Ārzemju presē

Vācu “Die Welt” spriež: “Latvijas līdzdalība ES un NATO nedrīkst beigties tāpat kā valsts pirmā neatkarība, kas sākās 1918. gada 18. novembrī un beidzās 1940. gada 17. jūnijā līdz ar padomju karaspēka ienākšanu. Pēc tam sekoja apcietināšana, spīdzināšana un deportēšana uz Sibīriju. Latvijas valdības lielākais pārbaudījums būs krievu minoritātes integrācija, kā arī ekonomiskās un sociālās politikas attīstīšana. Latvieši būs “labi ES pilsoņi”, taču ar raksturu un kritisku attieksmi. Viņi pagātnē pārāk bieži bijuši upuri. Eiropa uzņems nabadzīgu, bet pašapzinīgu Latviju.”

• 

Zviedru “Svenska Dagbladet” raksta: “Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija ir demonstrējusi iespaidīgus ekonomiskās izaugsmes skaitļus, taču aiz fasādes nav tikpat skaista aina. Plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem paplašinās, un sociālā izstumtība kļūst aizvien lielāka. Nekad līdz šim Rīgā nav bijis tik daudz klejojošu jeb ielas bērnu kā tagad.”

• 

Krievijas “Izvestija” spriež, ka Latvija maina savu taktiku vārdiskajā duelī ar Krieviju. Par to liecinot Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītais paziņojums, kurā Krievija tiek aicināta nepieļaut rasisma, antisemītisma un nacionālās neiecietības izpausmes Krievijā. Līdz šim Rīga esot tikai reaģējusi uz Maskavas izteikto kritiku, piemēram, par krievvalodīgo tiesībām un leģionāru gājieniem. Tagad Rīga uzsākot propagandisku pretuzbrukumu.

• 

Vācu “NZZ am Sonntag”: “Lielbritānijas premjera Tonija Blēra lēmumam sarīkot referendumu par ES konstitūciju ir lavīnas efekts. Vairāk nekā puse no 25 ES dalībvalstīm par konstitūcijas projektu varētu rīkot tautas nobalsošanu. Jaunās dalībvalstis ES ienāks ar svaigām, demokrātiskām vēsmām, jo tās ar referendumiem nesen ratificēja iestāšanos ES un guva pozitīvu pieredzi. Savukārt veco dalībvalstu politiskās elites ļoti baidās no referendumiem. Taču ir arī tādi, kuri uzskata, ka referendumi par Eiropas jautājumiem tiek izmantoti, lai paustu neapmierinātību ar nacionālajām valdībām.”

• 

Angļu “Financial Times” apgalvo: “Vispareizākā izvēle būtu teikt “nē” jaunajai ES konstitūcijai. Lai arī ES pilsoņus cenšas pārliecināt par pretējo, tomēr konstitūcija ir pirmais solis ceļā uz Eiropas supervalsti. Un to nu mēs nevēlamies. Ja briti nobalsos pret ES konstitūciju, tas būs vienīgi protests pret šo konstitūciju, nevis pret Lielbritānijas dalību ES. Tas būs protests pret centralizācijas tendencēm ES.”

• 

Krievi “Moscow Times” spriež: “ASV savā ārpolitikā vienmēr bijusi aprēķinātāja. Ja ASV nebūs kādas īpašas intereses pret konkrētu valsti, tā paliks vienaldzīga gan pret demokrātijas trūkumu, gan pret cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī. Šādu politiku ASV īsteno ne tikai pret Krieviju, bet pret visām valstīm. Kad ASV vajadzēja Krievijas atbalstu pretterorisma kampaņā, Vašingtona pievēra acis uz notikumu attīstību Maskavā. ASV pašlaik ir vienīgais pasaules policists. Tomēr policists, kam ir spēks, bet trūkst morāles, ir tīrais posts. Ir laiks Vašingtonai atgriezties pie morāles.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem