Latvija spēs konkurēt Eiropas Savienībā

Latvija būs viena no konkurētspējīgākajām jaunajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tomēr salīdzinājumā ar pašreizējo dalībvalstu vidējiem rādītājiem Latvijas konkurētspēja ir krietni mazāka, liecina Pasaules ekonomikas foruma (WEF) jaunākais pētījums.

Avots: Pasaules ekonomikas forums (WEF)

Eiropa joprojām nespēj konkurēt ar ASV

Pētījumā valstu konkurētspēja izvērtēta pēc astoņiem kritērijiem (informācijas sabiedrība, inovācija, tirgus liberalizācija, ilgtspējīga attīstība u.c.), un gandrīz visās pozīcijās ES valstu konkurētspējas vidējais līmenis atpaliek no šobrīd spēcīgākās ekonomikas pasaulē – ASV. Pašreizējo ES dalībvalstu konkurētspēja novērtēta vidēji ar 4,97 punktiem no 7 iespējamiem, kamēr ASV konkurētspējas rādītājs ir vidēji 5,55 punkti.
Pētījuma galvenais uzdevums bijis izvērtēt ES progresu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā. Kā zināms, 2000. gadā Lisabonā ES valstu līderi vienojās par stratēģijas pieņemšanu, kurā kā galvenais mērķis stādīts desmit gadu laikā (līdz 2010. gadam) attīstīt Eiropu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko reģionu pasaulē. Kopš Lisabonas stratēģijas pieņemšanas apritējuši četri gadi, tomēr ES valstu konkurētspēja salīdzinājumā ar ASV nav būtiski uzlabojusies. Vēl šā gada sākumā Eiropas Komisija secināja, ka vairākās būtiskās nozarēs pēdējos gados ES atpalicība no ASV ir tikai palielinājusies un apsteigt ASV tuvāko sešu gadu laikā būs diezgan neiespējams uzdevums.
WEF pētījumā secināts, ka ES pārliecinoši pārspēj ASV tikai ilgtspējīgas attīstības rādītājos, nedaudz labāki rādītāji ES ir arī sociālās aizsardzības modernizācijā un telekomunikāciju nozarē, bet visās citās jomās ASV konkurētspēja ir augstāka par ES vidējo līmeni. Vislielākais ASV pārsvars pār ES ir vērojams tādās ļoti svarīgās nozarēs kā informācijas sabiedrība, inovācijas, zinātne un pētniecība. Šajās nozarēs neviena no ES dalībvalstīm nav sasniegusi tādu konkurētspējas līmeni, kāds vērojams ASV.
Viskonkurētspējīgākās no ES dalībvalstīm ir trīs Ziemeļvalstis – Somija, Dānija un Zviedrija. Šo valstu vidējie konkurētspējas rādītāji ir pat augstāki par ASV, kamēr pārējās 12 no pašreizējām dalībvalstīm ir novērtētas kā mazāk konkurētspējīgas. Pēc Ziemeļvalstīm nākamās konkurētspējīgākās ES dalībvalstis ir Lielbritānija, Nīderlande un Vācija. Tomēr Eiropas lielākā ekonomika – Vācija – uzrādījusi vienus no zemākajiem rādītājiem tādās jomās kā tirgus liberalizācija un piemērotas uzņēmējdarbības vides radīšana.

Latvijas konkurētspēja pārsteidzoši augsta

Pētījumā analizēta arī topošo ES dalībvalstu konkurētspēja. No desmit topošajām dalībvalstīm par viskonkurētspējīgāko atzīta Igaunija. Mūsu ziemeļu kaimiņi konkurētspējas ziņa apsteiguši četras no pašreizējās ES dalībvalstīm – Spāniju, Itāliju, Portugāli un Grieķiju. Informācijas sabiedrības izveidošanā un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšanā Igaunija pārspējusi ES vidējos rādītājus.
Kā otra konkurētspējīgākā no topošajām dalībvalstīm novērtēta Slovēnija, kas tikai pavisam nedaudz apsteidz Latviju, kas ierindojusies trešajā vietā.
Latvijas konkurētspēja visaugstāk novērtēta tirgus liberalizācijas jomā, pārsteidzoši augstu novērtēta arī Latvijas konkurētspēja tādās jomā kā finanšu pakalpojumi, labvēlīga uzņēmējdarbības vide un inovācijas. Pēc WEF pētījuma datiem, Latvija pēc vidējā konkurētspējas līmeņa apsteigusi ne vien septiņas citas topošās dalībvalstis, bet arī divas pašreizējās dalībvalstis – Portugāli un Grieķiju.
No valstīm, kuras ES dalībvalsts statusu iegūs jau 1. maijā, viszemākā konkurētspēja ir lielākajai valstij – Polijai, kuras konkurētspēja gandrīz visos rādītājos ir novērtēta kā vissliktākā.

Artis Nīgals