— pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Sarunā: Norvēģijas Karalistes parlamenta — Stortinga delegācija un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks

Vakar, 7.februārī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Norvēģijas Karalistes parlamenta delegāciju.

Tikšanās sākumā R.Pīks iepazīstināja viesus ar Latvijas parlamentā pārstāvēto partiju frakciju skaitlisko sastāvu un darbību, informēja par frakcijām, kas ietilpst valdošajā koalīcijā un veido Ministru kabinetu. R.Pīks raksturoja valsts ārpolitiku, kas vērsta uz Latvijas iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā un NATO struktūrās, kā tas noteikts gan valdības deklarācijā, gan ārpolitikas koncepcijā, un par ekonomiskajiem procesiem saistībā ar Krievijas krīzes izraisīto tirdzniecības apjoma samazināšanos. Uz jautājumu, kas Latvijai sagādā grūtības, pildot nosacījumus integrācijai Eiropas Savienībā, R.Pīks akcentēja lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu un tās noieta tirgu. Šajā jomā ir svarīga "Sapard" programma, kas paredz atbalstu lauksaimniecības attīstībai Latvijā.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Norvēģijas un Latvijas divpusējās attiecības, sadarbību starp Jūras spēkiem un Latvijas Zemessardzi, kā arī daudzpusējo sadarbību starptautisko programmu "Baltron", "Baltbat" un "Baltnet" ietvaros.

Sarunas nobeigumā R.Pīks teica, ka Latvijas ceļā uz NATO un Eiropas Savienību liela nozīme ir triju Baltijas valstu sadarbībai, ko koordinē Baltijas asambleja, un Baltijas jūras valstu kopīgiem projektiem enerģētikā un vides aizsardzībā.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Saeimas komisijā

Arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji tikās ar Norvēģijas Karalistes parlamenta delegāciju.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja abu valstu divpusējo sadarbību aizsardzībā, Latvijas perspekstīvos plānus, gatavojoties integrācijai NATO un Eiropas drošības struktūrās, kā arī ceļus, kā veicināt Krievijas līdzdalību Eiropas drošības arhitektūras veidošanā.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums pateicās par Norvēģijas atbalstu Latvijas aizsardzības spēku veidošanā "Baltbat", "Baltron", "Baltnet" un "Baltdefcol" projektu ietvaros un informēja par komisijas likumdošanas darbu un sadarbību Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dalbiņš, analizējot paveikto drošības jomā, pauda Latvijas apņēmību integrēties NATO un Eiropas drošības struktūrās, kā arī īpaši akcentēja Latvijas sagatavoto un iesniegto Rīcības plānu dalībai NATO (MAP). J.Dalbiņš informēja, ka no NATO saņemti partnerības uzdevumi (PGS) un, pateicoties aizsardzības budžeta pieaugumam 2000.gadā, notiek nopietna gatavošanās militārajā sfērā. Tāda maza valsts kā Latvija, tikai integrējoties kolektīvās drošības struktūrās, var justies neapdraudēta, sacīja J.Dalbiņš. Viesi interesējās par Baltijas valstu sadarbību ceļā uz NATO. Komisijas priekšsēdētāja biedrs pastāstīja par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgo darbu, gan īstenojot "Baltbat", "Baltron", "Baltnet" un "Baltdefcol" projektus, gan aizsardzības ministru līmenī, piemēram, pārspriežot kopīgas militārās loģistikas jautājumus. J.Dalbiņš uzsvēra visu trīs Baltijas valstu vienlaicīgas integrācijas NATO nozīmīgumu, jo, viņaprāt, Baltiju nevajadzētu sadalīt sīkākās drošības telpās, bet tā būtu jāveido kā vienots drošības reģions.

Abas puses pārrunāja arī ceļus, kā iesaistīt Krieviju Eiropas drošības sistēmas veidošanā, lai veicinātu mieru un stabilitāti šajā reģionā. Latvijas parlamentārieši pauda domu, ka jāaktivizē sadarbība starp Krieviju un Eiropas drošības struktūrām un NATO, taču to nedrīkst darīt uz Baltijas valstu drošības rēķina.

Sarunas noslēgumā tika spriests arī par situāciju Austrijā. Norvēģijas parlamentārieši informēja, ka viņu valdība pilnībā atbalsta Eiropas Savienības nostādnes attiecībā uz jaunizveidoto Austrijas koalīcijas valdību.

Saeimas preses dienests