• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 20. aprīļa noteikumi Nr. 326 "Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.319 "Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.2004., Nr. 66 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87706-grozijumi-ministru-kabineta-2000-gada-19-septembra-noteikumos-nr-319-likuma-par-uznemumu-ienakuma-nodokli-normu-piemerosanas-no...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.334

Noteikumi par pārtikas piesārņojumu un prasībām kodīgas ķīmiskās vielas saturošas pārtikas iepakojumam un marķējumam

Vēl šajā numurā

28.04.2004., Nr. 66

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 326

Pieņemts: 20.04.2004.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr.326

Rīgā 2004.gada 20.aprīlī (prot. Nr.23, 16.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”

Izdoti saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 27.pantu

Izdarīt Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 331./333.nr.; 2001, 112.nr.; 2002, 97.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

2. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Piemērojot likuma 1.panta trešās daļas 1.punktu, par mātes uzņēmumu un meitas uzņēmumu uzskata radniecīgus uzņēmumus likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” izpratnē.”

3. Aizstāt 8.punkta piemērā:

3.1. skaitli un vārdus “25 procentu likmi” ar skaitli un vārdiem “15 procentu likmi”;

3.2. skaitli “20000” ar skaitli “12000”;

3.3. skaitli “220000” ar skaitli “132000”.

4. Aizstāt 9.punkta 2.piemērā vārdus un skaitļus “Ministru kabineta 1995.gada 18.aprīļa noteikumiem Nr.106 “Noteikumi par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu”” ar vārdiem un skaitļiem “Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumiem Nr.587 “Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļu maksāšanas kārtība””.

5. Papildināt noteikumus ar 10.1, 10.2, 10.3, 10.4 un 10.5 punktu šādā redakcijā:

“10.1 Piemērojot likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punktu, par dividenžu izmaksātāju uzskatāma kapitālsabiedrība (uzņēmējsabiedrība), kas izmaksā dividendes.

10.2 Ja līdz dienai, kad pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu (Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem emitenta statusā — dividenžu aprēķina datumam), dividenžu saņēmējam, kas ir sabiedrība — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents —, vismaz divus gadus nepārtraukti pieder ne mazāk kā 25 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, dividenžu saņēmējs līdz dividenžu izmaksas dienai (ja dividenžu izmaksātājs ir Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieks emitenta statusā — četru darbdienu laikā pēc dividenžu aprēķina datuma) iesniedz kapitālsabiedrībai, kura izmaksā dividendes, rakstisku apliecinājumu, kurā norāda:

10.2 1. nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, rezidences valsti;

10.2 2. informāciju par piederošajām kapitāla un balsošanas tiesībām sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, uz dienu, kad pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu, norādot, cik ilgi nepārtraukti pieder ne mazāk kā 25 procenti kapitāla un balsošanas tiesību kapitālsabiedrībā, kura izmaksā dividendes;

10.2 3. ka ir informēts par likumā noteikto atbildību, kas iestājas par nepatiesu ziņu sniegšanu.

10.3 Ja līdz dienai, kad pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu (Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem emitenta statusā — dividenžu aprēķina datumam), dividenžu saņēmējam, kas ir sabiedrība — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents —, mazāk nekā divus gadus nepārtraukti pieder ne mazāk kā 25 procenti kapitāla un balsošanas tiesību kapitālsabiedrībā, kura izmaksā dividendes, dividenžu saņēmējs līdz dividenžu izmaksas dienai iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā likuma 3.panta 4.1 daļā noteiktās banku garantijas 10 procentu apmērā no saņemamo dividenžu apjoma.

10.4 Šo noteikumu 10.3 punktā minētās banku garantijas ietver šādu informāciju:

10.4 1. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc dividenžu izmaksātāja reģistrācijas vietas, kurai garantija tiek sniegta;

10.4 2. banka — garantijas sniedzēja (pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, rezidences valsts) — un bankas — garantijas sniedzējas — atbildīgā amatpersona (vārds, uzvārds, paraksts);

10.4 3. sabiedrība — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents —, par kuru garantija tiek sniegta (nosaukums, reģistrācijas numurs un tās institūcijas nosaukums, kurā veikta reģistrācija, juridiskā adrese, rezidences valsts);

10.4 4. Latvijas kapitālsabiedrības (uzņēmējsabiedrības), kura izmaksā dividendes sabiedrībai — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam —, par kuru iesniegta garantija, pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;

10.4 5. maksājumu garantijas apjoms 10 procentu apmērā no dividenžu summas (summa latos jānorāda cipariem un vārdiem);

10.4 6. apstiprinājumu, ka banka — garantijas sniedzēja — garantē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei — garantijas saņēmējai — nekavējoties maksāt summu garantijas apmērā, saņemot no garantijas saņēmēja rakstisku prasību maksāt un apstiprinājumu, ka sabiedrība — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents — saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta ceturtās daļas 1.punktu zaudējusi tiesības uz nodokļa neieturēšanu no dividendēm un nav samaksājusi uzņēmumu ienākuma nodokli;

10.4 7. prasības un strīdi, kas saistīti ar garantiju, izskatāmi saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

10.5 Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde piecu darbdienu laikā izsniedz dividenžu saņēmējam — sabiedrībai, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, — izziņu par attiecīgo banku garantiju saņemšanu. Izziņas kopiju minētā sabiedrība iesniedz Latvijas kapitālsabiedrībai (uzņēmējsabiedrībai) — dividenžu izmaksātājai.”

6. Aizstāt 20.punktā skaitli un vārdu “25 % likmi” ar skaitli un vārdiem “15 procentu likmi”.

7. Papildināt noteikumus ar 23.1 punktu šādā redakcijā:

“23.1 Ja, piemērojot likuma 3.panta devīto daļu, Valsts ieņēmumu dienests ir veicis šo noteikumu 23.punktā minēto pārbaudi attiecībā uz nodokļu maksātāja veiktajiem maksājumiem nerezidentiem un paredzams, ka nodokļu maksātāja veiktie darījumi nākotnē būs vienveidīgi un tajā iesaistītie dalībnieki taksācijas perioda laikā būs vienas un tās pašas personas, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs izsniegt atļauju ar noteiktu derīguma termiņu, kas nepārsniedz 12 mēnešus, neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 3.panta astoto daļu no maksājumiem konkrētam nerezidentam.”

8. Papildināt noteikumus ar 24.1 punktu šādā redakcijā:

“24.1 Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības anulēt šo noteikumu 23.1 punktā minēto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā ir iegūta pamatota informācija, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu.”

9. Aizstāt 29.punktā vārdus un skaitļus “Ministru kabineta 1995.gada 18.aprīļa noteikumus Nr.106 “Noteikumi par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu”” ar vārdiem un skaitļiem “Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumus Nr.587 “Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļu maksāšanas kārtība””.

10. Izteikt 31.punktu šādā redakcijā:

“31. Pastāvīgās pārstāvniecības peļņu var samazināt par nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, izdevumiem vai izdevumu daļu Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.587 “Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļa maksāšanas kārtība” noteiktajā kārtībā.”

11. Svītrot 32.punktu.

12. 33.punktā:

12.1. aizstāt vārdus un skaitļus “Ministru kabineta 1995.gada 18.aprīļa noteikumu Nr.106 “Noteikumi par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu” 2.punktu” ar vārdiem un skaitļiem “Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.587 “Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļu maksāšanas kārtība” 4.punktu”;

12.2. aizstāt piemērā vārdus “pieci lati” ar vārdiem “trīs lati”;

12.3. aizstāt piemērā skaitli un vārdu “15 latu” ar vārdiem “deviņi lati”.

13. Papildināt 39.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Likuma 5.panta ceturtās daļas norma nav piemērojama, ja nodokļu maksātājs, kas Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā saņēmis loterijas atļauju, rīko preču vai pakalpojumu loteriju un maksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda.”

14. Aizstāt 45.1 1.apakšpunktā vārdus “likumu “Par vērtspapīriem”” ar vārdiem “Finanšu instrumentu tirgus likumu”.

15. Svītrot 45.5, 45.6 un 45.7 punktu.

16. Aizstāt 45.9 punktā vārdus “likumu “Par vērtspapīriem”” ar vārdiem “Finanšu instrumentu tirgus likumu”.

17. Izteikt 48.punktu šādā redakcijā:

“48. Piemērojot likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamo ienākumu samazina par subsīdijām, kuras saņem nodokļu maksātāji, kas ražo lauksaimniecības produktus vai veic tās pirmās pakāpes pārstrādi Lauksaimniecības likuma izpratnē, un kuras izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai, kā arī par subsīdijām, kuras izmaksātas kā Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, ja šīs subsīdijas pirms tam ir bijušas atspoguļotas nodokļu maksātāja peļņas un zaudējumu aprēķinā. Likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punkta izpratnē par atbalstu uzskatāms atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.”

18. Aizstāt 48.1 punktā vārdus “likumu “Par vērtspapīriem”” ar vārdiem “Finanšu instrumentu tirgus likumu”.

19. Aizstāt 50.punktā vārdus “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” ar vārdiem “likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.

20. Papildināt noteikumus ar 56.1, 56.2, 56.3 un 56.4 punktu šādā redakcijā:

“56.1 Par parādu saistībām likuma 6.4 panta pirmās un otrās daļas izpratnē ir uzskatāmas tikai tās parādu saistības, par kurām attiecīgajā taksācijas periodā ir aprēķināti procentu maksājumi, izņemot likuma 6.4 panta ceturtajā daļā minēto.

56.2 Likuma 6.4 panta pirmā un otrā daļa piemērojama visu veidu procentu maksājumiem par parādu saistībām, arī procentu maksājumiem, kurus maksā par finanšu līzinga un faktoringa darījumiem.

56.3 Nosakot taksācijas perioda parādu saistību vidējo apjomu, ņem vērā gan latos, gan ārvalstu valūtās saņemtos aizņēmumus un kredītus. Attiecībā uz parādu saistībām, kuras izsniegtas ārvalstu valūtās, attiecīgi piemēro Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo kredītu likmi ārvalstu valūtās izsniegtiem kredītiem.

56.4 Par parādu saistību vidējo apjomu likuma 6.4 panta pirmās un otrās daļas izpratnē ir uzskatāma parādu saistību gada vidējā svērtā vērtība, kura tiek aprēķināta, saskaitot parādu saistību vērtību katra mēneša pēdējā datumā (izņemot taksācijas perioda pēdējo mēnesi), pieskaitot pusi no parādu saistību vērtības taksācijas perioda sākumā un pusi no parādu saistību vērtības taksācijas perioda beigās un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu taksācijas periodā.

Piemērs.

Uzņēmuma A taksācijas periods ir vienāds ar kalendāra gadu. Taksācijas perioda laikā uzņēmumā A parādu saistību apjoms netika mainīts. Parādu saistību gada vidējā svērtā vērtība 2004.gadā tiek aprēķināta šādi:

01.janvāris 1/2 x 100 = 50 latu
31.janvāris 100 latu
29.februāris 100 latu
31.marts 100 latu
30.aprīlis 100 latu
31.maijs 100 latu
30.jūnijs 100 latu
31.jūlijs 100 latu
31.augusts 100 latu
30.septembris 100 latu
31.oktobris 100 latu
30.novembris 100 latu
31.decembris 1/2 x 100 = 50 latu
Kopā 1200 latu

Parādu saistību gada vidējā svērtā vērtība: 1200 : 12 = 100 latu.”

21. Papildināt noteikumus ar 58.1 punktu šādā redakcijā:

“58.1 Ja debitors — fiziska persona — ir mirusi un saistības pārņem tās mantinieki, likuma 9.panta pirmās daļas 7.punktu piemēro, pamatojoties uz tiesas spriedumu par parāda piedziņu no mirušā debitora mantiniekiem un tiesu izpildītāja aktu par piedziņas neiespējamību. Ja debitora — fiziskas personas — manta piekrīt valstij, minēto likuma normu piemēro, pamatojoties uz tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ko norāda lēmumā, ar kuru apstiprina mirušā debitora mantas piekritību valstij.”

22. Aizstāt 87.punktā vārdus un skaitļus “Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra noteikumus Nr.11 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju”” ar vārdiem un skaitļiem “Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumus Nr.741 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju””.

23. Papildināt noteikumus ar 87.1 punktu šādā redakcijā:

“87.1 Piemērojot likuma 22.panta astoto daļu, līgumsabiedrības (personālsabiedrības) deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem un katram saņēmējam sadalītās peļņas lielumu, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības deklarāciju par tās biedriem sadalīto pārpalikumu un katram biedram sadalītā pārpalikuma lielumu sastāda un 30 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajā termiņā, iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc atrašanās vietas.”

24. Papildināt noteikumus ar 92.3 punktu šādā redakcijā:

“92.3 Noteikumu 10.1, 10.2, 10.3, 10.4 un 10.5 punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.”

Ministru prezidents I.Emsis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!