Ministru kabineta noteikumi Nr.380
Rīgā 2004.gada 22.aprīlī (prot. Nr.24 14.§)
Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un darbībai
Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 24.2panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu (autoservisa uzņēmumu) izveidošanai un darbībai.
2. Noteikumi attiecas uz visu kategoriju (L; M; N; O) mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, mobilās lauksaimniecības tehnikas, satiksmē neizmantojamu pārvietojamu mehānismu un citu pārvietojamu agregātu remontdarbnīcām, kurās veic šādas darbības:
2.1. motora diagnostika, apkope un remonts;
2.2. barošanas sistēmu (benzīna–karburatora, iesmidzes, dīzeļa, gāzes) apkope un remonts;
2.3. elektroiekārtu un signalizācijas uzstādīšana, diagnostika un remonts;
2.4. transmisijas un elementu diagnostika, apkope un remonts;
2.5. balstiekārtu un stūres iekārtu diagnostika, apkope un remonts;
2.6. bremžu sistēmu diagnostika, apkope un remonts;
2.7. riepu un riteņu montāža, balansēšana un remonts;
2.8. virsbūves diagnostika, ģeometrijas atjaunošana un remonts;
2.9. virsbūves antikorozijas apstrāde;
2.10. sagatavošana krāsošanai un krāsošana;
2.11. automazgāšana un virsbūves apkope.
3. Ja mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcā (autoservisa uzņēmumā) veic arī citas piesārņojošas darbības atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 1.pielikumam vai Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 1.pielikumam, operatoram nepieciešams saņemt attiecīgas kategorijas atļauju. Minētajā gadījumā šajos noteikumos noteiktās prasības ir minimālās prasības, kas jāņem vērā papildus citām atļaujā noteiktajām prasībām.
II. Prasības piesārņojuma ierobežošanai un kontrolei
4. Virsbūves apstrādi (ģeometrijas atjaunošanu, griešanu, metināšanu, slīpēšanu) veic tikai slēgtās telpās, kas aprīkotas ar tīrā gaisa pievades un piesārņotā gaisa nosūkšanas iekārtām. Šīs iekārtas izmanto tikai tīrā gaisa pievadei un putekļu un gāzu aizvadīšanai no griešanas, metināšanas vai slīpēšanas darba vietām.
5. Krāsošanu, lakošanu un pretkorozijas apstrādi veic tikai slēgtās telpās, kas aprīkotas ar tīrā gaisa pievades un piesārņotā gaisa nosūkšanas iekārtām. Piesārņotā gaisa nosūkšanas iekārtu neizmanto putekļu un gāzu aizvadīšanai no griešanas, metināšanas un slīpēšanas darba vietām. Emisiju izplūdes punkta augstumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.
6. Krāsojot vai lakojot nosūkto gaisu attīra ar sauso filtru, lai novērstu krāsu daļiņu emisiju. Krāsošanas kameras aprīkojums un filtri nodrošina ne mazāk par 85 % izplūstošā gaisa nepārtrauktu attīrīšanu no cietajām daļiņām.
7. Ja, veicot pretkorozijas apstrādi, nelieto līdzekļus, kuru pamatsastāvdaļa ir ūdens, atsūkto gaisu attīra no eļļas aerosola. Nodrošina tādu filtru darbību, lai palikusī eļļas koncentrācija attīrītajā gaisā nepārsniedz 1 mg/Nm3 (0 °C, 101,3 kPa, sausa gāze) kā vienas stundas vidējā vērtība.
8. Putekļu koncentrācija attīrītajā gaisā nepārsniedz 20 mg/Nm3 (0 °C, 101,3 kPa, sausa gāze) kā vienas stundas vidējā vērtība.
9. Putekļu emisijas izplūdes punkts atrodas ne zemāk kā divus metrus virs mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcas (autoservisa uzņēmuma) ēkas jumta kores un ne zemāk par augstākās 50 m attālumā esošas vai plānotas (ja ir izsniegta būvatļauja) ēkas jumta kori, ja cilvēki ēkā uzturas ilgāk par astoņām stundām dienā. Gaisa plūsmas ātrums skurstenī, ja nosūkšanas iekārta noslogota minimāli, ir ne mazāks par 8 m sekundē, un plūsmas virziens ir vērsts vertikāli uz augšu.
10. Ja nelieto speciālas bremžu mazgāšanas iekārtas, visās darba vietās, kur nomaina azbestu saturošas bremžu uzlikas vai veic citas ar bremžu apkopi un remontu saistītas operācijas, ir nosūkšanas iekārtas ar filtru (filtra efektivitāte — ne zemāka par 99,9 %).
11. Mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu (autoservisa uzņēmumu) katlumājas ekspluatē atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības prasībām katlumājām (sadedzināšanas iekārtām).
12. Notekūdeņus, kas rodas transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu krāsošanas sagatavošanas posteņos un transportlīdzekļu mazgāšanas darba vietās, pirms novadīšanas attīra ar filtriem, kas uztver naftas produktus un suspendētās vielas.
13. Mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu (autoservisa uzņēmumu) vietas, kurās var notikt naftas produktu noplūde, izveido tā, lai nepieļautu naftas produktu nokļūšanu augsnē un gruntī. Notekūdeņus, kas veidojas minētajās vietās, attīra ar filtriem, kas uztver naftas produktus un suspendētās vielas.
14. Notekūdeņus un lietusūdeņus novada atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.
15. Trokšņa emisijas no mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu (autoservisa uzņēmumu) ražošanas platībām nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktās robežvērtības.
16. Ja mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīca (autoservisa uzņēmums) atrodas tuvāk par 100 metriem no dzīvojamām ēkām vai atpūtas zonām, telpās, kurās veic mehānisko transportlīdzekļu virsbūves remontu, krāsošanu, apkopi, mazgāšanu un žāvēšanu, vārti, durvis un logi vienmēr ir aizvērti.
17. Šķidros bīstamos atkritumus (degvielu, motoreļļu, pārnesumkārbas eļļu, transmisijas eļļu, hidraulisko eļļu, dzesēšanas šķidrumus, antifrīzu, bremžu eļļas, akumulatoru skābes, gaisa kondicionēšanas sistēmu šķidrumus un citus šķidrumus) savāc atsevišķi slēgtos konteineros, lai nodotu pārstrādei vai noglabāšanai uzņēmumam, kuram ir atbilstoša atļauja. Izlietotās smēreļļas savāc atsevišķi slēgtā konteinerā, lai nodotu pārstrādei uzņēmumam, kuram ir atbilstoša atļauja. Nolietotos eļļas filtrus (nebojātus vai bojātus) un citas eļļu saturošas transportlīdzekļu sastāvdaļas uzglabā zem jumta uz eļļu necaurlaidīga seguma.
18. Skābi vai sārmu saturošus akumulatorus uzglabā neapgāztus uz paliktņiem zem jumta vai slēgtos konteineros. Bojātus skābi saturošus akumulatorus uzglabā speciālos konteineros no skābju izturīga materiāla.
19. Nolietotas riepas nodod uzņēmumam, kuram ir riepu sadedzināšanai, pārstrādei vai apglabāšanai nepieciešamā atļauja.
III. Operatora veiktais monitorings un kontrole
20. Operators datus pieraksta atbilstoši šo noteikumu 22.punktam uzskaites žurnālā (uz papīra vai elektroniski). Uzskaites žurnālu pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda pārbaudei. Operators saglabā informāciju uzskaites žurnālā vismaz piecus gadus. Ja uzskaite notiek elektroniski, reizi sešos mēnešos veic žurnāla datu izdrukas.
21. Bīstamo atkritumu uzskaiti veic žurnālā atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumiem Nr.319 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”. Žurnālā norāda arī:
21.1. izlietotās eļļas un hidrauliskos šķidrumus (litros);
21.2. informāciju par bīstamajiem atkritumiem.
22. Uzskaites žurnālā iekļauj šādus datus:
22.1. informācija par nolietotajām riepām, kas nodotas saskaņā ar šo noteikumu 19.punktu;
22.2. gaisa filtru pārbaužu un nomaiņas datumi;
22.3. krāsu, laku, pretkorozijas līdzekļu un šķīdinātāju patēriņš.
23. Ja operators pats neveic atkritumu apsaimniekošanu un notekūdeņu attīrīšanu, tas pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda šādus līgumus:
23.1. par atkritumu savākšanu;
23.2. par notekūdeņu attīrīšanu.
24. Noteikumu prasību ievērošanu kontrolē vides valsts inspektori.
IV. Noslēguma jautājumi
25. Ja mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīca (autoservisa uzņēmums) nodota ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un neatbilst šo noteikumu prasībām, operators sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pasākumu plānu, lai nodrošinātu mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcas (autoservisa uzņēmuma) atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcai (autoservisa uzņēmumam) saskaņā ar pasākumu plānu nepieciešama rekonstrukcija, tā jāveic ne ilgāk kā triju gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.
26. Reģionālā vides pārvalde mēneša laikā pieņem lēmumu par šo noteikumu 25.punktā minētā plāna apstiprināšanu un par to rakstiski informē transportlīdzekļu remontdarbnīcas operatoru. Ja pasākumu plāns nenodrošina šo noteikumu prasību izpildi, reģionālā vides pārvalde pieņem motivētu lēmumu atteikt plāna apstiprināšanu.
27. Šo noteikumu 26.punktā minēto reģionālās vides pārvaldes lēmumu mēneša laikā var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.
Ministru prezidents I.Emsis
Vides ministrs R.Vējonis
Pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.380
Transportlīdzekļu krāsošanas, lakošanas un antikorozijas apstrādes emisiju izplūdes punkta augstuma noteikšanas metodika
1. Emisiju izplūdes punkta kopējo augstumu H
aprēķina, summējot emisijas izplūdes punkta teorētisko
augstumu Hs ar emisijas izplūdes punkta papildu augstumu h:
H = Hs + h
2. Emisiju izplūdes punkta teorētisko augstumu
Hs virsmas apstrādei ar krāsu un laku, kā arī pretkorozijas
apstrādei nosaka atbilstoši organisko šķīdinātāju un
atšķaidīšanas līdzekļu maksimālās emisijas apjomam
(tabula).
Emisijas punkta teorētiskais augstums
Hs
|
Organisko šķīdinātāju un
atšķaidīšanas līdzekļu maksimālās emisijas apjoms
(kg/h)
|
Izplūdes punkta teorētiskais
augstums
Hs (m)
|
|
1
|
8
|
|
2
|
10
|
|
3
|
12
|
|
4
|
14
|
|
5
|
15
|
|
> 6
|
16
|
3. Emisiju izplūdes punkta papildu augstums h
ir starpība starp skursteņa pamatnes līmeni un augstākās 15 x
Hs metru attālumā esošas vai plānotas ēkas jumtu, ja cilvēki
ēkā uzturas ilgāk par astoņām stundām dienā
(zīmējums).
Vides ministrs R.Vējonis
