Satiksmes ministrijas noteikumi Nr.4
Rīgā 2004.gada 3.februārī
Par ziņošanu par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām
Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 36.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā
sniedzama ārējos normatīvajos aktos prasītā informācija par
bīstamām vai piesārņojošām kravām, kuras pārvadā ar kuģiem.
2. Noteikumus piemēro kuģiem, kuru bruto tilpība ir 300 vai
vairāk, ja noteikumos nav noteikts citādi.
3. Noteikumi neattiecas uz:
3.1. kara kuģiem, peldošām palīgierīcēm (kara flotes palīgkuģiem)
un citiem nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātiem
kuģiem;
3.2. zvejas kuģiem, tradicionālajiem kuģiem un atpūtas kuģošanas
līdzekļiem, kuru garums nepārsniedz 45 metrus;
3.3. uzņemto degvielu mazāk par 5 000 tonnām, kuģa krājumiem un
aprīkojumu, ko izmanto uz kuģa.
4. Termini šo noteikumu izpratnē:
4.1. “operators” ir kuģa īpašnieks vai valdītājs;
4.2. “aģents” ir jebkura persona, kas ir pilnvarota sniegt
informāciju kuģa operatora vārdā;
4.3. “kravas nosūtītājs” ir jebkura persona, kura ar pārvadātāju
ir noslēgusi līgumu par kravas pārvadāšanu vai kuras vārdā (vai
kuras labā) ir noslēgts šāds līgums;
4.4. “kuģošanas komercsabiedrība” ir komercsabiedrība SOLAS
konvencijas IX nodaļas 1.noteikuma 2.punkta nozīmē;
4.5. “adrese” ir nosaukums un sakaru kanāli, pa kuriem vajadzības
gadījumā var sazināties ar operatoru, aģentu, ostas pārvaldi,
kompetento institūciju vai jebkuru citu pilnvarotu personu vai
organizāciju, kurai ir detalizēta informācija par kuģa
kravu;
4.6. “kompetentās institūcijas” ir iestādes un organizācijas, ko
dalībvalstis nozīmējušas (norīkojušas), lai saņemtu un nodotu
tālāk informāciju, kas ziņota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes direktīvu 2002/59/EC;
4.7. “bīstamas kravas” ir:
4.7.1. kravas, kas ir klasificētas IMDG kodeksā;
4.7.2. bīstamas lejamkravas, kas uzskaitītas IMO Starptautiskajā
kodeksā par kuģu, kas pārvadā bīstamas ķīmiskas kravas masveidā
(IBC kodeksa) 17.nodaļā;
4.7.3. sašķidrinātas gāzu lejamkravas, kas uzskaitītas IMO
Starptautiskajā kodeksā par kuģu, kas pārvadā sašķidrinātu gāzu
lejamkravas masveidā, konstrukciju un aprīkojumu (IGC kodeksa)
19.nodaļā;
4.7.4. cietas vielas, kas norādītas BC kodeksa B pielikumā;
4.7.5. kravas, kuru pārvadāšanai ir noteikti attiecīgi
priekšnosacījumi saskaņā ar IBC kodeksa 1.1.3.paragrāfu vai IGC
kodeksa 1.1.6.paragrāfu;
4.8. “piesārņojošas kravas” ir:
4.8.1. naftas produkti, kas definēti MARPOL konvencijas
I pielikumā;
4.8.2. kaitīgās šķidrās vielas, kas definētas MARPOL konvencijas
II pielikumā;
4.8.3. kaitīgās vielas, kas definētas MARPOL konvencijas
III pielikumā;
4.9. “kravas transporta vienība” ir sauszemes kravas
transportlīdzeklis, dzelzceļa kravas vagons, kravas konteiners,
autocisterna, dzelzceļa cisterna vai portatīva cisterna;
4.10. “tradicionālie kuģi” ir jebkura veida vēsturiskie kuģi un
to kopijas, ieskaitot tradicionālo amatu un kuģniecības
veicināšanai un popularizēšanai paredzētos, kas kopā kalpo kā
funkcionējoši kultūras pieminekļi, kurus ekspluatē saskaņā ar
tradicionālajiem navigācijas principiem un paņēmieniem.
II. Ziņošanas kārtība
5. Kuģa operators, aģents vai
kapteinis pirms ienākšanas ostā vai noenkurošanās teritoriālajā
jūrā atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajam ziņo ostas
kapteinim 1.pielikuma 1.punktā uzskaitīto informāciju:
5.1. vismaz divdesmit četras stundas pirms kuģa ienākšanas ostā;
vai
5.2. kuģim izejot no iepriekšējās ostas, ja reisa ilgums ir
mazāks par divdesmit četrām stundām; vai
5.3. ja nākamā osta nav zināma vai tā mainās reisa laikā, tiklīdz
kļuvis zināms, ka nākamā ir Latvijas osta.
6. Bīstamu vai piesārņojošu kravu atbilstoši ārējos normatīvajos
aktos noteiktajam nedrīkst nodot un pieņemt pārvadāšanai ar kuģi
neatkarīgi no tā lieluma, ja kuģa kapteinis vai operators nav
saņēmis deklarāciju ar 1.pielikuma 2.punktā uzskaitīto
informāciju.
7. Kravas nosūtītājs atbilstoši ārējos normatīvajos aktos
noteiktajam iesniedz kapteinim vai operatoram 6.punktā minēto
deklarāciju un ir atbildīgs par to, ka pārvadāšanai paredzētā
krava patiešām ir tā krava, kas deklarēta.
8. Neatkarīgi no kuģa lieluma, ja tas pārvadā bīstamas vai
piesārņojošas kravas, atstājot Latvijas ostu vai enkurvietu
Latvijas teritoriālajā jūrā, kuģa operators, aģents vai kapteinis
vēlākais kuģa atiešanas brīdī atbilstoši ārējos normatīvajos
aktos noteiktajam ziņo attiecīgās vai tuvākās ostas kapteinim
1.pielikuma 3.punktā uzskaitīto informāciju.
9. Neatkarīgi no kuģa lieluma, ja tas pārvadā bīstamas vai
piesārņojošas kravas un vēlas ienākt Latvijas ostā vai
noenkuroties Latvijas teritoriālajā jūrā, kuģa operators, aģents
vai kapteinis pirms kuģa atiešanas no iekraušanas ostas vai
tiklīdz galamērķa osta vai enkurvieta ir zināma, ja šī
informācija nav pieejama atiešanas brīdī, atbilstoši ārējos
normatīvajos aktos noteiktajam ziņo ostas kapteinim 1.pielikuma
3.punktā uzskaitīto informāciju.
10. Neatkarīgi no kuģa lieluma, ja tas pārvadā bīstamas vai
piesārņojošas kravas un nāk no ostas, kas atrodas ārpus Kopienas
un vēlas ienākt Latvijas ostā vai noenkuroties Latvijas
teritoriālajā jūrā, kuģa operators, aģents vai kapteinis vēlākais
kuģa atiešanas brīdī no iekraušanas ostas vai tiklīdz galamērķa
osta vai enkurvieta ir zināma, ja šī informācija nav pieejama
atiešanas brīdī, atbilstoši ārējos normatīvajos aktos noteiktajam
ziņo ostas kapteinim 1.pielikuma 3.punktā uzskaitīto
informāciju.
11. Ostas kapteinis, lai pildītu ārējos normatīvajos aktos
noteikto, glabā 1.pielikuma 3.punktā norādīto informāciju, lai to
varētu izmantot Koordinācijas centrs (MRCC), ja notiek jūras
negadījums vai incidents. Ostas kapteinis veic nepieciešamos
pasākumus, lai Koordinācijas centram (MRCC) pēc pieprasījuma
jebkurā diennakts laikā bez kavēšanās elektroniski tiktu sniegta
šī informācija.
12. 1.pielikuma 3.punktā uzskaitīto informāciju kuģa operators,
aģents vai kapteinis ziņo ostas kapteinim elektroniski, ja vien
iespējams. Elektronisku ziņojumu pārsūtīšanai izmanto 2.pielikumā
norādītos standartus (sintaksi) un procedūras.
13. Ja 1.pielikuma 3.punktā uzskaitīto informāciju kuģa
operators, aģents vai kapteinis neziņo ostas kapteinim
elektroniski, ostas pārvalde var noteikt maksu par ziņotās
informācijas iegūšanu un transformēšanu (pārveidošanu)
elektroniskā formātā.
III. Datorizēta datu apmaiņa dalībvalstu starpā
14. Datu pārraides sistēma un datu
pārraide dalībvalstu kompetentajām institūcijām atbilst šādām
prasībām:
14.1. datu apmaiņa ir elektroniskā formā un ļauj saņemt un
apstrādāt atbilstoši8., 9. un 10.punktam ziņoto
informāciju;
14.2. sistēma nodrošina informācijas nosūtīšanu 24 stundas
diennaktī;
14.3. pēc pieprasījuma nekavējoties var nosūtīt citas dalībvalsts
kompetentajai institūcijai informāciju par kuģi un uz tā esošajām
bīstamām vai piesārņojošām kravām.
IV. Atbrīvojumi no noteiktās ziņošanas kārtības
15. Ostu pārvaldes, saskaņojot ar
Koordinācijas centru (MRCC), var atbrīvot no 8., 9. un 10.punktā
noteiktās ziņošanas līnijsatiksmes pakalpojumu sniedzējus starp
Latvijas ostām, ja tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:
15.1. kuģošanas komercsabiedrība, kas nodrošina minētos
līnijsatiksmes pakalpojumus, glabā un atjauno attiecīgo kuģu
sarakstu un nosūta to attiecīgajam ostas kapteinim un
Koordinācijas centram (MRCC);
15.2. par katru veikto reisu attiecīgajam ostas kapteinim un
Koordinācijas centram (MRCC) 24 stundas diennaktī pēc
pieprasījuma nekavējoties elektroniski pieejama 1.pielikuma
3.punktā uzskaitītā informācija saskaņā ar 2.pielikumu.
16. Ja tiek sniegti starptautiski līnijsatiksmes pakalpojumi,
ostu pārvaldes, saskaņojot ar Koordinācijas centru (MRCC), var
prasīt citām valstīm, lai minētajiem pakalpojumam tiek piešķirts
atbrīvojums no 8., 9. un 10.punktā noteiktās ziņošanas, ja tiek
nodrošināti 15.1. un 15.2.apakšpunktā paredzētie
nosacījumi.
17. Par 15. un 16.punkta kārtībā piešķirtajiem atbrīvojumiem ostu
pārvaldes nekavējoties ziņo Latvijas Jūras administrācijai.
18. Latvijas Jūras administrācijas Jūras drošības inspektorāts
(Kuģošanas drošības inspekcija) regulāri pārbauda, vai 15. un
16. punktā paredzētie nosacījumi tiek izpildīti. Ja vismaz
viens no šiem nosacījumiem vairs netiek pildīts, atbrīvojuma
privilēģija attiecīgajai kuģošanas komercsabiedrībai nekavējoties
tiek atņemta.
V. Noslēguma jautājumi
19. Satiksmes ministrija apkopo un
nosūta Eiropas Savienības Komisijai kuģošanas komercsabiedrību un
kuģu sarakstu, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā 15. un
16.punktu, kā arī jebkurus precizējumus minētajā sarakstā.
20. Satiksmes ministrija nosūta Eiropas Savienības Komisijai
kompetento institūciju sarakstu, kas saņem šajos noteikumos
prasīto informāciju, kā arī jebkuru šī saraksta
atjauninājumu.
21. Ostu kapteiņi, Koordinācijas centrs (MRCC) un Latvijas Jūras
administrācija veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu
saskaņā ar šiem noteikumiem saņemtās informācijas
konfidencialitāti atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.
22. Šo noteikumu 10., 14., 19. un 20.punkts stājas spēkā ar
dienu, kad Latvijas Republika kļūst par Eiropas Savienības
dalībvalsti.
23. Šo noteikumu 9.punkts zaudē spēku ar dienu, kad Latvijas
Republika kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.
VI. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2002/59/EC.
Satiksmes ministrs R.Zīle
Jūrniecības departamenta direktors
A.Krastiņš
1.pielikums
Ziņojamā informācija
1. Informācija, ko ziņo saskaņā ar
noteikumu 5.punktu – “Vispārīgā informācija”:
1.1. kuģa identifikācija (vārds, pazīšanās signāls, IMO
identifikācijas numurs vai MMSI numurs);
1.2. (gala)mērķa osta;
1.3. paredzamais ierašanās laiks (gala)mērķa ostā vai loču
stacijā, ko prasa kompetentā institūcija, kā arī paredzamais
iziešanas laiks no minētās ostas;
1.4. kopējais cilvēku skaits uz kuģa.
2. Informācija, ko iesniedz saskaņā ar noteikumu 6.punktu –
“Informācija par kravu”:
2.1. bīstamo vai piesārņojošo kravu precīzi tehniskie nosaukumi,
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) numuri, ja tādi ir, IMO
bīstamības klases vai kategorijas saskaņā ar IMDG, IBC un IGC
kodeksiem un, attiecīgā gadījumā, kuģa klase, kas nepieciešama
INF kravām, kā definēts Noteikumos VII/14.2, šādu kravu daudzums
un, ja tās pārvadā kravas transporta vienībās, izņemot cisternas,
to identifikācijas numurs;
2.2. adrese, kur var iegūt detalizētu informāciju par
kravu.
3. Informācija, ko ziņo saskaņā ar noteikumu 8., 9. un
10.punktu:
3.1. Vispārīgā informācija:
3.1.1. kuģa identifikācija (vārds, pazīšanās signāls, IMO
identifikācijas numurs vai MMSI numurs);
3.1.2. (gala)mērķa osta;
3.1.3. kuģim, kas iziet no ostas: paredzētais iziešanas laiks no
ostas un paredzētais ierašanās laiks (gala)mērķa ostā;
3.1.4. kuģim, kas nāk no ostas, kas atrodas ārpus Kopienas un
vēlas ienākt Latvijas ostā: paredzētais ierašanās laiks
(gala)mērķa ostā;
3.1.5. kopējais cilvēku skaits uz kuģa.
3.2. Informācija par kravu:
3.2.1. bīstamo vai piesārņojošo kravu precīzi tehniskie
nosaukumi, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) numuri, ja tādi
ir, IMO bīstamības klases vai kategorijas saskaņā ar IMDG, IBC un
IGC kodeksiem un, attiecīgā gadījumā, kuģa klase, kā definēts INF
kodeksā, šādu kravu daudzums un izvietojums uz kuģa un, ja tās
pārvadā kravas transporta vienībās, izņemot cisternas, to (kravas
transporta vienību) identifikācijas numurs;
3.2.2. apstiprinājums, ka uz kuģa ir saraksts, kravas manifests
vai atbilstošs iekraušanas plāns, kas sniedz detalizētu
informāciju par bīstamām vai piesārņojošām kravām un to
izvietojumu uz kuģa;
3.2.3. adrese, kur var iegūt detalizētu informāciju par
kravu.
Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš
2.pielikums
Elektroniskie ziņojumi
Datu pārraidei, saņemšanai un pārveidošanai starp sistēmām jāizmanto XML vai EDIFACT standarti, kas balstās uz interneta vai X.400 sakaru iekārtām.
Jūrniecības departamenta direktors A.Krastiņš
“Latvijas Vēstneša” redakcijā saņemts 23.04.2004.