Ministru kabineta 27. aprīļa sēdē
Pieņemti “Noteikumi par
piemaksas apmēru diplomātiem”, kuri nosaka apmēru, kādā diplomāti
saņem piemaksu par diplomātisko rangu.
Diplomāti saņem
piemaksu par diplomātisko rangu 20 % apmērā no
diplomātiskajam rangam atbilstošās mēnešalgas.
Pieņemti noteikumi “Farmaceitu un farmaceitu asistentu
reģistrēšanas kārtība”.
Šie noteikumi nosaka farmaceitu
un farmaceitu asistentu reģistrēšanas kārtību. Farmaceitu un
farmaceita asistentu reģistrāciju (iekļaušana un izslēgšana no
farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistra) un izmaiņas
farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrā nodrošina un veic
Latvijas Farmaceitu biedrība, kura nodrošina reģistrētiem
farmaceitiem un farmaceitu asistentiem reģistrācijas apliecības
un reģistrācijas apliecības – piespraudes – izsniegšanu.
Reģistrācijas apliecība ir izstrādāta un noformēta atbilstoši
normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu,
un tajā ir iekļauta arī šāda informācija: izsniedzēja
institūcijas nosaukums; reģistrētā farmaceita vai farmaceita
asistenta vārds, uzvārds un profesijas nosaukums; reģistrētā
farmaceita vai farmaceita asistenta personas kods; reģistrācijas
numurs Reģistrā un reģistrācijas datums; personas
fotogrāfija.
Reģistrācijas apliecības paraksta Latvijas Farmaceitu biedrības
prezidents, un parakstu apliecina ar Latvijas Farmaceitu
biedrības zīmogu.
Latvijas Farmaceitu biedrībā reģistrējas farmaceiti un farmaceitu
asistenti, kuri strādā aptiekā (aptiekas filiālē). Farmaceiti un
farmaceitu asistenti, kuri nestrādā aptiekā (aptiekas filiālē),
ir tiesīgi sniegt ziņas par sevi Latvijas Farmaceitu biedrībai
iekļaušanai Reģistrā.
Farmaceits vai farmaceita asistents, kurš Latvijas Farmaceitu
biedrībai sniedz datus reģistrācijai vai izmaiņas iepriekš
sniegtajā informācijā, aizpilda un iesniedz Latvijas Farmaceitu
biedrībai attiecīgi reģistrācijas iesniegumu vai iesniegumu
izmaiņu reģistrācijai. Iesniegumu noformē saskaņā ar šajos
noteikumos apstiprinātajām veidlapām. Iesniegumu paraksta
farmaceits vai farmaceita asistents, kurš sniedz par sevi ziņas
Latvijas Farmaceitu biedrībai. Iesniegumu Latvijas Farmaceitu
biedrībai var sniegt arī pa pastu ierakstītā
veidā.
Pieņemti noteikumi “Lauksaimniecības un
pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu reģistrācijas un
aizsardzības kārtība”.
Noteikumi nosaka lauksaimniecības
un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu (cilmes nosaukumu un
tradicionāla rakstura produktu) reģistrācijas un aizsardzības
kārtību, kā tas noteikts: lauksaimniecības un pārtikas produktiem
– Padomes 1992.gada 14.jūlija regulā 2081/92/EC “Par
lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfisko norāžu un
cilmes nosaukumu aizsardzību” un tās grozījumos un
papildinājumos; Padomes 1992.gada 14.jūlija regulā 2082/92/EC
“Par lauksaimniecības produktu un pārtikas īpaša rakstura
sertifikātiem” un tās grozījumos un papildinājumos; vīnam –
Padomes 1999.gada 17.maija regulā 1493/1999/EC “Par vīna tirgus
kopējo organizāciju” un tās grozījumos un papildinājumos;
stipriem alkoholiskiem dzērieniem – Padomes 1989.gada 29.maija
regulā 1576/89/EC “Ar ko paredz vispārējus noteikumus stipro
alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu un noformējumu” un tās
grozījumos un papildinājumos.
Zemkopības ministrija izveido Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu
padomi piecu cilvēku sastāvā, kura ir koordinējoša un
konsultatīva institūcija lauksaimniecības un pārtikas produktu
ģeogrāfisko norāžu reģistrācijas un aizsardzības jomā un
nodrošina padomes darbības dokumentēšanu un dokumentu saglabāšanu
līdz to izvērtēšanai un nodošanai valsts arhīvu glabāšanā.
Padomes sastāvā ir trīs Zemkopības ministrijas pārstāvji un viens
Pārtikas un veterinārā dienesta, viens Patentu valdes pārstāvis.
Padomes darbības reglamentu un personālsastāvu apstiprina
zemkopības ministrs.
Padomei ir šādas funkcijas: izvērtē grupas vai personas
iesniegumu par lauksaimniecības un pārtikas produkta nosaukuma
atbilstību aizsargātai ģeogrāfiskai norādei; izvērtē
reģistrācijai pieteiktās un “Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī” publicētās Eiropas Savienības dalībvalstu vai valstu,
kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, lauksaimniecības un
pārtikas produktu ģeogrāfiskās norādes; sadarbojas ar valsts
institūcijām, uzņēmumiem un sabiedriskajām organizācijām
ģeogrāfisko norāžu reģistrācijas, to lietošanas uzraudzības un
kontroles jautājumos; informē par lauksaimniecības un pārtikas
produktu ar aizsargātām ģeogrāfiskām norādēm izplatīšanu tirgū un
šo norāžu uzraudzību un kontroli; izskata personas iesniegumu par
ģeogrāfisko norāžu jautājumiem kārtējā padomes sēdē. Ja
iesnieguma izskatīšana neatbilst padomes kompetencei, iesniegumu
nosūta kompetentai institūcijai; piedalās normatīvo aktu
priekšlikumu izstrādē par lauksaimniecības un pārtikas produktu
ģeogrāfiskām norādēm un Latvijas starptautisko līgumu
sagatavošanā, un starptautiskos projektos lauksaimniecības un
pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu jautājumos.
Pieņemti noteikumi “Transportlīdzekļu reģistrācijas
noteikumi”.
Šie noteikumi nosaka ceļu satiksmē
iesaistīto mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju (puspiekabju)
un mopēdu reģistrācijas kārtību Ceļu satiksmes drošības direkcijā
(CSDD).
Šie noteikumi neattiecas uz traktortehnikas un to piekabju,
tramvaju un trolejbusu, kā arī tādu transportlīdzekļu, kuru tips
nav minēts valsts standartā LVS 87:1997 “Transportlīdzekļu tipi
un to definīcijas” (piemēram, speciālā militārā tehnika),
reģistrācijas kārtību.
Transportlīdzekļa reģistrācijas ietvaros CSDD veido mehānisko
transportlīdzekļu, to piekabju (puspiekabju) un mopēdu, kā arī
transportlīdzekļa virsbūvju, kabīņu vai rāmju, uz kura
transportlīdzekļa izgatavotājs norāda transportlīdzekļa
identifikācijas numuru, valsts uzskaiti un nodrošina tās
aktualizāciju. Šo darbību rezultātā notiek katra
transportlīdzekļa vai tā numurētā agregāta uzskaites tehnisko
datu un datu par tā īpašnieku, turētāju un valdītāju fiksēšana,
kā arī atbilstoša reģistrācijas dokumenta izsniegšana.
Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
Pieņemti noteikumi “Dabīgā minerālūdens un avota ūdens
obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības”, kuri nosaka
obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības dabīgajam
minerālūdenim un avota ūdenim.
Dabīgais minerālūdens ir
ūdens, kas iegūts no pazemes ūdens atradnes pa vienu vai vairākām
dabiskām vai urbtām izejām, un atšķiras no dzeramā ūdens pēc
sastāva un temperatūras nemainīguma ieguves vietas dabisko
svārstību robežās.
Dabiski gāzēts
dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā oglekļa
dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas
(dekantācijas), ja tā veikta, un pildīšanas tarā ir tāda pati kā
minerālūdens atradnē. Vajadzības gadījumā no tās
pašas
atradnes ievada ūdenī tādu pašu
daudzumu oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes), kāds zaudēts
minētajos procesos.
Dabīgais
minerālūdens, bagātināts ar gāzi no atradnes, ir dabīgais
minerālūdens, kurā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes)
koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā veikta, un
pildīšanas tarā ir lielāka nekā atradnē.
Gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā
papildus ievadīts pārtikā izmantojams oglekļa dioksīds (ogļskābā
gāze), kas nav iegūts minerālūdens atradnē.
Avota ūdens ir pazemes ūdens, kas paredzēts cilvēku patēriņam
dabiskā veidā, to pilda tarā ieguves vietā, un tas atbilst šajos
noteikumos un normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens
obligātajām nekaitīguma prasībām.
Ražotājs nodrošina dabīgā minerālūdens ģeoloģisko,
hidroģeoloģisko, fizikālo, ķīmisko, fizikāli ķīmisko,
mikrobioloģisko novērtējumu. Farmakoloģisko, fizioloģisko un
klīnisko novērtējumu veic normatīvajos aktos par zāļu izpēti
noteiktā kārtībā, lai raksturotu dabīgā minerālūdens specifisko
ietekmi uz cilvēka organisma funkcijām.
Šie noteikumi neattiecas uz minerālūdeņiem, kuri atzīti par zālēm
vai kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības
iestādēs, kuras atrodas ūdens ieguves teritorijās.
Pieņemti noteikumi
“Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtība un
vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas
kārtība”.
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijā
iegūst mehānisko transportlīdzekļu vadītāja, mopēdu, tramvaju un
trolejbusu vadītāja kvalifikāciju, maina un atjauno vadītāja
apliecību un braukšanas mācību atļauju, kārto eksāmenus
transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas iegūšanai un noformē
vadītāja apliecību.
Šie noteikumi neattiecas uz kārtību, kādā Latvijā iegūst
traktortehnikas vadītāja kvalifikāciju, maina un atjauno vadītāja
apliecību, kārto eksāmenus traktortehnikas vadītāja
kvalifikācijas iegūšanai un noformē vadītāja apliecību.
Vadītāja apliecība ir no speciāliem materiāliem izgatavots
kredītkartes formāta (izmēri 54x85 mm) dokuments ar tajā
iestrādātiem pretviltošanas elementiem, ko izsniedz personai,
pamatojoties uz iegūtajām tiesībām vadīt noteiktas kategorijas
transportlīdzekli.
Braukšanas mācību atļauja ir no speciāliem materiāliem izgatavots
kredītkartes formāta (izmēri 54x85 mm) dokuments ar tajā
iestrādātiem pretviltošanas elementiem, ko izsniedz personai kā
apliecinājumu tiesībām mācīties vadīt A1, A, B1, B vai C1
kategorijas transportlīdzekļus.
Vadītāja apliecību un braukšanas mācību atļauju izsniedz, apmaina
un atjauno Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Vadītāja apliecību un atļauju sagatavo datorizēti un visus
ierakstus tajā veic ar datordrukas iekārtu, izdrukājot attiecīgu
transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošo
informāciju. Personai var būt tikai viena lietošanai derīga
vadītāja apliecība vai atļauja. Par spēkā esošu tiek uzskatīta tā
vadītāja apliecība vai atļauja, kas personai izsniegta kā pēdējā.
Vadītāja apliecības derīguma termiņš ir 10 gadi, ja starpvalstu
līgumos nav noteikts citādi. Atļaujas derīguma termiņš ir trīs
gadi.
Pirms vadītāja apliecības vai atļaujas noformēšanas, kā arī pirms
teorētiskā eksāmena (Ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes
drošības zināšanu pārbaude, kas notiek personai, kas vēlas iegūt
transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju, atbildot uz eksāmena
jautājumiem) vai vadīšanas eksāmena (braukšanas iemaņu un
prasmju, Ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības zināšanu
pārbaude, kas notiek, personai vadot transportlīdzekli)
kārtošanas persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Aizliegts izsniegt jebkādu vadītāja apliecību personai: kurai
atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības; kurai konstatētas
medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai; kura
par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzlikto naudas sodu nav
samaksājusi gada laikā no soda uzlikšanas dienas; kurai pārkāpumu
uzskaites punktu sistēmas ietvaros ir piemērots ietekmēšanas
līdzeklis – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas
aizliegums.
Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
Pieņemts rīkojums “Par A.Vasiļjeva iecelšanu Ventspils ostas
valdes locekļa amatā”, saskaņā ar Likumu par ostām Aleksandrs
Vasiļjevs iecelts Ventspils ostas valdes locekļa
amatā.
Vienlaikus Ministru kabinets pieņēma rīkojumu
“Par G.Dekšņa atbrīvošanu no Ventspils ostas valdes locekļa
amata”, ar kuru saskaņā ar Likumu par ostām Gatis Deksnis
atbrīvots no Ventspils ostas valdes locekļa amata.
Pieņemti noteikumi “Iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas,
darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu
atlīdzības izmaksas kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību,
kādā fiziskās personas iesniedz iesniegumus zaudējumu atlīdzības
saņemšanai, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas
kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību.
Iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai iesniedz attiecīgi
Ģenerālprokuratūrā vai Tieslietu ministrijā.
2003.gada 9.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā “Par
izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai
nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”,
kas izteica likuma 7.panta trešo daļu jaunā redakcijā, paredzot
Ministru kabinetam deleģējumu noteikt iesniegumam par zaudējumu
atlīdzināšanu pievienojamos dokumentus, kā arī visā likumā tika
saskaņota terminoloģija atbilstoši Administratīvā procesa likuma
normām. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt noteikumu
atbilstību jaunākām likuma normām.
Noteikumi stājas spēka 2004.gada 1.maijā.
Valsts kancelejas Komunikācijas departaments