksts “De Telegraaf” savā rakstā kā vienīgo citēja Latvijas Valsts prezidenti. Gan lielākais nedēļas žurnāls “Elsevier”, gan “NRC Handelsblat” mēneša pielikums “M” publicēja plašas intervijas ar mūsu Valsts prezidenti, uzsverot arī NATO paplašināšanu.
M.Virsis: – Vēl pirms dažiem gadiem Latvijas dalība NATO šķita nesasniedzams mērķis. Tā bija nerealitāte, kuras sasniegšanas iespēja gan Latvijā, gan ārvalstīs tika uztverta ar skepsi. Drošības telpas transformācijas process Eiropā tomēr pierādīja, ka nav alternatīvas NATO, kas iestājas par stabilas un drošas dzīves telpas garantēšanu. Vācijas piesardzīgie, taču izšķirošie lēmumi par labu atbalstam Baltijas valstu dalībai NATO deva galvenokārt mums pašiem pārliecību par izvēlētā mērķa – pilntiesīgas dalības NATO – pareizību. Jautājums par Latvijas iestāju NATO pirmkārt un galvenokārt jāvērtē no valsts drošības un stabilitātes aspekta, kas ir jebkuras valsts suverenitātes nodrošinājuma primārs nosacījums. NATO sniedz Latvijai reālu, tās vēsturē vēl nebijušu drošības un stabilitātes garantiju, kas pamatota demokrātijas un valsts suverenitātes ievērošanas principos. Nedrīkst aizmirst arī faktu, ka solidaritātes princips aliansē ir viens no galvenajiem sadarbības priekšnosacījumiem, un Latvijas gadījumā tas ir neatsverams arguments par labu dalībai NATO. Latvijas ārpolitikai tas nozīmēja valsts interešu pārstāvniecības palielināšanu starptautiskā mērogā.
N.Popens: – Norvēģija ir ļoti aktīvi atbalstījusi šo NATO paplašināšanās kārtu un konkrēti Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Norvēģija paudusi nepārprotamu politisku atbalstu Latvijas dalībai NATO, kā arī sniegusi ievērojamu praktisku atbalstu Latvijas aizsardzības spēkiem (ūdenslīdēju apmācības centrs Liepājā, munīcijas iznīcināšanas centrs Ādažos, četri torpēdu kuģi, atbalsts BALTNET projektam u.c.). Ir izveidojies ciešs dialogs un veiksmīga sadarbība starp abu valstu Ārlietu un Aizsardzības ministrijām, drošības un aizsardzības politikas eksperti regulāri tiekas un apspriežas par aktuāliem NATO jautājumiem, saskaņo divpusējās sadarbības plānus.
Norvēģijas Aizsardzības ministrija atzīst, ka no visām jaunajām NATO dalībvalstīm visciešākā sadarbība militārajā jomā Norvēģijai izveidojusies tieši ar Latviju.
Norvēģijas parlaments bija pirmais NATO dalībvalstu parlaments, kas 2003.gada 11. aprīlī vienbalsīgi ratificēja NATO pievienošanās protokolu, tādējādi apliecinot prioritāro lomu Latvijas un pārējo sešu jauno valstu uzņemšanā aliansē. Norvēģijas parlamenta savlaicīgais lēmums paātrināja ratifikācijas procesus arī pārējās NATO dalībvalstīs.
“LV”: – Kā Latvijas attīstību, jūsuprāt, iespaidos mūsu valsts pievienošanās Eiropas Savienībai 1. maijā?
B.Laizāne: – Tas būs pamats, lai vidējā termiņā kopā ar ES sniegtajām iespējām veicinātu mūsu valsts ekonomisko izaugsmi, politikas caurskatāmību, indivīdu pašapziņas pieaugumu. Čīkstēšana un nepamatota sevis kritizēšana nav veselīgas pašapziņas rādītājs, tāpat kā morāles normu un likumu pārkāpšana. Ceru, ka būsim pietiekami gudri un atbildīgi, lai izmantotu dalības NATO un ES iespējas valsts un tātad arī katra iedzīvotāja labā.
M.Virsis: – Latvijai būs vienkāršāk nekā līdz šim veidot attiecības ar trešajām valstīm, jo mēs varam rēķināties ar 24 partneru atbalstu Eiropā. Vienlaikus mūsu attiecības ar trešajām valstīm veidosies caur kopējo ES prizmu. Tas attiecināms ne tikai uz klasiskiem ārpolitikas, bet arī ekonomikas jautājumiem. Piemēram, tirdzniecības politika, par kuras veidošanu visas dalībvalstis diskutē kopīgi, taču attiecībās ar trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām pauž vienotu – saskaņotu – pozīciju. Otrkārt, pēc iestājas ES Latvijai kā pilntiesīgai tās dalībvalstij būs jāpiedalās attiecību veidošanā ar tādām valstīm, ar kurām saskare līdz šim bijusi minimāla, bet ES jau ilglaicīgi kopusi sadarbību. Latvijai iestāja ES nenozīmēs vien atbildību, bet vienlīdz arī pienākumus, piemēram, atbalstot mazāk attīstītās valstis.
N.Popens: – Latvijas dalība Eiropas Savienībā un Eiropas ekonomiskajā telpā pavērs jaunas iespējas Latvijas jauniešiem izglītības jomā, uzņēmēji iegūs jaunas tirgus noieta iespējas. Latvija saņems papildu finanšu līdzekļus, lai uzlabotu infrastruktūras stāvokli. Jauni līdzekļi būs pieejami arī Latvijas reģionu attīstībai. Sākot ar 2004.gada 1.maiju, Latvijai būs iespējams saņemt arī Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta sniegto atbalstu iekšlietu un tieslietu sistēmas pilnveidošanai, jaunu izglītības iespēju sekmēšanai lauku reģionos, pašvaldību un nevalstisko organizāciju sadarbībai, veselības aprūpei.

Es domāju, ja Latvija deviņdesmito gadu vidū – nebūtu sākusi pragmatiski strādāt pie ārpolitisko mērķu – dalības NATO un ES – sasniegšanas, tad šodien Latvija, iespējams, atrastos starptautiskā izolācijā. Latvijai nebūtu tādu izaugsmes iespēju, kādas tās ir tagad. Svarīgi ir atcerēties, ka Norvēģijas pieredze (atrašanās ārpus ES) nebūtu īstenojama Latvijai. Latvija nav tik bagāta valsts kā Norvēģija, lai varētu atļauties maksāt ES budžetā ievērojamus līdzekļus par pieeju Eiropas vienotajam tirgum, tajā pašā laikā atrodoties ārpus ES. Manā vērtējumā, integrācijas procesi NATO un ES palīdzēja Latvijai mobilizēt resursus un centienus, lai samērā īsā laikā īstenotu ļoti daudzas būtiskas reformas sabiedrības demokratizācijā, aizsardzībā un ekonomikā.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv