Par Latvijas valdības un zemnieku vienošanos

Vakar, 6. jūlijā, tika parakstīts Latvijas valdības un zemnieku vienošanās protokols

Trešdien, 5. jūlijā, zemnieki uzsāka protesta akcijas Grenctāles un Meitenes robežkontroles punktos, tādējādi izsakot neapmierinātību ar valsts politiku lauku jautājumos.

Zemnieki valdībai pieprasa risināt vairākas būtiskas lietas, kas skar gan lauksaimnieciskās produkcijas ražotājus un pārstrādātājus, gan laukos dzīvojošos. Pēc lauksaimnieku domām, netiek pildīti vairāki likumdošanas akti. Piemēram, Lauksaimniecības likums paredz ik gadu no valsts budžeta 3 procentus atvēlēt subsīdijām. Šobrīd šī norma nav ievērota, jo zemnieki saņem par aptuveni 2,4 miljoniem latu mazāk, nekā paredzēts. Zemnieki valdībai pieprasa mainīt Ministru kabinetā akceptētos noteikumus par tirgus intervenci labības tirgū, nosakot, ka intervences cenai ir jābūt Ls 70 par vienu tonnu graudu, nevis Ls 64, kā paredzēts pieņemtajā dokumentā. Tāpat zemkopji aicina graudu intervenci iedarbināt jau pļaujas sākumā, kā arī ieviest vienādus graudu kvalitātes rādītājus visā valstī. Protesta akciju rīkotāji pieprasa sakārtot lauksaimniecības produkcijas iekšējo tirgu, stabilizēt piena iepirkuma cenu. Tai jābūt ne mazākai kā 10 santīmi par kilogramu. Savukārt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksai jau šogad ir jābūt 100 litriem par hektāru. Pašlaik noteiktā norma ir 80 litri par hektāru.

Protesta akciju dalībniekus trešdien apmeklēja gan Ministru prezidents Andris Bērziņš, gan zemkopības ministrs Atis Slakteris. A.Bērziņš aicināja mītiņa dalībniekus pārtraukt robežu bloķēšanu un turpināt sarunas nākamajā nedēļā mierīgā gaisotnē. Tomēr zemnieki pauda viedokli, ka līdz šim nav noticis veiksmīgs dialogs starp valdību un Latvijas lauksaimniekiem, tāpēc protesta akcijas tiks turpinātas līdz laikam, kamēr būs saņemtas konkrētas atbildes un tām sekos konkrēta rīcība. Arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga iestājas par to, lai steidzami tiktu sāktas sarunas starp valdību un zemniekiem. Prezidente ir pārliecināta, ka protesta akcijas nav vienīgais līdzeklis, kā atrisināt problēmas. Tai ir jābūt konstruktīvai sarunai, kurā noskaidrotu galvenās prioritātes un tām steidzamības kārtā pievērstu vislielāko valdības uzmanību.

Zemkopības ministrs atzina, ka līdz šim ir daudz paveikts zemnieku labā, piemēram, noteikts labības intervences modelis, izstrādāti kompensācijas maksājumu saņemšanas kritēriji gan par saražoto cūkgaļu, gan par pavasara salnās cietušajiem sējumiem. Savukārt Ministru kabinets veidos daudznozaru darba grupu, kurā būs pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas u.c.

Tā kā trešdien netika panākts kompromiss starp valdību un protesta akciju dalībniekiem, vakar, 6. jūlijā, notika smagākās sarunas. Atkarībā no to rezultāta zemnieki lems — turpināt akcijas vai ne. Zemnieki arī vakar bija noskaņoti kareivīgi un pieprasīja stabilu valsts atbalstu lauksaimniecībai.

Sēdē piedalījās zemkopības ministrs Atis Slakteris, Ministru prezidenta pilnvarotais ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas pārstāvji, kā arī lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju un lauku atbalsta rīcības štāba pārstāvji.

Zemnieki un valdības pārstāvji vienojās, ka līdz šim notikušajās sarunās ne vienmēr pārstāvēti visi zemnieki, tāpēc būtu jāizveido teritoriālā zemnieku pārstāvniecība. Tiks veikti grozījumi Lauksaimniecības likumā, kas paredzēs sabiedriskās organizācijas tiesības un pienākumus. Jau līdz nākamās nedēļas sākumam jāizveido darba grupa, kas formulēs likumā nepieciešamos grozījumus.

Zemnieki uzskata, ka līdz šim galvenās zemnieku organizācijas — Zemnieku federācija un Zemnieku saeima — apvieno pārāk maz lauksaimnieku un nevar pārliecinoši paust visu zemnieku viedokli.

Zemnieki izteica gandarījumu par panākto vienošanos, ka jau šajā gadā tiks nodrošināta Lauksaimniecības likumā noteiktā norma — 3% no valsts budžeta atvēlēt subsīdijām. A.Slakteris un A.Kalvītis atzina, ka rudenī jāveic grozījumi valsts budžetā un papildus lauksaimniecības attīstībai jāiedala 2,4 miljoni latu.

Diskutējot par cukura intervences iespējām jau šajā cukura ražošanas sezonā, zemnieki un valdība bija vienisprātis, ka to nevar veikt par graudu intervencei paredzētajiem līdzekļiem. Zemkopības ministrijā pašlaik izstrādā cukura intervences noteikumus. A.Slakteris prognozēja, ka noteikumi varētu tikt iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā jūlija beigās, bet iedarbināt cukura intervenci paredzēts līdz 15. septembrim.

Vēl neatrisināts ir finansu jautājums šajā jomā, jo līdz valsts budžeta grozījumiem, kurus paredzēts veikt rudenī, nav iespējams rast līdzekļus no citiem avotiem. A.Kalvītis paredzēja, ka panākt valdības atbalstu cukura intervencei nebūs viegli. A.Slakteris uzsvēra: ja valstī nebūtu lieku cukura uzkrājumu, tad arī problēmu loks sašaurinātos. Zemkopības ministrs sacīja, ka cukura nozarei valstī ir jāpastāv. Tās mērķis ir saražot šo produkciju savām iekšējām vajadzībām. Nedrīkst pieļaut tādu situāciju, ka uz mūsu valsti eksportētu cukuru.

Plašas debates izraisījās par Ministru kabinetā pieņemtajiem graudu intervences noteikumiem. Zemnieki piekrita A.Kalvīša un A.Slaktera priekšlikumam, ka graudu cena par tonnu varētu tikt paaugstināta līdz Ls 70, sākot ar 1. novembri. Uzsākot intervenci graudu tirgū no 1. augusta, cena nemainīsies — Ls 64 par tonnu. Ministru prezidents ir piekritis šo jautājumu par graudu intervenci atkārtoti virzīt izskatīšanai valdībā. Zemnieki panākuši vienošanos, ka pēc grozījumu veikšanas valsts budžetā tiks maksātas hektārsubsīdijas par 1999.gada rudenī iesētajiem ziemājiem un 2000.gada pavasarī iesētajiem vasarājiem. Reāli kompensācijas maksājumus zemnieki cer saņemt oktobrī. Zemnieki un valdības pārstāvji vienojās par darba grupas izveidi 10 cilvēku sastāvā: 3 no Zemkopības ministrijas un 7 no lauksaimniecības organizācijām. Darba grupa izstrādās subsīdiju saņemšanas noteikumus.

Valdības pārstāvjiem nereāla šķita zemnieku prasība noteikt piena iepirkuma cenu — 10 santīmus par piena kilogramu. A.Kalvītis uzsvēra, ka valsts nav tiesīga regulēt piena iepirkuma cenu. Ekonomikas ministrs atzīmēja, ka situācija piensaimniecībā pamazām uzlabojas, arī piena iepirkuma cenas paaugstinās. Pēc A.Kalvīša domām, nav nepieciešamības iedarbināt piena intervenci, jo būtībā jau mūsu valsī nav lieku piena uzkrājumu. Katrā ziņā situāciju piensaimniecībā uzlabos arī panāktā vienošanās ar Eiropas Savienību par tirdzniecības liberalizāciju. No 1.jūlija Latvijai siera kvota palielināta no 1500 līdz 3000 tonnām, turklāt ar 300 tonnu ikgadējo palielinājumu. Savukārt sviesta kvota noteikta 1875 tonnas (iepriekš — 1125 tonnas) ar 190 tonnu palielinājumu gadā. Piena pulveriem kvotas palielinātas no 3125 līdz 4000 tonnām ar 400 tonnu palielinājumu ik gadu. Nolemts, ka Zemkopības ministrija turpinās izstrādāt piena intervences noteikumus. Šajā darbā iesaistīsies arī zemnieki. Zemnieki un valdības pārstāvji vienojās, ka jautājumi par dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksu ir jārisina Saeimai. Savukārt zemkopības ministrs ir gatavs aizstāvēt valdībā viedokli, ka dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksai ir jānosaka norma — 100 litru par hektāru. Šāds lēmums jāpieņem jau šogad.

Sarunu laikā daudz tika runāts par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem. Jau drīzākajā laikā jāveic lauksaimniecības produkcijas importētājfirmu pārlicencēšana. Šī rīcība ir jāsaskaņo arī ar lauksaimniekiem. Jaunizstrādātie noteikumi Ministru kabinetā jāiesniedz mēneša laikā. Turpmāk jāierobežo to muitas noliktavu skaits, caur kurām atļauts pārtikas imports. Ir svarīgi sakārtot pārtikas preču kontroli caur dzelzceļa un ostas kontroles punktiem.

Jau līdz 15. jūlijam tiks izveidota darba grupa, kuras kompetencē būs izstrādāt pasākumu plānu, kā nodrošināt iekšējā tirgus kontroli. Būtiski ir ievērot Ministru kabineta noteiktos produkcijas marķēšanas noteikumus.

A.Kalvītis un A.Slakteris noraidīja zemnieku satraukumu par to, ka tiks privatizēta Bulduru dārzkopības vidusskola. Šīs mācību iestādes privatizāciju neatzīst ne Ekonomikas, ne arī Zemkopības ministrija.

Pēc sarunām, kas ilga divas stundas, tika parakstīts vienošanās protokols. Tas apmierināja abas puses — gan valdības pārstāvjus, gan protesta akciju dalībniekus. Vakar, 6.jūlijā, pēcpusdienā protesta akcijas tika pārtrauktas. Pēc Lauku atbalsta rīcības štāba informācijas, abos robežpunktos — Grenctālē un Meitenē — piedalījās ap 1500 lauksaimnieku. Ap 100 zemnieku veica protesta akcijas uz Rēzeknes apvedceļa.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"

Lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju, Lauku atbalsta rīcības štāba pārstāvju (turpmāk tekstā — zemnieku pārstāvji) un Zemkopības, Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kopīgās sēdes

Protokols

Sēdi vada: zemkopības ministrs A.Slakteris,

Sēdē piedalās: Ministru prezidenta pilnvarotais — ekonomikas ministrs A.Kalvītis, zemkopības ministrs A.Slakteris, ZM parlamentārais sekretārs M.Sprindžuks, ZM valsts sekretārs J.Lapše, ZM valsts sekretāra vietniece L.Straujuma, ZM Budžeta un finansu departamenta direktore B.Bāne, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis N.Broks un zemnieku pārstāvji — Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs P.Kalniņš, LOSP sekretārs V.Dzelzkalējs, zemnieku akciju organizatori E.Silakalns, A.Brigmanis, R.Jaunzeme, I.Bartuševica, R.Garais, A.Bartuševics, U.Caune, J.Kirkils, A.Kraņevskis, M.Jansons.

Nolēma:

1. Izteikt atbalstu teritoriālo zemnieku pārstāvniecību izveidošanas nepieciešamībai. Izveidot darba grupu, kura izstrādās iesniegšanai Ministru kabinetā grozījumus Lauksaimniecības likumā. Grozījumi paredzēs Sadarbības padomes kā oficiālās zemnieku viedokļu paudējas struktūru, tiesības un pienākumus. Sadarbības padomes priekšsēdētājam P.Kalniņam līdz š.g. 10.jūlijam iesniegt zemkopības ministram piecu darba grupas pārstāvju sarakstu.

2. Jautājuma izskatīšana par cenu paritāti tika atlikta pēc savstarpējas vienošanās.

3. Atbalstīt Lauksaimniecības likumā noteikto 3% no valsts budžeta piešķiršanu 2000.gada subsīdijām, pieprasot š.g. septembrī izdarīt nepieciešamos grozījumus likumā "Par valsts budžetu", papildus piešķirot 2,4 miljonus LVL.

4. Iedarbināt cukura intervenci līdz š.g. 15. septembrim.

5. Tirgus aizsardzības pasākumi:

1. Nekavējoties veikt lauksaimniecības produkcijas importētājfirmu (tai skaitā gaļas) pārlicencēšanu pēc jaunizstrādātiem noteikumiem, kuru izstrādi saskaņot ar zemnieku pārstāvjiem un iesniegt Ministru kabinetā (MK) mēneša laikā.

2. Pārtikas importu atļaut tikai caur ierobežotu muitas noliktavu skaitu, nošķirot tranzīta un iekšējam tirgum paredzēto preču plūsmu, pēc starpministriju un zemnieku darba grupas noteiktiem termiņiem. Uzsākt sakārtot pārtikas preču plūsmas kontroli caur dzelzceļa un ostas kontroles punktiem.

3. Pēc situācijas valsts iekšējā tirgū ZM pieprasīt un FM Muitas kontroles dienestiem pārbaudīt pārtikas produktu izcelsmes sertifikātu atbilstību nosūtītājvalsts cenu līmenim. Pārbaudes pieprasījumu zemnieki iesniedz ZM.

4. Līdz š.g. 15. jūlijam izveidot atbildīgo ministriju un zemnieku pārstāvju darba grupu, lai veiktu pasākumus visas lauksaimniecības produkcijas iekšējā tirgus kontroles nodrošināšanai. Tai skaitā nodrošināt, lai tiktu ievēroti MK produkcijas marķēšanas noteikumi.

5. 2001. gadā izveidot vienotu valsts veterināro un pārtikas kontroles dienestu. Tā darbību finansēt no valsts budžeta.

6. Zemnieku pārstāvji apņemas ierosināt Saeimas frakcijām un komisijām veikt izmaiņas dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksai. Zemkopības ministrs apņemas aizstāvēt valdībā normu dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksai 100 1 par hektāru šajā gadā.

7. Izveidot darba grupu, kas izstrādās hektāru subsīdiju mehānismu 1999. gada ziemāju un 2000. gada vasarāju sējumiem. Darba grupā iekļaut 10 cilvēkus (3 no ZM un 7 zemnieku pārstāvjus). LOSP priekšsēdētājam P.Kalniņam šo sarakstu iesniegt zemkopības ministram līdz 10. jūlijam. Hektāru subsīdiju maksājumus uzsākt pēc grozījumu izdarīšanas valsts budžetā ar š.g. oktobri. Uzsākt graudu intervenci ar 1. augustu ar cenu 64 LVL/tonnu un no 1. novembra, nosakot cenu 70 LVL/tonnu. ZM izstrādāt Valsts kvalitātes standartu graudiem, nosakot prasības, kas nav augstākas par Eiropas Savienības valstu prasībām.

8. Zemnieku pārstāvji ierosinās zemniekiem pārtraukt protesta akcijas. Valdība apņemas š.g. 11. jūlijā izskatīt šī protokola prasības.

9. ZM turpināt piena intervences noteikumu izstrādi, paplašinot darba grupu ar zemnieku pārstāvjiem.

10. Atbalstīt Bulduru dārzkopības vidusskolas privatizācijas apturēšanu.

No valdības:

Ministru prezidenta pilnvarotais A.Kalvītis

Zemkopības ministrs A.Slakteris

No zemnieku puses:

Lauku atbalsta rīcības štāba vadītājs E.Silakalns

2000.gada 6.jūlijā LOSP priekšsēdētājs P.Kalniņš