"Cilvēktiesību komisāra nomaiņa"
"Frankfurter Rundschau"
— 2000.06.29.
Dāņu sociāldemokrāte Helle Degna būs jaunā Baltijas jūras padomes cilvēktiesību komisāre.
Pret mandāta pagarināšanu viņas priekšgājējam Olem Espersenam iebilda Igaunija un Latvija. Viņa ziņojumi par baltiešu izturēšanos pret krievu minoritāti bija pārāk kritiski.
Bijušais dāņu tieslietu ministrs Espersens, kuram kā komisāram vajadzēja kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu Baltijas jūras reģiona valstīs, vairākkārt izteica rekomendācijas, kuras valdības Rīgā un Tallinā noraidīja. Viņš nosodīja valodu likumu, saskaņā ar kuru darbu varēja dabūt tikai tie, kuri pārvalda valsts valodu, kritizēja stingros ģimeņu apvienošanas likumus un uztraucās, ka vietējo vēlēšanu tiesības netiek attiecinātas arī uz nepilsoņiem. Savukārt Baltijas valstis apvainoja komisāru, ka viņš, tā vietā, lai atspēkotu „nepamatotos pārmetumus", atbalsta Maskavas kritiku par šķietamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijā.
„Es labprāt turpinātu darbu," teica Espersens, kas 1994. gadā tika iecelts par pirmo Baltijas jūras padomes komisāru. Taču šai nolūkā ir nepieciešams vienbalsīgi pieņemts lēmums, bet tāds nav iespējams. Tāpēc Dānijas valdība piekāpās spiedienam un atsauca Espersena kandidatūru.
Viņa vietā, sākot ar 1. oktobri, stāsies 53 gadus vecā Helle Degna, kuras sekretariāts atrodas Kopenhāgenā. Degna ir profesionāla politiķe un, par spīti ilgajai parlamentārajai darbībai, vienmēr ir bijusi otrajā posmā. Pašreiz viņa ir EDSO Parlamentārās sapulces priekšsēdētāja un pieredzējusi vēlēšanu novērotāja. Viņa vadīja arī novērotāju grupu Krievijas prezidenta vēlēšanās.
Degna uzsver, ka viņa kā komisāre būs „pilnīgi neatkarīga", neatkarīga arī no valdībām, kas viņu nominē. To, ka baltiešiem izdevās realizēt savu gribu un panākt Espersena nomaiņu, Baltijas jūras padomē interpretē kā šo valstu pašapziņas pieaugumu: turpmāk ir uzbrūkošāk (agresīvāk) jāizturas pret pārmetumiem cilvēktiesību pārkāpumos. Turklāt Igaunija un Latvija cenšas panākt to misiju slēgšanu, kuras EDSO ir ierīkojusi minoritāšu stāvokļa novērošanai.
Haness Gamilšegs