Ministru kabineta noteikumi Nr.299
Rīgā 2004.gada 13.aprīlī (prot. Nr.21, 31.§)
Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunuzbūvētas, rekonstruētas, renovētas vai restaurētas būves, būvkompleksus vai būves kārtas (turpmāk — būve) neatkarīgi no to veida, piederības un īpašuma formas, izņemot būves, kurām saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk — Vispārīgie būvnoteikumi) 114.punktu nav nepieciešama būvatļauja.
2. Būves, kurām saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu Ministru kabinets ir noteicis īpašu būvniecības kārtību, pieņem ekspluatācijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
3. Par šajos noteikumos noteiktās kārtības ievērošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir atbildīga pašvaldības būvvalde vai pašvaldības pilnvarota kompetenta institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas (turpmāk — būvvalde).
4. Līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā tās tehnisko gatavību un atbilstību akceptētajam būvprojektam un Latvijas būvnormatīviem atbilstoši kompetencei pēc pasūtītāja (būvētāja) rakstiska pieprasījuma pārbauda un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas izsniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai šādas institūcijas (ja tās ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus vai attiecīgais objekts saskaņā ar šo institūciju darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem ir šo institūciju uzraudzībā):
4.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
4.2. Sabiedrības veselības aģentūra;
4.3. reģionālā vides pārvalde;
4.4. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija;
4.5. Valsts darba inspekcija;
4.6. citas institūcijas, ja tās saskaņā ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu ir izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus.
5. Būves pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs vai būvētājs (turpmāk — pasūtītājs). Ierosinot būves pieņemšanu ekspluatācijā, pasūtītājs attiecīgajā būvvaldē iesniedz šādus dokumentus (oriģinālus):
5.1. apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai (1.pielikums);
5.2. šo noteikumu 4.punktā noteikto institūciju atzinumus. Pasūtītājs var pieprasīt, lai par attiecīgu samaksu, kas sedz reālos izdevumus, institūcijas atzinumus nosūta būvvaldei;
5.3. noteiktā kārtībā akceptētu būvprojektu;
5.4. būvatļauju;
5.5. būvprojektā paredzēto inženierkomunikāciju izpilduzmērījumus un ekspluatācijas organizāciju atzinumus par komunikāciju gatavību;
5.6. būvdarbu žurnālu un nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktus;
5.7. būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību;
5.8. autoruzraudzības žurnālu, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
5.9. Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas sagatavotu būves inventarizācijas lietu.
6. Šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.4., 5.5. un 5.7.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, kā arī 5.3.apakšpunktā minētā būvprojekta otro eksemplāru pasūtītājs nodod glabāšanā būvvaldes arhīvā.
7. Pasūtītājs būvi uzrāda pieņemšanas komisijai. Pasūtītājs pieaicina pilnvarotu būvuzņēmēja pārstāvi, kas ir veicis attiecīgos būvdarbus.
8. Būvi pieņem ekspluatācijā pieņemšanas komisija (turpmāk — komisija). Komisiju izveido ar attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldes lēmumu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no šo noteikumu 5.punktā minēto dokumentu iesniegšanas dienas būvvaldē.
9. Komisijas sastāvā ir:
9.1. pašvaldības būvinspektors (komisijas priekšsēdētājs);
9.2. pašvaldības arhitekts;
9.3. pasūtītājs vai tā pilnvarots pārstāvis;
9.4. būvprojekta autors un valsts būvinspektors:
9.4.1. ja būvniecība ir arhitektūras konkursa objekts;
9.4.2. ja ir notikusi būvniecības publiskā apspriešana un ekspluatācijā tiek nodota sabiedriski nozīmīga būve;
9.4.3. ja būvniecībai ir valsts vai pašvaldības finansējums (pilnīgs vai daļējs);
9.4.4. ja būvobjekts atrodas aizsargājamā teritorijā.
10. Komisija ir tiesīga uzsākt būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja komisijas darbā piedalās visi tās locekļi.
11. Komisijas uzdevums ir novērtēt būves gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvvaldē iesniegtajiem šo noteikumu 6.punktā minētajiem dokumentiem, kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā.
12. Komisijas priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar pasūtītāju nosaka būves pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas būvvaldē.
13. Komisijas priekšsēdētājam ir tiesības komisijas darbā papildus pieaicināt būvuzraugu un būvprojekta autoru arī gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 9.punktā. Komisijas darbā pieaicinātajam būvuzraugam un būvprojekta autoram lēmuma pieņemšanā nav balsstiesību, un viņi neparaksta aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā.
14. Komisija sastāda aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk — akts) (2.pielikums). Aktu paraksta visi komisijas locekļi. Akta veidlapa ir vienota visu veidu būvēm, sesto sadaļu “Būves tehniski ekonomiskie rādītāji” aizpilda atbilstoši būves veidam (ēka, inženierkomunikācijas vai iela (ceļa pārvads)).
15. Aktu reģistrē būvvaldē. Akta ciparu kodā ir šādas 11 zīmes:
15.1. pirmās divas zīmes — attiecīgā gada skaitļa pēdējie divi cipari;
15.2. nākamās piecas zīmes — akta reģistrācijas numurs, kas līdz piecām zīmēm papildināts ar nullēm no kreisās puses;
15.3. pēdējās četras zīmes — būves teritoriālais kods saskaņā ar Administratīvi teritoriālo klasifikatoru.
16. Aktu sastāda trijos eksemplāros. Divus eksemplārus izsniedz pasūtītājam, viens eksemplārs glabājas būvvaldes arhīvā.
17. Komisija nav tiesīga uzsākt būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja kāds no šo noteikumu 4.punktā minētajiem atzinumiem ir negatīvs.
18. Ja būve netiek pieņemta ekspluatācijā, komisija paraksta un izsniedz pasūtītājam pamatotu lēmumu. Lēmumā uzskaita konstatētās atkāpes no būvprojekta vai būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, trūkumus un defektus.
19. Pēc šo noteikumu 18.punktā minētajā lēmumā uzskaitīto trūkumu novēršanas pasūtītājs atkārtoti uzaicina komisiju un uzrāda būvi.
20. Komisijas parakstīto aktu piecu darbdienu laikā apstiprina būvvaldes vadītājs. Būve ir uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta apstiprināšanas dienu.
21. Komisijas locekļi atbilstoši kompetencei ir atbildīgi par pieņemto lēmumu.
22. Būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss projektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.
23. Ģimenes māju vai zemnieka sētu ir pieļaujams pieņemt ekspluatācijā, ja:
23.1. ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženierkomunikāciju izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē;
23.2. ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem.
24. Ja būvi pieņem ekspluatācijā ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1.jūnijam.
25. Kokus un krūmus stāda tuvākajā piemērotajā laikā.
26. Saskaņā ar šo noteikumu 24. un 25.punktu atliktos būvdarbus un to veikšanas termiņus pieņemšanas komisija ieraksta aktā.
27. Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē pašvaldības būvinspektors.
28. Ja atliktie būvdarbi netiek veikti atbilstoši akceptētajam būvprojektam vai aktā noteiktajos termiņos, pašvaldības būvinspektors par to ziņo būvvaldes vadītājam, un vadītājs ierosina pašvaldības domei (padomei) administratīvi sodīt attiecīgo būves īpašnieku.
29. Valsts būvinspekcijas amatpersonas ir tiesīgas anulēt aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja komisija ir norīkota vai darbojusies, pārkāpjot šos noteikumus.
30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumus Nr.258 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 194.nr.).
31. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
Ministru prezidents I.Emsis
Ekonomikas ministrs J.Lujāns
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
Ekonomikas ministrs J.Lujāns