2004. gada 22. aprīļa stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis.
Sēdes vadītājs.
Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Izslēdziet, lūdzu, mobilos telefonus! Sāksim pavasara sesiju un Saeimas kārtējo 22.aprīļa sēdi.
Cienījamā Valsts prezidente! Godājamie valdības locekļi! Godājamie deputāti! Klātesošie! Šodien Saeimā viesojas Itālijas Republikas prezidents Karlo Adzeljo Čampi kungs.
Lūdzu, prezidenta kungs, vārds uzrunai! (Aplausi.)

Karlo Adzeljo Čampi (Itālijas Republikas prezidents).
Jūsu ekselence Latvijas Republikas Valsts prezidente!
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētājas biedri!
Augsti godātie parlamenta deputāti!
Valsts institūciju pārstāvji!
Dāmas un kungi!
Uzrunāju jūs ar cieņu un draudzības jūtām. Jūs esat izcietuši totalitārisma diktātu, ideoloģiskā barjera ir turējusi jūs atšķirtībā piecdesmit gadus. Jūs esat uzveikuši pārestību un patvaļu. Brīvības gars un griba atgūt jūsu neatkarību ir uzvarējuši.
Otrā pasaules kara gados biju jau pieaudzis. Atceros Baltijas valstu robežas Eiropas pirmskara ģeogrāfiskajā kartē, atceros robežu dzēšanu, kad valstis tika iekļautas padomju impērijā.
Jūsu atgriešanās Eiropā ar paceltu galvu – ar dalību Eiropas Savienībā – un jūsu atgriešanās Rietumos – ar dalību Ziemeļatlantijas aliansē – vieš uzticību un cerību.
Esmu šeit tādēļ, ka arī Itālija dažas dienas pirms vēsturiskā 2004.gada 1.maija svinēs Eiropas vienotības atjaunošanu.
Itālijas tauta jau kopš 1950.gada ir vēlējusies izveidot ilgtspējīgu savienību, kura pamatotos brīvībā un demokrātijā; tā ir vēlējusies brīvu un vienotu Eiropu.
Dalība Eiropas Savienībā prasa skaidri atšķirt starpību starp starptautisku organizāciju un Eiropas Savienību; tai nevajadzēs nekad atgriezties atpakaļ tikai vienīgi pie brīvās apmaiņas zonas un arī pie politiskās alianses.
Eiropas Savienība sagaida visaugstāko cieņu Eiropas Savienības institūcijām – pilnīgu gara un dvēseles saskaņu un vienotību, tiecoties sasniegt Eiropas kopējās intereses.
Vienota saistība un konsekvence – tas ir galvenais ieguldījums, ar kuru nākamās dalībvalstis var pilnveidot un papildināt Eiropas integrāciju.
Eiropas Savienība ir auglis dibinātājvalstu laimīgam redzējumam un brīvprātīgai, pakāpeniskai pievienojušos valstu progresīvai virzībai uz priekšu. Eiropas Savienībai ir jāpielāgo savas institūcijas, kas sākotnēji tika iecerētas tikai sešām dalībvalstīm. Tas ir steidzams mērķis, kuru var īstenot, nostiprinot solidaritāti, kas jau vieno mūsu tautas, jo īpaši ar patstāvīgu garu.
Eiropas Savienības tēvu, tās dibinātāju Adenauera, de Gasperi, Šūmana, Spāka mantojumam ir jābūt mūsu visu kopējam mantojumam – gan vecajām, gan jaunajām dalībvalstīm un to pilsoņiem. Paplašināšanās tiek īstenota Eiropai smagu draudu laikā, tie izceļ nepieciešamību pārkausēt mūsu kontinenta politiku. Tas ir kopīgs apziņas jautājums – atbrīvoties no šaubām un vilcināšanās, saprast, ka vieni paši necik tālu nevar tikt, savukārt, lai gūtu panākumus vienotībā, mums – vēlos atkārtoti uzsvērt – ir nepieciešamas piemērotas institūcijas un noteikumi.
Saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanos palielinās nepieciešamība nostiprināt pārskatāmību un mūsu demokrātisko sistēmu spēku, veicināt civilās sabiedrības piedalīšanos visos lēmumu pieņemšanas procesos, gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī aizsargāt vājos, cīnīties ar mikronacionālismu, būt vienprātībā par vērtībām un tiesībām, izpildīt kopīgas saistības.
Šajā svinīgajā Saeimas zālē daudzu klātesošo sejās dominē jaunība. Jaunatne ir Eiropas Savienības cerība, bet Eiropa ir tās cerība. Mums ir kopīgi jāveic ceļš, kas Eiropas Savienībai ļaus izdarīt izvēles, no kurām būs atkarīgs mūsu ekonomikas pieaugums, kā arī dārgās brīvības, drošības un miera saglabāšana. Mums ir jābūt vienotiem, lai Eiropa vienmēr izceltos ar solidaritāti un taisnīgumu.
Eiropas Savienība balstās uz divu vārdu – tautas un valstis – salikumu, rodot vajadzīgo līdzsvaru starp kopēju suverenitāti un starpvaldību sadarbību, ko kodolīgi izsaka vārdu savienojums “valstu un nāciju federācija”.
Eiropas identitāte nozīmē ņemt vērā šo īstenību un attiecīgi uzņemties atbildību.
Jūsu ekselence!

Augsti godātie parlamentārieši!
Eiropas Savienībā ekonomiskais pieaugums samazinās. Mūsu kontinentam ir nepieciešamais potenciāls, lai reaģētu. Mēģinājums to īstenot ir veikts, saskaņojot Lisabonas stratēģiju. Vērtīgā pārliecība, kas iedvesmoja šīs stratēģijas rašanos, šķiet, ir gājusi mazumā. Tolaik izstrādātais projekts netiek pietiekami īstenots un riskē palikt par labo nodomu sarakstu. Cīnoties ar gadījuma rakstura pārejošām problēmām, tiek pazaudēts galvenā mērķa redzējums. Ejamais ceļš ir iezīmēts – nacionālās politikas un ekonomikas aizvien lielāka iekļaušana Eiropas koordinēšanas un virzības ainā. Ar nacionālo līmeni pašu par sevi vien ir par maz.
Dinamiskas un elastīgas Eiropas ekonomikas un labi koordinētas industriālās stratēģijas mērķi var sasniegt ar politisko redzējumu, spēju īstenot projektus un gribu strādāt kopīgi.
Uz ekonomikas nedrošību, kas ieilgst, var atbildēt, pirmām kārtām, pārvarot “pieklibošanu”, kas pastāv starp vienoto valūtu – eiro, kuru administrē federāla institūcija – Eiropas Centrālā banka, un ekonomikas vadību, kas atstāta sarežģītajā valstu sadarbības ziņā.
Ir nepieciešams gluži kas cits – kopīgi saskaņot lēmumus, lai izpaustu kopīgās vērtības un sasniegtu kopīgos mērķus. Ir nepiecie

šams panākt saskaņu lēmumu pieņemšanas procesā par motivāciju, mērķiem un laikiem. Ir nepieciešams, lai lēmumi tiktu saskaņoti kopā – gan jautājumos par lielām infrastruktūrām, gan arī katras valsts iekšienē. Ir nepieciešams vienoti veidot attiecības ar lielajām pasaules ekonomikas lielvarām.
Saskaņotie noteikumi rada drošu pamatu visiem un aizsargā katra nacionālās intereses.
Mēs kopīgi esam vienojušies par dažiem pamatnoteikumiem; kopīgi ir jāveic arī šo normu iestrādāšana likumdošanā un īstenošana darbībā.
Eiropas Savienības juridiskais pamats ir kopīgas garantijas un mantojums. Nerespektējot mūsu pašu radītos tiesību pamatus, Eiropa kļūs vājāka.
Konkurencē vai tirdzniecībā, kā arī citās nozarēs – sākot no cīņas pret prečuzīmju atdarinājumiem līdz jaunu projektu īstenošanai gan izpētē, gan arī citur – Eiropas panākumi ir saistīti ar tās spēju saskaņot darbību, saskaņot likumus, būt par vienīgo sarunu biedru attiecībās ar citām valstīm.
Jūsu ekselence Valsts prezidente!
Augsti godātie parlamenta deputāti!
Mēs dzīvojam pasaulē, kurā pastāv nopietni draudi, pasaulē, kurā iezīmējas traģiski notikumi, kas skar mūsu pilsoņus un mazina mūsu ikdienas dzīves drošību.
Eiropas Savienība nevar izpausties ar izolētām gadījuma rakstura iniciatīvām, tā nevar riskēt aiziet otrajā plānā. Tai ir jābūt aktīvi vienotai. Tai ir nepieciešams autoritatīvs spēks. Tieši tāpat ir nepieciešams ekonomisks un militārs spēks, kas kalpo nevis pretdarbībai, bet gan kā starptautisko sabiedrību stabilizējošs elements, kopā ar ASV un kopā ar Kanādu.
Mums izdosies nostiprināt Eiropu, ja pastiprināsim Eiropas Savienības institūciju spēku, ja pratīsim paust savu ietekmi pasaules līmenī, ja Eiropas Savienība vienmēr būs valstu grupa, kuru veido senas un jaunas dalībvalstis, kas ir īpaši motivētas un spējīgas un vēlas raudzīties pāri šauram horizontam.
Manā sirdī šie jautājumi un šie mērķi ir jau no 1999.gada.
Eiropas apvienošanās ir cerības gaisma ne tikai mums, bet visai pasaulei.
Ir viens prioritārs mērķis, bez kura viss pārējais sadrumstalojas: tā ir Eiropas konstitūcija un jaunais līgums. Tas bija steidzams jautājums jau pirms pieciem gadiem, tagad tas ir kļuvis neatliekams.
Īpaši pēc nesenajām teroristu ofensīvām ir pienācis brīdis beigt vilcināšanos, parādīt iedzīvotājiem un pasaulei to solidaritāti, kas vieno dalībvalstis Eiropas Savienībā. Tas ir kopīgs aicinājums un kopīga sajūta visiem vēlētājiem Eiropā – no Baltijas līdz Vidusjūrai.
Līguma projekts ir ticis izdiskutēts demokrātiskās debatēs, tas ir ieinteresējis Konventa ietvaros visus Eiropas Savienības likumdošanas avotus – valstu valdības un parlamentus, Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju; tas nodrošina 25 dalībnieku savienības darbību.
Pārskatāmai un demokrātiskai Eiropai būs nostiprinātas institūcijas: stabila prezidentūra, ietekmīga Komisija, autoritatīvs ārlietu ministrs un vēl stiprāks Eiropas Parlaments, kuram ir vairāk motivācijas un lielāka pārstāvniecības spēja.
Eiropas Savienība var paveikt daudz – daudz vairāk, nekā šodien spēj veikt Balkānos, Vidējos Austrumos un arī Irākā, šajā izmocītajā valstī veicot drosmīgu un vienotu, saskaņotu rīcību izšķirošos atjaunošanas un demokrātijas izveides jautājumos un palīdzot starptautiskajai sabiedrībai pilnveidot līdzekļus un mērķus, lai virzītos uz stabilitāti un mieru.
To daudzo iedzīvotāju acīs, kuri dzīvo nemiera pilnajos reģionos, Eiropa nav tikai tālas labklājības ilūzija. Eiropa piedāvā konkrētu modeli, iemiesojot vērtības, kas aizsargā civilizētu dzīvi. Tā ir Eiropas konstitūcijas vērtība un spēks – radīt jaunu Eiropas politikas subjektu ar saviem kopējiem noteikumiem un institūcijām, kas vienlaikus ar Pamattiesību hartu apliecina nenoliedzamo cilvēka vērtību un cieņu.

Jaunais nolīgums, kuru beidzamajā Eiropas Padomes sanāksmē apņēmās pabeigt līdz jūnija sākumam, būs signāls, ar kuru mūsu iedzīvotājiem kļūs skaidrs, kādā Eiropas Savienībā viņi vēlas piedalīties, un tas iesaistīs viņus kā dalībniekus šajā projektā.
Vienošanās par konstitūciju norādīs to telpu, kuras ietvaros Eiropas institūcijas varēs izvērst savu darbību un izlemt nākamo desmitu gadu laikā Eiropas iedzīvotāju paaudžu likteņus. Ir bijusi pārāk liela kavēšanās!
Visu mūsu valstu un tautu piekrišana Eiropas vienotībai un autoritātei nav atliekama vēl ilgāk.
Es pateicos jums par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu!
Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no darba kārtības 26.darba kārtības punktu – likumprojektu “Diskriminācijas novēršanas likums”, iekļaujot to izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas 13.maija plenārsēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!
Juridiskā komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un iekļaut likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā 13.maija sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav.
Desmit deputāti ierosina izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Iebildumu nav.
Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izskatīšanu otrajā lasījumā, iekļaujot šo likumprojektu 13.maija sēdes darba kārtībā. Iebildumu nav.
Izskatām sadaļu – Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, Līgumu par šīs Konvencijas pagaidu piemērošanu starp noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Protokolu par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto šīs Konvencijas iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus nolēmumus, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, Deklarāciju par vienlaicīgu minētās Konvencijas un Protokola pieņemšanu un Deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar Protokola 2.pantu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus nolēmumus, kas sastādīts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.pantu, Deklarāciju par Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību un Protokola par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto minētās konvencijas iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus nolēmumus, vienlaicīgu pieņemšanu, Deklarāciju, kas pieņemta saskaņā ar Protokola 2.pantu, Vācijas Federatīvās Republikas, Grieķijas Republikas, Nīderlandes Karalistes un Austrijas Republikas deklarāciju, Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aiz

sardzību Otro protokolu, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.pantu, Kopējo deklarāciju par Otrā protokola 13.panta 2.daļu un Komisijas deklarāciju par Otrā protokola 7.pantu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Repše vēlas ko... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Einaram Repšem!
E.Repše (JL).
Straumes kungs! Man rodas tāds iespaids, ka mēs šeit traucējam pārējiem deputātiem sarunāties.
Sēdes vadītājs.
Paldies! (Starpsauciens: “Pareizi teikts!”) Es pievienojos jūsu viedoklim un aicinu kolēģus sekot līdzi sēdes gaitai un iedziļināties būtiskajos jautājumos!
Par šī likumprojekta nodošanu... nodošanu komisijām iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10.panta devīto daļu, Apvienotās Karalistes deklarāciju par Konvencijas 20.pantu un Konvencijas Protokolu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Eiropas Parlamenta deputātu iecelšanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Frakciju padomes sagatavoto lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.
Izskatām Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Kārļa Šadurska, Einara Repšes, Arta Kampara, Ingunas Rībenas, Valda Dombrovska, Edgara Jaunupa, Dzintara Zaķa, Ulda Mārtiņa Klausa, Pauļa Kļaviņa un Viestura Šiliņa pieprasījumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Jurim Radzevičam par nostāju attiecībā uz nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija, izskatot šo pieprasījumu, uzskata, ka tas ir noraidāms.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamais Straumes kungs! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija balsojot noraidīja pieprasījumu par izglītības un zinātnes ministra nostāju jautājumos par Saules dārza apsaimniekošanu un Tiesību zinātnes studiju programmas licences atjaunošanu Sociālo tehnoloģiju augstskolai. Nu, ko lai dara? Komisijā vairākumu acīmredzot neuztrauc tas, ka par tautas saziedoto naudu pirktais un bērniem nodotais Saules dārzs draud ar kārtējo tautas mantas izsaimniekošanas skandālu. Nomnieks, kura apšaubāmos mērķus Ķīpsalas krastā... Ķīšezera krastā būvēt privātmājas pirms diviem gadiem sabiedrības spiediena un saziņas līdzekļu saceltās trauksmes dēļ neizdevās realizēt, šobrīd ir par savu nomas līgumu valstij parādā vairāk nekā 100 tūkstošu latu. Nomas maksa netiek maksāta. Nomnieks, neskatoties uz tiesvedības uzsākšanu par līguma laušanu, ko ierosināja vēl iepriekšējās – Einara Repšes valdības laikā, pirms mēneša ir izzāģējis ābeļdārzu Saules dārzā. Viņš rīkojas Saules dārzā jau kā savā iegūtā teritorijā.
Nu, jā. Radzevičs ir teicis, ka viņš saimniekos citādi nekā Šadurskis. Ministrija mēneša laikā nav reaģējusi uz šo ābeļu izzāģēšanu.
Vakar ministrijas parlamentārā sekretāre apgalvoja, ka ministrs tomēr uz šo izciršanu reaģēšot un iepazīšoties ar tiesvedības materiāliem. Nu mēnesis ir tā kā pagājis. Protams, labāk vēlu nekā nekad! Tikai man būtu ļoti žēl, ja deputātu vienaldzības dēļ nākamās savrupmājas, ko Guntis Indriksons šobrīd ceļ uz “Skonto” zemes, jau atrastos uz valsts zemes Saules dārza teritorijā. Un tur nevis bērni nodarbotos ar sportu, bet dzīvotu miljonāri.
Otrs jautājumu loks ir saistīts ar Tiesību zinātnes studiju programmas licenci Sociālo tehnoloģiju augstskolai. Licence ir anulēta vēl pagājušā gada vasarā par rupjiem Augstskolu likuma pārkāpumiem. Notiek tiesvedība. Vienā jautājumā jau ir likumīgā spēkā stājies spriedums Izglītības un zinātnes ministrijas labā. Divās tiesas sēdēs 24.martā un 2.aprīlī augstskola atsauca savas prasības. Un tādas, protams, ir viņas tiesības. Taču pārsteidz motivācija. Ar ministrijas amatpersonām esot panākta vienošanās par licences atjaunošanu. Ja šāda vienošanās ir, tad tā ir pilnīgi prettiesiska, jo licenci piešķir vai atņem nevis ministrijas amatpersonas, bet Licencēšanas komisija. Tas būtu apmēram tas pats, kas ar tiesnesi pirms tiesas sēdes vienoties par spriedumu.
Un tomēr zīmīgs fakts. Dienu pirms tiesas sēdes ministrija uzteic darbu savam aizstāvim – advokātam. Tātad ministrs acīmredzot zināja scenāriju, kāds risināsies nākamajā dienā. Tās ir ļoti nopietnas aizdomas, ka vienošanās tomēr ir bijusi. Ministrs apgalvo, ka ne. Protams, mums ir iespējas ticēt ministram vai ticēt augstskolai.
Vakar, ieejot Sociālo tehnoloģiju augstskolas mājaslapā, es melns uz balta redzu: tiesību zinātnes, specializācija un tā tālāk, iegūstamā kvalifikācija – jurists, programmas veids – profesionālais bakalaurs. Tātad tiek uzņemti studenti nākamajam mācību gadam. Ne vārda par to, ka programmai nav licences. Tātad atkal ir jautājums: ticēt ministram vai ticēt augstskolai.
Varētu jau teikt: “Jā, ministrs ir jauns, nepieredzējis, no izglītības, augstākās izglītības maz ko saprot, grūti uzsākt uzreiz darbu.”
Bet, godātie deputāti! Neaizmirsīsim, kādu atbildību mēs uzņemamies! Tie ir daudzi desmiti studentu, kuri līdz ar to iegūs nelikumīgu izglītību, kuru diplomi nekā nebūs vērti, kuri būs izniekojuši savu naudu, iemaksādami šīs augstskolas kasē. Uzņēmējdarbība bez licences ir neatļauta. Kāpēc mēs tik vienaldzīgi skatāmies uz to, ka augstākā izglītība tiek iegūta pretēji likuma normām?
Es tomēr ļoti ceru, ka šī sabiedrības uzmanības pievēršana šiem satraucošajiem faktiem varbūt dos savu pozitīvu lomu. Varbūt pat iekšlietu ministrs pievērsīs savu modro aci likumpārkāpumiem augstākās izglītības jomā. Taču laikam tomēr Izglītības un zinātnes ministriju vajadzētu vadīt cilvēkam, kas modri stāv sabiedrības interešu sardzē, nevis sabiedrībai modri būtu jāseko ministram, lai varētu operatīvi novērst, nevis pēc tam sūri un grūti apkarot. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies!
Einars Repše.
E.Repše (JL).
Godātie kolēģi! Nebiju domājis uzstāties, jo visu būtību jau pateica ministrs Šadurskis, bet mani satrieca... apklustiet, lūdzu! ... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Kāpēc jāapklust! Vai šeit ir bērnudārzs?!”) mani vienkārši satrieca zāles reakcija. Jūs padomājiet, jūs padomājiet, kas šeit notiek! Ministrs jūs informēja vismaz par diviem ļoti kliedzošiem gadījumiem – par valsts mantas izsaimniekošanu. (No zāles deputāts A.Golubovs: “Viņš nav ministrs!”) Bijušais ministrs, piedodiet! Par valsts mantas izsaimniekošanu, par Saules dārza nozagšanu ar Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu un ministra līdzzināšanu un līdzdalību. Tagadējo.
Otrs, ministrs jūs informēja par absolūtām nelikumībām licencēšanas procesā, kur atkal tiesiskumam ir pilnīgi pārvilkta svītra, un augstskola, kas kaut ko... kas darbojas nelikumīgi un kaut ko var sarunāt ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem, pat nezinu, kādiem, atkal ar ministra līdzzināšanu un klusēšanu darbojas tā, it kā uz viņiem likumi neattiektos.
Un visvairāk mani satrieca tas, ka godājamie parlamenta deputāti, mūsu tautas priekšstāvji, runā tā, savā starpā pļāpā, ka faktiski ir grūti zālē sadzirdēt, ko ministrs saka. Izrāda pilnīgu neieinteresētību par šiem faktiem, ko bijušais ministrs izklāsta, lai jūs kā tautas priekšstāvji palīdzētu novērst minētās nelikumības – valsts īpašuma izzagšanu un saimniekošanu tā, it kā Latvijas valdība būtu kādu

noziedznieku privāta bodīte.
Godātie deputāti! Ja jūs esat tautas priekšstāvji, tad es aicinu pozīcijas deputātus saukt pie kārtības savus ministrus, opozīcijas deputātus atbalstīt, kritizēt un aicināt ievērot likumību un valsts intereses Emša valdības un viņa ministru darbībā. Es šeit, no Saeimas tribīnes, deklarēju, ka, ja Saeima noraidīs mūsu iesniegto ļoti nopietno pieprasījumu, ko tikko pamatoja ministrs Šadurskis, tādā gadījumā es deklarēju, ka šī Saeima savā vairākumā atbalsta valsts izzagšanu un nelikumības atjaunošanu Latvijā. Un šādai Saeimai nav nekādu tiesību saukties par vēlētāju pārstāvniecību.
Sēdes vadītājs.
Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātais Straumes kungs! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Repšes kungs! Es jūs aicinu nenodarboties šeit ar absolūti tukšu muldēšanu. Es jūs aicinu neaicināt deputātus, kā uzvesties, bet izslēgt savu kompjūteru, kurā jūs skatāties savu pliko meiteņu bildītes, ko gleznot, visas Saeimas sēžu darbības laikā! Tā ka nenodarbojamies šeit ar moralizēšanu.
Un, ja runā par šo priekšlikumu, tad par priekšlikumu komisijai bija gandrīz vienprātīgs viedoklis, ka tas priekšlikums ir anekdotisks. Es atkārtoju – anekdotisks! Un ja jūsu partija turpinās rakstīt tik anekdotiskus dokumentus, tos pat nevar nosaukt par dokumentiem, tad jūsu darbība tiešām kļūst vēl anekdotiskāka, jo jāatzīst, ka ministrs šajās te jūsu priekšlikumā paustajās lietās nav pieņēmis līdz šim nevienu saistošu lēmumu un tas pieprasījums ir apmēram tāds: viena tante teica, vai arī – ja tantei būtu riteņi, viņa būtu tramvajs.
Tā ka lūdzu, cienījamie kolēģi, nenodarbosimies ar demagoģiju, neaicināsim deputātus strādāt, paši nedarot to. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Godātais Ābiķa kungs un tāpat arī Repšes kungs, kurš runās nākamais otro reizi, es aicinātu runāt par apspriežamo tematu, nevis par parlamenta atlaišanu vai mākslas darbu skicēm.

Einars Repše – otro reizi.
E.Repše (JL).
Šī būs tikai replika, Ābiķa kungs! Mans dators ir ieslēgts un ir mans darba instruments, gluži tāpat kā jūsu papīrs un zīmulis. Bet jūs melojāt, sacīdams, ko es šajā datorā patlaban daru un aplūkoju.
Sēdes vadītājs.
Paldies! Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram Jurim Radzevičam. Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 48, atturas – 7. Pieprasījums noraidīts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Robežsardzes likuma grozījumos ir saņemti pieci priekšlikumi.
1.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums. Deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums. Iekšlietu ministra Jēkabsona kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likuma otrajā lasījumā pieņemšanu!

Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā”.
1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
E.Jaunups.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
7. un 8. – Juridiskā biroja priekšlikumi... Es atvainojos! 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
9. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
10. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
14. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu…
Atvainojiet! Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Mēs, protams, maz kurš no klātesošajiem esam speciālists autortiesību jautājumos, bet par šo jautājumu attiecībā uz banku zīmēm... es esmu pārrunājis šo lietu gan ar autortiesību speciālistiem, gan arī ar Saeimas Juridisko biroju. Starp citu, šis atbalsts priekšlikumam atbildīgajā komisijā tika pausts tikai ar vienas balss pārsvaru.

Un, lūk, ko saka autortiesību speciālisti. Autortiesību speciālisti saka, ka vajadzētu iebilst pret Latvijas Bankas priekšlikumu iekļaut likuma 17.¹pantu “Naudas zīmes”. Kāpēc?
Speciālisti uzskata, ka viņiem, protams, ir saprotama bankas vēlme aizsargāt naudaszīmes pret to izmantošanu. Taču, cienījamie kolēģi, pēc speciālistu domām, šis nav īstais likums. Tāpat kā ir speciāls likums par Valsts karogu, ģerboni un citiem valsts simboliem, ir arī likums “Par Latvijas Banku”. Un šī norma šādā vai citādā versijā būtu tajā jāiekļauj.
Ja šī norma paliek šajā likumā, tad mēs saskarsimies ar nopietnām problēmām. Nu, piemēram, autortiesību termiņš ir 70 gadi. Vai kādam no klātesošajiem ir skaidrs, kā Latvijas Banka gatavojas šo termiņu piemērot – 70 gadus nemainīt naudaszīmes? Ir vēl arī citas nianses. Piemēram, mēs ar autortiesībām gatavojamies aizsargāt ne tikai latu, bet arī visas pasaules naudaszīmes. Citās valstīs, izņemot dažās valstīs, naudaszīmes ar autortiesībām neaizsargā, un šāda prakse ir arī Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu ieklausīties gan Saeimas Juridiskā biroja speciālistu viedoklī, gan arī autortiesību jomas speciālistu viedoklī un neatbalstīt šo priekšlikumu.
Un aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Miša, ko mēs? Jābalso ir “pret”.”) Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 15, atturas – 7. Priekšlikums atbalstīts.
E.Jaunups.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
17., 18. un 19. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīti.
E.Jaunups.
20., 21., 22. un 23. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
E.Jaunups.
24. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
25. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.
E.Jaunups.
26., 27. ... Es atvainojos! 26. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Komisijas lēmums: neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
E.Jaunups.
27. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
28. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
29. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 29. un 30.priekšlikumu.
E.Jaunups.
31. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31. un 32.priekšlikumu.
E.Jaunups.
33. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
E.Jaunups.
34. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
35. un ... Es atvainojos! 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
36. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
E.Jaunups.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
E.Jaunups.
39., 40. un 41. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīti.
E.Jaunups.
42., 43. un 44. – Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
E.Jaunups.
45. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
E.Jaunups.
46. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
E.Jaunups.
47. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
48. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
49. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
50. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
E.Jaunups.
51. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
52. – deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
53. un 54. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
55. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
56. un 57. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
58. deputāta Ābiķa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
59. un 60. priekšlikums. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
61. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
62. un 63. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
64. deputāta Ābiķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
E.Jaunups.
65. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
66. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
67. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
68. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
69. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
70. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
71. un 72. – Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
73. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
74. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
E.Jaunups.
75., 76., 77. un 78. – Juridiskās komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
79. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
80. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

E.Jaunups.
81. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
82. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
83. un 84. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
E.Jaunups.
85. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
86. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
87., 88. un 89. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
90. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
91. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
92. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
E.Jaunups.
93. un 94. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav ... Atvainojiet! Atklājam debates par 93.priekšlikumu. Deputāts Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Lieta ir tāda, ka Saeimas deputātu vidū patiešām, manuprāt, nav neviena autortiesību speciālista. Un, skatoties uz to, kā mēs cenšamies pieņemt šo te svarīgo likumu tādā milzīgā steigā, nu, es vienkārši kā jurists nevaru atļauties balsot “par”. Es saprotu, ka mums jāpieņem šo likumu saistībā ar Eiropas Savienības prasībām, bet tajā pašā laikā ir nepieciešams veidot darba grupu, lai novērstu visas nesaskaņas, kuras ir sastopamas šajā likumā.
Lūdzu ņemt vērā manu priekšlikumu un pārdomāt! Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies! Debates slēdzu. Iebildumu pret 93.priekšlikumu nav.
Tālāk, lūdzu!
E.Jaunups.
94. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
Un 95. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

E.Jaunups.
Ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autortiesību likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – nav, atturas – 15. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2194b. Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”.
1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
4. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

M.Segliņš.
5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.

7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.
9.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
10.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.

M.Segliņš.
11. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
12.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
13. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
14. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
15. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
16.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
17. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.
18. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

M.Segliņš.
19. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
20. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
21. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
22. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Segliņš.
23. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
24. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.

25. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
26. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

M.Segliņš.
27. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
28. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
29. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.
30. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
31. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
32. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
33. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
34. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

M.Segliņš.
35. priekšlikums – Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Segliņš.
36. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
37. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
38. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
39. priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
40. priekšlikums – ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
41. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
42. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Segliņš.
43. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.
44. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
45. priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
46. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
47. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
48. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī nav iebildumu.
M.Segliņš.
49. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
50. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Segliņš.
51. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
52. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
53. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
54. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.
55. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
56. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
57. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
58. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

M.Segliņš.
59. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.
60. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
61. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
62. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
63. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
64. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
65. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.
M.Segliņš.
66. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

M.Segliņš.
67. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
68. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
69. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
70. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Segliņš.
71. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
72. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
73. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
74. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī nav iebildumu.

M.Segliņš.
75. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
76. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.
77. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
78. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
79. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
80. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
81. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
82. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī nav iebildumu.

M.Segliņš.
83. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
M.Segliņš.
84. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
85. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.

M.Segliņš.
86. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
87. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
88. priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
89.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
90. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
91.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
92. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
93. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
94. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.
95. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
96. priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
97. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
98. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
99. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
100. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
101. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
102. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
103. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
104. priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
M.Segliņš.
105. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.

M.Segliņš.
106. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī nav iebildes.
M.Segliņš.
107. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
108. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
109. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
110. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
111. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
112.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
113. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt otrajā lasījumā likumu “Grozījumi Komerclikumā”.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Par likumu vai atsevišķu to normu spēkā esību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Saņemti 20 priekšlikumi par šo likumprojektu, ar kuru šobrīd strādājam.
1.priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
2. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
3. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
4. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
5. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Segliņš.
6. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
7. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
8. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.
9. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
10. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.

M.Segliņš.
11. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī nav iebildumu.
M.Segliņš.
12. – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12. un 13.priekšlikumu.
M.Segliņš.
Jā... 13. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.

M.Segliņš.
14. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
15. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
16. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
17. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

M.Segliņš.
18.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.
19. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
20. priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dalbiņš. Lūdzu!
J.Dalbiņš (TP).
Augsti godātais Straumes kungs! Kolēģi deputāti! Likumprojektā “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” iesniegti divi priekšlikumi.
1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas deputāts Solovjova kungs. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Deputāts Solovjovs. Lūdzu!
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” 6.pantā 1.daļā otrajā teikumā piedāvāts izteikt, ka apsardzes uzņēmumu vadītājiem ir jābūt tikai Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas ekonomiskās zonas valstu un Latvijas pilsoņiem.
Es uzskatu, ka šāda redakcija nonāk pretrunā ar Satversmi. Ja mēs apskatīsim 21.pantu, 95.pantu, 107.pantu... jo tur norādīts, ka, pirmkārt, cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Un otrkārt. Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodrošinātu darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Pēc loģikas iznāk, ka, iebraucot Latvijā, Eiropas Savienības pilsoņi ir uzticamāki nekā vietējie iedzīvotāji.
Atbalstot komisijas redakciju, šis likuma pants nonāk pretrunā, es domāju, arī ar Darba likuma 7.panta pirmo daļu, kur norādīts, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu.
Treškārt. Pieņemot grozījumus komisijas redakcijā, mēs iejaucamies privātajā uzņēmējdarbībā, piespiedu kārtā norādām, kam būt un kas nevar būt par vadītāju privātajā uzņēmumā.
Ņemot vērā autoru teikto, lūdzu tomēr atbalstīt un balsot par manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL).

Godājamie kolēģi! Mans 2.priekšlikums praktiski ir analoģisks deputāta Solovjova priekšlikumam. Es uzmanīgi uzklausīju deputāta Solovjova lielisko argumentāciju un varētu kaut ko piebilst arī savā vārdā.
Ja es nemaldos, jau piekto reizi mēs šeit, 8.Saeimā, izskatām politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas tādu pašu priekšlikumu Apsardzes darbības likumā. Varbūt jums zināms, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Ar šo likumu Latvijas nepilsoņi un citi pastāvīgie iedzīvotāji acīm redzamā veidā tiek diskriminēti – viņiem tiek liegtas tiesības nodarboties ar vienu no privātās uzņēmējdarbības veidiem. Ar aizliegumu vadīt apsardzes uzņēmumu visi nepilsoņi ir pielīdzināti personām, kuras (citēju) “ir sodītas par noziedzīgu nodarījumu vai kurām ir konstatētas psihiskas slimības, alkohola vai narkotiskā atkarība”. Kauns rakstīt to mūsu likumā!
Derētu atgādināt, ka šā likumprojekta izskatīšana Saeimā ir saistīta ar nepieciešamību izpildīt Eiropas Savienības direktīvu, kas pieprasa, lai ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ikvienā dalībvalstī tiktu garantētas tiesības nodarboties ar jebkuru uzņēmējdarbības veidu. Šajā kontekstā redzam, ka aizliegums kādai personai pilnvērtīgi nodarboties ar apsardzes darbību, kurš pastāv, pamatojoties tikai uz to, ka šai personai nav Latvijas vai citas Eiropas Savienības valsts pilsonības, ir acīm redzamā pretrunā ar vispāratzītajām cilvēktie

sību normām un Eiropas Savienības principiem. Un nākamajiem PCTVL deputātiem Eiropas Parlamentā, kuri noteikti būs, būs lieliska iespēja pierādīt to Briselē.
Godājamie kolēģi! Vai patiešām jūs gribat sagaidīt jaunu direktīvu un jaunu Latvijas pazemināšanu? Tomēr mēs esam neatkarīga valsts, un mūsu iekšējās problēmas jālemj pašiem. Kā lemsim, tā būs.
Aicinu balsot “par” Solovjova priekšlikumu vai varbūt par nākamo – PCTVL priekšlikumu! Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā deputāts Juris Dalbiņš nevēlas neko teikt? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Solovjova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Solovjova kungs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Buzajevs... Deputāts Buzajevs.
J.Dalbiņš.
Es atvainojos, Buzajeva kungs. Priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts. Lūdzu!
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.
Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 6. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā saņemti 22 priekšlikumi otrajam lasījumam.
1.priekšlikums. Iesniedzis Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Turlā kungs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
2. – Turlā kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu daļēji atbalsta Aizsardzības un iekšlietu komisijas 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.
3. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.
J.Dalbiņš.
4. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
5. – Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Atvainojiet! Balsosim par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 57, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
J.Dalbiņš.
6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums no komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
7. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš.
12. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.

J.Dalbiņš.
14. – iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Dalbiņš.
16. – deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš.
17. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
18. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 57, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš.
19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Dalbiņš.
20. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
21. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Komisijas vārdā aicinu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš.
22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 3. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Stalidzāne. Lūdzu!
J.Stalidzāne (LPP).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr.2200 – likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Grozījumi ir saskaņā ar Eiropas Padomes lēmumu, un precizēti termini, skaidrojumi, lai nerastos problēmas, sniedzot ziņojumus Eiropas Komisijai par infekcijas slimību izplatību un saslimstības uzraudzību mūsu valstī, kā arī ir veikti labojumi sakarā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Administratīvā procesa likuma stāšanos spēkā. Tādēļ arī tiek noteikts, ka turpmāk vairākos jautājumos Veselības ministrijas rīkojumu vietā jāizdod Ministru kabineta noteikumi, un no likuma izslēgta norma par atsevišķu iestāžu statusu, ko turpmāk noteiks iestāžu nolikumi.
Uz otro lasījumu ir iesniegti 12 priekšlikumi.
1. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
2. – veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Un tas ir iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas
3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikums – veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikums ir veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Stalidzāne.
7.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas. Lūdzu to atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
8.priekšlikums ir veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne.
9.priekšlikumu bija iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Arī 9.priekšlikums ir par šī panta... arī ir par šo pantu, un abi šie – kā 9., tā 10.priekšlikums ir iestrādāti Sociālo un darba lietu komisijas 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 9., 10. un 11.priekšlikumu.
J.Stalidzāne.
12.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste. Lūdzu!
S.Ķikuste (JL).
Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu, kurš iepriekšējā sēdē tika atzīts par steidzamu.
Otrajam lasījumam ir saņemti seši sekojoši priekšlikumi.
1. – finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.2.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

S.Ķikuste.
2. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.
S.Ķikuste.
3. –finanšu ministra Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.6.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
S.Ķikuste.
4.priekšlikums. Atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.2.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
S.Ķikuste.
5.priekšlikums. Atbalstīts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.6.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
S.Ķikuste.
6. – Ārlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
S.Ķikuste.
Lūdzu deputātus atbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts “Grozījumi Reklāmas likumā”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete. Lūdzu!
I.Druviete (JL).
Godājamie kolēģi! Komisija ir saņēmusi 18 priekšlikumus.
1.priekšlikums – komisijas priekšlikums. Lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

I.Druviete.
2.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
I.Druviete.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Druviete.
5.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
6.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Druviete.
7.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Druviete.
8.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.

I.Druviete.
9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
12.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
I.Druviete.
14.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
I.Druviete.
15.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
16.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.
I.Druviete.

17.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
I.Druviete.
Un 18.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Druviete.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Reklāmas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozī-
jumi Konkurences likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 735 – likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”. Tautsaimniecības komisija ir apkopojusi priekšlikumus. Tātad otrajam, galējam, lasījumam ir saņemti 27 priekšlikumi.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu!
K.Peters.
1.priekšlikums – Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
K.Peters.
2.priekšlikums – Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
K.Peters.
3.priekšlikums – Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
K.Peters.
2.priekšlikums – Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.
K.Peters.
4.priekšlikums – Juridiskais birojs. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
K.Peters.
5.priekšlikums. Juridiskais birojs. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
K.Peters.
6.priekšlikums – Juridiskais birojs. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
K.Peters.
7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
K.Peters.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
K.Peters.
9.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
K.Peters.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
K.Peters.
11.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.
K.Peters.
13.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
K.Peters.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
K.Peters.
15. – ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
K.Peters.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
K.Peters.
17.– ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
K.Peters.
18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
K.Peters.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
K.Peters.
20. – ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.
K.Peters.
21. – ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
K.Peters.
22.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
K.Peters.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
K.Peters.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
K.Peters.
26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
K.Peters.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
K.Peters.
Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā... lūdzu.

V.Stepaņenko (LPP).

Cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu nr.743 – “Grozījumi Imigrācijas likumā”.
1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
2. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
3. – tieslietu ministres priekšlikums. Lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
4. – priekšlikums lēmums atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
5. – labklājības ministres priekšlikums. Komisijas priekšlikums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Stepaņenko.
6.priekšlikums atbalstīts daļēji 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
V.Stepaņenko.
Un 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.
V.Stepaņenko.
8.priekšlikums – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.

V.Stepaņenko.
10.priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atbalstīts.
V.Stepaņenko.
11.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
V.Stepaņenko.
12. – tieslietu ministres priekšlikums. Lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
13.priekšlikums. Nebija atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Stepaņenko.
14. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates.
Andrejs Aleksejevs. Lūdzu!
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Norma, kuru mēs piedāvājam izsvītrot no likuma, vēl nav pārbaudīta praksē. Tā stāsies spēkā tikai no 1.maija un pieprasa, lai personas, kuras pretendē uz pastāvīgas uzturēšanās atļaujas saņemšanu, kārtotu latviešu valodas prasmes eksāmenu. Ja cilvēks nenokārtos eksāmenu, tad viņš, kā ir teikts likumā, turpinās dzīvot ar termiņa uzturēšanās atļauju. Citos likuma pantos ir noteikts, ka šī uzturēšanās atļauja var būt pagarināta uz vienu gadu, bet pēc tam acīmredzot cilvēkam vajadzēs turpināt pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas tajā valstī, no kuras viņš ir atbraucis.
Šo likuma normu autori skaidro ar nepieciešamību integrēt iebraucējus Latvijas sabiedrībā, bet par integrācijas līdzekli var kalpot nevis obligātais eksāmens ar izraidīšanas iespējas draudiem, bet gan obligātie bezmaksas valodas kursi.
Kas tiek pakļauts šai likuma normai? Gados veci cilvēki, kuri grib atkalapvienoties ar saviem bērniem; sievas, kuras grib atkalapvienoties ar saviem vīriem; bērni invalīdi, kuri ir ieceļojuši, lai dzīvotu kopā ar saviem apgādniekiem.
Tādējādi latviešu valodas nezināšana var kļūt par pamatu, lai deportētu astoņdesmitgadīgu Latvijas nepilsoņa māti vai arī šķirtu laulātus dzīvesbiedrus, kuriem ir mazgadīgi bērni. Tā ir nepamatota iejaukšanās ģimenes dzīvē, kas var tikt pārsūdzēta Eiropas tiesā ar mūsu valsti apkaunojošiem rezultātiem. Gribu atzīmēt, ka labāks veids, kā izsaukt dziļu nepatiku pret latviešu valodu, neeksistē. Vienīgais konkurējošais veids – tas ir piespiest krievu skolotājus pasniegt krievu bērniem fiziku latviešu valodā.
Un vēl. Mans draugs dzīvo Lielbritānijā. Tad ziniet, Lielbritānijas valdība piešķīra viņam līdzekļus un atļāva mācīties bezmaksas kursos veselu gadu, lai apgūtu angļu valodu, un šobrīd viņš vēl turpina apgūt šo te valodu, un valdība viņam ar visiem līdzekļiem palīdz to apgūt. Bet mēs nez kāpēc nevaram atļauties sev un saviem pilsoņiem vai nepilsoņiem... piešķirt viņiem... laulātiem apgūt šo te mūsu valsts valodu. Un ar kādiem līdzekļiem mēs varēsim viņiem palīdzēt? Es nezinu. Bet mums par to jādomā visiem kopā.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies! Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – deputāts Stepaņenko. Lūdzu!
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 67, neviens neatturas. Priekšlikums no

raidīts. 15. analoģisks. Tālāk, lūdzu!

V.Stepaņenko.
16. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Debates par šo priekšlikumu sāksim pēc pārtraukuma.
Pirms mēs reģistrējamies, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis partijas “Jaunais laiks” frakcijas deputātu jautājumu par izglītības un zinātnes ministra rīcību, lai novērstu nelikumīgas studiju maksas pieprasīšanu un krievu mācību valodas atjaunošanu valsts dibinātās augstākās izglītības iestādēs. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministram Jurim Radzevičam.
Un Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu jautājums iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam par interviju “Latvijas Avīzei”. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministram.
Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi.
Šodien mēs sveicam apaļā jubilejā deputātu Valdi Ģīli un pusapaļā jubilejā deputāti Antu Rugāti. (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Cienījamie deputāti! Latvijas un Maķedonijas starpparlamentārās grupas sanāksme šeit, Dzeltenajā zālē, pēc minūtes.
Sēdes vadītājs.
Gundaram Bērziņam.
G.Bērziņš (TP).
Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju blakus telpā uz īsu sēdi pārtraukumā!
Sēdes vadītājs.
Antai Rugātei.
A.Rugāte (TP).
Paldies, kolēģi, par apsveikumu! Bet Pilsonības likuma izpildes komisijas deputātus es lūdzu uz sēdi pulksten 10.30 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēžu zālē! Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputātam Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi Sarkanajā zālē un lūdzu piedalīties ielūgtajiem viesiem, kas zina, kuriem vajadzētu atnākt uz komisijas sēdi! Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputātam Jaundžeikaram. Lūdzu!
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Uzmanību Tautsaimniecības komisijas locekļi, uz īsu sanāksmi zālē 6.stāvā mūsu komisijā!
Sēdes vadītājs.
Kolēģi! Atgādinu, ka pulksten 11.00 mūs uzrunās Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētājs. Tāpēc lūdzu savlaicīgi atgriezties zālē!
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Silva Golde, Pēteris Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Liene Liepiņa, Jānis Reirs, Staņislavs Šķesters, Inese Šlesere, Ingrīda Ūdre un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.
Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis.
Sēdes vadītājs.
Godātie deputāti! Atsākam sēdes darbu! Lūdzu, ieņemiet vietas! Šodien Saeimā viesojas Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Džonatans Hanta kungs. Lūdzu, priekšsēdētāja kungs, jums vārds uzrunai!

V.E. Džonatans Hants (Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētājs). (Aplausi.)
Godājamais Saeimas priekšsēdētājas biedri!
Godājamie Saeimas deputāti!
Mani kolēģi no Jaunzēlandes parlamenta!
Dāmas un kungi!
Tena koutou, tena koutou, tena koutou katoa!
Es sveicinu jūs maoru valodā – tajā valodā, kurā runā Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji un kura ir viena no divām oficiālajām valsts valodām.
Es nododu jums arī vislabākos vēlējumus no Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas 120 deputātiem un premjerministra.
Man ir patiess gods uzrunāt jūs, Latvijas tautas ievēlētos priekšstāvjus, Jaunzēlandes parlamenta pirmajai delegācijai viesojoties Latvijā.
Man bija ļoti liels prieks tikties ar daudziem no jums vakardien. Es domāju, ka mūsu delegācija atšķiras no citām ar to, ka pārstāvam valsti, kas atrodas vistālāk no Latvijas. Mums ir nepieciešams 26 stundas lidojuma ar lidmašīnu, tomēr tikai 0,2 sekundes, lai sazinātos pa internetu.
Mūsu delegācijas sastāvā ir pieci deputāti no Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas, kuri pārstāv četras no septiņām parlamentā esošajām partijām. Deputātam, kas ievēlēts par parlamenta spīkeru, katru gadu ir privilēģija vadīt delegāciju braucienā uz kādu no valstīm, par kuru Jaunzēlandei ir īpaša interese.
Tādēļ nav nekāds brīnums, ka esam ieradušies šeit, lai savām acīm skatītu to, kas notiek šajā dinamiskajā valstī. Mēs zinām, ka mūsu vizītei šis ir vislabākais laiks, ņemot vērā, ka ir pagājušas mazāk nekā trīs nedēļas kopš Latvijas pievienošanās NATO un līdz iestājai Eiropas Savienībā ir atlikušas deviņas dienas.
Mēs pilnībā saprotam šo divu notikumu būtisko nozīmi. Relatīvi īsā laikā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – un būtu jāmin, ka Jaunzēlande bija viena no valstīm, kas ļoti ātri atzina Latvijas neatkarību, – jūs esat izdarījuši ļoti svarīgu izvēli attiecībā uz to, kādu vēlaties redzēt savu valsti un kādas vērtības pārstāvēt.
Šī izvēle ir likusi vairākām valdībām un Saeimas deputātiem strādāt ar milzīgu apņēmību, lai sasniegtu šos abus mērķus – līdzdalību NATO un Eiropas Savienībā. Mēs apsveicam jūs ar panākumiem un zinām, ka jūs dosiet nozīmīgu ieguldījumu gan NATO, gan ES darbībā.
Jaunzēlandei par Eiropas Savienību ir diezgan liela interese. Nē, mēs nedomājam par iestāšanos tajā, jo mēs neesam Eiropas valsts, taču mēs zinām, ka ES lēmumi un rīcība bieži vien daudzās jomās – gan politiskajā, sociālajā, gan, protams, ekonomikas jomā – skar arī Jaunzēlandi. Ceram, ka Latvija, uzņemoties savu darba daļu ES ietvaros, arī turpmāk uzklausīs mūsu viedokli un bažas mums svarīgajos jautājumos.
Godājamais Saeimas priekšsēdētājas biedri!
Es minēju lielo attālumu, kas šķir abas mūsu valstis. To nevar noliegt. Reizē man ir jāpievērš uzmanība daudzajām lietām, kuras mūs

tuvina.
Pirmām kārtām tā ir mūsu latviešu kopiena. Grūtajos kara un okupāciju gados vairāki simti latviešu ģimeņu pārcēlās uz Jaunzēlandi, kur latviešu gan nav tik daudz kā Austrālijā, taču draudzības saites vēl aizvien ir stipras. Ir svarīgi izmantot šo gadījumu, lai sūtītu sveicienu Jaunzēlandes latviešu kopienai.
Šīs auditorijas priekšā es gribētu arī atzīmēt Jaunzēlandes un Latvijas kopīgās saistības daudzu starptautisko jautājumu risināšanā. Šeit es domāju mūsu kopīgo apņemšanos apkarot terorismu, piedalīties ANO miera uzturēšanas misijās, nodrošināt cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu ar tādu institūciju kā Starptautiskā krimināltiesa palīdzību un, protams, rūpēties par vidi. Mūsu valstis vienmēr ir gatavas, un, ja nepieciešams, ar mums var rēķināties. Esam lepni, ka daudzos gadījumos esam bijuši kopā ar jums.
Rīcība starptautiskajā līmenī ir ļoti svarīga. Tikpat svarīga tā ir arī savā zemē. Vakar mūsu delegācijai bija tas gods tikties ar Latvijas – Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentu sadarbības grupu Saeimā. Jūsu deputātu interese sadarboties ar Austrālijas kolēģiem un mums ir patiešām liela, un es ar prieku varu apgalvot, ka pēc atgriešanās Jaunzēlandē mēs savā parlamentā organizēsim līdzīgu grupu.
Es esmu arī uzaicinājis Saeimas delegāciju apmeklēt Jaunzēlandi un būt mūsu parlamenta viesiem, lai gan tas aizņem ļoti daudz laika, lai nokļūtu tur. Mēs gribam izrādīt Latvijas delegācijai tikpat lielu viesmīlību, kādu baudām mēs.
Ir tik daudz kā tāda, ko mēs gribētu parādīt savā zemē – savu kultūru un savus cilvēkus. Protams, darba liela daļa jau ir padarīta mūsu vietā, un to ir paveicis neviens cits kā mūsu slavenais filmu režisors Pīters Džeksons. Visi jaunzēlandieši ir lepni par viņa triloģijas “Gredzenu pavēlnieks” aizraujošajiem skatiem, skaistumu un radošo garu. Filmā dažas no mūsu skaistākajām ainavām parādītas visā to krāšņumā. Triloģijas panākumi apliecina arī daudzu simtu speciālistu radošo izdomu un apņēmību. Lūdzu, apciemojiet Jaunzēlandi – “Gredzenu pavēlnieka” mājvietu!
Godājamais Saeimas priekšsēdētājas biedri!
Stāvot šajā lieliskajā zālē un runājot par saitēm, kas mūs vieno, es nevaru beigt savu uzrunu, nepieminējis traģisko notikumu, kas nesen satuvināja latviešus un jaunzēlandiešus. Protams, es runāju par četru jūsu alpīnistu traģisko bojāeju Jaunzēlandes dienvidos – Aoraki jeb Kuka kalnā pagājušā gada decembra sākumā. Alpīnisms bija viņu kaislība, un viņu bojāeja ir zaudējums ne tikai ģimenes locekļiem un draugiem, bet arī visiem tiem, kas izaicina dabas spēkus un izdzīvo savu dzīvi pilnībā.
Godājamais Saeimas priekšsēdētājas biedri!
Nobeidzot šo uzrunu, atļaujiet vēlreiz pateikties par mūsu delegācijai un man parādīto godu, dodot iespēju uzrunāt šo auditoriju. Jaunzēlandei un Latvijai ir daudz kas kopējs, tāpēc parlamentāriešu uzdevums ir stiprināt sadarbību un veicināt ilgstošu un ciešu draudzību. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.
Debates par 16.priekšlikumu. Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tātad es gribu pievērst jūsu uzmanību, ka 31.pantā iet runa par to, ka ārzemnieki.... var... kurš 1940.gada 17.jūnijā bijis Latvijas pilsonis vai kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir tiesīgs saņemt uzturēšanās atļauju, no sākuma tātad termiņa uzturēšanās atļauju, tātad 10 gadu laikā, un pēc tam pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Bet bieži vien tātad šie cilvēki saņem šo te uzturēšanās atļauju tāpēc, ka šeit dzīvo viņu vecāki. Es gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka šiem cilvēkiem ir vecāki, kuriem ir pilsonība, ir piešķirta automātiski, un, ja gadījumā šis viens no vecākiem nomirst un viņu bērns, pilngadīgs bērns, ārzemnieks šeit dzīvo ar termiņa uzturēšanās atļauju, iznāk tā, ka neskatoties uz to, ka viņš, piemēram, nodzīvojis šeit 9 gadus, pēc vecāka nāves viņam ir jāpamet Latvija.
Mēs uzskatām, ka tomēr šī tātad likumdošanas problēma mums ir jāatrisina, un tāpēc es aicinu atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
V.Stepaņenko.
Par 16.priekšlikumu komisijas lēmums bija – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 61, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
17. – deputāta Cileviča priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Boriss Cilevičs. Lūdzu!
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums neskar kaut kādas principiālas lietas. Nevajag baidīties, ka, atbalstot šo priekšlikumu, mēs atvērsim durvis un visi imigranti varēs braukt iekšā un tā tālāk. Tas skar vienīgi procedūru.
Par ko šeit iet runa? Ja cilvēkam ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā saskaņā ar spēkā esošo normālo procedūru, ja cilvēks atrodas Latvijā ar derīgu vīzu, tad, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, viņam jāizbrauc no Latvijas, jāiesniedz pieteikums ārpus Latvijas mūsu konsulārajās iestādēs, tur jāgaida zināms laiks, un tad tikai viņš var iegūt uzturēšanās atļauju un jau ar uzturēšanās atļauju iebraukt Latvijā atpakaļ.
Kam tas ir vajadzīgs? Faktiski tā dzīvē arī nenotiek. Arī izņēmuma kārtā šobrīd cilvēks, kas iebrauc Latvijā ar derīgu vīzu, un uzturēšanās laikā viņam parādās tiesības uz uzturēšanās atļauju. Piemēram, ir noslēgta laulība. Tad praksē tomēr diezgan bieži notiek tā, ka, neizbraucot no Latvijas, tomēr tā uzturēšanās atļauja viņam tiek noformēta.
Bet kāpēc mēs kārtējo reizi liekuļosim un tēlosim, ka mēs tik ļoti cenšamies aizsargāt Latviju no imigrācijas un tā tālāk. Es domāju, ka tas skar vienīgi birokrātiskās procedūras pilnveidošanu un neko vairāk.

Nepadarīsim dzīvi smagāku tiem cilvēkiem, kam, vienalga, ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Cileviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 59, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.
V.Stepaņenko.
18. – deputāta Cileviča priekšlikums. Komisijas lēmums: neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
19. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijas lēmums: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.

V.Stepaņenko.
20. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
21. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Deputāts Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Godājamie kolēģi! Šis PCTVL priekšlikums, kas paredz ierobežot izraidīšanas no Latvijas iespējas, attiecas uz ļoti šauru personu loku, konkrētāk tas attiecas uz tām personām, kuras dažādu iemeslu dēļ atteikušās no Latvijas pilsonības vai no Latvijas nepilsoņa statusa un pieņēmušas citas valsts pilsonību. Piemēram, kāda dāma apprecējās ar ārzemnieku. Padomju laikos šāda rīcība tika kvalificēta kā kriminālnoziegums. Bet šie laiki ir beigušies pirms 13 gadiem. Latvija taču ir demokrātiska valsts! Tā ņem vērā, ka pirms viņas liktenīgā soļa šai dāmai Satversmē bija garantētas tiesības, ka viņa netiks izraidīta no Latvijas un viņai saskaņā ar likuma normām tiek piešķirta pastāvīgā uzturēšanās atļauja.
Bet, no citas puses raugoties, šāda uzturēšanās atļauja nav pilnībā pastāvīga, jo dažādu iemeslu dēļ to var atņemt. To starpā ir gadījums, kad ārzemnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par 6 mēnešiem kalendārā gada laikā. Bet tieši tādēļ, lai pavadītu noteiktu laiku ar savu laulāto draugu ārvalstnieku, šī hipotētiskā dāma ir atteikusies no Latvijas pilsonības. Tajā pat laikā var iedomāties, ka Latvijā dzīvo viņas vecāki, brāļi un māsas. Tādēļ mēs piedāvājam izslēgt šo iemeslu no to iemeslu saraksta, kuru dēļ bijušajiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem varētu liegt uzturēšanās atļauju. Īpaši neloģiski izskatās tas fakts, ka atšķirībā no citiem ārvalstniekiem šīs personas netiek izraidītas pat tajā gadījumā, ja ar tiesas spriedumu ir atzītas par vainīgām smaga vai sevišķi smaga noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā, bet tāds neliels pārkāpums kā atrašanās ārpus Latvijas ilgāk nekā pusgadu kļūst viņiem par liktenīgu.
Vēl mēs piedāvājam izslēgt no šī saraksta uzturēšanās atļaujas anulēšanu, ja kāds no bijušajiem pilsoņiem vai nepilsoņiem tiek ierakstīts tā saucamajā “melnajā sarakstā”. Ja šie cilvēki ir noziegušies pret Latviju, lai viņi sēž cietumā! Bet tie ir mūsu valstij piederoši cilvēki, un mums ar viņiem jāņemas, pat ja tas nav patīkami. Gribētos pasvītrot, ka principā mēs neesam pret iespēju izraidīt šos cilvēkus no valsts, ja viņi ir snieguši par sevi apzināti melīgas ziņas vai arī ir pamats uzskatīt, ka viņi ir apmetušies uz pastāvīgu dzīvesvietu ārzemēs.
Aicinām atbalstīt šo PCTVL frakcijas pilnīgi pamatotu un visai mērenu priekšlikumu! Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
22. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijas lēmums: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.
23. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 24. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 23. un 24.priekšlikumu.
V.Stepaņenko.
25. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
27. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
28. – labklājības ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Stepaņenko.
29. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Stepaņenko.
30. – līdzīgs priekšlikums. Nav atbalstīts, nav balsojams.
Sēdes vadītājs.
Tālāk, lūdzu!
V.Stepaņenko.
31.– tieslietu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.

V.Stepaņenko.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Stepaņenko.
Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu balsot un pieņemt likumu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).

Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Dokumenta nr.2462B. Otrais lasījums. Steidzamais. Uz otro lasījumu ir saņemti 9 priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.
2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Deputāts Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šis likumprojekts paredz būtiski mainīt nodevas likmi smagās kravas automobiļiem ar piekabēm un puspiekabēm. Agrāk piekabes un puspiekabes vispār netika apliktas ar nodokli, bet tagad no 1.maija par to uzturēšanu tiks iekasētas solīdas summas. Jaunais nodoklis tiks pieņemts ārkārtējā steidzamā kārtā. Likumprojekts tika ieslēgts izskatīšanai Saeimā tieši pirms pēdējās ziemas sēdes – 7.aprīlī. Par formālu iemeslu šādām izmaiņām nodokļu aplikšanā kalpo Eiropas Savienības direktīvas 9962 EC prasības.
Kolēģi! Pievēršu jūsu uzmanību faktam, ka direktīva tika ieviesta nevis 2004., bet 1999.gadā. Neskatoties uz to, mūsu ierēdņiem šīs direktīvas eksistēšanas fakts kļuva par nepatīkamu pārsteigumu. Direktīvas pielikumā ir tā saucamā transporta nodokļa minimālo likmju tabula, kurā ir norādīti konkrētie minimālie nodokļu cipari, kas tiek iekasēti kā par transportlīdzekļu uzturēšanu, tā arī par transportlīdzekļu sastāvu. Transportlīdzekļa ar puspiekabi un autovilcienu. “Tēvzemes” likumdevēji nolēma nodemonstrēt savu patstāvību, nesekojot tabulai no direktīvas, bet sadalīja transportlīdzekļus drusciņ savādāk. Transportlīdzekļi atsevišķi, piekabes un puspiekabes atsevišķi.
Es domāju, ka lielākā daļa kolēģu jau ir pārstājuši sekot manai argumentācijai, un es viņus saprotu. Jo lemt par to, vai seksuālā orientācija ir diskriminācijas objekts vai ne, ir daudz aizrautīgāk nekā spriest par piekabēm un puspiekabēm. Žēl gan, jo šīs vienkāršās, blēdīgās, “šulera” cienīgās operācijas rezultātā kopējā nodokļu summa transportlīdzekļiem ar puspiekabi, kā arī autovilcieniem dažos gadījumos ievērojami pārsniedz ES direktīvās noteiktās minimālās likmes. Tātad likumprojekta autori vai nu neprot skaitīt, vai arī apzināti raksta anotācijā neapšaubāmu dezinformāciju. Abi mani priekšlikumi, kas samazina nodokļu likmes, ir saskaņā gan ar likumprojektu, gan ar anotāciju, gan ar ES direktīvu, gan ar veselo saprātu. Jo, uzliekot mūsu transporta firmām paaugstinātu nodokļu likmi, mēs nepapildināsim valsts budžetu, bet gan piespiedīsim šo firmu īpašniekus reģistrēt transportlīdzekļus ārpus Latvijas.
Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš.
Gribēju pateikt. Likumprojekts ir izstrādāts jau iepriekšējās valdības laikā. Ir bijis nepieciešams varbūt arī ilgāks laiks, lai varētu maksimāli izmantot tās iespējas, ko dod direktīva, un piemērot minimālās likmes. Tas neattiecas ne uz vieglajiem, ne uz kādiem transportiem. Vienīgais, ko tas skar, ir piekabes, puspiekabes, un šeit tiek piemērotas maksimāli iespējamās minimālās likmes direktīvās. Tā ka es aicinātu neatbalstīt 2. – Buzajeva kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.
G.Bērziņš.
3.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Leiškalna kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš.
4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajeva kungs, ko komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
G.Bērziņš.
5.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Leiškalna kungs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
G.Bērziņš.
6.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

G.Bērziņš.
7.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Buzajevs. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Jakovs Pliners. Lūdzu!
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Šā PCTVL frakcijas priekšlikuma ideja ir ļoti vienkārša – ieviest nodokļa atvieglojumu tikko iegādātajām smagajām kravas automašīnām, piekabēm un puspiekabēm. Mērķis ir skaidrs – sekmēt mūsu valsts autopārvadātājiem piederošo transportlīdzekļu sastāva atjaunošanu, viņu biznesa uzplaukumu, vidējās algas Latvijā paaugstināšanos un censties samazināt ceļu avāriju bīstamību. Konkrēti pazemināt nodokļu likmi līdz 65% pirmajā gadā pēc transportlīdzekļa iegādes un līdz 75% otrajā gadā. Es jau paredzu iebildumus – nu kā tā var! Jūs taču pārkāpsiet Eirosavienības direktīvu ar nosaukumu – Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 1999./62/EC par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajam kravas transportlīdzeklim. Es nocitēšu šīs direktīvas 6.panta pirmo daļu. Divus gadus pēc šās direktīvas spēkā stāšanās Grieķijai, Itālijai, Portugālei un Spānijai ir atļauts piemērot zemākas nodokļu likmes, bet ne zemākas par 65% no 1.pielikumā noteiktajām minimālajām likmēm. Acīmredzot mūsu ierēdņi, no kuriem daži jau šodien saņem eiro algas, uzskata Latviju par daudz attīstītāku valsti nekā četras augstāk minētās. Un viņi pat pirkstu nav pakustinājuši, lai panāktu atvieglojumus vietējiem pārvadātājiem. Tas ir tikai viens piemērs. Bet ja mēs veiktu Emša kunga, Repšes kunga, Bērziņa kunga un citu attiecīgo valdību darbības izmeklēšanu līdz pat 1995.gadam, kad mēs kļuvām par Eirosavienības asociatīvu dalībvalsti, noteikti varētu atrast daudzu desmitu, ja ne simtu šādu absurdu piemēru, kas padara Latviju nekonkurētspējīgu jaunās Savienības brālīgo republiku vidū.
Liksim beidzot galu šai ekonomiskajai nejēdzībai, ja ne noziedzībai pret savu valsti! Jūs, godātie deputāti, taču visi savās pirmsvēlēšanu programmās solījāt atbalstīt mazo un vidējo biznesu. Tātad aicinu jūs to darīt ne tikai vārdos, bet arī darbos un atbalstīt šo PCTVL priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš.
Es nekomentēšu brālīgo valstu savienību un citas lietas, tikai Buzajeva kungs jums jau pirmajā debatē pateica, ka direktīva stājās spēkā 1999.gadā, un divi gadi, kas bija atļauti, beidzās 2001.gadā, un tiešām dažām valstīm bija atļauts piemērot. Šobrīd nevienai valstij nav piemērotas likmes mazākas par minimālajām, un tas, kas ir izdarīts, ir izdarīts, ir pieņemtas minimālās likmes. Tāpēc 7.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret– 60, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
G.Bērziņš. Nav guvis atbalstu arī 8. – deputāta Buzajeva priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
G.Bērziņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums par spēkā stāšanos ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Lūdzu zvanu!
G.Bērziņš.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 6, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav. Iekļauts darba kārtības beigās.
Tagad izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2470 – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Izskatot iesniegtos priekšlikumus, Juridiskā komisija priekšlikumu nr.1 ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
3.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

M.Segliņš.
4.priekšlikums – atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Arī tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
Un tie ir arī visi priekšlikumi. Aicinu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija likumprojektā “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” ir izskatījusi iesniegtos četrus priekšlikumus.
Priekšlikumu nr.1 – ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikumu nr.2 – ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.
M.Segliņš.
Un priekšlikumu nr.4 Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2490. Likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” ir sagatavots uz trešo lasījumu.
1.priekšlikumu bija iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu.
J.Stalidzāne.

2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Un tas ir atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.3.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.

5.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums nr.6 – arī ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
7. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
Un 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī ir lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
9. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
10. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.

Komisijas lēmums ir pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2496.
Juridiskā komisija ir izskatījusi divus priekšlikumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Grozījums nr.1 ir atbalstīts.... priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
Priekšlikums nr.2 arī Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Alkoholisko dzērienu aprites likums”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Zaķis. Lūdzu!
Dz.Zaķis (JL).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2497A! Un tie ir uz trešo lasījumu iesniegtie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis ir atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Arī nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.
10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.

Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
Dz.Zaķis.
16. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
18. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisijas viedoklis: neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, neviens neatturas. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Dz.Zaķis.
19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.
21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas viedoklis: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
22. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis: daļēji atbalstīt, iestrādājot 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis: atbalstīt.

Sēdes vadītājs.
Ir atbalstīts.
Dz.Zaķis.
24. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 24.priekšlikumu. Deputāts Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam neattiecināt piedāvātos ierobežojumus uz alu, jo padomāsim par mazajiem veikalniekiem! Tās būs mazo veikalnieku ēras beigas. Padomāsim par tūkstošiem sīko uzņēmēju! Padomāsim par to, ka uz Jāņiem, Līgosvētkos, neviens pēc 10 vakarā nevarēs nopirkt alus pudeli. Padomāsim par to, ka vajag stingrāk kontrolēt pārdevējus, kuri pārdod alkoholiskos dzērienus nepilngadīgajiem. Un stingrāk kontrolēt nepilngadīgo vecākus, nevis aizliegt pārdod alu veikalos. Galu galā es uzskatu, ka mums jāattīsta sports, kultūra, nevis aizliegt alus pārdošanu naktīs!
Lūdzu atbalstīt 24. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītājs.
Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Agešina kungs aicina domāt par mazajiem uzņēmējiem un mazajiem veikaliem. Agešina kungs, smieklīgi! Padomāsim taču par Latvijas tautu! Padomāsim par jaunatni! Mēs varam naivi priecāties, ka alkohola patēriņa struktūra Latvijā mainās par labu vieglajam alkoholam. Bet, godātie kungi! Godātie alkohola tirgotāju lobisti! Paskatieties uz absolūtajiem skaitļiem! Absolūtais alkohola patēriņš Latvijā pieaug. Turklāt Latvijā alkohola atkarība tiek konstatēta arvien jaunākiem un jaunākiem bērniem. Ceļu satiksmes negadījumu ziņā, kas ir radušies alkohola ietekmē, Latvija ir otrajā vietā pasaulē. Alkohola patēriņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā un pasaulē.
Kungi, par ko ir runa! Jūs runājat par mazajiem uzņēmējiem, izputēs mazās bodītes. Man ir absolūti vienalga, kas notiek ar sīkajiem bodniekiem, ja mūsu tauta ir nodzērusies. Apmeklējiet, lūdzu, speciālās skolas, paskatieties uz šo skolu audzēkņu, kas sirgst ar garīgo atpalicību, vecākiem! Tur ir pārsvarā viena diagnoze – alkoholisms. Un tas notiek paaudzēs. Un šo bērnu skaits pieaug.

Un atzīsimies taču vienreiz, ka mūsu sabiedrība ir nodzērusies un šis posts padziļinās! Pajautājiet uzņēmējiem laukos, vai viņi var atrast strādniekus, piemēram, gaterī. Jā, var atrast līdz algas dienai. Un pēc tam vairs ne. Kaut arī bezdarbs valda šajos rajonos. Un vienmēr ir dzirdama atruna – ar aizliegumiem mēs neko nepanāksim! Jā, protams, ar aizliegumiem vien ne. Bet tā jau jūs, mīļie, protestējat pret jebkuru šīs sistēmas sastāvdaļu. Pret reklāmu protestējat, pret aizliegumiem protestējat un vienmēr runājat par to, ka lietas jāskata sistēmā. Patiesībā bezatbildīgas un briesmīgas uz šīs tautas traģēdijas fona izskatās runas par alus, vieglo dzērienu un kokteiļu nopirkšanu nakts stundās.
Un vēl, runājot specifiski par izglītības tēmu. Par kādām gan izglītības programmām mēs varam runāt, ja arvien lielāks skolēnu skaits cieš no alkohola atkarības un no nespējas apgūt pat pamatskolas programmu. Un vai tiešām mēs gribam kļūt par vadošo, uz zināšanām balstīto sabiedrību pasaulē ar jaunatni, kas masveida alkoholisma dēļ nav spējīga mācīties skolā?
Padomājiet par to, godātie deputātu kungi, pirms jūs šādā veidā, man gribas sacīt, pelnāt savus Jūdasa grašus!
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Šis nav pirmais piemērs, kad mēs cīnāmies pret kaut ko ar policejiskām metodēm, teiksim, pieņemot likumus par vārda brīvību, par sapulcēm, par brīvu izglītības valodas izvēli, ko sekmīgi darīja iepriekšējais orators. Un kur viņš ir?
Šodien mēs gribējām cīnīties ar vietējiem uzņēmumiem. Un tas ir ne pirmais piemērs arī starptautiskajā praksē. Teiksim, iepriekšējā gadsimtā Čikāgā ASV, jūs visi zināt, bija gangsteru bandas un līdzīgs cīņas rezultāts. Vai, teiksim, Somijā, kur iedzīvotāji ar vilcieniem brauca uz Ļeņingradu, lai iedzertu lētāk. Un arī mēs varam sekot par Gorbačova politisko karjeru. Jo viņš arī sāk cīnīties ar alkoholu. Un pirmais premjers, kas mūsu 8.Saeimas sastāvā aizrāvās ar šo cīņu, viņš jau sēž šeit zālē. Un kas būs nākamais?

Lūdzu atbalstīt šo prātīgo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Agešins otro reizi.
V.Agešins (TSP).
Es nezinu, Šadurska kungs, kāpēc jums smieklīgi uz mani skatīties. Man smieklīgi uz jums skatīties kā uz likumdevēju.
Un vēl. Ja jūs patiešām uzskatāt, ka alus pārdošana naktīs samazinās alkoholisma līmeni mūsu valstī, nu tad... es jūs apsveicu!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Urbanovičs. Lūdzu!
J.Urbanovičs (TSP).
Godātais Straumes kungs! Godātā Saeima! Mans uzdevums ir pārliecināt deputātu Šadurski. Es tiešām gribu jūs pārliecināt balsot par šo manu priekšlikumu, jo es ļoti uzmanīgi klausījos, ko jūs runājāt. Un tieši tāpēc.
Šajā priekšlikumā nekas nav no izglītības jomas. Nav arī no nodzeršanās vai nenodzeršanās. Redziet, tieši tāpēc, lai samazinātu pierašanu pie alkohola, un nekvalitatīva un neakcizēta, proti, nodokļu neapmaksātu surogātu dzeršanas, kas notiek tā kā tā, un tur droši vien jums ir taisnība kā bijušam izglītības ministram, ka acīmredzot ir tāda problēma sabiedrībā, un arī jaunieši lieto, un daži, jau skolu beidzot, ir slimi ar šo slimību, ne tikai no narkotikām, bet arī ar alkoholismu. Redziet, alus dzeršanas tradīcijas kopšana ne tikai Jāņos, tā varētu būt mūsu tāds viens no veidiem, kā cīnīties pret surogātu dzeršanu, un alus dzeršana varētu būt pie jebkuras citas dzeršanas kultūras audzināšanas sākums.
Personīgi es neesmu šeit ieinteresēts, droši vien tāpat kā daudzi citi, jo es drīzāk retāk, bet kādu koncentrētāku dzērienu iedzeru, bet es ļoti labi zinu situāciju, kas ir ārpus Rīgas, Šadurska kungs. Un ja mēs nedosim alternatīvu pie visa tā, ka ir jābūt audzināšanas darbam, un es uzskatu, ka te ir labākie speciālisti, tai skaitā jūs, izglītības jomā. Bet mums ir jābūt arī alternatīvai tiem, kas jau ir izvēlējušies, ka viņi tomēr dzers. Nu tad labāk, lai viņi dzer ar nodokļiem nomaksātu preci un vieglāku, nevis uzreiz pāriet uz kaut kādiem surogātiem un uz stipriem, tautā sauktajām “krutkām”. Jo dzeršanas kaite ir neatkarīgi no tā, kā mēs tagad balsosim. Es piedāvāju tādu alternatīvu.
Es aicinu tomēr jūs un visu “Jauno laiku” un citus deputātus balsot par šo priekšlikumu. Cīnīsimies pret alkoholismu drusku sistemātiskāk, nevis tā – epizodiski. Šis likums daudz ko neatrisina. Un mans priekšlikums ir mēģinājums tomēr novilkt laipu starp šo likumu, tā piemērošanu un dzīvi, kāda ir ārpus šīm sienām. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Kārlis Šadurskis. Otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Urbanoviča kungs! Neviens jaunietis nesāk ar “krutku”, kas nopirkta “točkā”. Jaunieši... var būt, ka jūs jaunībā sākāt. Nezinu. Jaunībā. Jaunieši sāk ar to, kas ir salds, garšīgs un, nenoliedzami, ar to, kas ir viegls alkohols. Jūs gribat padarīt alu par jaunatnes nakts dzīves sastāvdaļu. Es gribu, lai jaunatnes nakts dzīvē, kas notiek no pulksten desmitiem, nebūtu alkohola. Jo agrāk jaunieši sāks ar to, kas ir viegls un garšīgs, jo lielākas izredzes, ka viņi nodzersies, un beigs ar jūsu pieminētajiem surogātiem. Vai tiešām šī ļoti vienkāršā loģika nav saprotama?
Sēdes vadītājs.
Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Augsti godātais Šadurska kungs! Loģika patiešām ir saprotama, patiešām vienkārša. Pārāk vienkārša, lai būtu patiesa. Ziniet, klausoties jūsu uzstāšanos, es atcerējos pavisam nesenu pagātni. Es domāju, ka mēs visi atceramies, kad Gorbačovs nāca pie varas. Viņa pirmais lielais pasākums bija mēģinājumi aizliegt un ierobežot alkohola tirdzniecību. Faktiski, Šadurska kungs, jūs atkārtojat visus Gorbačova un Ļigačova argumentus. Bet atcerēsimies arī sekas! Vai tas patiešām palīdzēja samazināt alkoholismu? Tas patiešām pilnīgi atbilst jūsu darba stilam – vajag pavēlēt. Mēs pavēlēsim, lai jaunieši naktī nedzertu alu. Diez vai tas izdosies! Aizliegsim. Ja viņi gribēs, tad viņi dabūs. Un patiešām nevis alu, bet daudz stiprākus dzērienus, un, ziniet, nevajag zīmēt tādas vienkāršas shēmas, jo šādas shēmas nestrādā. Jo tomēr ir jābūt praktiķiem. Runa neiet par to, ka mēs atbalstām to nodzeršanos un tā tālāk, jūs tās visas šausmas te aprakstījāt. Jebkurš no mums var daudz ko pielikt klāt vēl. Lieta ir tāda, ka šī piedāvātā metode nav efektīva, lai labotu to situāciju, un tieši par to mēs arī runājam.
Un es aicinu jūs neaizmirst pavisam nesenās vēstures mācībstundas. Un nerīkosimies tā, kā rīkojās Gorbačovs! Paldies!
Sēdes vadītājs.
Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Mani pārsteidz šī diskusija, it īpaši no kreisā flanga puses. Jūsu aizstāvamie parasti dzer šņabi, alu dzer mazāk, ja nedzer pavisam. Bet jūs pēkšņi esat kļuvuši par alus aizstāvjiem un alus dzērāju aizstāvjiem. Tas mani pārsteidz. Tur kaut kas noteikti ir paslēpts. Vārdu sakot, jūs lobējat laikam attiecīgos alus brūvētājus. Tas ir viens.
Otrs. Jums vajadzētu saprast ļoti elementāru lietu. Vai nav vienalga, no kā paliek dulls – vai no šņabja, vai no alus? Bet tas, ka jaunieši tagad dzer alu vienkārši fantastiskos līmeņos, nekad jaunatne nav dzērusi tik drausmīgi alu, vispār alu tikpat kā nav dzērusi. Bet pašlaik... pašlaik liela daļa jauniešu bez alus pudeles neiziet ielās. Kompānijās alus plūst. Un jaunieši piedzeras no šī alus. Un jūs mēģināt stāstīt, ka alus ir ārkārtīgi nekaitīgs, tikpat kā limonāde un viss ir kārtībā. Tas ir vienkārši smieklīgi. Un es domāju, ka tas, ko Šadurska kungs teica, ir absolūta taisnība, un viņš kā bijušais izglītības ministrs jau nu zina, kas notiek skolās, kas notiek ar jauniešiem. Un jums grūti likt kaut kādus precīzus argumentus tam pretī.
Tā ka nedrīkst tā rīkoties, lobējot alus brūvētājus, bet nodzirdot jaunatni. Tas, kas notiek patiešām ar alus dzeršanu jaunatnes vidū, ir vienkārši milzīga stihija, nelaime. Un to ņemsim vērā, cienījamie kolēģi! Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Strazdiņš. Lūdzu!

J.Strazdiņš (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jautājums, dabīgi, ir ļoti diskutabls. Un katrai no pusēm, kas nav pietiekami kompetenti un nezina patieso informāciju, liekas, ka viņas uzskats ir vienīgais pareizais, jo lielākā sabiedrības daļa jau dzer, un katrs, kas dzer, meklē alkoholā prieku un nekad nedomā par tām sekām, kas pēc tam sekos. Sevišķi tas ir raksturīgi jaunatnei.
Bet, lai kaut ko zinātu, kas notiks nākotnē, vienmēr ļoti labi jāzina pagātne. Un kaut vai arī Cileviča kunga pieminētā Gorbačova reforma. Cileviča kungs, atgriezīsimies pie patiesības, nevis pie subjektīvas šīs reformas analīzes! Es jums visiem kā saviem kolēģiem varu apgalvot, ka tajā laikā, kad darbojās profilaktiski gan pieprasījuma samazināšanas virzienā, kad veidoja kustības pret alkohola lietošanu, kad paplašināja šo slimnieku ārstēšanas programmas, kad Latvijā bija 2000 narkoloģisko gultu (tagad knapi 300 ir palikušas, un piecas dienas ārstē), bez tam cilvēkiem jāmaksā pašiem par ārstēšanu. Tā ka viss tas ir sašaurināts līdz minimumam. Tagad beidzot, paldies Dievam, ir sākušās profilakses programmas jaunatnes vidū.
Otrais līmenis bija nežēlīga cīņa pret likuma pārkāpējiem, kas pārkāpa šos izdotos pretalkohola likumus, ļoti stingra cīņa bija pret visiem kandžas ražotājiem, pret tirgotājiem no tā saucamajām neoficiālajām tirdzniecības vietām, un sašaurināja tirdzniecības laiku. Atceraties, ka pārdeva no 2 dienā tikai līdz pēcpusdienai un ne līdz kādiem 22.
Un trešais virziens bija, ka tiešām ievērojami arī samazināja šo pārdošanas vietu skaitu un, kā jau es pieminēju, laiku, pārdošanas laiku.
Zinātniski ir zināms, ka tikai divi faktori reāli ietekmē alkohola patēriņu. Tas ir pārdošanas laiks un alkoholisko dzērienu cena. Man toreiz, kad es strādāju kā pasniedzējs Medicīnas institūtā, saviem studentiem nebija neviena alkohola psihoze, ko parādīt. Tagad narkoloģiskajās iestādēs pārsvarā guļ cilvēki ar alkohola psihozēm, liela daļa vispār neārstējas, daudzi ir nodzērušies līdz plānprātībai. Mēs tagad runājam, kurš dzēriens labāks, kurš sliktāks. Alkoholiķis vienmēr atradīs, ko iedzert. Bet mums ir svarīgi pašreiz ievērot Stokholmas deklarāciju, kas ir pieņemta pirms 4 gadiem, kas paredz jaunatnes aizsardzību pret alkoholisko dzērienu lietošanu. Visās pasaules valstīs, kas savā laikā... kuras skāra narkomānija, vienu laiku aizrāvās ar narkomānijas apkarošanu un piemirsa to, ka pastāv otrs ļaunums – alkohols. Un daudzās valstīs sākās šī alus epidēmija un sākās vieglo alkoholisko kokteilīšu dzeršana meiteņu vidū. Un tā ir tiešām sērga, un tā pieaug. Un cilvēkiem nakts stundās nav jādzer! Viņiem ir jāatpūšas. Un arī nav jābūt pieejamiem lētiem alkoholiskajiem dzērieniem, kāds ir alus un mazalkoholiskie kokteiļi.
Tāpēc nekādā gadījumā nevajadzētu izdarīt šeit kaut kādas izmaiņas un arī paskatīties atpakaļ vēsturē, un domāt par nākotni. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tomēr izlasīsim likumu! Mēs daudz šeit dzirdējām par to, ka tur ir... skolnieki dzer alu, ka viņi var to nopirkt un ka viņi naktī to var dzert, un tā tālāk. Izlasīsim likumu, lūdzu! Likumā ir skaidri pateikts, ka nedrīkst pārdot alkoholu tām personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Ja kāds veikals vai, teiksim, kāds kiosks pārdod šo alkoholu tām personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, viņi ir likuma pārkāpēji, viņiem jāatņem licence un tātad viņi jāsoda. Šeit neiet runa, Šadurska kungs, par skolniekiem. Šeit ir runa par pilngadīgiem cilvēkiem.
Un otrais aspekts. Mēs arī runājām par to, ka, teiksim, ja mēs aizliegsim šo te – pārdot alu pēc, teiksim, pulksten 10, nu tas novedīs pie labākiem rezultātiem, jā, visi pārtrauks dzeršanu un tā tālāk.
Bet, godātie kolēģi, naktī jebkurā nakts krogā var nopirkt alu. Un šis likums un šā likuma redakcija to neaizliedz.
Paldies! Lūdzu izlasīt likumu!
Sēdes vadītājs.
Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).

Godājamie kolēģi! Par alu. Tas, ko teica Juris Sokolovskis, tā ir taisnība, bet, nopērkot šajās sabiedriskajās ēdināšanas iestādēs alu, nopērkam kvalitatīvu alu. Kas mani apbēdina, un es iesaku jums arī par to padomāt, ka tagad faktiski par jauniešu tādu atpūtas simbolu ir kļuvusi tā kretīniskā, riebīgā plastmasas alus pudele.

Un kur mēs tiekamies, kā saka, pasākumos un redzam jauniešus, viņi klīst ar šo nekvalitatīvo stiprināto alu plastmasas pudelēs, faktiski es to uzskatu par grēku vispār – alu, šo tautas dzērienu, liet tajās plastmasas pudelēs. Un mums vajadzētu darīt visu, lai šis simbols – jaunietis ar šo milzīgo plastmasas alus pudeli pazustu no Latvijas, kā saka, sabiedriskajiem pasākumiem. Paldies! (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs.
Andrejs Naglis.
A.Naglis (LPP).
Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka mēs šodien ļoti daudz runājam par šo jautājumu – par alu. Mēs esam iepriekš jau nobalsojuši, ka alus ir alkoholiskais dzēriens. Un, man liekas, te nav jāšķiro, vai tas ir balzams vai šņabis, vai alus, vai vīns un tamlīdzīgi. Un šinī gadījumā visu cieņu arī pret priekšlikumu iesniedzējiem. Jāsaprot tas, ka arī iepriekšējie runātāji izteica, ka no alus tiešām mūsu jaunieši, skolnieki tādā vecumā rod atkarību, sākot ar alu. Un alus tiešām ir alkoholisks dzēriens, un par šo jautājumu, es domāju, vairāk nebūtu ko runāt. Un mums ir jāatbalsta komisijas priekšlikums, komisijas lēmums. Un varbūt izbeigsim tās ilgās runāšanas, kur, protams, katram ir savi uzskati. Un man kā atturībniekam ir skaidrs, ka jebkurš alkoholiskais dzēriens nevienu nav novedis pie labākas dzīves un tamlīdzīgi.
Un ar nožēlu jāsaka, ka mēs varbūt it kā daudz ko saprotam, bet vienkārši muļķus tēlojam. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis.
Godājamie kolēģi! Neaizmirsīsim, ka šā likuma viens no mērķiem, es pat gribētu teikt, ka viens no galvenajiem mērķiem tomēr ir samazināt alkohola apriti. Vēl jo vairāk, jo tā galvenā riska grupa ir jaunieši. Mēs, strādājot komisijā, daudzkārt uzklausījām gan Veselības ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas, gan daudzu citu speciālistu viedokļus. Šie lēmumi ir argumentēti. Tāpēc arī komisija 24.priekšlikumu nolēma neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Dz.Zaķis.
25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 25.priekšlikumu. Andris Tolmačovs. Lūdzu!
A.Tolmačovs (PCTVL).
Cienījamie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību. Man liekas, ka tāds priekšlikums ir galvenais ļaunums šitam likumam. Es gribu jums izskaidrot, kas notiks pēc 1.maija, kad stāsies spēkā šis likums. Pēc 1.maija taisīs ciet visas vasaras kafejnīcas, kas tirgo alu, kurām nav blakus stacionāras kafejnīcas, tādēļ ka tagad mēs izsvītrojam un neļausim tirgot ar alu kioskos, novietnēs un telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 20 kvadrātmetriem. Vai tas ir likuma mērķis? Tas galvenais trūkums būs mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tagad ieguldīti milzīgi līdzekļus, lai iepirktu visas tās novietnes, tagad ir noslēgti līgumi par zemes īri gan Rīgā, gan citās pašvaldībās, gan pludmalēs. Kas notiks 1.maijā? Pusi no kafejnīcām Līvu laukumā, Doma laukumā taisīs ciet. Vairs nebūs kafejnīcas Jūrmalā pludmalē arī. Vai tas ir likuma mērķis? Es kaut ko nesaprotu. Galvenais likuma mērķis ir novērst vai samazināt alkohola patēriņu,

bet neiznīcināt vietējo uzņēmēju. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 15, atturas – 2. Priekšlikums pieņemts.
Dz.Zaķis.
26. – deputāta Strazdiņa priekšlikums. Komisijas viedoklis – neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Deputāts Strazdiņš. Lūdzu! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Ļoti labs priekšlikums! Kas te notiek? Ko lobē?”)
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Jau iepriekšējā lasījumā es runāju par šo pašvaldību problēmu. Pašvaldības vienmēr ir stāvējušas tuvāk saviem iedzīvotājiem, nekā to spēj darīt valdība un valdības institūcijas. Arī pašvaldības ātrāk redz visas problēmas, kas notiek ar viņu iedzīvotājiem. Pašvaldības arī visvairāk samaksā par pārmērīgas alkohola lietošanas sekām, par izraisītām sekām, par kautiņiem, par zādzībām, arī par pārdzeršanos, par visu to, ko sēj dzērāji katrā alkohola pārdošanas vietā, dzeršanas vietā, to visvairāk redz gan blakus iedzīvotāji, gan tur tuvumā dzīvojošie cilvēki, bet to neredz akcizēto preču licenču izsniedzēji, jo viņi atrodas tālu no šīs apdzīvotās vietas un viņi nevar kontrolēt.
Bet ir vēl otra lieta. Ja alkoholisko dzērienu pārdevējs vai tirgotājs ir saņēmis šo licenci, pēc tam viņu aizstāv uzņēmējdarbības likumi, kas liedz pašvaldībām iejaukties uzņēmējdarbībā. Un tad ir problēmas, nāk sūdzības uz pašvaldībām. Raksta gan uz Rīgas domi, raksta uz citām domēm, iedzīvotāji sašutuši. Visapkārt ir nekārtības. Piedodiet, arī viss kas, it sevišķi alus dzeršana ko ap sevi izraisa. Bieži vien tur nav tualetes. Rodas visādas problēmas. Tāpat nelaimīgais Līvu laukums, kāds tas bija ar visām šīm mazajām alus izliešanas vietām. Kāds tas izskatījās! Kā tas smirdēja, un tā tālāk! Tas radīja ļoti lielu negatīvu reakciju no iedzīvotāju puses. Bet pašvaldības viņiem nespēja palīdzēt. Bija jāsūta virsū sanitārās inspekcijas vai kaut vai ugunsdzēsības inspekcijas. Tās vēl varēja apturēt šo tirgošanos ar alkoholiskajiem dzērieniem. Bet pašvaldība nevar izdarīt neko. Ja tagad vispār, apejot pašvaldības, izsniegs atļaujas tirgot alkoholiskos dzērienus pilnīgi nepieņemamās vietās, kuras pašvaldības gribēja paturēt tīras no alkoholiskajiem dzērieniem, tagad viņām tas nebūs iespējams. Mēs varam pieņemt šādā redakcijā, kā komisija to ir atbalstījusi. Mums gāzīsies sūdzību straume, pirmā cietīs arī ministrija, kas atbild par pašvaldībām, mums atkal būs jāver vaļā likums, un mēs savu brāķi būsim spiesti labot. Tāpat kā ir jādod pašvaldībām tiesības ierosināt licenču atņemšanu pat tur, kur jau pašvaldības būs nokļūdījušās, bet tās būs izdevušas atļaujas tādiem cilvēkiem, kas nepilnīgi ievēro likumdošanu, kas pārdod alkoholiskos dzērienus nepilngadīgajiem, kas pārdod alkoholiskos dzērienus cilvēkiem, kuri ir pārdzērušies, kuri rada nekārtības ap savu pārdošanas vietu.

Tā ka nedarīsim kļūdas, lūdzu! Es ļoti lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un atbalstīt valsts pašvaldības. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi, es gribētu atbalstīt Jāņa Strazdiņa priekšlikumu. Ņemot vērā to, ka šajā zālē atrodas cilvēki, kuri ir strādājuši ļoti lielos amatos pašvaldībās lielākajā pilsētā Rīgā, Daugavpilī, daudzi ir pašvaldību deputāti un ļoti labi pārzina to, ka ir daļa... tieši pašvaldība ir tā, kas var noteikt to pirmo momentu – atļaut vai neatļaut, atņemt vai neatņemt licenci. Man gribētos atsaukt atmiņā dažas lietas, ka mēs esam no šīs tribīnes diskutējuši par to, ka, ziniet, nekā nevar darīt tāpēc, ka pašvaldībām vēl nav tādu tiesību atņemt licenci. Protams, viens otrs man var aizrādīt un pateikt, ka šis moments ir norādīts zināmā veidā arī pašvaldību likumā. Bet, ja mēs to otro reizi ierakstām un skaidri formulējam šo jautājumu arī Alkohola aprites likumā, to, ka divos punktos ir skaidri parādīts, kādā veidā notiek šo licenču izsniegšana, un ka pašvaldība ir tiesīga atņemt, tas tikai disciplinē un neko sliktu nedara, ka šie divi punkti tiek ierakstīti.
Otrām kārtām. Tā ir... galvenokārt šis punkts runā par izbraukumu tirdzniecību. Bet izbraukumu tirdzniecībā es neesmu dzirdējis, ka kādam būtu atņemta licence par to, ka viņš ir paredzējis pārdot bulciņas, bet pārdod tur stipros alkoholiskos dzērienus. Un tā ir tā vieta, kur ļoti bieži notiek, teiksim, šie pārkāpumi. Un tā nav stacionāra vieta. Atbrauc, aizbrauc, un neviens nekā neredz.
Un, ja pašvaldība ir tiesīga, it sevišķi ja tās teritorijā notiek šādi pasākumi, kuros, teiksim, notiek šī tirdzniecība, un pašvaldība ir tiesīga, teiksim, atņemt šo licenci, es domāju, ka tas tikai disciplinēs, un tāpēc man ļoti gribētos, it sevišķi cilvēkiem, tiem, kas ir strādājuši pašvaldībās, ka tā ir pašvaldības funkcija un ka šie divi punkti neko sliktu nedara. Un nevajadzētu šinī gadījumā atsaukties tikai uz Pašvaldības likumu.
Es ierosinu šo punktu atbalstīt. Tas tikai pastiprinās un neko sliktu nedarīs. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Deputāts Dzintars Zaķis. Lūdzu!
Dz.Zaķis.
Komisija, spriežot par šo jautājumu, faktiski balstījās uz tiem pašiem argumentiem, kas nupat kā izskanēja, ka citos likumdošanas aktos šīs normas jau ir paredzētas. Lai lieki nesarežģītu likumu, tad šeit nedublēt. Un tāpēc nolēma neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – deputāta Strazdiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 38, atturas – 8. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Dz.Zaķis.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.
32. – deputāta Nagļa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 32.priekšlikumu.
Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību visiem priekšlikumiem, sākot ar 32. un beidzot ar 35., kas visi attiecas uz alkohola reklāmu. Un es gribu teikt, ka manā izpratnē vajadzētu atbalstīt Andreja Nagļa priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas daļēji saglabā jau spēkā esošo normu, ka reklāmā ir aizliegts mudināt uz alkohola patēriņu un arī ir aizliegts negatīvi atspoguļot atturību.
Pēdējā, 35.priekšlikumā, ko ir sagatavojusi Tautsaimniecības komisija, ir aizliegts reklāmās vienīgi negatīvi atspoguļot atturību alkohola lietošanā. Nu, tas ir, izsmiet nedzērājus ir aizliegts, ja? Bet mudināt uz alkohola patēriņu var. Taisnības labad ir jāsaka, ka arī latviešu tautasdziesmās jau ir mudināts uz alkohola patēriņu, piemēram “Dzer, dzer, brālīti, dzer...” Bet es neiesaku to izmantot alkohola reklāmai. Varētu izmantot, ja mēs nobalsotu par Nagļa priekšlikumu, tās pārējās rindiņas, piemēram: “Alus ir labs, iedzert nav grūt’, tik dzērājam nevajag pļēguram būt!” Es brīnos, kāpēc šāda reklāma nekad vēl nav tikusi izmantota.
Tāpēc es aicinu atbalstīt 32. – Nagļa kunga priekšlikumu, kurš nepieļaus mudināt uz alkohola lielu patēriņu.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – deputāta Nagļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.
Dz.Zaķis.
33. – deputāta Jaundžeikara un deputāta Tolmačova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 35.priekšlikumā. (Starpsauciens:“Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. – deputāta Jaundžeikara un deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 35, atturas – 3. Priekšlikums guvis atbalstu.
Dz.Zaķis.
34. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 35.priekšlikumā. (Starpsauciens:“Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāti pieprasa balsojumu par 34.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Ir balsojums! Ja deputāti pieprasa balsojumu, es lieku uz balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! 34.priekšlikums tiek balsots pašlaik. Lūdzu balsojam!
Dz.Zaķis.
Kolēģi, es atvainojos. Ja 33.priekšlikums ir pieņemts, tad redakcija...

Sēdes vadītājs.
Šobrīd notiek balsošana. 33.priekšlikums ir atbalstīts. Šobrīd mēs balsojam pēc deputātu pieprasījuma par 34.priekšlikumu. Šāda balsošanas iespēja ir. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 60, atturas – 16. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!
Dz.Zaķis.
Līdz ar to, kolēģi, 35.priekšlikums nav balsojams, jo 11.panta 6.punkts tika atspoguļots 33.priekšlikuma redakcijā, un tas ir nobalsots pozitīvi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti uzstāj uz balsojumu.
Krišjānim Kariņam lūdzu ieslēgt mikrofonu.
A.K.Kariņš (JL).
Man ir jautājums šeit drusku par procedūru. Mēs esam, Saeima, nobalsojuši par 33.priekšlikumu, tātad mums, Saeimai, jau ir redakcija 6.punktam. 34. un 35.priekšlikums piedāvā alternatīvu redakciju 6.punktam. Bet mēs jau esam nobalsojuši. Tātad mēs nevaram balsot vēlreiz par to, ko jau mēs esam nobalsojuši. Manuprāt, 34. un 35.priekšlikums nav balsojami, arī ja mēs pieprasām.
Sēdes vadītājs.
Par 35.priekšlikumu kāds kategoriski uzstāj uz balsošanu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 34, atturas – 11. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!
Dz.Zaķis.
36. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
37. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 64, atturas – 4. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Dz.Zaķis.
38. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.

Dz.Zaķis.
41. – Juridiskā biroja priekšlikums.
Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.
43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.

44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Zaķis.
45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Dz.Zaķis.
46. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu… (Starpsauciens: “balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. – deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Alkoholisko dzērienu aprites likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 14, atturas – 4. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).

Cienījamie kolēģi! Grozījumi Darba likumā ir sagatavoti. Uz trešo lasījumu ir iesniegti 16 priekšlikumi.
1.priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. 2.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu ir sagatavojusi labklājības ministre Staķes kundze, un tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne.
5. – labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
7. – labklājības ministres Staķes kundzes sagatavots priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
8. – labklājības ministres Staķes kundzes sagatavots priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
9. – labklājības ministres Staķes kundzes sagatavots priekšlikums. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – labklājības ministres Staķes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 31, atturas – 4. Priekšlikums guvis atbalstu.
J.Stalidzāne.

10. – Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
11. – labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Tas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā nr.12.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.

J.Stalidzāne.
13. – labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
15. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
16. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne. Komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu turpināt sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.
Izskatām likumprojektu “Par Konvenciju par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 panta 2.punkta “c” apakšpunktu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Cienījamais Straumes kungs! Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Tāpēc lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu otrajam lasījumam. Priekšlikumi nav saņemti. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par palīdzības sniegšanu 1961.gada ārvalstu palīdzības akta ietvaros un tā grozījumiem”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Runājot par minēto likumprojektu, ir saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Ārlietu komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
S.Ķikuste.
Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un atbalstījusi virzīšanu skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
M.Segliņš.
28.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
28.aprīlis. Nav iebildumu. Paldies!
Nākamais – likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un nolēmusi atbalstīt un virzīt skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar lūgumu – noteikt šo likumprojektu par steidzamu.
Viens var runāt “par”, viens – “pret”. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 37, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 6, atturas – 32. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.
M.Segliņš.
27.aprīlis.

Sēdes vadītājs.
Un izskatīšana?
M.Segliņš.
29.aprīļa sēdē.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. Paldies!
Nākamais – likumprojekts “Likums “Par zinātnisko darbību””. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātais Straumes kungs! Cienījamie kolēģi! Lai ievērotu Komerclikuma spēkā stāšanās likumā un Valsts pārvaldes likumā noteikto, mums ir jāpieņem arī izmaiņas likumā “Par zinātnisko darbību”.
Likumprojekts paredz, ka valsts zinātniskie institūti var tikt veidoti kā valsts aģentūras, kā arī kā komercsabiedrības. Un likumprojekts nosaka zinātnisko institūtu izveidošanas, darbības pārvaldes, uzraudzības un finansēšanas nosacījumus.

Likumprojekts paredz arī nodrošināt zinātniskās institūcijas ar bāzes finansējumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un paredz likvidēt līdzšinējo valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu sistēmu tās neefektīvās darbības dēļ. Un likums uzdod nozaru ministrijām īstenot šādus pētījumus konkursa kārtībā savu budžetu ietvaros.
Komisija izskatīja, pirms mēs iesniedzām šo likumprojektu Saeimā, ļoti nopietni šo jautājumu. Komisijas sēdē piedalījās gan augstskolu pārstāvji, gan Zinātņu akadēmijas pārstāvji, Augstākās izglītības padomes vadība, mēs vienojāmies arī par to, ka, strādājot turpmāk pie šī likumprojekta, likumprojektā tiks ieviestas arī acīmredzot atsevišķas izmaiņas. Nu, piemēram, nepieciešams nostiprināt likumā Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kā tradicionālas Latvijas zinātņu sistēmas sastāvdaļas statusu un arī citas lietas.
Bet pirmajā lasījumā es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu un balsot “par”!
Sēdes vadītājs.
Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Likums “Par zinātnisko darbību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
Dz.Ābiķis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9.maijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Paldies par vienprātīgo atbalstu!
Sēdes vadītājs.
Izskatām likumprojektu “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātais Straumes kungs! Godātie Saeimas deputāti! Izskatām likumprojektu “Sabiedriskā labuma organizāciju likums”, reģistrācijas numurs 82. Likumprojekts otrajam lasījumam.
Gribu uzreiz atzīmēt, ka otrajam lasījumam ir mainīta likumprojekta struktūra.
1.priekšlikums – redakcionāls priekšlikums – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
2. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
3. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
4. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
5. un 6. – daļēji ietverti 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
V.Šiliņš.
7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
8. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
9. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
11. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
V.Šiliņš.
12. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
13. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
14. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
V.Šiliņš.
16. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
17. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
18. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
19. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
20. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
21.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
22. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
23.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
24.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
25.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
26.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 7. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
V.Šiliņš.
6.maijs.
Sēdes vadītājs.
6.maijs. Paldies!
Nākamais izskatāmais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Apvienoto spēku virspavēlniecības štāba transformācijas komandiera saprašanās memorandu par mācībām “Cooperative Nugget 2004””. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Iepriekšminētais saprašanās memorands nosaka mācībās iesaistīto dalībnieku tiesības un pienākumus, definē visas svarīgākās jomas – jurisdikciju, uzņemošās valsts atbalstu, Apvienoto Eiropas spēku virspavēlniecības štāba un sūtītājvalstu pienākumus, prasību izskatīšanas kārtību, finanšu nosacījumus un citus noteikumus.

Lūdzu deputātus atbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 2, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Ķikuste.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 28.aprīlis.
Sēdes vadītājs.
Paldies! Deputāti piekrīt.
Nākamais – likumprojekts “Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Skatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli””, dokumenta numurs 754, pirmajā lasījumā.
Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
G.Bērziņš.
Likumprojekts paredz precizēt jaunā likumprojekta stāšanos spēkā, jo līdz šim par automašīnām maksā akcīzes nodokli, ar 1.maiju – vieglo automobiļu un motociklu nodokli. Summas nemainās ne par santīmu, bet absolūti mainās iekasēšanas kārtība. Ja iepriekš ir jāmaksā uz robežas, tad šobrīd – reģistrējot automobili. Un ir vajadzīgs likumā atrunāt stāšanos spēkā, ja ir samaksāts nodoklis pēc likuma... akcīzes nodokļa likuma, kas var būt saistīts ar vairākiem simtiem gadījumu, kad šie automobiļi tiek ievesti pirms 1.maija, lai nebūtu jāmaksā tas pats nodoklis dubulti otrreiz, jau mašīnu reģistrējot, tādā pašā apmērā.
Tāpēc aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma laiks?
G.Bērziņš.
Komisijas vārdā lūgtu izskatīt to šobrīd otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Priekšlikums... (Starpsauciens: “Iebildumu nav!”) Tātad neviens iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Strēlim. Lūdzu!
K.Strēlis (JL).
Godājamie deputāti basketbolisti! Lūdzu pastiprināti sākt gatavoties pirmajai spēlei Eiropas Savienības sastāvā, kas 6.maijā pulksten 16.30 notiks Valsts tehnikuma sporta zālē Valdemāra ielā 1c. Mums jāaizstāv Saeimas gods, jārāda paraugs jaunatnei revanša spēlēs par basketbola senioru kluba dāvāto ceļojošo kausu, kura izcīņā pagājušajā gadā mēs ar vienu punktu zaudējām. Lūdzu frakciju sporta vadītājus pēc iespējas ātrāk iesniegt man kandidātu sarakstus komandu sastāva apzināšanai. Treniņu laiki otrdienās Policijas akadēmijā un ceturtdienās Valsts tehnikumā pulksten 16.30. Ceru uz jūsu atsaucību. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputātei Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP).
Pulksten 14.30 Sociālo un darba lietu komisijas telpās komisijas sēde. Lūdzu locekļus, būtu vēlams ierasties!
Sēdes vadītājs.
Deputātam Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Lūdzu sapulcēties Mandātu un iesniegumu komisijas telpās pulksten 12.45.
Sēdes vadītājs.
Vārds Aleksandram.... Atvainojiet, Pabrika kungam, lūdzu, paziņojums!
A.Pabriks (TP).
Ārlietu komisija tūlīt, lūdzu, sapulcējas komisijas telpās!
Sēdes vadītājs.
Vārds Aleksandram Bartaševičam. Lūdzu!
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, Silva Golde, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Liene Liepiņa, Andrejs Naglis, Vitālijs Orlovs, Raimonds Pauls, Jakovs Pliners, Jānis Reirs, Einars Repše, Artis Pabriks, Staņislavs Šķesters, Inese Šlesere un Ingrīda Ūdre. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies! Sēde ir slēgta.