Latvija gatava dalībai ES

Latvija ir sekmīgi novērsusi trūkumus un paveikusi atlikušos mājasdarbus, lai jau pēc dažām dienām kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Ar šādu ziņu pirmdien Briselē Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sēdē nāca klajā Eiropas Komisija.

Komisijas nesāks sankcijas pret Latviju

Komisija ir paziņojusi, ka, “pateicoties topošo dalībvalstu lielajām pūlēm, pašreizējo dalībvalstu piedāvātajai palīdzībai, kā arī Eiropas Komisijas veiktajam monitoringa procesam”, ES spēs sekmīgi funkcionēt pēc 1. maija paplašināšanās un nekādi drošības pasākumi pret kādu no jaunajām dalībvalstīm tūlīt pēc uzņemšanas netiks sākti.
Vislielākās bažas pēdējos mēnešos pirms oficiālās pievienošanās raisīja topošo dalībvalstu spēja izpildīt visas prasības, kas saistītas ar pārtikas drošību. Eiropas Komisija deva visai skaidrus mājienus, ka prasību neizpildīšanas gadījumā pret jaunajām valstīm tiks ieviesti aizsardzības pasākumi un ierobežota brīva preču aprite. Tomēr visas topošās valstis spējušas sakārtot pārtikas drošības sektoru. Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens norādījis: “Komisija tagad ir pārliecināta, ka pārtikas drošības likumdošana pēc iestāšanās ES jaunajās Savienības valstīs tiks pienācīgi piemērota un pēc 1.maija nebūs jāievieš aizsardzības pasākumi.”

Likumdošanas saskaņošana sekmīgi paveikta

Latvijas likumdošanas veiksmīgu saskaņošanu vakar valdības sēdē apstiprināja arī Eiropas lietu biroja (ELB) vadītāja Sanita Pavļuta-Deslandes. Līdz 1. maijam pieņemamo likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu skaits šobrīd ir sarucis līdz minimumam, un atlikušie nepieņemtie normatīvie akti neradīs problēmas Latvijas dalībai ES. Kā “LV” iepriekš ziņoja, vēl marta vidū nepieņemto normatīvo aktu skaits sniedzās pāri trim simtiem, bet, pateicoties valdības, parlamenta un visu iesaistīto institūciju aktīvai darbībai, visi nepieciešamie normatīvie akti pirms pievienošanās ES pieņemti.
S. Pavļuta-Deslandes vakar valdības sēdē informēja, ka saistībā ar Latvijas integrāciju ES vēl jāpieņem 19 Ministru kabineta noteikumi un septiņi likumprojekti. Pieci no šiem likumprojektiem ir saistīti ar robežšķērsošanu. Latvija no savas puses esot izdarījusi visu nepieciešamo, un šobrīd tiek gaidīta atbilde no otras puses. Atlikušie divi likumprojekti pašlaik ir atvērti, un tuvākajās dienās tiem vajadzētu tikt pieņemtiem.
Vakardienas valdības sēdē tika pieņemti deviņi no atlikušajiem noteikumiem, vēl dažus paredzēts izskatīt valdības sēdē, bet pārējie atzīti par tādiem, kur pieņemšana līdz 1. maija ir vēlama, bet nav obligāta. Šos normatīvos aktus paredzēts pieņemt tuvākajās valdības sēdēs pēc 1. maija.
ELB vadītāja prognozēja, ka nekādas negatīvas sekas saistībā ar dažiem atlikušajiem normatīvajiem aktiem nav prognozējamas. Sasniegto likumdošanas saskaņošanas jomā ļoti pozitīvi novērtēja arī valdības vadītājs Indulis Emsis, sakot: “Varam konstatēt laimīgu nobeigumu šim maratonam ar pozitīvu iznākumu.” Premjerministrs aicināja ELB sagatavot vēl vienu apkopojošu ziņojumu pēc 1. maija, lai likumdošanas saskaņošana pilnībā varētu tikt pabeigta. Kā nākamo ar ES saistīto jomu, uz kuru valdība koncentrēs īpašu uzmanību, I. Emsis minēja ES fondu līdzekļu apgūšanu. Šis jautājums būs galvenais dienaskārtībā pēc 1. maija.

Artis Nīgals